Izjādē, iejādes laukumā, hipodromā vai treniņlaukumā – lai arī kur tas atrastos, zirgs var izbīties, protii – ar pēkšņu un strauju kustību mēģināt izvairīties no pamanītā „briesmoņa”. Tas var gadīties, ja pieskrien kāds dzīvnieks vai vējš uzpūš kādam priekšmetam, to sakustinot un zirgu pārsteidzot. Taču citreiz tas varbūt kaut kas tāds, ko zirgs, jūsuprāt, ir redzējis daudz un bieži. Tādēļ rodas jautājums – kādēļ zirgs bīstas? Jaunākie pētījumi atklāj baidīšanās iemeslus.
Pētnieki apgalvo, ka viens no iemesliem ir tas, ka zirgs uztver vienu un to pašu priekšmetu atšķirīgi, atkarībā no tā, kādā leņķī pret zirgu tas atrodas. Piemēram, pastkastīte, ceļa zīme vai priekšmetu čupa var šķist savādāka, ja to aplūko no otras puses. Pētījumā zinātnieki vēlējušies noskaidrot, vai zirgs saprot, ka daļas veido veselu priekšmetu.
Zinātnieki domā, ka zirgi to var, savādāk tie lielāko savas dzīves daļu pavadītu, bēgot un baidoties no visa.
Lai pārliecinātos par to, tika veikts eksperiments, kad zirgus apmācīja ar pozitīvu pamudinājumu izvēlēties vienu no divām rotaļlietām – ķirzaku, nevis dinozauru; zāles pļāvēju, nevis ķerru; traktoru, nevis smago mašīnu. Sākotnēji šos objektus novietoja vienā un tajā pašā stāvoklī. Bet tad, kad zirgi jau bija apmācīti, priekšmetus sāka likt savādāk, piemēram, sāniski, ar apakšu uz augšu, lai pārliecinātos, ka zirgi var izvēlēties pareizo priekšmetu.
Testa rezultāti norāda, ka būtībā zirgs uzreiz atpazīt priekšmetu pat tad, ja tas nolikts savādāk, lai gan rezultāti dažādiem zirgiem bija atšķirīgi, un daži izvietojumi zirgam grūtāk atšifrējami. Vislabāk zirgi priekšmetus atšķīra, kad tie stāvēja pareizi, nevis ar apakšu uz augšu.
Tas norāda uz to, ka zirgi izmanto īpašas, pazīstamas iezīmes, ko iemācījušies sākotnēji, izdarot savu izvēli. Pētījums pierāda, ka zirgi, kuriem ļauj apskatīties priekšmetu, labāk to atpazīs no cita skatu leņķa vēlāk un mierīgāk uz to reaģēs.
