Pirmās palīdzības sniegšana ir tas, kas jāzina katram, taču zirgu īpašniekiem jāsaprot, ka pirmās palīdzības sniegšanai zirgam jāvelta tik pat liela uzmanība it kā runa būtu par cilvēku, ja ne vēl vairāk. Ir daudzas un dažādas nepatīkamas situācijas, kurās zirgu īpašnieks var nokļūt, piemēram, plēstas un durtas brūces, akūts klibums, sastiepums, kolikas, drudzis, depresija vai problēmas dzemdībās.
Zirgu īpašniekiem nepieciešamas pamata prasmes, lai palīdzētu zirgam neparedzētās situācijās pirms vēl ieradies vetārsts.
„Iespējams, ka minimālās prasmes, kas nepieciešamas ir māka uzlikt apsēju gadījumā, ja asiņo kāda no kājām,” saka Glenons Mejs (Glennon Mays) no Teksasas (ASV) Veterinārās medicīnas un biomedicīnas zinātnes koledžas. „Svarīgi ir arī zināt, kā apturēt zirgu, kas koliku gadījumā sāpēs vārtās pa zemi, vai arī piespiest to piecelties un sākt soļot kordā līdz ierodas vetārsts.”
Ir svarīgi dzīvniekam iemācīt sadarboties ar cilvēku arī ikdienas situācijās, lai brīžos, kad jāsniedz pirmā palīdzība, tas izdotos veiksmīgi.
„Šīs sadarbības veidošanas princips ir līdzīgs kā ugunsdrošības mācības skolās,” saka Mejs. „Iepriekš mēģinātas procedūras krīzes brīžos būs vieglāk veicamas. Piemēram, ja zirgs ir pieradis, ka tam liek apsējus vai, ka to bez jebkāda iemesla ved zirgu pārvadājamā treilerī, tad tas šķitīs arī normāli brīžos, kad tas izjūt sāpes.”
Ārkārtas situācijās zirgu īpašniekam „pa rokai” jābūt dažādām svarīgām lietām, taču pats būtiskākais ir to telefona numuru saraksts, uz kuriem zvanīt pēc palīdzības.
„Saspringtos brīžos jābūt pieejamiem svarīgākajiem telefona numuriem,” skaidro Mejs. „Jebkurā gadījumā jābūt sagatavotām arī alternatīvām iespējām, ja zvanot attiecīgā persona vai dienests nav pieejami. Iesaku arī pa rokai vienmēr turēt pārsienamos materiālus. Bez standarta kāju pārsiešanas metodēm, zirgu īpašnieks var arī apgūt citas nozīmīgas prasmes.”
Protams, būs brīži, kad zirgu īpašniekam obligāti jāzvana veterinārārstam, lai lūgtu palīdzību. Profesionāla palīdzība ir nepieciešama tad, kad zirga īpašnieks jūt, ka nav spējīgs sniegt dzīvniekam palīdzību, kā arī gadījumos, kad ir iesaistīti dzīvnieku apdrošinātāji.
„Bieži profesionālu palīdzību iespējams sniegt ātrāk, dzīvnieku aizved pie ārsta, nevis gaidot, kad veterinārārsts ieradīsies pats,” skaidro Mejs. „Tomēr ir ārsti, kas nodrošina tikai ambulatoros pakalpojumus, bet neoperē. Ir arī gadījumi, kad zirgam ir nepieciešama palīdzība, bet tas nav transportējams, atkarībā no zirga īpašnieka pieredzes vai spējas spriests par situācijas bīstamību. Vēl viens būtisks faktors zirga atrašanās vieta.”
Ir iespējams izvairīties no vispārējās anestēzijas, ja jaunu zirgu ar plēstu brūci ved uz klīniku gadījumos, ja zirga īpašniekam nav iespējams zirga kustības ierobežot. Nedrīkst aizmirst, ka zirga un cilvēku drošībai ir visbūtiskākā nozīme.
Ir vairākas ārkārtas situācijas, ko zirgu īpašnieks var piedzīvot diezgan bieži. Visparastākā situācija ir zirga mīksto audu bojājums. „Vēl diezgan ierasta situācija ir tad, kad zirgam jāsniedz palīdzība, ja tas ir uzņēmis pārāk daudz barības vai barots neregulāri,” skaidro Mejs.
Zirga ziņkārīgā daba var radīt arī citas ārkārtas situācijas, piemēram, zirgs sapinas ganā, iesprūst koku V veida izliekumos, šaurās vietās un pat tukšos zirgu furgonos, vējam aizcērtot tā durvis.
„No veterinārārsta viedokļa ir ļoti kaitinoši, ka jāaprūpē zirgs, kas jau cietis vairākas dienas, jo zirga īpašnieks nav varējis pieņemt pareizo lēmumu vai zirgu nepareizi ārstējis,” norāda Mejs. „Lūdzu negaidiet pārāk ilgi un ieklausieties savā sirdsbalsī.”
Zirgam.lv drīzumā apkopos informāciju par to, kas katram zirga īpašniekam jāglabā savā pirmās palīdzības aptieciņā.
