Zinātnieki ir atklājuši, ka neatkarīgi no aktivitātes veida, tikai viena stunda kustību dienā palīdzēs nomierināties zirgam, kas pārsvarā atrodas stallī. Pētījumā tiek apskatīti četru nodarbību veidi – zirgu “karuselis”, soļojamā lente, atrašanās āra aplokos un apvidus izjādes, un cik tie ir efektīvi nevēlamas uzvedības samazināšanā staļļa zirgiem.
Tika novēroti divdesmit zirgu, daļa no tiem tīrasiņu, kuriem ik dienas tika nodrošināta 1 stundu ilga izkustēšanās. Ik pārdienas katra zirga uzvedība tika analizēta divās situācijās: zirgu nosverot (nostādot uz speciālas platformas) un liekot tam ieiet zirgu treilerī.
Katrs zirgs tika arī 15 minūtes palaists brīvi izskrieties manēžā, tā aktivitātes tika novērotas un pierakstītas, lai vēlāk varētu secināt par nodarbību ietekmi uz zirga uzvedību.
Zinātnieki novēroja, ka zirgi, kuriem tika nodrošinātas ikdienas nodarbības, manēžā mazāk soļoja, rikšoja un lēkšoja, arī tad, ja tie tika nodarbināti tikai soļošanas nodarbībās. Zirgi, kuri tika laisti aplokā, manēžā praktiski nelēkšoja un ļoti reti “mētāja pēcpusi” vai vārtījās. Tie zirgi, kuru nodarbībās bija soļošana vai apvidus izjādes, 2 vai 3 reizes “mētāja pēcpusi”. Pēc šiem datiem var spriest, ka aploka režīms ir bijis vislabvēlīgākais. Tai pat laikā, zirgi, kuriem netika nodrošinātas 1 stunda kustības dienā, nokļuvuši manēžā – “mētāja pēcpusi” vismaz sešas vai septiņas reizes un 1-2 reizes vārtījās savu brīvo 15 minūšu laikā.
Visas nodarbības veicināja zirgos sadarbošanos un mierīgāku attieksmi. To īpaši atspoguļoja mierīga uzvedība, kad zirgs tika vests pie rokas vai nostādīts uz svariem. “Ielādējot” zirgu treilerī, uzvedības izmaiņas netika novērotas, neatkarīgi no tā vai zirgam bija fiziskas nodarbības vai ne.
Šis pētījums nerekomendē, ka viena stunda kustību dienā ir pietiekami zirgiem, kas uzturas stalli, bet gan parāda, ka stunda aktivitāšu dienā ir ļoti būtiska zirga uzvedībai. Lielākais labums iegūstams, ļaujot zirgam brīvi laiku pavadīt aplokos.
