Agris Blaus Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta krēslā atrodas jau 16 gadus un nupat janvārī tika ievēlēts vēl uz četriem gadiem. Cik nav piemēru, ka ilga atrašanās vienā vadošā amatā draud ar rutīnu, pašapmierinātību un pat pārspīlētu varas apziņu. Vai Blauam izdevies izvairīties no šādiem riskiem un ko jaunu viņš sola kārtējā darba cēlienā? Sarunā LJF prezidents sniegs atbildes uz “Zirgam.lv” un arī portālam iesūtītajiem lasītāju jautājumiem.
Izskatījās, ka šoreiz LJF prezidentam par noturēšanos krēslā vajadzēja pasvīst vairāk nekā citugad. Pēc jāšanas sporta entuziastes Lindas Lejietes atklātās vēstules sabiedrībai “Par ko LJF vēlēšanās balsosi Tu?”, kurā viņa norādīja uz trūkumiem federācijas darbā un piedāvāja konkrētus priekšlikumus tā uzlabošanai, Agris Blaus savu pirmsvēlēšanu programmu steidzīgi palaboja un papildināja. Pirms biedru sapulces viņš apzvanījis klubus ar jautājumu, vai vēlēšanās par viņu balsos. Iespējams, satraukumu radījis arī alternatīvais kandidāts Andris Kaminskis, kuru, kā stāsta zinātāji, viceprezidents Edgars Treibergs jau pērnvasar Pasaules Kausa sacensību laikā iepazīstinājis kā varbūtējo jauno LJF prezidentu. Kāda sagadīšanās, bet piecas dienas pirms LJF biedru sapulces portālā “pietiek.com” parādījās publikācija, kurā skarbi tika vētīta Treiberga un viņa favorīta darbība, un Kaminskis, lai gan sanāksmē piedalījās, netika pat līdz kandidatūras izvirzīšanai. Kad pienāca vēlēšanas, Blaus atkal startēja kā vienīgais pretendents un ar pārliecinošu vairākumu – 55 balsis no 69 balsotājiem – noturējās amatā.
Vai šoreiz pirmsvēlēšanu noskaņa nebija saspringtāka? Nācās zvanīt klubiem un aģitēt, lai balso par jums.
Zvanīt uz klubiem ir normāli – lai parunātos, būtu kontakts – tā ir normāla prakse.
Normāla prakse būtu, ja pats iepriekš LJF biedrus apciemotu un pastāstītu par paveikto un turpmākiem plāniem.
Es jau nevaru 79 klubus izbraukāt. Mēs tādēļ esam paredzējuši organizēt LJF prezidija izbraukuma sēdes uz reģioniem, piemēram, Liepājas pusē vai Daugavpilī, Valmieras rajonā, tuvākiem biedriem – tepat Kleistos, lai uzklausītu viņus, izrunātos. Pašlaik gatavojam izbraukuma sanāksmju plānu, kas būs redzams mājas lapā. Tāpat apkopojam saņemtos priekšlikumus par federācijas darba uzlabošanu – aicinājām tos iesūtīt visiem, kas vēlas. Tagad cilvēki federācijas darbā iesaistās aktīvāk. Jau notikusi konkūra padomes sēdē un iejādes padomes sēdē, kurās bez padomes locekļiem piedalījās daudzi citi biedri. Arī pirmajā prezidija sēdē piedalījās biedri.
Viens no biedru aicinājumiem – padarīt LJF darbu caurskatāmāku un atklātāku, ko nevarētu teikt par pašu prezidija vēlēšanu norisi. Sastāvu jūs esot nosaucis tikai pēc tā ievēlēšanas, lai gan cilvēkiem taču būtu jāzina, par ko viņi balso.
Tā mums paredz statūti. Latvijas Sporta federācijas padomē ir tieši tāda pati sistēma.
Statūti LJF nav mainīti kopš 2010. gada. Vai nebūtu laiks veikt grozījumus atbilstoši demokrātiskākam modelim? Ir taču izteikts ierosinājums dot iespēju balsot par katru prezidija locekli.
Mēs domājam pārskatīt statūtus. Iespējams, ka arī šajā daļā tie jāmaina un var vēlēt katru atsevišķi. Bet ja vēlam katru atsevišķi, vai prezidija locekļi būs tādi, kuri spēs strādāt? Kā komandas vadītājs parasti izvēlos tos, ar kuriem var sastrādāties, kas sevi pierādījuši darbā un spēj dot federācijai kādu labumu – atrast atbalstītājus vai kā citādi palīdzēt.
***
Lai saņemtu piekļuvi visam rakstam, nepieciešams aizpildīt zemāk esošo formu.
[email-download download_id=”32350” contact_form_id=”32331”]
