Kategorija: Žurnālraksti

  • Kas zirgaudzētājam vajadzīgs?

    Liepupes “Ķēniņkalnu” saimniecībā zirgaudzēšana ir sieviešu ziņā. Ilzei Rutkai ar meitu Līgu un māsu Jolantu Jēkabsoni pa visām kopā sanākot 40 zirgi. Bariņā esot vieglāk, viena otru uzmundrina, kad šķiet, ka viss kļuvis par grūtu. Runā atklātu valodu – par zirgaudzētāju ikdienas rūpēm un priekiem, tirgotāju alkatību un biedrību vājumu, projektu līkločiem un ierēdņu dīvainajām kontrolēm. Var palepoties ar vairākiem saimniecībā izaudzētajiem zirgiem, kas startē arī pasaules līmeņa sacensībās.

    “Ķēniņkalnos” Rutki saimnieko jau 22 gadus. Uz šo pusi atvilcis pavisam parasts sludinājums vietējā Limbažu avīzē, ka Liepupē pārdod māju ar 14 hektāriem zemes. Tolaik dzīvojuši un saimniecību vadījuši svešā īpašumā Valmieras pusē, tāpēc gribējies kaut ko savu, lai zini, ka katrs ieguldītais santīms paliks pašu ziņā. Atbraukuši skatīties. “Kas tad te bija! Māja ar nojumi, un kūts vietā – sīks būcenis. Pilnīgs neprāts, bet mēs šeit palikām – nu dulli,” smaidot nosaka Ilze. Balsī nedzird nožēlu, jo šodienas “Ķēniņkalni” krietni pietuvojušies savam lepnajam mājvārdam. Lauki un pļavas – uz savas un nomātas zemes – izpletušies 122 hektāros, uzceltas govju kūtis un zirgu stallis, māja pārbūvēta plašāka, pilns pagalms ar lauksaimniecības tehniku. Mammai prieks, ka meita uzņēmusies lielākās rūpes par zirgiem. Pirms pieciem gadiem nodibinājušas jātnieku sporta klubu “Liepupes zirgi”, izdevies arī iegūt atbalstu pāris Eiropas Savienības finansētiem projektiem. Nupat treniņa laukums aprīkots ar mūsdienīgu “Safety System” konkūra šķēršļu komplektu, iegādāta “Bockmann” piekabe, tāpēc “Ķēniņkalnu” zirgus šovasar sacensībās redz daudz biežāk, turklāt – ar atzīstamiem rezultātiem.

    pilns raksts lasāms abonentiem

    ***

    Kas ir žurnālraksti? Skati te!

    Iegādājies abonementu te!

  • Latvijā zirgus attārpo par daudz

    Veterinārārste Gita Ozola par svarīgāko zirgu parazitoloģijā

    Uz jautājumu – paklau, zirgs jāattārpo, kādas zāles lai dod – veterinārārste Gita Ozola pavaicā
    pretim – vai esi pārliecināts, ka tas vajadzīgs? Savā veterinārajā privātpraksē viņa novērojusi,
    ka Latvijā zirgus attārpo par daudz. “Aptuveni 80 – 90% gadījumos, kurus esmu izmeklējusi, tā
    nebija vajadzīga.” Veterinārārste specializējusies parazitoloģijā, tāpēc “Zirgam.lv” jaunākajā
    žurnālrakstā saviem lasītājiem piedāvā sarunu ar G. Ozolu par svarīgāko, kas attārpošanā jāzina
    zirga īpašniekam.

    Gita Ozola pagaidām ir vienīgā praktizējošā veterinārārste Latvijā, kas specializējusies zirgu
    parazitoloģijā. Studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) tāpat kā daudziem
    veterinārmedicīnas studentiem arī viņai parazīti šķita briesmīgākais, kas var būt. Pat
    apņēmusies – lai ko nākotnē darītu, tikai ne ar tiem! Nekad nesaki “nekad” – laborantes darbs
    parazitoloģijas laboratorijā, turklāt līdzās lieliskām pasniedzējām – pētniecei asociētajai
    profesorei Dacei Keidānei un vieslektorei Annai Krūklītei – palīdzējis ne tikai pamatīgāk
    iepazīt priekšmetu, bet pievērsties tam padziļināti. Uzsākot privātpraksi, sapratusi, ka zirgu
    īpašniekiem pietrūkst zināšanu un saprašanas par cīņu ar parazītiem, daudziem tā šķiet pārāk
    vienkārša, tāpēc ikdienas darbā cenšas izglītot savus klientus un izskaust gadiem iesīkstējušos
    pieņēmumus, jo īpaši tradīciju, ka zirgi noteikti jāattārpo pavasarī un rudenī. Arī daudzi
    veterinārārsti šo jautājumu atrisina bez nepieciešamās uzmanības – iedod preparātu un lieta
    darīta.

    Ar savām zināšanām un pieredzi parazitoloģijā veterinārārstei nupat bija iespēja padalīties ar
    kolēģiem – aprīļa beigās Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkotajā konferencē Jūrmalā viņa
    uzstājās ar priekšlasījumu “Praktisks ieskats zirgu attārpošanā”. Šogad uzsākusi privātu
    pētījumu par zirgu parazītu rezistenci pret izplatīto preparātu ivermektīnu un ar rezultātiem sola
    iepazīstināt arī mūsu portāla auditoriju. Trīs gadus strādā LLU par vieslektori dzīvnieku
    fizioloģijā un anatomijā.

    pilns raksts lasāms abonentiem

    ***

    Kas ir žurnālraksti? Skati te!

    Iegādājies abonementu te!

  • 16 gadus vienā amatā – vai LJF prezidentam nedraud rutīna?

    Agris Blaus Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta krēslā atrodas jau 16 gadus un nupat janvārī tika ievēlēts vēl uz četriem gadiem. Cik nav piemēru, ka ilga atrašanās vienā vadošā amatā draud ar rutīnu, pašapmierinātību un pat pārspīlētu varas apziņu. Vai Blauam izdevies izvairīties no šādiem riskiem un ko jaunu viņš sola kārtējā darba cēlienā? Sarunā LJF prezidents sniegs atbildes uz “Zirgam.lv” un arī portālam iesūtītajiem lasītāju jautājumiem.

    Izskatījās, ka šoreiz LJF prezidentam par noturēšanos krēslā vajadzēja pasvīst vairāk nekā citugad. Pēc jāšanas sporta entuziastes Lindas Lejietes atklātās vēstules sabiedrībai “Par ko LJF vēlēšanās balsosi Tu?”, kurā viņa norādīja uz trūkumiem federācijas darbā un piedāvāja konkrētus priekšlikumus tā uzlabošanai, Agris Blaus savu pirmsvēlēšanu programmu steidzīgi palaboja un papildināja. Pirms biedru sapulces viņš apzvanījis klubus ar jautājumu, vai vēlēšanās par viņu balsos. Iespējams, satraukumu radījis arī alternatīvais kandidāts Andris Kaminskis, kuru, kā stāsta zinātāji, viceprezidents Edgars Treibergs jau pērnvasar Pasaules Kausa sacensību laikā iepazīstinājis kā varbūtējo jauno LJF prezidentu. Kāda sagadīšanās, bet piecas dienas pirms LJF biedru sapulces portālā “pietiek.com” parādījās publikācija, kurā skarbi tika vētīta Treiberga un viņa favorīta darbība, un Kaminskis, lai gan sanāksmē piedalījās, netika pat līdz kandidatūras izvirzīšanai. Kad pienāca vēlēšanas, Blaus atkal startēja kā vienīgais pretendents un ar pārliecinošu vairākumu – 55 balsis no 69 balsotājiem – noturējās amatā.

    Vai šoreiz pirmsvēlēšanu noskaņa nebija saspringtāka? Nācās zvanīt klubiem un aģitēt, lai balso par jums.

    Zvanīt uz klubiem ir normāli – lai parunātos, būtu kontakts – tā ir normāla prakse.

    Normāla prakse būtu, ja pats iepriekš LJF biedrus apciemotu un pastāstītu par paveikto un turpmākiem plāniem.

    Es jau nevaru 79 klubus izbraukāt. Mēs tādēļ esam paredzējuši organizēt LJF prezidija izbraukuma sēdes uz reģioniem, piemēram, Liepājas pusē vai Daugavpilī, Valmieras rajonā, tuvākiem biedriem – tepat Kleistos, lai uzklausītu viņus, izrunātos. Pašlaik gatavojam izbraukuma sanāksmju plānu, kas būs redzams mājas lapā. Tāpat apkopojam saņemtos priekšlikumus par federācijas darba uzlabošanu – aicinājām tos iesūtīt visiem, kas vēlas. Tagad cilvēki federācijas darbā iesaistās aktīvāk. Jau notikusi konkūra padomes sēdē un iejādes padomes sēdē, kurās bez padomes locekļiem piedalījās daudzi citi biedri. Arī pirmajā prezidija sēdē piedalījās biedri.

    Viens no biedru aicinājumiem – padarīt LJF darbu caurskatāmāku un atklātāku, ko nevarētu teikt par pašu prezidija vēlēšanu norisi. Sastāvu jūs esot nosaucis tikai pēc tā ievēlēšanas, lai gan cilvēkiem taču būtu jāzina, par ko viņi balso.

    Tā mums paredz statūti. Latvijas Sporta federācijas padomē ir tieši tāda pati sistēma.

    Statūti LJF nav mainīti kopš 2010. gada. Vai nebūtu laiks veikt grozījumus atbilstoši demokrātiskākam modelim? Ir taču izteikts ierosinājums dot iespēju balsot par katru prezidija locekli.

    Mēs domājam pārskatīt statūtus. Iespējams, ka arī šajā daļā tie jāmaina un var vēlēt katru atsevišķi. Bet ja vēlam katru atsevišķi, vai prezidija locekļi būs tādi, kuri spēs strādāt? Kā komandas vadītājs parasti izvēlos tos, ar kuriem var sastrādāties, kas sevi pierādījuši darbā un spēj dot federācijai kādu labumu – atrast atbalstītājus vai kā citādi palīdzēt.

    ***

    Lai saņemtu piekļuvi visam rakstam, nepieciešams aizpildīt zemāk esošo formu.

    [email-download download_id=”32350” contact_form_id=”32331”]

  • Dzīvošu kaut “boksītī”, ka tik pie zirgiem

    Zirgu mīlestība Gunitai Bendrupai, tolaik vēl meitas uzvārdā Saukai, “tīnes” gados izpaudās visai ekstrēmi – bijusi gatava dzīvot pat boksā jeb latviski – steliņģī, lai tikai tuvāk saviem mīluļiem. Pēc vidusskolas pabeigšanas teicamniece taisījusies darbā par zirgkopēju. Ne nu aizgāja, nekā. Mammas pierunāta, izstudēja veterinārmedicīnu Jelgavā un vēlāk visus spēkus veltīja zirgaudzēšanai. Sarēķinājusi, ka 40 darba gados sanākot ap 500 zirgu.

    Šogad Gunita saņēma Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) balvu par mūža ieguldījumu jāšanas sporta attīstībā. “Zirgam.lv” dodas viesos pie laureātes uz viņas zemnieku saimniecību “Narvaiši” Sesavas
    pagastā, Elejas pusē.

    pilns raksts lasāms abonentiem

    ***

    Kas ir žurnālraksti? Skati te!

    Iegādājies abonementu te!

  • Visu gadu brīvā dabā

    Pirmos zirgus Marta Birzleja “izlika” no staļļa spiestā kārtā – gan vietas trūkuma, gan dzīvnieku veselības problēmu dēļ. Sākums bijis grūts, taču tikai pašai saimniecei – naktīs pat nav varējusi gulēt, bail, ka zirdziņi neapaukstējas. Šodien viņai par to jāpasmaida, jo ceturto gadu brīvdabas režīmā dzīvo visi Martas zirgi un jūtas ļoti labi.

    “Zirgam.lv” stāsta par vēl vienu “24/7” zirgu turēšanas pieredzi tepat Latvijā, Valmieras pusē, turklāt ar praktiskiem padomiem par barotavas, dzirtnes un nojumes ierīkošanu.

    pilns raksts lasāms abonentiem

    ***

    Kas ir žurnālraksti? Skati te!

    Iegādājies abonementu te!

  • Eiropas startam vēl jāizaudzē ponijs

    Viena no šīs sezonas līderēm pajūgu braukšanā atvērtajā klasē ar poniju Aiga Ozoliņa netur noslēpumā, ka jau tagad zina, ar kuriem elites klases ērzeļiem lecinās savas ponijķēves. Pasākums nebūšot no lētajiem, taču citādi pie “gaitīgāka” zirga, ar kuru godam varētu startēt Eiropas čempionātā, viņai netikt. Ar Latvijas ponijiem selekcijas iespējas esot izsmeltas.

    “Zirgam.lv” viesojas pie Aigas Baldones stallī, kurā mīt deviņi pašas poniji, divi lielie zirgi, kā arī pansijas dzīvnieki, bet tā paspārnē 2010. gadā dibinātajā jātnieku sporta klubā “Atēna” trenējas 15 jaunie jātnieki. Konkūra laukumu pirms lielajām sacensībām izmantojot arī paralimpietis Rihards Snikus. Saimniece palepojas, ka viņas stalli kā labi menedžētu uzslavējis beļģu pajūgu braucēju komandas treneris Gerards Leijtens, kurš četrus pavasarus brauc uz Latviju un Kocēnos māca mūsu pajūgu braucējus.

    Kas ir žurnālraksti? Skati te!

    Iegādājies gada abonementu te!

    ***

    Zirgam.lv atvainojas žurnālrakstu abonentiem par radušos sastrēgumu rakstu publicēšanā, esam atpakaļ uz takas, uzkrājuši spēkus un gatavi piedzīt nokavēto.

  • Kāpēc zirgam astē sarkana bante?

    Zirgam, kas ar savu uzvedību var apdraudēt cilvēkus vai citus kustoņus, astē kā brīdinājuma zīmi iesien sarkanu lentīti. Teiksit – kurš gan to nezina! Nekā nebija – pēc sarunas ar sacensību dalībniekiem un speciālistiem, kas piedalās to rīkošanā un norisē, nākas secināt, ka ne tikai bante astē, bet arī citi drošības jautājumi daudziem ar jāšanas sportu saistītiem ļaudīm joprojām nav skaidri. Tāpēc “Zirgam.lv” jaunākajā žurnālrakstā pievērsies tematam par zirgu un cilvēku drošību sacensībās, sākot ar transportēšanu, veterinārajām prasībām, uzvedību laukumā un beidzot – pat peldi pasākuma rīkotāju dīķī.

    Žurnālrakstā lasi par:

    • PVD un LDC prasībām
    • Latvijas Veterinārārstu biedrības vēstuli LJF
    • JJS ieviestajiem higiēnas jaunumiem sacensībās
    • Karantīnām un dezinfekcijām
    • Sacensību stresa pārvarēšanu jaunzirgiem
    • Pārkāpumiem iesildes laukumā
    • Nepietiekami sagatavotiem jātniekiem treniņsacensībās u.c.

    Kas ir žurnālraksti? Skati te!

    Iegādājies gada abonementu te!

  • Smēde brauc pie zirga

    Jaunāko “zirgam.lv” žurnālrakstu sezonu sākam ar sarunu par zirgu nagu kopšanu un kalšanu. Uz jautājumiem atbild Ivo Miķelsons – pašmāju kalējs, kas papildinājis zināšanas un prasmes ārzemēs, pēc atgriešanās atsācis praktizēt karsto apkalšanu, un joprojām ir vienīgais kalējs mūsu valstī ar Amatniecības kameras meistara diplomu kabatā.

    Tiekamies Lielceros, kur šodien notiks pirmizrāde – vienam no zirgiem pakavus liks pirmo reizi. Ivo ieradies automobilī, kas vienlaikus ir viņa smēde uz riteņiem. Nosmejam, redz, kā kādreiz zirgu uz apkalšanu veda pie kalēja, tagad kalējs ar visu smēdi brauc pie zirga.

    Pirms ķerties pie darba, Ivo pārmij dažus vārdu ar staļļa saimnieci Airisu Peneli, kas turpat treniņu laukumā izjājusi rīta treniņā. Viņas Ravels ir viens no kalēja vecākajiem klientiem. 22 gadus vecajam zirgam, kas godam aizvadīts pensijā, pakavi vairs nav nepieciešami – ik pāris mēnešus tikai jāapgriež nagi.

    Šodien rindā pie Ivo – seši zirgi, saprātīgs apjoms, lai rokās saglabātos jūtība, nosaka kalējs. Līdzās “zirgam.lv” jautājumiem kalējs atbildēs arī uz lasītāju iesūtītajiem.

    Rakstā runāsim par:

    • nagu griešanas biežumu,
    • pakavu nepieciešamību,
    • karsto kalšanas metodi,
    • pakavu biezumu un materiālu,
    • zirgu botiņām,
    • Ivo domām par “barefoot” metodi u.c..

    Lai lasītu pilnu rakstu, nepieciešams iegādāties gada abonementu EUR 14,99.

    Vēlos iegādāties!

    *

    Vairāk par žurnālrakstiem te!

  • Inčukalns griezīs pogas Kleistiem?

    „Kādreiz te bija kartupeļu lauks,“ Jauno jātnieku skolas (JJS) valdes priekšsēdētāja Elīna Dzenuško rāda plašo sporta centra teritoriju Inčukalna apkārtnē, kur vēl tikai pirms desmit gadiem no zirgiem un jātniekiem nebija ne miņas. 22 hektāru platībā ar nosaukumu „Zustrenes“ pa šo laiku paveikti lieli darbi – ierīkoti divi jāšanas laukumi ar tribīnēm 750 skatītājiem, uzbūvēti divi staļļi 38 zirgiem un Latvijā lielākā manēža 2176 kvadrātmetru platībā. Te ir arī nams, kurā dzīvo zirgkopēji, un pirts māja, kur pie kamīna var notikt saruna par biedrības padarīto un nākotnes iecerēm, tā teikt, jubilejas noskaņās.

    Taču vispirms pa slapjo atkušņa sniegu aizbrienam līdz stallim,  pārvaldnieks Andris Buklovskis sapoš ponijus Kristoferu Robinu un Timu fotosesijai. Mazie zirdziņi ir gana lādzīgi un pacietīgi un bez niķiem kopā ar Elīnu un Andri pozē „Zirgam.lv“ jaunākā žurnālraksta titulbildei. Atceļā iegriežamies manēžā – tās abos spānos notiek jauno staļļu būvniecība kopskaitā 80 zirgiem, kas šogad jāpabeidz.

    JJS desmitgade sakrīt arī ar tās lielākā pasākuma – Vislatvijas Zirgu dienu – skaitu, tāpēc abas jubilejas tiks svinētas reizē ar tradicionālo sarīkojumu Inčukalnā. Gadu gaitā Zirgu dienas kļuvušas par svētkiem maziem un lieliem sportistiem, viņu tuviniekiem un atbalstītājiem, zirgaudzētājiem un vairākiem tūkstošiem ļaužu, kam vienkārši patīk zirgi.

    Titulfoto: Elīna Dzenuško un Andris Buklovskis ar pašiem lādzīgākajiem JJS staļļa ponijiem – (no kreisās) Timu un Kristoferu Robinu.

    Visu rakstu iespējams lasīt Žurnālrakstu abonentiem! Lai abonētu, rakstiet uz zirgam@zirgam.lv.

    Šis bija 2016. gada Žurnālrakstu sezonas pēdējais, divpadsmitais raksts. Jauno rakstu sezonu ceram izziņot marta laikā.

  • Treiberga bilance

    No sākuma domāju, ka viņi ākstās, pēc tam bija šoks – tā Edgars Treibergs uzņēmis ziņu par Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) lēmumu piešķirt viņam balvu par mūža ieguldījumu. Kad prātojis, vai 62 gadi nav tā kā par agru šādam pagodinājumam, par laimi patrāpījusies televīzijas pārraide par Sofiju Lorēnu. Izrādās, slavenajai aktrisei Amerikas Kinoakadēmija „Oskaru“ par mūža ieguldījumu piešķīrusi vēl ātrāk – 58 gadu vecumā. Piemērs drusku nomierinājis, un viņš janvāra sākumā LJF ballē ar pateicību pieņēmis darba novērtējumu – pusjokam, pusnopietni Treibergs komentē savu sumināšanu.

    Zirdzinieku aprindās viņš labi zināms kā Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) prezidents kopš organizācijas dibināšanas 1996. gadā, „Kriķu“ staļļa īpašnieks, kā arī viens no LJF prezidija pārstāvjiem, bet plašāk Latvijā – kā valdes priekšsēdētājs ietekmīgajai Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP), kuru vada jau septiņus gadus. Savā dzīvesvietā Garkalnē Treibergs 12 gadus ir domes deputāts.

    „Zirgam.lv“ žurnālraksta sarunai tiekamies viņa Upesciema mājā. Šeit pavadītās bērnības vasaras pie vecvecākiem arī ievedušas zirdzinieku pasaulē – tā vietā, lai Rīgas puika no 6. vidusskolas brīvlaikā ravētu obligātās biešu vagas, viņš ticis darbā pie zirgiem – un, kā redzams, uz ilgu laiku. Dzeram melno tēju ar safrānu, uzkožam austrumu gardumus, ko

    LOSPa šefs tikko pārvedis no starptautiskās pārtikas izstādes „Zaļā nedēļa“ Berlīnē, kur pulcējušies arī Eiropas Savienības valstu lauksaimniecības ministri, mūsējo Dūklavu ieskaitot, un runājam, nu protams, par zirgiem mūža garumā.

    Visu rakstu iespējams lasīt Žurnālrakstu abonentiem! Lai abonētu, rakstiet uz zirgam@zirgam.lv.