Zirgam.lv

Kategorija: Veterinārija

  • Kā pasargāt zirgus no ērču izraisītām slimībām?

    Kā pasargāt zirgus no ērču izraisītām slimībām?

    Līdz ar pavasarīga laika iestāšanos zirgu īpašnieki sāk gatavoties cīņai pret dažādiem kukaiņiem, kas ikdienu spēj padarīt neciešamu jebkuram zirgam – knišļiem, odiem, dunduriem. Taču kāds zirnekļveidīgais posmkājis pavasari negaida, jo spēj kļūt aktīvs pat 4 grādu temperatūrā, un savus upurus var apdraudēt pat ziemā. Runa ir par ērcēm. Pagaidām ir zināmas ap 20 000 ērču sugu, taču kopējais sugu skaits varētu būt daudz, daudz lielāks. Latvijā ir zināmas ap 20 00 ērču sugām, no kurām trīs ir bīstamas cilvēkiem – suņu ērce, taigas ērce, kā arī pēdējos gados plašu izplatību guvusī ornamentālā pļavērce.

    Ārvalstu resursos bieži var lasīt par ērču izplatītām slimībām, kas ir bīstamas zirgiem, jo sevišķi par Laima slimību, kuras diagnosticēšana nereti izskaidro mulsinošus simptomu kopumus, piemēram, “klejojošu” klibumu, stīvumu un neparastas izmaiņas zirga raksturā. Ņemot vērā lielo ērču izplatību Latvijā un faktu, ka tās nesmādē arī zirgu asinis, rodas jautājums – kādas to pārnēsātās slimības apdraud mūsu zirgus, un kā no tā izvairīties?

    Par to runājām ar Universitātes Vetfonda veterinārārsti, Dr.med.vet. INESI BĒRZIŅU, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitates docenti, vadošo pētnieci, Dr.med.vet. EVIJU LIEPIŅU. Turpmāk tekstā kā I.B. un E.L.

    Kādas ir ērču pārnēsātās slimības, kas ir bīstamas zirgiem tieši Latvijā?

    I.B. –  Pēc man pieejamās informācijas ērču pārnēsātas slimības zirgiem Latvijā nav pētītas. Esam diagnosticējuši atsevišķus granulocītiskās anaplazmozes gadījumus. Vadoties pēc zinātniskajām publikācijām un pētījumiem, kas veikti mums tuvākās valstīs – Zviedrijā, Polijā, Ukrainā – varam domāt, ka arī Latvijā zirgi varētu saskarties ar ērču encefalīta vīrusu un Laimas boreliozi izraisošajām borēlijām. Klīniska saslimšana ar ērču encefalītu zirgiem Eiropā ir diagnosticēta, bet tā ir reta, savukārt borelioze zirgiem Eiropā nav konstatēta (ir publicēti gadījumi no ASV).

    Kādi profilaktiskie pasākumi veicami, lai izvairītos no ērču pārnēsātajām slimībām?

    I.B. – Profilakse ir galvenais veids kā cīnīties pret ērču pārnēsātām slimībām! Jālieto gan pretektoparazītu līdzekļi, gan jāpievērš uzmanība ganību kvalitātei:

    – neganīt zirgus pāraugušās ganībās;

    – jācenšas mazināt krūmu daudzumu (piemēram pie sētām);

    – starp ganībām un mežu/krūmāju izveidot regulāri pļautu robežjoslu (pietiek ar ~ 100 cm platu joslu);

    – uzmanība jāpievērš arī grauzēju apkarošanai (grauzējiem piesūcas ērču jaunākās attīstības stadijas – nimfas, kas pēc gada pieaug un var piesūkties zirgiem, citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem);

    – novākt no ganībām vecu lapu kaudzes;

    – mazināt zirgu saskari ar briežiem vai citiem lielajiem zīdītājiem.

    Šie ir tikai daži ieteikumi. Jums jāizvērtē, kādi pasākumi noderīgi tieši jūsu ganībām, staļļiem un zirgiem!

    Kāda ir ērču pārnēsātu slimību diagnostika un ārstēšana?

    I.B. – Runājot par diagnostiku – noteikti jāsadarbojas ar praktizējošu veterinārārstu, kurš izvērtēs klīniskās pazīmes un noteiks, kurš tests būtu vislabākā izvēle.

    Tīri teorētiski – sadalot testus kategorijās – ir sekojošas iespējas:

    – seroloģiskie testi – var meklēt antivielas (ko ražo zirga imūnsistēmas šūnas, saskaroties ar slimības izraisītāju) vai antigēnu (kas atrodas uz paša ierosinātāja – baktērijas vai vīrusa);

    – polimerāzes ķēdes reakcijas testi – nosaka vīrusa vai baktērijas DNS klātbūtni.

    Gan seroloģiskos, gan polimerāzes ķēdes reakcijas testus ir iespējams veikt veterinārajās laboratorijās pāris dienu laikā!

    Par ārstēšanu runājot – ērču pārnēsātas slimības var izpausties ļoti dažādi – var būt drudzis, anēmija, nespēks, klibums, neiroloģiskas izpausmes. Atkarībā no slimības izpausmēm un diagnostikas testu rezultātiem jāpiemēro arī ārstēšana.

    E.L. – Jāņem vērā, ka šādas slimības būs ārstējamas klīnikā, stacionāri un medikamentozi.

    Cik bieža ir saskarsme ar ērču pārnēsātām slimībām zirgu vidū Latvijā? Varbūt ir piemēri no prakses?

    I.B. – Jau minēju, ka man ir tikai informācija par dažiem anaplazmozes gadījumiem, bet es neesmu (diemžēl) tos apkopojusi un analizējusi, tādēļ nevaru sniegt precīzāku informāciju par to, no kurienes bija šie zirgi, kādi bija slimības simptomi utt. Taču šī saruna ir veicinājusi interesi par šāda pētījuma veikšanu, kas, cerams, drīzumā tiks īstenots!

    Kādas ir sekas zirga veselībai pēc, piemēram, Laimas slimības izslimošanas un vai to (un citas ērču pārnēsātās slimības) var sekmīgi pārslimot bez veterinārārsta iesaistes?

    I.B. – Īsā atbilde – jā, zirgi var pārslimot bez pazīmēm un paši tikt ar šīm infekcijām galā, bet tā nenotiek vienmēr. Granulocītisko anaplazmozi zirgi var pārslimot gan ar simptomiem, gan bez tiem. Biežākie simptomi ir nespecifiski – nomāktība, vāja ēstgriba, dzelte, kāju tūska. Visbiežāk šīs pazīmes pašas pāriet, bet retos gadījumos zirgiem novēro īpašu saslimšanas veidu – kad baktērijas organismā netiek iznīcinātas un, imunitātei vājinoties (grūsnība, jebkura cita saslimšana), slimības pazīmes atkārtojas. Būtiski ir zināt, ka zirgiem, cilvēkiem un suņiem anaplazmozi izraisa viena un tā pati baktērija.

    Cik liela jēga ir dažādu pretērču līdzekļu izmantošanā, lai aizsargātu zirgu no ērču pārnēsātajām slimībām – spreji, ziedes, u.tml.?

    E.L. – Katram šāda tipa līdzeklim ir noteikts iedarbības laiks, piemēram, 4 vai 8 stundas pēc līdzekļa izmantošanas. Līdz ar to, tie var būt efektīvi izmantojot, piemēram, pirms apvidus izjādes, taču nav līdzekļu, kas būs tiešām efektīvi ilgtermiņā un neizgaros.

    Cik svarīgi ir ātri izraut jebkuru piesūkušos ērci?

    I.B. – Ērce piesūcoties ievada brūcē savas siekalas, kas atvieglo tās piesūkšanos un asiņu sūkšanu. Uzņemot asinis, ērces temperatūra paaugstinās, un līdz ar to “atmostas” slimību ierosinātāji, kas atrodas ērces gremošanas traktā. Tas palīdz tiem tiešāk virzīties uz brūces pusi. Līdz brūces sasniegšanai no piesūkšanās brīža tiem paiet apmēram 24-72 stundas, atkarībā no tā kurā vietā ērcē vīruss vai baktērijas atrodas.

    Kā visvieglāk un pareizāk izvilkt ērci?

     I.B. – Jūsu drošībai- lietojiet vienreizlietojamos cimdus!

    – Visērtāk ērces izvilkt ar ērču velkamajām pincetēm (ar tām var izvilkt gan mazās nimfas, gan pieaugušas ērces) un apmatojums netraucē;

    – pincetes kājiņas apņem ērci un pincete jāgriež ap ērces asi (vienalga uz kuru pusi);

    – nevajag neko liet ērcei virsū (ne spirtu, ne petroleju), tas var izraisīt ērcei vemšanu un veicināt baktēriju vai vīrusu nokļūšanu dzīvniekā;

    – pēc ērces izvilkšanas to iznīcina;

    – vietu, kur ērce bija piesūkusies, nodezinficē.

    Kādiem simptomu kopumiem pievērst uzmanību, lai ērču izraisītas slimības pamanītu savlaicīgi un zinātu, kādu diagnostiku pieprasīt/kādus jautājumus uzdot vetārstam?

    I.B. – Tā kā ērču pārnēsāto slimību simptomi ir nespecifiski, tad savs zirgs rūpīgi jāvēro, jāpiefiksē, ja esat konstatējuši un izvilkuši kādu ērci. Te jāpiemin, ka slimības nesākas uzreiz pēc ērces piesūkšanās – ir pāris nedēļu ilgs starplaiks, kurā baktērijas savairojas pietiekamā daudzumā, lai radītu klīniskās pazīmes. Tādēļ ir iespējams, ka par ērci jau sen esam aizmirsuši, bet slimība tikai tagad sāk izpausties. Jebkurā gadījumā faktu, ka bija piesūkusies ērce, veterinārārstam vienmēr vērts pieminēt!

    Ceram, ka šī informācija būs noderīga jebkuram zirga īpašniekam, vērojot savu zirgu veselību, kā arī plānojot ganību apkopi, gatavojoties vasaras sezonai. Savlaicīga rīcība un uzmanīga attieksme ir labākā profilakse pret ērču pārnēsātajām slimībām!

    Paldies par rakstu Runā Zirgi komandai:

    https://www.facebook.com/RunaaZirgi

    Titulfoto: Jolanta Rotberga

  • Laminīta simptomi un to novēršana

    Laminītu var izraisīt dažādas veselības problēmas, taču biežākā tā izcelsme meklējama zirga uzturā un liekajā svarā. Protams, ka zirgu īpašnieki vienmēr vēlas savam dzīvniekam tikai labāko, bet nespēja ieraudzīt sava zirga patieso kondīciju un vēlme viņu dāsni barot, diemžēl var tiešā veidā novest pie laminīta. Tādēļ ir vērts iepazīties ar laminīta pazīmēm, riska faktoriem un ārstēšanu, gatavībā laikus rīkoties un novērst ilgtermiņa problēmas ko šī slimība var nest.

    Cēloņi

    Tipiski laminīts tiek apskatīts kā nagu problēma (kas tā arī ir), taču jāsaprot, ka šīs slimības saknes gandrīz vienmēr meklējamas citur. Zirga nagi ir kā logs uz ārpasauli. Tie parāda, ka organismā ir kāda problēma. Biežākie cēloņi ir:

    • Gremošanas sistēmas darbības traucējumi (graudu pārēšanās, augļu vai citu saldu produktu ēšana lielā apjomā, strauja barības maiņa u.c.);
    • Ganības leknā zālē, nenodrošinot pakāpenisku pieradināšanu pie tām:
    • Toksīni zirga organismā (saindēšanās, citu slimību ietekmē);
    • Drudzis un jebkura slimība, kas ietekmē vielmaiņu;
    • Spēcīgas kolikas;
    • Placentas aizture ķēvēm pēc dzemdībām;
    • Pārmērīga vienas kājas noslogošana (ja otra kāja sāp);
    • Ilgtermiņa, lielas devas kortekosteroīdu (piemēram, deksametazons, prednizolons) lietošana.

    Riska faktori

    Ir virkne faktoru, kas var veicināt zirga saslimšanu ar laminītu vai pastiprināt sekas, kas rodas slimības gaitā. Šeit daži biežākie:

    • Smago šķirņu zirgi (darba zirgi);
    • Liekais svars;
    • Ogļhidrātiem (cukurs, ciete) bagāta barība;
    • Poniji, miniatūrie zirgi, ēzeļi;
    • Graudu pārēšanās;
    • Iepriekš piedzīvotas laminīta epizodes;
    • Zirgi ar kušinga slimību.

    Pazīmes

    Biežākās akūta laminīta pazīmes:

    • Klibums, grūtības pagriezties un iet mazā aplī;
    • Nagi ir izteikti silti;
    • Pastiprināts digitālais pulss;
    • Sāpes naga priekšējā daļā (pārbaudot ar palpācijas stangām);
    • “Trapeces stāja” – zirgam izstiepjot priekškājas un sasveroties uz aizmuguri.

    Biežākās hroniska laminīta pazīmes:

    • Uz nagiem redzami horizontāli riņķi; (skatīt bildi pa labi)
    • Zilumi uz naga zoles;
    • Plata, izstiepta naga baltā līnija (ang.white line)
    • Abscesi;
    • Izteikti plakana naga zole;
    • Izteikts “kumbris” uz kakla, tauku spilveni dažādās ķermeņa zonās;
    • Naga siena “liecas uz augšu” (nagi izskatās pēc Aladina kurpēm)

    Ārstēšana

    Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo lielāka iespējamība zirgam palīdzēt un ātrāk atlabt. Akūta laminīta gadījums tiek uzskatīts par ārkārtas situāciju un pieprasa pēc iespējas drīzāku veterinārārsta vizīti. Tālāku plānu sastādīs veterinārārsts, atkarībā no klīniskās ainas, taču ārstēšana var iekļaut sekojošus elementus:

    • Primārās problēmas noteikšana un ārstēšana (sistēmiskas saslimšanas ārstēšana u.c.);
    • Diēta – pilnībā izslēgt graudus un citu ogļhidrātiem bagātu barību, neļaut zirgam ganīties zālē (siena diēta);
    • Graudu pārēšanās gadījumā – nazogastrālās zondes un parafīneļļas ievadīšana;
    • Šķidrumu terapija – ja zirgs ir novārdzis vai dehidrēts;
    • Zirga kustību ierobežošana (bokss, neliels aploks), nodrošinot mīkstus pakaišus;
    • Koriģējoša nagu griešana, ortopēdiskā kalšana, īpašu paliktņu vai botu pielietošana;
    • Nagu dzesēšana (mērcēšana ledus ūdenī).

    Ilgtermiņa sekas

    Daļa zirgu spēj no laminīta atlabt un dzīvot garu un produktīvu dzīvi. Diemžēl citos gadījumos, bojājumi ir tik lieli, ka nav ceļa atpakaļ un zirga ciešanas var beigt tikai eitanāzija. Ārstējošais veterinārārsts spēs sniegt pilnīgu veselības stāvokļa raksturojumu un prognozi, pamatojoties uz klīnisko ainu un izmeklējumiem (piemēram, rentgena attēliem). Tomēr jārēķinās, ka atlabšanas periods var būt ilgs un laminīts nav problēma, ko var aizmirst nākamajā dienā pēc krīzes, jo tas var atkārtoties. Lai lamina (lapiņām līdzīgs slānis starp naga kaulu un naga kapsulu) ataugtu veselīga un bez bojājumiem, būs nepieciešami vismaz deviņi mēneši. Šādiem zirgiem nepieciešamas papildus rūpes, iekļaujot vairākas darbības:

    • Pārdomāts uzturs – izvairīšanās no ogļhidrātiem, labas kvalitātes minerālvielu un vitamīnu piedevas, kas veicinātu nagu augšanu (biotīns u.c.);
    • Bieža nagu kopšana – īss pārkalšanas vai nagu griešanas cikls;
    • Rūpīga slimību profilakse – regulāra attārpošana, vakcinēšana un dzīvnieka izmeklēšana pie pirmajām slimības pazīmēm;
    • Uzmanīšanās ar ganībām – īpaši dienas vidū, pēcpusdienā, vai rītos pēc salnas, kad cukura līmenis zālē ir visaugstākais. Ieteicams izvairīties no pirmās pavasara zāles un zirgam atļaut tikai garu, nobriedušu zāli.

    Kopsavilkums

    Ir pietiekami daudz neparedzamu un nenovēršanu notikumu, kas var skart mūsu zirgus. Tomēr laminīts ir viena no slimībām no kuras lielākoties ir iespējams izvairīties, ja esam uzmanīgi un atbildīgi. Turiet barību un graudus zirgiem neaizsniedzamās vietās, lai novērstu nekontrolētu pārēšanos. Pieradiniet pie ganībām pakāpeniski. Uzturiet savus dzīvniekus labā fiziskajā formā un neļaujiet tiem aptaukoties. Esiet kritiski! Ja rodas mazākās aizdomas par laminītu, nekavējoties vērsieties pie veterinārārsta un rīkojieties operatīvi.

    ***

    Nākošajā rakstā turpināsim laminīta tēmu un iepazīstināsim ar jaunākajām inovācijām!

    Izmantotie avoti: American Association of Equine Practitioners, Laminitis: prevention and treatment. Pieejams: šeit
    Attēla atsauce:
    1, 2 The British Horse Society informatīvs materiāls

  • Laminīts – vai nāves spriedums?

    Tūkstošiem zirgu katru gadu cieš no laminīta un tā radītajām sekām. Ir grūti noraudzīties kādas sāpes un ciešanas laminīts sagādā zirgam. Ja dzīvnieks patiesi rūp, tad katra šāda stunda velkas kā mūžība.

    Laminīts tiek definēts kā bojāts savienojums starp naga kaulu (distālo falangu) un naga sienu. Lamina, kas savieno naga kaulu un sienas iekšējo slāni, sabrūk. Naga kaula savienojums ar naga sienu kļūst pārāk vājš, zirga svars un mehāniskā iedarbība staigājot, kaulu spiež arvien tālāk no naga kapsulas, plēšot un bojājot sīkos asinsvadus. Asins apgāde pasliktinās, izsaucot mokošas sāpes un klibumu. Rezultātu sauc par naga kaula rotāciju.

    Kreisā puse – vesels nags. Labā puse – nags ar hronisku laminītu.
    Kreisā puse – vesels nags. Labā puse – naga kaula rotācija.

    Lai arī savulaik laminīts tika uzskatīts par nāves spriedumu, laika gaitā attīstījušās dažādas taktikas, kā situāciju stabilizēt un ar rūpīgu darbu lielāko daļu dzīvnieku ir iespējams glābt. Pat vairāk – sniegt tiem iespēju dzīvot garu un produktīvu mūžu.

    Kad zirga īpašnieks saskaras ar laminītu, pirmā doma ir par to, kā dzīvniekam samazināt sāpes. Tas, protams, ir svarīgi, taču vēl svarīgāk ir atrast cēloni, kādēļ laminīts attīstījies. Tikai atrisinot primāro cēloni, sāpes būs iespējams likvidēt. Tas var šķist pašsaprotami, taču akūtā situācijā ir ļoti viegli pazaudēt perspektīvu un fokusēties tikai uz sāpēm. Piemēram, zirgam ar lielu, asiņojošu brūci iedot fenilbutazonu (tautā sauktu arī par butu) un cerēt, ka asiņošana pāries? Nē, taču. Protams, ka izmantosim medikamentus, lai kontrolētu sāpes, bet rīkosimies, lai apturētu asiņošanu un sadziedētu brūci – liksim šuves, pārsēju, ja nepieciešams dosim arī antibiotikas.

    Ir virkne iemeslu, kādēļ laminīts var attīstīties, bet pats biežākais ir insulīna rezistence. Pētījumi rāda, ka 80 – 90 % laminīta gadījumu cēlonis ir vielmaiņas slimības. Ja vien nav kāds cits neapstrīdams iemesls – placentas aizture, graudu pārēšanās, sistēmiska infekcija – jāpieņem, ka zirgam ir insulīna rezistence, kamēr netiek pierādīts pretējais. Attiecīgi jāpielāgo diēta.

    Akūta laminīta fāzē nevar objektīvi vērtēt asinsanalīzes un noteikt, vai zirgam ir insulīna rezistence, jo stress, sāpes un iekaisums ietekmē rezultātus un var radīt viltus pozitīvu rezultātu.

    Fenilbutazons un fluniksīns ir biežāk izmantotie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi laminīta gadījumā. Salīdzinoši jauns ir firokoksibs, kam ir zemāks risks izsaukt kuņģa čūlas veidošanos. Šie medikamenti ir piemēroti lietošanai pirmajās trīs līdz piecās dienās, taču tos nevajadzētu lietot ilgstoši. Tie pieder nesteroīdo medikamentu grupai un dokumentēts, ka to lietošana var negatīvi ietekmēt kaulu un mīksto audu dzīšanas procesu. Cilvēku medicīnā šobrīd vairs neiesaka lietot šīs grupas medikamentus pēcoperāciju periodā.

    Akūta laminīta fāzē, laminas audi ir ļoti vāji un dzīvniekam ir jāievēro strikts miera periods. Zirga svars un kustības tikai vēl vairāk novājina iekaisušos laminas audus, tādēļ ar laminītu slimi zirgi izteikti vairāk guļ. To viņiem ir jāļauj darīt un jānodrošina mīksti pakaiši. Kad dzīvnieks jutīsies labāk – tas sāks vairāk stāvēt un mazāk gulēt.

    Arī nagu kopšana ir ļoti būtiska. Zirgiem ar sliktas kvalitātes nagiem vai neregulāru nagu apkopi, pastāv lielāks bojājumu risks laminīta gadījumā. Jāuzsver, ka tas nenozīmē, ka zirgam ar labi koptiem nagiem ir iespēja izvairīties no naga kaula rotācijas laminīta gadījumā, bet dzīvniekam ar sliktiem nagiem bojājumi un negatīvās sekas būs vēl lielākas.

    Jebkuru aizdomu gadījumā ir nepieciešams veikt rentgena izmeklējumus. Laterālās rentgena projekcijas nagam ir vienīgais veids kā precīzi noteikt naga kaula pozīciju un saprast vai rotācija ir notikusi. Tiklīdz tas ir noskaidrots, veterinārārsts kopā ar kalēju var izmantot rentgena attēlus, lai izveidotu tālāku rīcības plānu. Nagu griešanu nevajadzētu atlikt, tikai jāatrod veids kā to izdarīt zirgam ērtākajā veidā. Īstermiņa mērķis ir samazināt mehānisko plēšanas efektu uz laminu, attiecīgi saīsinot naga sienu. Papildus var izmantot mīkstus un absorbējošus paliktņus (vai sagrieztu tūristu paklājiņu), ko var pietīt zirga nagam kaut ar sudraba līmlenti (sauktu arī par makgaivereni). Tie var ievērojami uzlabot zirga komforta līmeni. Noderēs arī botas.

    Zirgam.lv turpinās laminīta tematu un nākamajā rakstu sērijā piedāvās iepazīties ar padomiem, kā dzīvnieka īpašniekam atpazīt pirmās laminīta pazīmes un kādas pirmās rīcības veikt. 

    Avots: Eleanor M. Kellon VDM, Laminitis, Pieejams šeit
    Attēla atsauce 1, 2, 3

  • Iesildīšanās nozīme locītavu veselībai

    Kā saglabāt locītavu veselību? Kāpēc kārtīga iesildīšanās ir tik svarīga? Pavisam īsi par to, kā locītavas strādā un kāpēc jāiesoļojas ar zirgu vismaz 10 minūtes.

    Locītavas ir kaulu savienojumu veids, kas var būt nepārtraukts – blakus esošus kaulus cieši savieno skrimšļaudi, kaulu savienojums ir nekustīgs, mazkustīgs vai pat pārkaulojies (piemēram, galvaskauss); pārtraukts – locītavām raksturīgs liels kustīgums, atkarībā no locītavas virsmas formas (celis, vēzīša locītava u.c.).

    Kustīgo locītavu kaulu savienojumus klāj 0,5 – 3 mm biezs hialīna skrimslis un sinoviālais šķidrums, tāpēc tās ir slīdošas un elastīgas. No ārpuses locītavas norobežo locītavu somiņa, kas sastāv no ārējās fibrozās kārtas un iekšējās – sinoviālās kārtas. Īpašas locītavu saites padara kaulu savienojumu stiprāku un ierobežo locītavas kustību veidu.

    Locītavu šķidruma (sinovija) sastāvā ir 94% ūdens, 0,5% mucīns, glikoze un glikozaminoglikāni, 2,5% olbaltumvielu (albumīns un globulīni), tauku pilieni un hialuronskābe. Sinovija nodrošina barības vielas locītavas skrimšļa kārtai un uztur labu slīdamību, ļaujot kaulu savienojumam viegli kustēties un uzņemt zirga svaru.

    Locītavai uzņemot svaru, caur sinoviālo membrānu no skrimšļa tiek izspiests ūdens, kas šādi nokļūst locītavas kapsulā. Līdzīgi kā slapju sūkli piespiežot pie sieta. Šo sauc par hidrostatisko eļļošanu.

    Iespējams, ka jātnieki spēj iesildīt ķermeni tīrot un seglojot zirgu, taču ar zirga iesildīšanu bieži tiek grēkots, sakot “viņš jau tikko bija aplokā”. Lai sagatavotu zirga locītavas darbam, ir nepieciešams vismaz 10 minūtes raiti (!) soļot, jo tieši šī kustība (svara uzņemšana / noņemšana) liek locītavām saražot pietiekami daudz sinoviālo šķidrumu. Efektīvi “ieeļļotas” locītavas spēj labāk tikt galā ar straujām, spēcīgām kustībām un triecienu, piezemējoties pēc šķēršļa. Pastāv mazāka iespēja bojāt skrimšļa slāni un mazāks risks attīstīties iekaisumam un artrītam.

    Desmit minūtes soļos pie rokas vai kordā pirms treniņa ir lielisks veids, kā palīdzēt sava zirga locītavām būt veselām un kustīgām. Tomēr, ja nepieciešams papildus atbalsts, zirgam.lv iesaka – superpiedeva locītavām no Science Supplements.

    ***

    Izmantotie avoti: Horse Hoof motion, Die Wichtigkeit des Aufwärmens

    Attēlu atsauce: 1. , 2.

  • Zirga nagi: biežākās problēmas un risinājumi

    Nav nagu, nav zirga – vienkārša patiesība trīs vārdos. Spēcīgi nagi ir veselu zirga kāju pamats, taču dažkārt dažādas problēmas rodas pat vislabāk koptajiem zirgiem. Piedāvājam apkopojumu ar biežākajām nagu problēmām un to risinājumiem. Būtiski ir spēt ievērot pirmās pazīmes, lai nagu problēmas laicīgi novērstu.

    Stara puve

    Kā atpazīt:

    Bieži sastopama infekcija, kas skar naga centrālo un kolaterālās rievas (lasīt vairāk par naga struktūru te). Tipiska stara puves pazīme ir specifiska, nepatīkama smaka. Visbiežāk veidojas dziļa, vertikāla plaisa stara centrā. To tīrot ar nagu āķi, zirgs var izrādīt sāpes un nepatiku. Bojātie audi ir melni pelēcīgi un atšķiras no veselīga stara raga.

    Kā atrisināt:  

    Ir pieejami dažādi antibakteriāli līdzekļi stara puves apkarošanai un ārstēšanai. Pat dziļu stara puvi ir iespējams izārstēt 1 -2 nedēļu laikā, uzlabojot higiēnas apstākļus un ik dienu apstrādājot staru. Ja stara puve ir dziļa un sāpīga – jāizvairās no kodīgiem un kairinošiem līdzekļiem.

    Nereti tiek pieminēts zilais vara vitriola pulveris, kas patiesībā ir ļoti agresīvs un kairinošs, kā arī toksisks apkārtējai videi. Iespējams senāk tas gluži vienkārši bija viens no pieejamākajiem risinājumiem, tad šobrīd ir iespējams izvēlēties ko piemērotāku un mazāk kaitīgu.

    Kā novērst:

    Stara puve biežāk attīstās apstākļos, kur nags ilgstoši atrodas mitrumā (ļoti netīrs bokss, dubļi, u.c.). Efektīva profilakse ir nodrošināt iespēju zirgam atrasties uz tīra, sausa pamata vismaz daļu savas dienas. Svarīgi ir nagus bieži iztīrīt un regulāri saukt kalēju. Mitrā laikā profilaktiski var izmantot  dažādus staru aizsargājošus līdzekļus. Papildbarība, kas satur pietiekamā daudzumā varu, cinku un biotīnu palīdzēs organismam uzturēt veselīgus nagus un ādu (dabiski pretoties baktēriju un sēnīšu invāzijai).

    Zirgam.lv iesaka:

    Maigs, antibakteriāls līdzeklis, kura sastāvā ir ārstnieciskie māli un ēteriskās eļļas. Viegli lietot un ilgi turas naga starā. Noderēs dziļas stara puves gadījumā: Hoof-Stuff

    Profilaksei – māla bāzes mastika, mazina baktēriju un sēnīšu izplatību: Artimud

    Antibakteriāls sprejs, stara un zoles dezinfekcijai: Sole Cleanse

    Plaisas

    Kā atpazīt:

    Plaisas naga sienā visbiežāk veidojas sānos, tipiski – starp platāko naga daļu un papēžiem. Atkarībā no tā, cik plaisa ir dziļa, tā var izraisīt klibumu. Sīkas, virspusējas plaisas var liecināt par nepilnībām zirga uzturā un minerālvielu nepietiekamību. Dziļas plaisas biežāk rodas mehāniski (nagam pāraugot, tas sāk šķelties) vai kā sekas pēc kronīša līnijas traumas, abscesa.

    Kā atrisināt:

    Primāri – jāsaprot kādēļ plaisas veidojas un jānovērš cēlonis. Sekundāri – jārūpējas, lai plaisās nesavairojas baktērijas un sēnītes, kas var veicināt infekcijas attīstīšanos.

    Kā novērst:

    Uzlabot zirga uzturu ar barības vielām, kas spēcina raga slāni (varš, cinks, biotīns). Nodrošināt regulāru (ne retāk kā reizi 6-8 nedēļās) nagu apgriešanu. Ja plaisas turpina veidoties, iespējams nepieciešams vēl īsāks laiks starp kalēja vizītēm. Nagus regulāri iztīrīt un radušās plaisas apkopt ar antibakteriāliem līdzekļiem.

    Zirgam.lv iesaka:

    Papildbarība ar augstu cinka, vara un biotīna sastāvu veselīgam raga slānim: 4 Feet Plus 

    Uztura uzlabošanai naga plaisu gadījumā: Profeet

    Zilumi uz naga

    Kā atpazīt:

    Zilums uz naga būs atpazīstams līdzīgi kā jebkur citur – uz raga slāņa būs redzami sīki asins pigmenta punktiņi. Tādi var veidoties gan uz zoles, stara, kronīša, kā arī uz baltās līnijas. Zilumi var rasties nagu atsitot, atspaidot vai nepareizas kalšanas/griešanas gadījumā. Laminīta variantā dažkārt baltā līnija ir kļuvusi sārta (redzams asins pigments). Svarīgi atcerēties, ka zilumi uz naga nav redzami uzreiz pēc traumas, bet gan kādu brīdi pēc tam – raga slānim noaugot uz leju.

    Kā atrisināt:

    Svarīgi ir novērtēt iespējamos iemeslus, kādēļ zilumi ir radušies. Ja ziluma vieta rada sāpes, zirgam ir jānodrošina mīksts pamats, jāļauj atpūsties un jākonsultējas ar veterinārārstu. Ja zilumi ir divām vai vairāk kājām, atkārtoti veidojas tajā pašā vietā, iespējams nepieciešams ko mainīt kalšanas vai griešanas veidā.

    Kā novērst:

    Ja tās ir traumas – uzkāpjot uz akmens vai nagu atsitot, iespējams jāmeklē veids kā nagu papildus aizsargāt. Varbūt zirgam nepieciešami zvani, amortizējoši paliktņi zem pakaviem vai nagu botiņas.

    Zirgam.lv iesaka:

    Ērts veids, kā aizsargāt nagu pat visskarbākajos apstākļos: Botiņas

    Abscesi

    Kā atpazīt:

    Abscess ir neliels infekcijas perēklis naga iekšienē. Bieži naga abscess saistās ar pēkšņu, izteiktu klibumu, pastiprinātu digitālo pulsu konkrētajai kājai. Kalējs vai veterinārārsts parasti abscesa vietu var noteikt ar palpācijas knaiblēm.

    Kā atrisināt:

    Dažkārt veterinārārsti izvēlas abscesu atvērt – atgriežot to vaļā no zoles puses (izgriež nelielu caurumiņu naga zoles vietā, kur ar palpācijas stangām atrasta abscesa vieta). Ja tas netiek darīts, abscess parasti dažu dienu laikā atveras pats un to var veicināt, nagu mērcējot. Pēc abscesa atvēršanās, svarīgi ir nagu turēt tīru, lai mazinātu iespējamību, ka ārējās vides baktērijas iekļūst brūcē.

    Kā novērst:

    Rūpēties par nagu kopējo veselību un laicīgi risināt visas citas problēmas (piemēram, plaisas var veicināt abscesu rašanos). Nelikt zirgam pārvietoties pa pamatu, kur tas nejūtas komfortabli – akmeņainu ceļu, sasalušu laukumu u.c.

    Zirgam.lv iesaka:

    Papildbarība, kas veicina veselīgu nagu augšanu: Focus

    Laminīts

    Kā atpazīt:

    Laminīts ir laminas (lapiņām līdzīgais slānis starp naga kaulu un naga kapsulu) iekaisums. Tā tipiskākās pazīmes ir klibums, nevēlēšanās likt svaru uz nagu priekšējās daļas, nevēlēšanās kustēties, uz priekšu izstieptas priekškājas, silti nagi un izteikti spēcīgs digitālais pulss. Kā arī par laminītu liecina izteiktas rievas naga sienā (skatīt bildi pa labi).

    Kā atrisināt:

    Akūta laminīta gadījumā ir nepieciešama nekavējoties konsultēties ar veterinārārstu un uzsākt ārstēšanu. Laminīta ārstēšana ir kompleksa un iekļauj arī striktu diētas ievērošanu (pēc iespējas mazāk cukura un cietes uzturā). Kad situācija ir stabilizēta un primārā ārstēšana veikta, zirga nagus būs nepieciešams pasargāt un nodrošināt mīkstu un komfortablu pamatu pa kuru pārvietoties.

    Kā novērst:

    Uzmanīties no zirga aptaukošanās (laminītu veicinošs faktors) un sekot līdzi tā uzturam – izvēlēties barību ar zemu cietes un cukura daudzumu, ierobežot ganīšanās laiku pavasarī.

    Viens no biežākajiem laminīta cēloņiem ir insulīna rezistence, lasīt vairāk par to var šeit.

    Zirgam.lv iesaka:

    Droša un piemērota barība zirgiem, kas piedzīvojuši laminītu. Satur nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Lo – cal 

     

    Navikulārais sindroms

    Kā atpazīt:

    Navikulārais sindroms tipiski saistās ar sāpēm naga aizmugurējā daļā. Rentgena un magnētiskās rezonanses izmeklējumi sniegs konkrētāku diagnozi, nosakot tieši kuras struktūras ir skartas. Navikulārā sindroma gadījumā bieži novērojams klibums, kas izteiktāks pagriezienos un uz cieta pamata.

    Kā atrisināt:

    Iespējamie risinājumi ir dažādi, atkarībā no konkrētas diagnozes. Zinošs veterinārārsts – ortopēds spēs sastādīt ārstēšanas plānu. Sīkāk par navikulāro sindromu parunāsim nākošajos rakstos, kur apskatīsim dažādas metodes ārstēšanā, veiksmes un neveiksmes.

    Kā novērst:

    Navikulārā sindroma izcelsme nav pilnībā pierādīta, taču tiek uzskatīts, ka zirgus ar šādu pataloģiju nevajag izmantot vaislā (pastāv risks nodot pēcnācējiem). Citos avotos slimības izcelsme tiek saistīta ar naga biomehāniku un nepareizu svara sadalījumu.

    Labākais ko zirga īpašnieks var darīt – uzturēt nagu veselīgu, un visas tā daļas maksimāli funkcionālas.

    ***

    Izmantotie avoti: Common Horse Hoof Problems, A Quick Guide to Common Hoof Problems and Solutions

    Attēlu atsauce: 1, 2, 3, 4, 5, 6

  • Zirga nagi: uzbūve

    Zirga nags ir mātes Dabas izcilās inženierijas pierādījums. Zirga izmērs un svars attiecībā pret tā naga lielumu liek apbrīnot, cik daudz atbalsta spēj nest tik maza struktūra. Bez veseliem, funkcionāliem nagiem nebūs arī strādāt spējīga zirga. Tādēļ ikvienam zirga saimniekam ir svarīgi zināt vismaz pamatlietas par naga anatomiju, lai cik tas garlaicīgi arī nešķistu.

    Zirga nags sastāv no vairākām daļām, kur katra no tām pilda savu funkciju un tajā pašā laikā strādā kopā. Tāpēc pat neliela novirze no normas kādā naga daļā, spēj ietekmēt visa nagu veselību un pat izraisīt klibumu. Nagu iedala trīs daļās: ārējā daļa (ārpuse), zoles daļa (apakšpuse) un naga iekšējās struktūras (iekšpuse).

     

    Ārējā daļa

    Naga siena 

    Naga siena ir tā daļa, ko iespējams visvieglāk ievērot un izpētīt. Citos avotos to dēvē arī par naga kapsulu. Būtībā tas ir biezs raga slānis, kas apklāj un pasargā jutīgas naga daļas. Tajā nav nervu vai asinsvadu, keratīna materiāls nepārtraukti turpina veidoties un mēneša laikā izaug aptuveni 1 cm. Tādēļ nagiem paredzēts dabiski dilt vai arī regulāri tikt apgrieztiem. Naga siena var būt melna vai balta. Mīts, ka baltie nagi ir trauslāki nav patiess, jo vienāda naga struktūra ir visiem četriem zirga nagiem, vienīgi baltiem nagiem plaisas ir labāk redzamas.

    Naga sienai ir ārējā un iekšējā kārta. Ārējā visbiežāk ir pigmentēta, klāta ar spīdīgu slānīti, kas sliktāk uzsūc mitrumu, un ir īpaši spēcīga. Iekšējā kārta visbiežāk ir balta (bez pigmenta) un tās struktūra ir elastīgāka.

    Kronīša līnija

    Kronīša līnija ir naga augšējā mala, kur matu līnija saplūst ar naga ragu, tā parasti ir gaišākā krāsā un veido tādu kā gredzenu apkārt nagam. Sīkie asinsvadi tajā pievada resursus, kas nepieciešami naga augšanai. Kronīša līnijas traumas var ievērojami ietekmēt naga augšanu, un nereti bojājuma vietā veidojas pastāvīga plaisa vai trauslāks raga slānis.

    Periople

    Periople ir mīksts raga materiāls, kas uzreiz zem kronīša līnijas veido plānu slānīti uz naga sienas. Tā aizsargā un ļauj jaunajam sienas ragam kļūt cietākam.

     

    Zoles daļa

     

    Zole

    Zole ir apakšējā naga daļa, tā ir nedaudz izliekta un tiešā veidā kontaktu ar zemi veido tikai tās ārējās malas. Zoles struktūra ir līdzīga naga sienai, taču keratīns zoles daļā ir vieglāk noberžams un nodeldējams kā tas, kas veido ragu naga sienā. Zole arī palīdz aizsargāt naga iekšējo struktūru darbību.

    Stars

    Paceļot zirga nagu, uzreiz ir ievērojama V veida struktūra zoles centrā, kas līdzinās biezai gumijai – tas ir stars. Tas pasargā papēža skrimšļa daļu (ang. digital cushon) daļēji darbojoties kā trieciena absorbētājs zirgam kustoties. Tāpat stars palīdz veidot saķeri ar pamatu un veicināt asins cirkulāciju nagā. Nervi, kas atrodas naga stara dziļākajos slāņos, palīdz sajust virsmu pa kuru zirgs pārvietojas.

    Balsti

    Balsti (ang. bar) ir naga sienas turpinājums, kas veido ielaidumus paralēli staram. Tāpat kā naga siena, arī balsti uzņem zirga svaru. Tie palīdz stabilizēt naga aizmugurējo daļu un uzturēt zoles izliekumu. Novērtējot zirga nagus, uzmanība ir jāpievērš arī leņķim, kādā balsti aug – vēlams, lai tie ir taisni un nav augstāki par kopējo zoles līmeni.

    Centrālā un kolaterālās rievas

    Starp naga balstiem un staru atrodas kolaterālās rievas (ang. – collateral groove). Tās veido nelielu iedobi, kurā parasti sakrājas smiltis un nelieli akmeņi. Stara centrā nereti veidojās neliela, sekla rieva (ang. central sulcus). Mitros apstākļos dažādu baktēriju ietekmē tur var attīstīties stara puve, tādēļ vienmēr ieteicams uzmanīt vai šī centrālā rieva ir plata un sekla (nevis kļūst šaura un/vai dziļa).

    Baltā līnija

    Baltā līnija patiesībā ir drīzāk dzeltena kā balta un ir veidota no mīkstākiem un elastīgākiem audiem kā naga siena, attiecīgi veidojot starpslāni starp jutīgajām naga iekšējām daļām un cieto naga kapsulu. Pateicoties savai tekstūrai, tā ļauj nagam kustības laikā nedaudz izplesties un absorbēt triecienu, pasargājot naga iekšējās struktūras. Baltās līnijas audi veido savienojumu zolei ar naga sienu. Ja baltā līnija tiek bojāta, caur bojājuma vietu var iekļūt baktērijas un novājināt naga sienas slāņus, sliktākajā gadījumā attīstoties tik tālu, ka zirgs sāk klibot.

     

    Iekšējās naga struktūras

    Naga spilventiņi

    Naga spilventiņi (ang. digital cushion) ir naga aizmugurējā daļa virs stara pamatnes un papēžiem. Tie sastāv no skrimšļaudiem un citiem mīkstajiem audiem. Šīs struktūras uzdevums ir absorbēt triecienu, kas veidojas nagam piezemējoties. Zirgiem ar gariem naga purngaliem un zemiem papēžiem, naga aizmugurējā daļa lielākoties būs vāji attīstīta un nespēs pilnīgi veikt savu uzdevumu. Labi attīstīti naga spilventiņi palpējot ir stingri, elastīgi un atsperīgi.

    Naga kauls

    Naga kauls pēc izmēra ir lielākais kauls nagā un atrodas naga kapsulas iekšienē, novietots nedaudz tuvāk naga purngalam. Naga kauls ir naga kodols, piešķirot tam formu un izturību. Veidots no ļoti blīviem kaulaudiem kurus caurvij smalki asinsvadi, kas nodrošina asins apgādi un barības vielas.

    Naga kaula priekšējā daļa ir paralēla naga sienai, un ar naga sienu to savieno lamina. Lamina ir mīksto audu struktūra, kurā ir daudz asinsvadu un nervu. Tās struktūra līdzinās sīkām, blīvām lapiņām. Pēkšņas izmaiņas kalšanā, naga traumas, naga kaula rotācija u.c. bojā šo savienojumu un var izraisīt zirga klibumu. Laminas slānis ne tikai kalpo kā savienojoša struktūra, bet arī piedalās raga materiāla veidošanā.

    Naga kaula apakšējo daļu ar zoles ragu savieno koriuma slānis (ang. solar corium), kas ražo zoles ragu.

    Navikulārais kauls

    Navikulārais kauls jeb distālais sezamkauls ir neliels laivas formas kauliņš starp naga kaulu un kronīša kaulu, tam pāri iet dziļā saliecējstiegra. Navikulārā kaula funkcija ir stabilizēt naga kaulu, nodrošina konstantu dziļās saliecējstiegras pievienošanās leņķi naga kaulam un ļaujot locītavai nedaudz noliekties uz vienu vai otru pusi uz nelīdzena pamata.

    Asins apgāde

    Naga asins apgādi nodrošina mediālā un laterālā artērija, kas sadalās sīkākos asinsvados un apgādā visas naga daļas ar asinīm. Atpakaļ uz kopējo asinsriti asinis no naga aizplūst pa mediālo un laterālo digitālo vēnu. Asinsvadu sistēma ir ļoti nozīmīga lai transportētu izšķīdušas gāzes, barības vielas, organisma atkritumus, hormonus un imūnās šūnas uz un no citiem orgāniem.

     

    Nākamajā rakstā pastāstīsim par biežākajām nagu problēmām – kā tās atpazīt un risināt.  Apkoposim dažādus praktiskus padomus un izzināsim labākos nagu kopšanas līdzekļus.

     

    Izmantotie materiāli: Avots 1, Avots 2

    Attēlu atsauces: 1, 2,

  • Izplatītākie zirgu parazīti – strongilāti

    Viens no izplatītākajiem parazītiem, kas mitinās zirgu iekšiņās ir strongilāti. Tie ir salīdzinoši nelieli parazīti (līdz 45 mm gari), kuru oliņas zirgi uzņem no ganību zāles. Nonākot zirga gremošanas traktā, strongilāti uzsāk ceļu uz dažādiem zirga iekšējiem orgāniem, kur paliek līdz laikam, kad gatavi sasniegt dzimumbriedumu. Pieaugušie kāpuri atgriežas zirga gremošanas traktā (resnajās zarnās), kur vairojas. Parazītu oliņas ar zirga fekālijām nonāk ārējā vidē, kur tie sasniedz invadēšanās gatavību un atkal nonāk zirga organismā.

    Trīs strongilātu apakšsugas

    Strongilāti ir Strongylidae dzimtas nematode un tiem ir trīs sugas:

    s. vulgaris (15-20mm),
    s. edentantus (20-35mm)
    s.equinus (lielākie, 35-45 mm).

    Katrai no sugām ir raksturīgs nedaudz citāds attīstības process un atšķiras arī orgāni, kuros kāpurs parazitē.

    1. vulgaris attīstās, ja nokļūst artērijās. Ceļojot tālāk, tas nokļūstot apzarņa artērijās, kur nereti veido trombus. Tādēļ šis parazīts ir spējīgs zirgiem izraisīt tromboemboliskās kolikas, kas ir ļoti nopietna un akūta saslimšana. Parazīta attīstības ciklā, tas tālāk tiek pasīvi ienests zarnu sienā (kur parazitē 3-4 ned.) līdz iznāk zarnu lūmenā un, sasniedzis dzimumgatavību, vairojas. Parazīta oliņas ar zirga fekālijām nonāk ārējā vidē un kopā ar zāli (vai ūdeni) nonāk savā jaunajā saimniekā.
    2. edentantus cauri zarnu sienai ceļo līdz serozajam apvalkam, cauri nabas, neīsto ribu un mazā iegurņa rajonam līdz iestrēgst taukaudos (5 -6 mēn.). Lai vairotos, parazīts atgriežas atpakaļ resnajā zarnā, kur uzkrājas mezgliņos (1 mēnesi) un tālāk nonāk zarnu lūmenā, kur vēlāk arī izdala savas oliņas un aizsāk parazītu dzīves ciklu no jauna. Šai strongilātu sugai ir raksturīgs garāks attīstības cikls, kur parazīts vairākus mēnešus zirga organismā aug un attīstās, bet vēl nav identificējams – jo neizdala oliņas, kuras varētu atrast, ja izmeklētu fekāliju paraugu.
    3. equinus kāpuri toties parazitē aizkuņģa dziedzerī (6-7 mēn.) līdz nonāk zarnu lūmenā, kur sasniedz dzimumgatavību un vairojas.

    Strongilātu nodarītais kaitējums

    Endoparazītiem (tiem, kas mājo organisma iekšienē) ir raksturīgi četri kaitnieciskās iedarbības veidi:

    1) mehāniskie bojājumi –  parazīti ar saviem piesūcekņiem bojā orgānu sieniņas, kā arī – lielas invāzijas gadījumā, spēj mehāniski nospiest iekšējo orgānu daļas vai, piemēram, traucēt zarnu caurejamību;

    2) trofiskais kaitējums – strongilāti barojas ar zirga asinīm, attiecīgi patērējot resursu, kas nepieciešams pašam organismam. Tas īpaši ietekmē, ja invāzija ir liela un vienlaicīgi organismā attīstās liels parazītu skaits;

    3) toksiskā iedarbība – strongilāti savas dzīves laikā “ražo” dažādus toksīnus, jeb zirga organismam svešas olbaltumvielas – atliekas, kas rodas parazīta gremošanas sistēmā, kā arī pašu parazītu ķermenīši pēc to bojāejas u.c.,

    4) inokulārā iedarbība – strongilāta kāpurs, ceļojot no zarnām uz savu attīstības vietu un pēc tam atpakaļ uz resno zarnu, caururbj orgānu sieniņas un uz sava ķermeņa ienes citu orgānu mikrovidi.

    Profilakse

    Galvenais uzsvars strongilozes profilaksei ir barošanas higiēna – savākt zirgu fekālijas no pastaigu aplokiem un ganībām, jo tieši tur dzīvnieki visbiežāk inficējas. Savāktās fekālijas ieteicams kompostēt, jo izdarot to pareizi, temperatūra mēslu kaudzē var sasniegt pat 80 grādus, kuros parazītu oliņas iet bojā. Šādu kompostu vēlāk ir iespējams izmantot arī kā ganību mēslojumu. Svarīgi, lai izēdināmo sienu zirgi nevarētu samīcīt ar kājām un izbradāt, īpaši rudens un pavasara periodos, jo aplokā izlikts siens ātri sajaucās ar dubļiem un fekālijām, kas ir lielisks veids, kā zirgiem uzņemt strongilātu oliņas.

    Profilaksei ieteicams zirgus regulāri izmeklēt, pārbaudot vai fekāliju paraugos nav parazītu oliņas. Šo procesu var veikt veterinārārsts vai atsevišķas laboratorijas piedāvā to kā pakalpojumu. Izmeklējums palīdzēs saprast, kādi parazīti ir konkrētajam zirgam un attiecīgi piemeklēt attārpošanas medikamentus (jo dažādām parazītu sugām ir dažādi attārpošanas līdzekļi) un saprast tālāko attārpošanas grafiku.

    Taču jāņem vērā, ka strongilātu attīstības pirmajā (kāpura) posmā tie neizdala oliņas, attiecīgi fekālijās tās nevar ieraudzīt un identificēt. Lai iespējami precīzāk atainotu situāciju, fekāliju paraugi ir jāievāc pēc noteikta protokola, kuru saskaņo ar veterinārārstu.

    Pat ja ganības tiek rūpīgi koptas un ievērota barošanas higiēna, ganāmpulkā ienākot jaunam zirgam, pastāv liela iespēja, ka tas var ievest arī strongilātus. Tāpēc dažādos avotos tiek ieteikts ieviest “karantīnu” un pirmās dienas jauno zirgu turēt atsevišķi, kā arī veikt profilaktisko attārpošanu.

    Liela daļa zirgu īpašnieku zirgu attārpošanu veic regulāri. Taču ļoti būtiski ir neizmantot ilgstoši medikamentus ar vienu un to pašu aktīvo vielu, jo parazītiem var rasties rezistence (izturība) un attārpošanas līdzeklis var nebūt efektīvs. Par piemērotāko grafiku un medikamentiem vislabāk konsultēties ar pieredzējušu veterinārārstu.

     

    Izmantotie avoti:

    Strongylosis

    Strongyloides sp in Horses  

    Attēls 1

    Attēls 2

    Attēls 3

  • Sprēgas – rašanās, profilakse un ārstēšana

    Rudeņiem tipiska kaite – dermatīts vēzīša kaula aizmugurējā daļā jeb sprēgas. Pretēji izplatītam uzskatam, sprēgas nav specifiska slimība, bet gan dažādu faktoru kopums. Baktērija Dermatophilus congolensis ir viens no mikroorganismiem, kas dabiski mīt uz dzīvnieku ādas un augsnē. Normālos apstākļos tā nespēj iekļūt ādas slāņos un tos bojāt, taču ilgstoša mitruma un dubļu ietekmē, ādas aizsardzība novājinās.

    Āda aizsargā ķermeni no apkārtējās vides. Speciāli sekrēti un apmatojums to padara noturīgu pret dažādiem kairinātājiem un ādas ārējais slānis veido sava veida barjeru mikroorganismiem. Ilgstoša mitruma ietekmē ādas ārējais slānis (šūnas, kurās parasti ir salīdzinoši maz ūdens) spēj uzsūkt lielu daudzumu mitruma, uzbriest un padarīt ādu pārāk mīkstu. Regulāra ādas mirkšana – žūšana var veicināt tās plaisāšanu, plaisās var iekļūt baktērijas un drīz vien uzsākt savu postošo darbu. Neiejaucoties, bojātais apvidus kļūst lielāks un tiek skartas arvien dziļākas audu struktūras.

    Dermatophilus congolensis ir baktērija, kurai daļēji piemīt gan baktērijas, gan sēnītes īpašības un tās sporām nonākot uz ādas, kuras dabiskās aizsardzības barjeras ir pazeminātas, tā spēj invadēt ādu un veicināt iekaisuma rašanos. Taču Dermatophilus congolensis nav vienīgais sprēgu ierosinātājs, arī citi kairinātāji, piemēram, parazīti. Tāpēc nereti sprēgu ārstēšana nav vienkārša un ne visiem palīdz vieni un tie paši līdzekļi. Sprēgu ierosinātāji var būt jutīgi uz atšķirīgiem ārstniecības līdzekļiem.

    Sprēgas var piemeklēt jebkuru zirgu, taču biežāk tās novērojamas to šķirņu pārstāvjiem, kuriem raksturīgas biezas kāju skaras, jo skaras ilgāk notur mitrumu pie ādas un traucē gaisa apmaiņai. Uzņēmīgāki ir arī zirgi, kuriem ir problēmas ar limfātisko sistēmu.

    Pazīmes

    Sprēgas biežāk veidojas vēzīša kaula apvidū uz pakaļkājām, taču slimībai attīstoties, tās var virzīties uz augšu līdz pat lecamajai locītavai vai celim. Raksturīgs ādas iekaisums un apsārtums, kreveles un plēkšņaina, blaugznaina āda, kas dažkārt var būt niezoša vai sāpīga.  Veidojas horizontālas “svītras” vēzīša kaula aizmugurē vai sānos, kas var izdalīt sekrētu un iekaisumam attīstoties – baltus, strutainus izdalījumus. Smagākos gadījumos sprēgas var zirgam izraisīt ievērojamas sāpes, skartajā vietā veidoties tūska vai pat satūkt visa kāja, zirgs var sākt klibot.

    Ārstēšana

    Ārstēšanas ilgums un izvēlētie līdzekļi ir atkarīgi no pakāpes, kādā sprēgas ir paspējušas attīstīties un cik lieli ir ādas bojājumi. Pieņemts, ka sākotnēji apgriež kāju skaras vietās, kur sprēgas atklātas, ļaujot, lai ādai piekļūst gaiss, tā labāk žūtu un būtu vieglāk apkopjama. Sprēgām klāto ādu parasti cenšas nomazgāt ar ūdeni, kurā atšķaidīts maigs dezinfekcijas līdzeklis (spēcīgi dezinfekcijas līdzekļi būs kodīgi un vēl vairāk kairinās jau tā jutīgo ādu), uzmanīgi attīrīt ādu no krevelēm. Mazgāšanai piemēroti preparāti ar hlorheksidīnu un povidonjodu (piemēram, hlorheksidīna vai povidonjoda skrubis), tie arī pasargās brūci no tālākas inficēšanās un var tikt atstāti pāris minūtes iedarboties pirms noskalošanas. Pēc ādas nomazgāšanas, to nepieciešams noslaucīt ar tīru, sausu drānu un cik vien iespējams – ādai ļaut brīdi “paelpot” pirms to apziež ar smērēm. Brūci un tai apkārtējo ādu var apstādāt ar antiseptiskām smērēm un šo procesu atkārtot vairākas dienas līdz infekcija ir izzudusi un brūce sadzijusi. Profilaktiski var izmantot krēmus vai ziedes, kas izveido aizsargkārtu un atgrūž mitrumu. Tas ir īpaši svarīgi, ja zirgam ar sprēgām pa dienu jāuzturas dubļainā aplokā. Piemēram, Mud Gard barjerkrēms.

    Profilakse

    Kā jau ar daudzām lietām, profilakse ir labāka par ārstēšanu. Sprēgas labāk ir novērst, aiztaupot tik laikietilpīgo mazgāšanu un smērēšanu. Vispirms, novērtējiet aploku, kurā jūsu zirgs uzturas – vai tas ir dubļains? Vai zirgs lielāko dienas daļu stāv ūdenī un dubļos? Ja vien iespējams, tad uzlabojiet pamatu aplokā, kurā zirgs uzturas gada slapjākajos mēnešos, vai vismaz tās daļas, kur zirgs atrodas visvairāk (ap siena ruļļiem, pie vārtiem). Šim nolūkam var izmantot speciālos zālāja sietus (augstas izturības), šķembas, granti, kā arī nedrīkst aizmirst par meliorāciju, lai ūdeni no aplokiem novadītu uz grāvjiem.

    Arī aploku rotācija var palīdzēt izvairīties no dubļu veidošanās. Tāpat – nodrošiniet, lai bokss vienmēr būtu sauss, tīrs un labi ventilēts, jo urīns un mēsli veido baktērijām labvēlīgu vidi. Bandāžas un kāju sargus nebūtu ieteicams dalīt ar citiem zirgiem, un tiem vienmēr būtu jābūt sausiem un tīriem, īpaši ja dzīvniekam jau ir tendence uz sprēgām. Regulāra staļļu un inventāra (birstes, ķemmes u.c.) dezinficēšana arī ir ļoti nozīmīgs profilakses līdzeklis un ne tikai sprēgu profilaksei, bet arī vīrusu un kaitīgu mikroorganismu izplatībai.

    Lai arī sprēgu ārstēšanas laikā tiek ieteikts kājas mazgāt, to profilaktiski nav ieteicams darīt katru dienu, labāk ir ļaut dubļiem nožūt un tos nokasīt ar birstīti. Intensīva kāju slapināšana un mērcēšana vēl vairāk ādu mīkstina un padara trauslāku, kā arī ziepes un šampūni noņem ādas un matiņu dabisko, mitrumu aizturošo sekrētu, atstājot ādu nepasargātu.

    Būtiski ir regulāri pārbaudīt un iztaustīt zirga kājas, lai sprēgas spētu pamanīt pēc iespējas ātrāk. Tāpat jāpatur prātā, ka sprēgas ir kompleksa problēma un uzņēmīgāki vienmēr būs zirgi ar novājinātu veselību, tāpēc papildus sprēgu ārstēšanai būtu jāapsver vai zirga uzturā nepietrūkst vitamīni un mikroelementi.

    Citi Zirgam.lv raksti par šo tematu: šeit

    Izmantotā literatūra:
    1.         ‘Mud fever’- a case of prevention over treatment?
    https://www.viovet.co.uk/knowledgebase/a180-Mud-fever–a-case-of-prevention-over-treatment
    2. Under The Skin: The Truth About Mud Fever
    https://www.severnedgevets.co.uk/equine/advice/under-skin-truth-about-mud-fever
    Attēlu atsauces:
    Horseandrideruk.com, millbryhill.co.uk

  • Pelējuma sēnītes – ātrākais ceļš uz zirga elpceļu problēmām!

    Pētnieki nesen atklājuši, ka dažādu pelējuma sēnīšu ieelpošana var izraisīt zirgiem elpceļu iekaisumu.

    Pētnieki un veterinārārsti zin saikni, ka elpceļu problēmas ir cieši saistītas ar vidi, kādā zirgs atrodas, un vai tas ir pakļauts putekļu daļiņu un sēnīšu iedarbībai. Tieši tie izraisa zirgu astmas sindromu – elpceļu iekaisumu (inflammatory airway disease, IAD) un periodisko elpceļu obstrukciju (recurrent airway obstruction, RAO), tautā sauktu par dusuli.

    “Taču tikai nesen ir atklāts, ka dažādu pelējuma sēnīšu ieelpošana var zirgam radīt elpceļu iekaisumu jeb astmu. Šīs elpceļu problēmas netiek izmeklētas un mums būtu jābūt daudz zinošākiem par to, cik ļoti svarīga zirga veselībai un sportiskajam siegumam ir vide, kurā tas atrodas”, saka Emmanuelle van Erck-Westergren, DVM, PhD, Dipl. ECEIM no Zirgu sporta medicīnas prakses Vaterlo, Beļgijā.

    Van Erck-Westergren ar kolēģiem izmeklēja 731 sporta zirgus ar vidējo vecumu 8 gadi, kuri uz viņas klīniku tikuši nosūtīti ar elpošanas problēmām, sliktu sportisko sniegumu vai vienkārši veselībai pārbaudei. Katram pacientam tika veikta elpceļu endoskopija, transtraheālais noskalojums (ielaižot trahejā nelielu daudzumu fizioloģisko šķīdumu un atvelkot atpakaļ šļircē, lai novērtētu trahejas sekrētu) un bronhoalveolārā skalošana (injicējot sterilu fizioloģisko šķīdumu zirga plaušās un atvelkot atpakaļ šļircē, lai novērtētu iekaisuma pazīmes), kā arī zirga īpašnieks tika izjautāts par zirga barošanu un pakaišiem.

    88% no visiem zirgiem tika konstatēts elpceļu iekaisums, no tiem 81% noteica sēnīšu klātbūtni trahejas noskalojumā (tracheal wash). Ārste uzsver, ka tieši trahejas skalošana bijusi visuzticamākā metode, lai noteikti sēnīšu daļiņu klātbūtni. Varbūtība, ka šiem zirgiem ir elpceļu iekaisums, bija divas reizes lielāka kā citiem.

    Elpceļu iekaisuma diagnostika tika veikta pamatojoties uz pazīmēm, kas redzamas bronhoalveolārās skalošanas rezultātos. Klīniskās pazīmes kā klepus vai izdalījumi no deguna tika ņemtas vērā tikai nelielā mērā. Šiem zirgiem novēroja arī vāju sportisko sniegumu.

    Tieši sēnīšu ieelpošana ir iemesls elpceļu iekaisumam, taču nav skaidrības par patoloģiskajiem mehānismiem, kas to izraisa, jo sēnītes var būt infekciozas, alerģiju izraisošas vai vienkārši kairinošas. Katrs zirgs uz tām reaģē savādāk – vairāk vai mazāk, taču iznākums ir viens ­– elpceļu iekaisums.

    Zirgu staļļi ir “laba” mājvieta daudz un dažādām sēnītēm – tās atrodas pakaišos, uz sienām, pat ganībās. To ietekme uz zirgiem ir dažāda. Melnais pelējums ir ļoti toksisks un var izraisīt ne tikai elpceļu iekaisumu, jo zirgiem un pat cilvēkiem, kas ieelpojuši melno pelējumu, var attīstīties pneimonija (plaušu karsonis) un neiroloģiski simptomi. Aspergillus suga ir diezgan bieži sastopama staļļos. Ieelpota lielākos daudzumos, tā var izraisīt alerģisku astmu un plaušu asiņošanu. Citas sēnīšu sugas ir neitrālākas un neizraisa tik stipru reakciju, taču zirga ķermenis tās jebkurā gadījumā uzskata par “svešķermeni”, un tās noteikti kairinās imūnsistēmu.

    Pētījumā atklātais augstais procents ar zirgiem ar elpceļu problēmām neesot pārsteigums, jo tie visi bija sporta zirgi, kas tiek turēti boksos. Šāda veida zirgu turēšanas sistēma noved pie biežākas saskarsmes ar pelējumu un līdz ar to – elpceļu problēmām. Taču tika saskatītas zināmas sakarības arī zirgu turēšanas jomā.

    Tika atklāts, ka salmi un sauss siens ir riska grupa, jo tiek novākti no laukiem, kur ir kontaktā ar zemi, kas savukārt ir “mājvieta” baktērijām un sēnītēm. Pētījums apstiprināja, ka skaidu (vēlams atputekļotu) lietošana palīdz novērst elpceļu iekaisuma risku. Arī augstā temperatūrā tvaicēts siens samazina elpceļu iekaisuma risku.

    Tieši sausais siens esot visriskantākais. Turklāt siena mērcēšana ir neproduktīva, jo veicina mikrobiālo augšanu. Diemžēl skābsiena kvalitāte pētījumā apskatītajiem zirgiem bija ļoti mainīga, lai spētu noteikti ietekmi uz zirgu elpošanu.

    Pētījums “Fungi in respiratory samples of horses with inflammatory airway disease,” publicēts Journal of Veterinary Internal Medicine.

    Avots

    Paldies Annai Veidemanei par terminoloģijas konsultāciju 🙂

  • Kristīne Pīra: acu problēmas ignorēt nedrīkst!

    “Jāatzīst, ka arī Latvijā zirgu īpašnieki arvien vairāk pievērš uzmanību acu slimībām zirgiem, “ stāsta zirgu veterinārārste, oftalmoloģe Kristīne Pīra, kas jau vairākus gadus specializējas tieši zirgu acu slimību ārstēšanā.

    Kāpēc izvēlējies ārstēt tieši zirgus?

    Bērnībā dzīvoju laukos un mums saimniecībā bija gan govis, gan zirgi. Tētis bija veterinārārsts kolhozā, tāpēc, iespējams, likumsakarīgi aizgāju studēt veterinārmedicīnu. Mani interesēja medicīna. Jau sākot studēt es zināju pavisam noteikti, ka suņus un kaķus neārstēšu.

    Pagrieziena punktu manā izvēlē izdarīja veterinārārsts un kolēģis Juris Tolpežņikovs. Mācoties 5. kursā fakultātes dekāns Gunārs Pētersons bija licis pasniedzējam Jurim Tolpežņikovam atrast divus studentus, kas piedalītos Erasmus apmaiņas programmā Helsinku Universitātes Zirgu klīnikā uz trīs vasaras mēnešiem. Piedāvājums šķita interesants, bet trīs mēneši šķita par traku. Nolēmām ar kursa biedreni aiziet pie pasniedzēja apvaicāties vai varam braukt uz diviem mēnešiem. Tikko iegājām zirgu klīnikā, tā Juris Tolpežņikovs uzreiz saka: ‘’Ā, jūs tās meitenes, kas brauks uz Helsinkiem! Tūlīt pierakstīšu.‘’ Mēģinājām ko bilst, bet tas nekur neatbalsojās un ar dīvaini divējādām sajūtām atgriezāmies kopmītnēs. Aizbraucot biju izbrīnīta par visu – klīnikas lielumu, medicīnisko aprūpi. Redzētais Helsinkos mani tā fascinēja, ka sapratu – nākotnē vēlos strādāt tikai ar zirgiem. Te nu jāsaka paldies kolēģim Jurim Tolpežņikovam, jo nevienu dienu neesmu nožēlojusi, ka ārstēju tieši zirgus.

    Acu slimībām sāku pievērsties pirms vairākiem gadiem. Kaut gan jau esot Helsinku Universitātē un pēc tam, strādājot par internu privātā zirgu klīnikā ‘’Huvinkaan Hevossairaala’’ Somijā, manī radās pastiprināta interese tieši par acīm. Tur es ieguvu pamata zināšanas, kas daudzās reizēs ļāva ātri un efektīvi sniegt palīdzību acu slimību gadījumā jau strādājot Latvijā. Katru gadu apmeklēju visus Eiropā pieejamos oftalmoloģijas kursus zirgiem, kur apgūstam gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, piedaloties praktiskajās nodarbībās mācību staļļos un klīnikās. Šādos kursos iepazinos tuvāk ar pasniedzēju un speciālistu oftalmoloģijā DVM, DACVO Catherine Nunnery no ASV. Radās abpusējas simpātijas, kā rezultātā 2017. gadā devos uz ASV, Merilindas štatu, kur mēnesi pavadīju Catherine Nunnery oftalmoloģijas ambulatorajā praksē. Tas bija ļoti interesants un piesātināts laiks. Katru dienu ārstējām slimas zirgu acis, redzēju un piedzīvoju daudz interesantu klīnisko gadījumu, terapiju daudzveidību un citas nianses. Pārsteidza, cik daudz var izdarīt stallī uz vietas. Piemēram intravitreālās injekcijas, radzenes virsējā slāņa keratektomijas, trešā plaksta operācijas, ļaundabīgo audzēju likvidāciju uz plakstiņiem utt. Tā nu es turpinu specializēties joprojām, ir jau plāni nākamajam gadam. Esmu arī International Equine Ophtalmology Consortium biedrs, kas paver iespējas saņemt aktuālāko informāciju acu patoloģijās un to ārstēšanā zirgiem.

    Kam vajadzētu pievērst uzmanību saistībā ar acīm zirgiem?

    Parasti tās ir ļoti redzamas lietas, kuras nekad nedrīkstētu ignorēt. Vispirms pēkšņa stipra asarošana vai citādi izdalījumi no acīm. Pievērti vai pilnīgi aizvērti, piepampuši acu plakstiņi. Traumas acs un plakstu apvidū. Šīs ir lietas, kurām ir nepieciešama veterinārārsta vizīte 24 – 48h laikā. Acu problēmas var samilzt neticamā ātrumā kā rezultātā zirgs var kļūt akls, vai pat atsevišķos, ļoti sliktos gadījumos nākas aci pat izņemt. Ja acs tiek laicīgi un veiksmīgi ārstēta, tad vairums gadījumu prognozes ir labas. Ja kaut kas no iepriekš minētā tiek novērots, kamēr gaidāt veterinārārstu, kurš specializējies acu slimībās zirgiem, tad ieteicams ir zirgu ievest tumšā boksā vai vismaz aizklāt logus. Protams, jāievēro miera periods. Nekādi treniņi un izjādes. Ja ir milzīga acu plakstu tūska, traumas, tad var uzlikt aukstā ūdenī izmērcētu dvieli, to ik pa laikam nomainot. Visbiežākā kļūda, ko novēroju savā praksē ir, ka akūtu saslimšanu gadījumā dzīvnieka īpašnieki paši mēģina risināt problēmu. Nereti tas beidzas ar hroniskām acs problēmām, tāpēc lai saglabātu redzi, var nākties lietot acu pilienus visu zirga atlikušo mūžu.

    Noderīgas esot sejas maskas zirgiem?

    Jā, pie vairums acu saslimšanām ļoti noderīgas ir sejas vai mušu maskas, kuru lietošana ietilpst jau ārstēšanas plānā vai kā preventīvs pasākums, lai pasargātu acis no intensīvas saules gaismas, insektiem, putekļiem un citiem ārējās vides faktoriem, kas var kairināt acis un izraisīt tālākas problēmas. Ir sejas maskas, kas samazina ultravioleto starojumu, kas ir īpaši svarīgi gaišas krāsas

    zirgiem, zirgiem, kuriem ir bezpigmenta acu plakstiņi, kā arī tiem zirgiem, kuriem ir kādas radzenes slimības vai jaunveidojumi acs apvidū vai uz plakstiem. Sejas maskas ir ļoti dažādas, nereti pat nākas nopirkt vairākas, lai atrastu piemērotāko. Ļoti svarīgi, lai tā nav par mazu, lai kaut kur nespiež, nerīvē, jo tad šī lieta var pat veicināt pastiprinātu galvas vai acs apvidus berzēšanu un radīt nevajadzīgas problēmas. Ir zirgi, kas ir ļoti kategoriski pret sejas maskām, bet tas ir ļoti reti. Mani priecēja un izbrīnīja, cik zirgu īpašnieki ASV nopietni uztver acu veselību. To apstiprināja fakts, ka gandrīz katrā stallī pie katra boksa karājas vismaz viena vai divas maskas, kuras bija sadalītas “dienas” un “nakts” sejas maskās.

     

    Jāatzīst, ka arī Latvijā zirgu īpašnieki arvien vairāk pievērš uzmanību acs slimībām zirgiem. Nereti gan acu slimības ir smagā hroniskā formā, tad vislielāko gandarījumu rodu no tā, ka izdodas ne tikai saglabāt aci, bet arī redzi.

    Rakstu sagatavoja Augusta stallis