Tuvojoties sacensību sezonai, jāatsvaidzina zināšanas par zirgu pārvadāšanu, tā kā drīz vien jātnieki vedīs savus zirgus fūrēs un brauks uz tuvākām vai tālākām sacensībām…
Ilgstošs transports rada stresu dažiem zirgiem, it īpaši tiem zirgiem, kas cieš no nervozitātes ceļojumu laikā vai, sajūtot sacensību tuvošanos. Nervozi zirgi mēdz drebēt un trīcēt, noskrieties līdz putām, svīst, kas var izraisīt pirms-sacensību nogurumu un acīmredzami arī dehidratāciju, it īpaši karstā laikā.
Ceļošanas laiks
Ceļošana vēsos laika apstākļos vai agrās rīta stundās samazina karstuma stresu, kam zirgi tiek pakļauti, it īpaši „nervozie” ceļotāji. Lai gan tas var būt vienkāršāk, ja vedat zirgus treilerī vai vadāt fūri paši, turpretī, ja vienojaties par zirgu pārvadāšanu ar komercpārvadātāju, vienoties var būt grūtāk, kā arī dārgāk. Ja priekšā ir par 200 km garāks ceļš, daži īpašnieki izvēlās savus nervozos zirgus vest uz sacensību vietu jau dienu iepriekš. Tomēr ir jāizsver, vai šādas izvēles priekšrocības tiešām ir tā vērtas, ja ņem vērā, cik ļoti nervozus zirgus var satraukt jaunā vide un apstākļi. Ja tiek pārvadāts viens pats nervozs zirgs, ir vērts paņemt līdzi vēl vienu papildu zirgu kā mierīgu kompanjonu, lai palīdzētu stresotājam nomierināties.
Ceļošanas veids
Vispārīgi ceļošana divvietīgajā treilerī daļai zirgu rada lielāku stresu, un pārsvarā tie labāk pacieš pārvietošanos lielākā transportējamā mašīnā citu zirgu sabiedrībā. Jaunākie pētījumi rāda, ka mazāku stresu zirgi pārcieš, ja ceļojot atrodas ar galvu pretēji braukšanas virzienam, salīdzinot ar sānisku vai uz priekšu vērstu braukšanas pozīciju. Šie pētījumi norāda, ka sirds ritms bija zemāks un zirgi mazāk dīdījās, kad brauca, skatoties prom no braukšanas virziena.
Sagatavošanās ceļojumam
Ir lietderīgi zirgiem karstos laika apstākļos nodrošināt pietiekamu daudzumu elektrolītu un šķidruma. Laba doma ir pārbaudīt zirga ādu, izmantojot „kniebšanas” metodi, lai novērtētu dehidratācijas relatīvo pakāpi, vismaz divas līdz trīs dienas pirms ceļojuma. Tas nodrošina pietiekamu laiku elektrolītu uzņemšanai, kā arī šķidruma līdzsvara atjaunošanai organismā. Pateicoties īpaši izstrādātiem, komerciāliem rehidratācijas šķidrumiem, kas paredzēti zirgiem, atjaunot šķidruma un elektrolītu līmeni organismā var daudz vieglāk un efektīvāk. Daži zirgi iemācās šīs piedevas uzņemt ar ūdeni, it īpaši, ja mēdz karstā laikā daudz svīst, un ir izslāpuši, atgriežoties no sacensībām. Tomēr pārliecinieties, ka tie uzņem pilnu līdzekļa devu, labāk to dot mutē, līdz pat divām reizēm dienā, ja zirgs liekās saguris.
“Uzpildīšanās” ceļojuma laikā
Ideālā variantā zirgiem jāpiedāvā dzert ūdeni ik pēc divām līdz trim stundām garāku ceļojumu laikā, ja ārā ir karst, un jāizved no fūres ik pēc 4-6 stundām, lai pastaigātos un paganītos, ja tie uzvedas mierīgi un rātni pie saites. Kā alternatīvu zirgiem var piedāvāt mitrinātu, labas kvalitātes lucernas sienu siena tīklā vai viegli vītinātu zāli, tas palīdzēs atvieglot garlaicību, nodarbināt zirgu un nodrošinās papildu šķidrumu. Lucernas sienu var mitrināt, ietinot to saslapinātā auduma maisā uz 2-3 stundām un pakarot siena tīklā krūšu līmenī, bet ne augstāk.
Ja zirgs ir sakarsis un svīst, noslaukiet to ar sūkli un novelciet ar skrāpi sviedrus, lai zirgs varētu atdzist atpūtas pauzes laikā. Ceļojot nakts laikā, parasti ir vēsāk, un var ieturēt ilgāku intervālu starp pauzēm, vienlaikus joprojām nodrošinot atgūšanos no ceļojuma un iespēju dzīvniekiem izstaipīt kājas.
Karstos laika apstākļos atveriet priekšējās vēdināšanas lūkas treilerī, lai uzlabotu gaisa plūsmu un samazinātu putekļu un netīrā gaisa ieelpošanu. Ir jāizvairās no putekļu ieelpošanas ceļojuma laikā, jo tas var palielināt elpošanas problēmu un „ceļošanas slimības” risku ilgākos ceļojumos, it īpaši pēc sacensībām.
Ir lietderīgi treilerī uz grīdas iebērt skaidas vai kādu citu absorbējošu materiālu, lai uzsūktu uz grīdas nopilējušos sviedrus, urīnu un mitrumu no izkārnījumiem. Tas palīdzēs mazināt grīdas slīdēšanu un padarīt ceļošanu drošāku, it īpaši, veicot pagriezienus un apstājoties.
Nervozas uzvedības novēršana
Zirgiem, kuri uzvedas nervozi ceļojumu laikā, ir lietderīgi ik dienu vismaz 7-10 dienas pirms ceļojuma dod dabiskā E vitamīna devu, kas palīdz nomierināt zirgus ceļojuma laikā. Ja zirgiem paredzēts garš ceļojums, var dot pirms tam arī B-vitamīna kompleksu, lai samazinātu vielmaiņas stresu ceļojuma laikā.
Ierodoties galamērķī
Ja zirgs ir īpaši nervozs ceļotājs vai pastiprināti svīst un zaudē šķidrumu karstā laikā, pirms tā izvešanas no treilera mutē ieteicams iedot kādu šķidrumu atjaunošu līdzekli, piemēram, Virbac ražoto Recharge (60 ml). Iekārtojot zirgu boksā, piedāvājiet tam padzerties vēsu ūdeni, kuram piejaukta vēl viena Recharge deva. Pēc divu stundu vai ilgāka ceļojuma ir laba doma izvest zirgu pastaigāties uz piecām minūtēm vai ilgāk, lai palīdzētu tam ierosināt zarnu trakta darbību, pirms ievest to stallī.
Zirga apkope pēc sacensībām
Zirga apkope pēc sacensībām, pirms atgriešanās ceļojuma, arī ir svarīgs apsvērums. Ir ļoti būtiski atjaunot ar svīšanu zaudēto šķidruma līmeni, lai zirgs varētu atgūties pēc sacensībām, un pirms ceļojuma atjaunot ķermeņa sāļu līdzsvaru palīdz elektrolīti. Ja paredzēts 6-8 stundas garš ceļojums, ideālā variantā zirgam jāļauj atpūsties, jāiedod viegla, mitrināta barība uz nakti, pirms doties tālākā ceļojumā.
Kā izvairīties no ceļojumu slimības
Sausa, putekļaina barība, kas tiek piedāvāta transportēšanas laikā, pastiprina gaisa piesārņojumu. Zirgiem, kuriem ir bijušas elpceļu infekcijas, bieži vien ir zināmi plaušu bojājumi, un putekļu vai baktēriju ieelpošana plaušās slodzes laikā var izraisīt smagu infekcijas uzliesmojumu. Konsultējieties ar savu vetārstu par imunitātes stimulējošiem preparātu došanu zirgam trīs līdz piecas dienas pirms garākiem ceļojumiem.
Vai zinājāt…ka var rasties smaga krūšu kurvja infekcija vai pleiropneimonija, ja zirgi ilgu laiku tiek pārvietoti slikti ventilētos treileros vai transportējamās mašīnās. Tās ir ļoti nopietnas slimības, ar augstu mirstības risku vai ilgstošu ārstēšanu, kas prasa lielus izdevumus un intensīvu medikamentu terapiju.
Zirgi, kas pārnēsā elpošanas ceļu vīrusus, var inficēt citus zirgus garāka ceļojuma laikā, jo tie izplata gaisā vīrusus saturošus izdalījumus no deguna un mutes slikti ventilētos treileros. Lielākajam riskam ir pakļauti zirgi, kas atrodas treilera aizmugurē, jo tur ir visvairāk piesārņotais gaiss. Citi stresa faktori ietver sevī pārlieku troksni, saspiestību, lielu braukšanas ātrumu, treilera šūpošanos un pienācīgas atpūtas trūkumu.
Plaušu un krūšu infekciju komplikāciju risks pieaug, ja zirgs nespēj nolaist galvu lejup, jo ir piesiets īsā saitē, lai varētu iztīrīt elpošanas ceļus no sekrētiem pēc ilgstošas ceļošanas.
Kam pievērst uzmanību….
Pāris dienas pēc gara ceļojuma it īpaši, ja zirgam jau ir elpošanas ceļu infekcijas vēsture, pavērojiet dzīvnieku, vai tas neizrāda depresijas, apetītes zuduma, drudža izraisītas svīšanas (izmēriet temperatūru no rīta un vakarā), saasinātu elpošanas, krūšu kurvja sāpju pazīmes – atteikšanos kustēties, stāvēšanu izvērstiem elkoņiem un priekškājām un pakaļkājām, klepošanu, kārpīšanos, svara zudumu.
Galvenie punkti, ko atcerēties
• Pārliecinieties, ka zirgi ir atsoļojušies un atdzisuši pēc slodzes, pirms uzsākt ceļojumu.
• Pārliecinieties, ka treileris vai transportējamā mašīna ir labi ventilēta, ar pietiekamu gaisa apmaiņu, bet ne pārāk auksta.
• Pārliecinieties, ka treileris ir līdzeni un vienmērīgi piestiprināts pie mašīnas āķa. Brauciet stabili un mierīgi.
• Novelciet lejup aizmugures pārsegu, lai izvairītos no putekļiem.
• Nesieniet zirgus pārāk īsi. Nodrošiniet tiem mitrinātu barību krūšu augstumā.
• Apstājieties ik pēc 3-4 stundām.
• Profilakse ir labāka kā ārstēšana. Konsultējieties ar savu vetārstu par imunitāti stimulējošiem preparātu došanu pirms garākiem pārbraucieniem.
• Veiciet pasākumus, lai izvairītos no ceļojuma slimības.
Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot horsemagazine.com materiālus.
Bildes atsauce
