Pētnieki ir noskaidrojuši, ka zirgiem, kuriem uz kājām uzliktas t.s. botiņas, ir ilgāks naga saskarsmes laiks ar zemi nekā nekaltiem zirgiem bez botiņām.

Pajūgu braucēja Dzintra Blūma dalās savā pieredzē par piemērotāko ratu izvēli.

Reinis Rudzītis iepazīstina ar seglu polsterējuma funkcijām un iemesliem, kāpēc tas būtu jāmaina.

Lai segli turētos zirgam mugurā un jātnieks arī, vēderjosta ir neatņemama inventāra sastāvdaļa, un nereti tiek pievilkta, cik vien spēka rokās. Kad tā tomēr ir par ciešu pievilkta un kādas var būt sekas?

Saskaņā ar statistikas datiem Vācijā ik gadu tiek fiksēti 90 000 ar jāšanu saistītu negadījumu. Tie skar ne tikai bērnus un jauniešus, tikpat bieži ir iesaistīti arī pieaugušie. Bieži vien šo negadījumu iemesls ir kritiens no zirga. Ja jātniekam mugurā nav drošības vestes, tā rezultātā var gūt ribu sasitumus, lūzumus, mugurkaula skriemeļu traumas, līdz pat paralīzei un pat letālam iznākumam.

Ūdensnecaurlaidīga, elpojoša, labi pieguloša – izklausās gluži kā slēpošanas kostīma reklāma, bet patiesībā tas ir modernu zirgu āra segu apraksts. Ja zirgs ziemā tiek skūts un laists ārā, tas ir atbilstoši „jāiepako”. Aplūkosim, ko jaunu varam uzzināt par segām!

Rudens, ziema un agrs pavasaris ir tas laiks, kad inventāra telpās mitrums ir palielināts, jo tur tiek ne tikai glabātas zirglietas, bet arī reizēm žāvētas segas un sviedrenes.

Gatavojoties treniņam vai izjādei, nedrīkst pavirši izturēties pret zirga seglošanu. Rakstā minētas dažas, izplatītākās kļūdas no kurām vajadzētu izvairīties.

Atkarībā no katra skatu punkta, trenze var būt vai nu komunikācijas līdzeklis, kas palīdz panākt augstāko harmonijas pakāpi darbā ar zirgu, vai instruments, kas rada diskomfortu tik jūtīgajā zirga mutē.

Kamēr iejādes pasaulē notiek diskusijas par zirgu audzēšanas evolūciju un sporta popularitāti, nevar aizmirst, ka arī zirglietas laika gaitā mainījušas savu formu. Īpaši – laužņu iemaukti jeb kavesons.