Zirgam.lv

Kategorija: Barošana

  • Siena vēders

    “Siena vēders” ir apzīmējums, ko nereti velta zirgiem, kuriem ir izteikti liels vēders, bet tajā pašā laikā dzīvnieks nav aptaukojies. Bieži šādiem zirgiem ir salīdzinoši vāja arī muguras augšējā līnija un pat izteikti redzamas ribas. Citreiz šādus zirgus kļūdaini sauc par resniem un samazina siena daudzumu, jo ir izplatīts uzskats, ka lielie vēderi rodas no pārāk daudz apēsta siena, kas “izstaipa” vēdera sienu.

    Pirms vairākiem gadiem kāds Teksasas universitātes ārsts izstrādāja sistēmu, pēc kuras vērtēt zirgus, precīzi nosakot dzīvnieka kondīciju un barojumu. Viņa pētījumā tika izšķirts, ka aptaukošanās saistās ar tauku šūnu uzkrāšanos noteiktās zonās – kakla, skausta, muguras, ribām, pleciem, astes pamatnes. Attiecīgi, novērtējot tauku slāņa biezumu šajās zonās, var izšķirt, kādam barojuma stāvoklim zirgs pieder – normālam, vājam, aptaukotam. Ja palielināts ir tikai vēders un tauku uzkrājumi tipiskajās zonās nav vērojami, problēma ir pavisam cita.

    Lielo vēderu problēmas cēloņi var būt dažādi. Izteikti liels vēders var saistīties ar parazītu invāziju vai pēkšņa vēdera “uzpūšanās” – par pārlieku lielu gāzes uzkrāšanos zarnās. Tomēr viens no “siena vēderu” biežākajiem iemesliem ir zemas kvalitātes rupjā barība un nepietiekams proteīna daudzums uzturā.

    Zemas kvalitātes rupjā barība ne vienmēr izskatās vizuāli slikti, tāpēc to, vai siens ir labs/ slikts nekad nevar noteikt tikai ar apskati vien. Siena analīzes palīdz atklāt patieso situāciju, bet ja tās nav iespējams veikt, būtiski ir noskaidrot vismaz sava siena izcelsmi – kas ir tā sastāvā, kādā laikā tas ir ievākts un kāds bijis tā sagatavošanas process.

    Sienam optimālais pļaušanas laiks ir zālāju vārpošanās vai plaukšanas fāze, tad zāles stiebros ir visvairāk uzturvielu un pietiekams šķiedrvielu daudzums. Augam nobriestot tālāk, tā šūnas veido cietākus apvalkus un, jo cietāki tie ir – jo mazāk zirga gremošanas sistēma tos spēj pārstrādāt un izmantot. Tāpēc vēlu pļauts siens būs bagāts ar nepārstrādājamām šķiedrvielām, ko zirga organisms nevar izmantot. Barības masa aizņems daudz vietu zarnās un veidos apjomu, bet zirgam neveidosies sāta sajūta, jo apēstais siens nedod organismam nepieciešamās barības vielas un dzīvnieks instinktīvi turpina uzņemt barību, lai savāktu organismam nepieciešamo proteīna daudzumu.

    Līdzīgi notiek, ja siens nav pareizi sagatavots un kādā no sagatavošanas posmiem karsis. Šādam sienam ir cita smarža, lielākoties tas ir stipri putekļains un izteikti dzeltenā/ brūnganā krāsā. Karšanas laikā “sadeg” tik svarīgais proteīns un līdzīgi kā ar pāraugušu sienu – zirgs no tā nespēj uzņemt sev nepieciešamās barības vielas. Tas ir iemesls, kādēļ zirgiem ar siena vēderiem nereti ir arī slikti muskuļota mugura – nepietiekams proteīna daudzums veicina muskuļu masas zudumu.

    Labākais veids kā izvairīties no siena vēderiem ir dot zirgam tikai labākās kvalitātes rupjo barību un pārliecināties, ka tas uzņem pietiekami daudz proteīna. Ja zirgam veidojas siena vēders, nevajadzētu samazināt izbarojamo apjomu (zirga kuņģa veselībai ir vajadzīgs nepārtraukti pieejams siens), bet gan pārliecināties par tā kvalitāti vai atsevišķos gadījumos – barot papildus proteīnu. Noteikti jāpievērš uzmanība zirga trenēšanai, iekļaujot vingrinājumus, kas liek dzīvniekam nodarbināt un trenēt vēdera muskulatūru.

    Atkarībā no zirga slodzes, vecuma un veselības stāvokļa, organismam nepieciešamais proteīna daudzums mainās. Sliktas kvalitātes sienu nespēs atsvērt pat vislabākās kvalitātes papildbarība. Bet izlīdzināt nelielas nepilnības vai iedot papildu atbalstu zirgiem, kam ir paaugstināta nepieciešamība pēc kvalitatīva proteīna, lieliski spēj papildbarība ar labu aminoskābju profilu.

    Zirgam.lv iesaka: Balanseris koncentrētā veidā iedod zirgam nepieciešamās minerālvielas un aminoskābes (vissmalkākās proteīna daļiņas) un tos īpaši ieteicams izmantot augošiem un veciem zirgiem, ķēvēm grūsnības pēdējos mēnešos un laktācijas laikā, kā arī sporta zirgiem, kuriem būtiski ir uzturēt labu muskuļu tonusu. Viens no produktiem, kas apvieno visus nepieciešamos mikroelementus un vitamīnus, kā arī nodrošina pietiekamu proteīna daudzumu, tajā pašā laikā nav pildīts ar liekām kalorijām (neveicina aptaukošanos) ir Baileys Lo-cal balanseris. Īpaši piemērots zirgiem zemā vai vidējā slodzē, kā arī zirgiem, kuriem ir novērojams “siena vēders”.

    ***

    Avots: Hay Belly in Horses, pieejams: šeit

  • C vitamīns zirga uzturā

    C vitamīns ir pazīstams kā palīgs cilvēkiem rudens un ziemas periodā, lai nostiprinātu savu imūnsistēmu pret vīrusiem un saslimšanām. Taču kā ir ar zirgiem? Vai tiem tas arī ir nepieciešams un noderīgs?

    Galvenā atšķirība ir tā, ka zirgs spēj C vitamīnu sintezēt pats, taču cilvēka organismā to iespējams tikai uzņemt ar pārtiku. Tātad – ja neēdam īstos produktus, viegli varam iedzīvoties C vitamīna trūkumā. Turpretī zirgs pats sintezē C vitamīnu, aknās pārstrādājot glikozi. Dienā tas spēj saražot aptuveni 72 gramus. Lai arī C vitamīna nepietiekamība novērota reti, zirgiem ar slikti dzīstošām brūcēm, zirgu astmas sindromu, akūtu rinopneimoniju un citām saslimšanām, ir novērots pazemināts askorbīnskābes (C vitamīna) daudzums asinīs.

    Antioksidants

    C vitamīns zirga organismā kalpo kā antioksidants, tas neitralizē kaitīgos brīvos radikāļus. Lai arī brīvie radikāli ir normāla imūnsistēmas daļa, ja tie pārsātina sistēmu, dzīvnieka veselība pasliktinās un antioksidanti ir ļoti nozīmīgi, lai uzturētu balansu. Taču, būdams antioksidants, C vitamīns ir ļoti nestabils un to negatīvi ietekmē kā saskare ar gaisu, tā mitrumu, gaismu un paaugstinātu temperatūru.

    Kolagēns

    C vitamīns ir nepieciešams kolagēna sintēzei. Kolagēns ir proteīns, kas atrodams locītavās, kaulos un saistaudos. Lai saglabātu locītavu veselību, kolagēna daudzumam ir jābūt pietiekamam. Lai to nodrošinātu, organismam nepieciešams pietiekami daudz C vitamīna.

    Antihistamīns

    C vitamīns ir dabisks antihistamīns. Ja dzīvnieks cieš no alerģijas, piemēram, ziedputekšņu vai kukaiņu kodumu, tā organismā palielinās histamīna daudzums un izsauc tipiskos alerģiskas reakcijas simptomus. C vitamīns kā antihistamīns nomāc histamīnu un mazina alerģiskos simptomus.

    Nepieciešamība pēc papildus C vitamīna

    Tā kā zirgi spēj ražot C vitamīnu paši, jaunam, veselam dzīvniekam to nemaz nav nepieciešams papildus piebarot. Ganību zālē C vitamīns ir bagātīgi, toties sienā tas nesaglabājas. Zirgam novecojot, spēja sintezēt C vitamīnu pasliktinās un tas var netikt saražots pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu optimālu veselību. Var pasliktināties zobu veselība, locītavas kļūt stīvākas, palielināties infekciju risks. Arī gados jaunam zirgam slimības periodā, pēc operācijas vai atkopjoties no traumas, var būt nepieciešams lielāks C vitamīna apjoms kā tas spēj saražot.

    Gadījumi, kas var palielināt nepieciešamību pēc C vitamīna:

    • Traumas un pēcoperācijas periods
    • Bakteriālas un vīrusu infekcijas, parazītu invāzija
    • Locītavu iekaisums un sāpes
    • Zirgu astmas sindroms
    • Intensīva un liela slodze
    • Transportēšanas stress
    • Ilgstošs fizisks un mentāls stress
    • Vecums

    Barības piedevas

    C vitamīns ir zināms arī kā askorbīnskābe. To var atrast augos (piemēram, mežrozīšu augļi) vai iegūt laboratorijā. Nav pierādīts, ka kādai no formām ir labākas izmantošanās vai absorbcijas īpašības. Tā kā C vitamīns ir viens no ūdenī šķīstošajiem vitamīniem, tas netiek uzkrāts organismā, tas tiek izmantots uzreiz un atlikušais tiek izvadīts ar urīnu. Tādēļ dzīvniekiem, kuriem tas nepieciešams, C vitamīnu labāk ir piebarot vairākas reizes dienā pa nelielām devām. Svarīgi ir pasargāt C vitamīna piedevu no gaismas, mitruma un gaisa – turēt noslēgtā traukā un izlietot maksimums sešu mēnešu laikā.

    Pakāpeniska atradināšana

    Sākot lietot C vitamīnu, tas zirgam ir jādod katru dienu, jo organisms ātri pierod pie attiecīgā C vitamīna daudzuma. Papildus piebarošana ir jāpārtrauc pakāpeniski, pretējā gadījumā organisms var uz to reaģēt kā uz deficītu. Jaunam zirgam, kuram C vitamīns tiek dots papildus, piemēram, atlabšanas periodā, atradināšana būtu jādara aptuveni 2 nedēļu periodā. Veciem zirgiem to visdrīzāk nepieciešams nodrošināt papildus līdz mūža beigām.

    Zirgam.lv iesaka – bagātīgs un dabīgs C vitamīna lādiņš, mežrozīšu pulveris no Chia de Gracia. 

    ***

    Izmantotie avoti: Getty, J. (2010) Feed your horse like a horse.

    Thunes, C., Vitamin C: does it help horses with inflamation? Pieejams šeit 

    Attēla atsauce: 1 

  • Zinātne un komercija zirgu barību industrijā

    Zirgkopības nozare joprojām turpina augt un attīstīties, rodas jauni pakalpojumi un produkti, kas paredzēti zirgiem un jātniekiem. Zirgu barības un uztura bagātinātāji ir viens no segmentiem, kura piedāvājums ir tik plašs, ka viegli var samulsināt jebkuru zirga īpašnieku. Mārketings, pārliecinoši saukļi un vizuāli skaisti produkti nereti ievilina zirga īpašniekus iegādāties barību, kas konkrētajam zirgam nemaz nav vajadzīga vai pat var nodarīt sliktu. Nereti redzēti uztura bagātinātāji, kas sola uzlabot, piemēram, locītavu veselību, imunitāti vai nagus, izpētot saturu patiesībā ir pilni ar pildvielām, saldinātājiem un tik minimālu aktīvās vielas daudzumu, kas nespētu dot nekādu efektu. Nemaz nerunājot par barībām, kuru sastāvā ir augsts cietes un cukura īpatsvars, taču trekniem burtiem uzdrukāts “drošs laminītiskiem zirgiem”. Tā ir komercija un vienīgais veids, kā ar to cīnīties ir būt zinošiem pircējiem un neļaut sevi maldināt.

    Bet tad kā izšķirt labu ražotāju no slikta? Kā saprast vai par konkrēto produktu ir vērts maksāt? Īsumā – lasīt barību sastāvu un zināt, ko tajā gribam (un arī – ko negribam) redzēt.

    Pirmais jautājums – vai pārdevējs nodrošina informāciju par pilnu produkta sastāvu. Nevis jauko mārketinga nodaļas sagatavoto tekstu “pievienots biotīns spalvas mirdzumam un nagu veselībai”, bet garlaicīgo satura listi, kurā norādīts minerālvielu, tauku, proteīna, ogļhidrātu daudzums, kāda nesējviela pievienota un citu svarīgu informāciju. Daļa ražotāju šo informāciju padara ļoti grūti atrodamu un tas vien raisa zināmas aizdomas. Lai produkta ražošanu padarītu lētāku un palielinātu peļņu, nereti barībās tiek izmantoti dažādi blakusprodukti. Tie piešķir barībai apjomu, bet vai par minerālbarības maisu, kurā vairāk kā puse no apjoma ir, piemēram, kviešu klijas tiešām ir vērts tik daudz maksāt?

    Otrs – vai pārdevējs ir spējīgs kvalitatīvi konsultēt klientu. Neskatoties uz to, vai barību pārdod ražotājs vai izplatītājs, tam ir jāspēj pastāstīt par produktu un palīdzēt saprast, vai tas ir piemērots konkrētajam dzīvniekam. Pārdevēja izpratne un zināšanas par zirgu barošanu ir ļoti svarīgas un tām būtu jāsniedzas dziļāk par produkta izvēlēšanos tikai pēc nosaukuma.

    Tāpat – mēs drīkstam sagaidīt rezultātu. Īpaši ar barības piedevām, kas tiek iegādātas konkrētam mērķim. Ir normāli un pieņemami vaicāt pēc citu lietotāju atsauksmēm un pašam rūpīgi izvērtēt vai pēc rekomendētā piedevas kursa izlietošanas ir vērojami uzlabojumi. Protams, jāņem vērā, ka, piemēram, piedevas kas paredzētas nagu veselības uzlabošanai, īsto rezultātu rāda pēc garāka lietošanas perioda, jo nags pilnībā nomainās aptuveni 9 mēnešu laikā.

    Svarīgi – novērtēt aktīvo sastāvdaļu īpatsvaru un izcelsmi. Ja aktīvā sastāvdaļa pieminēta nosaukumā, tas nebūt nenozīmē, ka tās daudzums ir pietiekams, lai iedarbība būtu efektīva. Par šo daudz runā dr. Deivids Marlins, kurš salīdzinājis aktīvo sastāvdaļu apjomu populārākajās locītavu piedevās.

    Jāpiemin, ka dr. Marlins ir zinātnieks un zirgu nozares pārstāvis ar 25 gadu pieredzi, strādājot FEI, ICO un kā konsultants Lielbritānijas jātnieku izlasei kopš 1994. gada. Grāmatu autors un vairāk kā 200 zinātnisko publikāciju izdevējs. Strādājot industrijā, Marlins daudz saskāries ar negodprātīgu zirgu barību komerciju un ilgi meklējis produktus, kas būtu tiešām efektīvi, koncentrēti un bez nevajadzīgām pildvielām. Rezultātā viņš izveidoja uzņēmumu Science Supplements, kas ražo augstākās kvalitātes barības piedevas zirgiem. Šis ir viens no retajiem ražotājiem, kas precīzi uzskaita aktīvo sastāvdaļu vienības katrā no barošanas devām, skaidro produktu izcelsmi un garantē to kvalitāti. Piedevu iedarbību pamato ar zinātniskiem pētījumiem un spēj paredzēt cik ilgā laikā un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Tādēļ tieši šis ražotājs patīk zirgam.lv un klientiem, kas viņu produkciju jau paspējuši izmēģināt. 

    ***

    Izmantie avoti: How to read feed label, Pieejams: šeit

    How to choose feed supplement. Pieejams: šeit

    Attēla atsauce: 1

  • Barības piedevas elpceļu veselībai

    Zirgs ir aktīvs dzīvnieks un tā fiziskajai veselībai ļoti ir nepieciešama slodze un regulāra kustēšanās. Skābeklis, protams, ir nepieciešams visām dzīvām būtnēm, taču zirga plaušu veselība ir īpaši svarīga.

    Elpošanas problēmas var attīstīties infekcijas rezultātā vai tās var izsaukt alerģiska reakcija. Kā vienu tā otru ir gūti apkarot, ja problēma netiek risināta uzreiz (!) pēc pirmo simptomu parādīšanās.

    Zirga elpošanas sistēma nepārtraukti tiek pakļauta dažādiem kairinātājiem – ziedputekšņiem, putekļiem stallī, pakaišos, sienā un uz jāšanas laukuma. Vienmēr ir ieteicams censties uzlabot zirga turēšanas apstākļus, lai putekļi apkārtējā vidē būtu pēc iespējas mazāk. Protams, ka tos izslēgt pavisam nav iespējams. Elpošanas sistēmas veselību ir iespējams stiprināt ar barības piedevām, kas palīdz uzturēt elpceļus tīrus, mazināt kairinājumu un atbalstīt plaušu dabiskos aizsardzības mehānismus. Kvalitatīvas piedevas satur antioksidantus, ārstnieciskos augus, vitamīnus un bieži arī minerālvielas, kas stiprina imūnsistēmu.

    Barības piedevas elpceļu veselībai var izmantot profilaksei, vai kā papildterapiju ārstēšanas kursam. Tās var palīdzēt zirgam pēc saslimšanas ātrāk atgriezties slodzē un atgūt izturību. Tomēr jāņem vērā, ka elpošanas sistēmas slimības ir nopietna problēma un parādoties pirmajām sūdzībām vienmēr ieteicams sazināties ar veterinārārstu un saskaņot tālāko rīcību.

    Ko meklēt sastāvā?

    • Ārstnieciskie augi – dažādas zālītes ārstniecības nolūkos tiek izmantotas jau ļoti sen, to īpašības ir sīki izzinātas un nereti augi tiek kombinēti, lai papildinātu viens otra iedarbību. Zālītes elpošanas piedevās visbiežāk rūpējas par gļotādu nomierinošu efektu. Biežāk izmantotie augi – rozmarīns, timiāns, mežrozītes, ehinaceja, islandes ķērpis, ķiploki u.c..
    • Antioksidanti – E vitamīns ir iedarbīgs antioksidants, tas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus un mazināt iekaisuma procesu.
    • Omega 3 taukskābes – efektīvi mazina iekaisumu un nodrošina ādas un gļotādas veselību.
    • C vitamīns – ir dabisks antihistamīns, kas mazina alerģisku reakciju un atbalsta zirga imūnsistēmu.

    Zirgam.lv iesaka –

    1. NAF Respirator boost – nodrošina zirga elpošanas sistēmu un plaušas aptverošos kapilārus ar vērtīgām vielām, lai nodrošinātu to pilnvērtīgu darbību. Pētījumi pierādījuši, ka papildinot zirga uztura ar dabiskiem antioksidantiem, iespējams uzlabot zirga plaušu darbību. Respirator boost piedeva izveidota no dabisku antioksidantu koncentrātiem, kā arī dažādiem augiem – ingvera, mežrozīšu augļiem un mellenēm, kas palīdz uzlabot plaušu veselību. Pievienota ir arī ehinaceja zirga imūnsistēmas atbalstam. Respirator piedevu profilaktiski drīkst dot arī zirgiem, kuri ir ciešā saskarē ar tiem, kuriem ir apgrūtināta elpošana. Piedevā esošās eļļas palīdz uzturēt elpceļus brīvus.
    2. Deep Breath – augu maisījums elpceļu veselībai. Deep Breath sastāvā ir timiāns, ārstnieciskās altejas sakne, ķiploks, anīsa sēklas, lakricas sakne, piparmētra, islandes ķērpis. Dabisks līdzeklis, kas veicina atkrēpošanu, uzlabo gļotādu veselību un nomierina kairinājumu.
    3. RespirAid – ātram un efektīvam zirga elpošanas sistēmas atbalstam. Izcilas kvalitātes sastāvdaļas palīdz sasniegt redzamu uzlabojumu jau pēc septiņām dienām. Augsta C vitamīna deva un antioksidanti, kā arī minerālvielas elpceļu gļotādas veselībai.

    ***

    Izmantotie avoti: Respiratory supplements: what’s on the market?

    Attēlu atsauce: 1

  • Ziemas uzturā – E vitamīns

    E vitamīns ir viens no būtiskākajiem vitamīniem zirga organismā. Kā spēcīgs antioksidants, tas pasargā visa ķermeņa šūnas un ieņem nozīmīgu lomu zirga imūnsistēmas, muskuļu un nervu sistēmas darbībā. Tas pietiekamā daudzumā ir svaigā zālē, taču iztrūkst sienā un citos barības veidos.

    E vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, tas nozīmē – organismā vislabāk uzsūcas, ja tiek izbarots kopā ar nelielu daudzumu eļļas. Komerciālās piedevas E vitamīnu pārsvarā kombinē ar eļļu, aiztaupot pūles zirga īpašniekam.

    Taukos šķīstošie vitamīni nonākot asinsritē, uzreiz tiek aizvadīti uz audiem, kur tie ir nepieciešami. A, D un K vitamīni tiek arī uzkrāti aknās, E vitamīna uzkrājumi organismā neveidojas un ķermenis sagaida, ka nepieciešamais apjoms katru dienu tiks uzņemts ar barību.

    Atšķirībā no ūdenī šķīstošajiem, taukos šķīstošie vitamīni, kas uzņemti pārmērīgā daudzumā, netiek izvadīti ar urīnu. Tādēļ A vitamīnu viegli ir pārdozēt un izraisīt saindēšanos, turpretim E vitamīnu pārdozēt praktiski nav iespējams. Eksperimentos pierādīts, ka ieteiktā dienas deva ir jāpārsniedz pat 10 reizes, lai novērotu negatīvas blaknes.

    Kvalitatīva, zaļa zāle ir lielisks E vitamīna avots. Zāle satur arī vērtīgās Omega 3 un Omega 6 taukskābes, kas palīdz E vitamīna uzņemšanā. Izžāvēta un sagatavota sienā, zāle zaudē lielāko daļu no E vitamīna un divu mēnešu laikā pēc nopļaušanas, sienā tas nav atrodams praktiski nemaz. Arī graudos E vitamīns ir pavisam nedaudz, tādēļ ziemas periodā to ir nepieciešams pievienot zirga uzturam, kā arī zirgiem, kas uzturā saņem tikai sienu.

    E vitamīns organismā strādā kā antioksidants – pasargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes un ir svarīgs spēcīgai imunitātei. Tas pastiprināti vajadzīgs periodos, kad dzīvnieks tiek intensīvi nodarbināts, ir grūsns vai laktējošs, slimības un atkopšanās periodā, kā arī zirgiem senioriem.

    E vitamīna veidi

    Visas E vitamīna formas tiek dēvētas par tokoferolu. Augos un citos dabiskos E vitamīna avotos, ir dažādas tokoferola formas, taču kvalitatīvākā un iedarbīgākā forma ir alfa – tokoferols (ang. alpha – tocophenol). E vitamīna papildbarības var saturēt dabisko formu d- alfa tokoferolu vai sintētisko formu dl – alfa tokoferola acetātu. Dabiskā forma ir ar spēcīgāku iedarbību un labāku uzsūkšanās spēju, toties sintētiskā ir stabilizēta un var tik ilgāk uzglabāta. Izvēloties sintētisko versiju, var vienkārši palielināt izbarošanas devu (par vienu trešdaļu) vai veikt precīzu aprēķinu cik IU dienā dzīvnieks uzņem.

    Dienā nepieciešamais daudzums

    Vadoties pēc NRC (ang. National Research Council) rekomendācijām, zirgam dienā nepieciešams uzņemt 1-2 IU uz katru ķermeņa kilogramu. Piemēram, 500 kg zirgam ir minimums nepieciešami 500 IU / dienā. Taču citos avotos tiek uzsvērts, ka spēcīgai imunitātei nepieciešama krietni lielāka deva un 500 kg zirgam vajadzīgi aptuveni 2000 IU / dienā.

    IU ir internacionāla vienība, ar kuru apzīmē E vitamīna daudzumu. 1 IU ir pielīdzināms aptuveni 0,667 mg d- alfa tokoferolam.

    E vitamīna daudzums zālē ir ļoti mainīgs (no 22 līdz 210 mg/kg) un atkarīgs arī no zāles garuma, gadalaika, lietus daudzuma u.c. Ganoties vismaz 6 h zālē, kas nav pāraugusi vai pārganīta, lielākoties zirgs spēj uzņemt nepieciešamo E vitamīna daudzumu. Ja ganību kvalitāte nav pietiekami laba vai zirgs ēd tikai sienu, E vitamīns visdrīzāk trūks un to nepieciešams nodrošināt ar papildbarību.

    E vitamīna pietiekamību organismā ir iespējams noskaidrot, veicot asins parauga laboratorisku izmeklēšanu. D- alfa tokoferola koncentrācija asins plazmā un serumā ir >2 μg/mL, E vitamīns ir pietiekami; ja <2 μg/mL, E vitamīns trūkst.

    Zirgam.lv iesaka: E vitamīns ērti izbarojamā formā. 

    ***

    Izmantotie avoti: Getty, J. (2010) Feed your horse like a horse.

    The Case for Vitamin E Supplementation

    Attēlu atsauce: 1

  • Superbarība – cukurbiešu mīkstumi

    Cukurbiešu mīkstumi ir blakusprodukts, kas rodas cukura ražošanas procesā. Izžāvēti un pārstrādāti granulās, tie kļūst par vērtīgu papildbarību dzīvniekiem. Cukurbiešu mīkstumi ir viegli sagremojama, šķiedrvielām bagāta barība ar izcili zemu cietes un cukura daudzumu.

    Cukurbiešu mīkstumi (saukti arī par cukurbiešu graizījumiem) ir produkts ar daudz lieliskām īpašībām.

    Šķiedrvielas ir zirga uztura piramīdas pašā pamatā un rupjā barība – zāle un siens, ir galvenais šķiedrvielu avots zirgu diētā. Atkarībā no tā, cik zāle ir nobriedusi un kādas augu šķirnes ir tās pamatā, mainās sagremojamo un nesagremojamo šķiedrvielu īpatsvars. Arī jebkurā papildbarībā, svarīgi ir novērtēt ne tikai šķiedrvielu procentuālo daudzumu, bet arī sagremojamo kvalitāti. Cukurbiešu mīkstumi šādā ziņā ir nepārspējami, jo to sastāvā 15% ir viegli sagremojamās šķiedrvielas (viegli pārstrādājamas baktērijām resnajās zarnās). Šīs šķiedrvielas kalpo kā barības avots miljoniem labo baktēriju resnajā zarnā, tādēļ cukurbiešu mīkstumi tiek uzskatīti par prebiotiķi. Ne velti cukurbiešu mīkstumi tiek izmantoti dažādu ārstniecisko barību sastāvā zirgiem ar kuņģa čūlu vai atkopšanās periodā pēc slimībām.

    Cukurbietes nevajadzētu izmantot kā galveno šķiedrvielu avotu, zirga uzturā vienmēr ir jābūt sienam vai zālei. Pētījumos noskaidrots – pat ja zirga diētu 45 – 55% sastāda cukurbiešu mīkstumi, netiek novērotas negatīvas blaknes. Taču pilnvērtīgu uzturu cukurbietes nespēs nodrošināt, jo satur ļoti maz proteīna (8 – 10%) un nesabalansētas minerālvielas.

    Nozīmīgs faktors zirga barības izvēlē ir cukura un cietes daudzums. Tiek uzskatīts, ka optimāli ir izvēlēties barību, kur kopējais cietes un cukura daudzums ir 10 – 15 %. Īpaši svarīgi tas ir zirgiem, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, kuņģa čūlu, vielmaiņas slimības, piedzīvots laminīts u.c.. Arī šeit cukurbiešu mīkstumi ir lielisks risinājums, jo pirmējās pārstrādes rezultātā cukurs tiek atdalīts (izmantošanai cilvēku uzturā), atstājot cukurbiešu mīkstumos nedaudz virs 2% cukura un 0% cietes.

    Enerģijas ziņā cukurbietes ir pielīdzināmas graudiem un dod 2,9 Mcal / kg (auzas – 3,3 Mcal / kg). Taču būtiska atšķirība ir tā, ka graudi sniedz tā saucamo ātro enerģiju, taču cukurbietes – lēno enerģiju. Lēnā enerģija rodas šķiedrvielu fermentācijas procesā zarnās un atšķirībā no graudiem, nepaaugstina glikozes un insulīna līmeni asinīs.

    Cukurbiešu mīkstumi ir populāra barība izturības jāšanas zirgiem. Koncentrētā veidā nodrošina nepieciešamās šķiedrvielas un lēno enerģiju, satur daudz ūdeni (jo mērcētas ūdenī) un tajās ir viegli iejaukt elektrolītus. Kombinējot ar proteīna bagātāku barību (piemēram, lucernu), cukurbiešu mīkstumi ir piemēroti lai uzbarotu vai uzturēt labu formu zirgam – senioram. Dzīvniekiem ar lieko svaru un vielmaiņas problēmām, uzbriedināti cukurbiešu mīkstumi ir labs veids, kā izbarot mikroelementus. Tāpat daudzviet cukurbietes izmanto, lai papildinātu zirga uzturu, ja siens ir sliktas kvalitātes vai kādu iemeslu dēļ, tas nav pietiekamā daudzumā.

    Cukurbiešu mīkstumi pārsvarā ir granulu vai pārslu formā. Abos gadījumos tos ir nepieciešams uzbriedināt ar ūdeni. Cukurbietes uzsūc ļoti daudz ūdens, atkarībā no formas (granulas vai pārslas) attiecība ar ūdeni var būt pat 1:5. Siltā ūdenī barība uzbriest ātrāk. Cukurbietes siltā laikā nevajadzētu atstāt mērcēties visu nakti – tās ātri sāk fermentēties un var sākt bojāties. Aukstā laikā tās var sagatavot un atstāt vēsā vietā līdz pat 24 h.

    Vērtīgo īpašību dēļ, cukurbiešu mīkstumi ir daudzu zirgu barību sastāvā, bet daži ražotāji piedāvā tos arī tīrā veidā, kas parasti ir finansiāli izdevīgāk.

    Zirgam.lv iesaka: cukurbiešu pārslas, kas uzbriest 5 minūtēs. Jāņem gan vērā, ka ļoti izvēlīgi zirgi pie tīrām cukurbiešu pārslām ir jāpieradina ļoti pakāpeniski, vai arī jāizvēlas variants kur cukurbiešu pārslas sajauktas ar lucernu – Fibre beet.

    ***

    Izmantotie avoti: Benefits of Beet Pulp for Horses, Getty, J. (2010) Feed your horse like a horse. 

    Attēlu atsauce: 1, 2, 3

  • Kā barot grūsnu ķēvi?

    Vidēja izmēra ķēvei piedzimst aptuveni 45 kg smags kumeliņš no salīdzinoši nesen izveidotas ādas, kauliem, asinīm, muskuļiem un orgāniem, kā arī vēl plus 65 kg membrānu un šķidrumu, kas atbalstīja kumeļu. Tas viss neradās no zila gaisa.

    Visas sugas attīstījušās tā, lai spētu izdzīvot kritiskos apstākļos. Ja grūsnai ķēvei nenodrošina uzturvielas, kas nepieciešamas vēderā augošajam kumeļam, tās ķermenis šīs vielas ziedos no saviem krājumiem. Ķēves tauki tiks iztērēti kalorijās, muskuļi aminoskābēs, kauli un citas “glabātuves”, piemēram, aknas – minerāliem. Kumeļš piedzims dzīvs, taču ķēves novājinātā kondīcija ietekmēs tās turpmāko auglību, imunitāti un spēju nodrošināt kumeļu ar pietiekamu daudzumu piena.

    Ja ķēve tomēr grūsnības laikā nespēs nodrošināt kumeļu ar visu nepieciešamo no savām rezervēm, tas var piedzimt vājš, ar muskuļu problēmām no nepietiekama selēna, vairogdziedzera problēmām no nepietiekama joda, locītavu problēmām un arī OCD no nepietiekama vara, skeleta problēmām no trūkstoša A vitamīna. Daudz biežāk novēro piedzimstam mazus, vājus un izteikti garkājainus kumeļus, taču patiesībā tiem būtu jābūt ļoti enerģiskiem un pat robustiem.

    “Great expectations – feeding your pregnant mare”.
    Autore: Christine King BVSc, MACVSs, MVetClinStud

    Šis materiāls būs vairāk domāts tiem, kas pirmo reizi saskaras ar zirgu audzēšanu, kumeļa gaidīšanu. Tas ir tik aizraujošs laiks, taču tajā pat laikā apmulsuma un nedrošības pilns. Cilvēki, grāmatas, interneta raksti dos jums padomus vai stāstīs šausmu pilnu stāstiņus (vislabāk būtu tos vienkārši ignorēt). Zemāk papildināšu jau atrodamo informāciju par ķēves barošanu grūsnības laikā, taču centīšos to darīt tā, lai tas būtu saprotami.

    No sākuma es gribu atgādināt, ka kumeļa ieņemšana, grūsnība un dzimšana ir dabisks process. Šis process bez mūsu iejaukšanās notiek jau mūžību. Patiesībā, jo vairāk mēs iejauksimies tajā, jo lielāka iespēja, ka kaut kas notiks nepareizi. Tāpēc atvelciet elpu un izbaudiet kumeļa gaidīšanas mēnešus.

    Ķēves vajadzības grūsnības laikā ir gandrīz tādas pašas kā pirms grūsnības. Piemēram, viņai vajag pietiekami daudz kustību, labu draugu sabiedrību, labu uzturu.  Visticamāk, ka jau ir pievērsta uzmanība palielinātam daudzumam uzturvielu, ķēves vajadzībai pēc drošas, tīras un klusas vietas, kur kumeļu laist pasaulē u.c. Kā arī noteikti jau jābūt izrunātam ķēves vakcinācijas un attārpošanas režīmam ar vetārstu. Tāpēc šajā materiālā es vairāk pievērsīšos tematam, kur zirgu īpašnieki bieži grēko: zirga uzturvielu vajadzības grūsnības laikā.

    Mainīgās vajadzības

    Tas varbūt liksies pārsteidzoši, bet ķēves vajadzības nemainās līdz pat 8-9 grūsnības mēnesim. Tas nozīmē, ka pirmos divus trimestrus ķēvei var nedot neko specifisku, ja vien tai nav samazināts svars. Ja ķēvei samazinās svars, tad pakāpeniski un lēnām jāpalielina kaloriju daudzums tās uzturā.

    Sākot no 8 mēneša līdz pat dzemdībām, ķēvei papildus ir nepieciešamas kalorijas, proteīns, kalcijs, fosfors, A vitamīns. Vēl izteiktāk šīs vielas nepieciešamas pēc kumeļa piedzimšanas, lai veidotos kvalitatīvs piens pietiekamā daudzumā. Tabulā zemāk var redzēt 500 kg smagas ķēves vajadzību palielināšanos no grūsnības līdz pat kumeļa barošanai.

    Tabula 1. Ikdienas nepieciešamās devas dažādos ķēves reproduktīvajos ciklos. Vērtības domātas 500 kg ķēvei. (*) Šis stabiņš parāda ciparu amplitūdu, jo ķēves vajadzības vēl straujāk palielināsies no 9 līdz 11 mēnesim.

    Augstāk redzamie daudzumi ir vidējie, dažām ķēvēm vajadzēs vairāk, bet dažām mazāk. Novērtējiet ķēves kondīciju un apetīti, pēc tā tad arī jāvadās, lai noteikti cik daudz kaloriju un proteīnu viņai jāuzņem.

    Apskatot tabulu, var redzēt, ka ķēvei strauji nepieciešams palielināt uzturvielas starp 8 un 9 grūsnības mēnesi.  Te mēs salīdzinam ciparus tabulā ar dzīvu, strauji attīstošos organismu ķēves vēderā. Patiesībā, ķēves vajadzības palielinās jau no 6 mēneša, tikai visstraujāk tas notiek sākot no 8 mēneša.

    Augļa attīstība notiek visu laiku, tā nenotiek “lēcienveidīgi”. Tieši tāpat nepieciešams palielināt ķēvei nepieciešamo vielu daudzumu. Sākot no 6-7 mēneša pakāpeniski ir jāpalielina ikdienas barības deva, vadoties pēc ķēves kondīcijas un apetītes. Kad ķēvei ir 9 grūsnības mēnesis, esiet gatavi palielināt tās barības apjomu vēl vairāk, joprojām vadoties pēc tās kondīcijas un apetītes.

    Grafiks 1. Te ir parādīts kā palielinās augļa svars/izmērs ķēves vēderā. Grafiks palīdzēs saprast, kas tad tur īsti notiek un cik rūpīgi ir jāuzmana arī ķēves vajadzības, kad līkne sāk iet augšup. Dati parādīti kumeļam, kas piedzimšanas brīdī sver ap 45 kg.

    Ko barot un cik daudz?

    Neskatoties uz ķēves grūsnības mēnesi, kā arī visu laktācijas periodu, tai ir jāsaņem labas kvalitātes rupjo barību – jāganās aplokā un/vai jāsaņem siens. Kā pamatnoteikums jāievēro, ka ķēvei ar ierobežotu piekļuvi ganībām, jāsaņem augstas kvalitātes siens 2-3% daudzumā (dienas deva) no tās svara. 500 kg smagai ķēvei dienā tie būtu 9-14 kg siena.  Vājām ķēvēm tie būtu 3% barības no ķermeņa svara, bet ķēvēm labā kondīcijā ap 2%.

    Es priekšroku dodu zāles un lucernas siena apvienojumam attiecībā 70:30 (zāles siens:lucerna) un līdz pat 50:50 attiecībai, atkarībā no apstākļiem. Šāda attiecība nodrošinās papildu proteīnu un kalciju, jo abi elementi ir ļoti nepieciešami tieši grūsnības pēdējos mēnešos un laktācijas periodā.

    Apskatiet Tabulu 2 zemāk. Tur parādīts cik daudz kopproteīna (crude protein), kalcija, fosfora un A vitamīna nodrošinās 70:30 attiecība ar zāles sienu un lucernu. Kā arī atsevišķi parādīti daudzumi, ja tiek uzņemti 2% vai 3% barības no ķēves svara (piemērā ķēve ar 500 kg svaru).

    Tabula 2. Uzņemtās uzturvielas, ja 70:30 attiecībā tiek barots zāles siens un lucernas siens.

    Tagad apskatīsim atkal Tabulu 1. Ievērosiet, ka pat barojot 2% katru dienu,  ķēvei tiks nodrošinātas visas nepieciešamās vielas arī pēdējos grūsnības mēnešos. Tas gan nav pārsteigums, jo zāle ir zirga pamatbarība. Tāpēc nevar droši apgalvot, ka grūsnai ķēvei nepieciešams daudz papildbarības. Tā var uzņemt nepieciešamās kalorijas, proteīnu, kalciju, fosforu un A vitamīnu, ja saņem tikai rupjo barību, bet pietiekamā daudzumā.

    Jāpatur gan prātā, ka visticamāk sienam trūks visi nepieciešamie mikroelementi un E vitamīns, lai arī cik labs siens tiktu barots. Tāpēc es parasti rekomendēju grūsnām ķēvēm, kas ēd tikai rupjo barību, papildus barot kvalitatīvu vitamīnu-minerālvielu piedevu. Kā arī daudzviet zemē trūkst selēna, kas līdz ar to nav arī rupjajā barībā. Var apsvērt dot arī piedevu, kas satur selēnu vai pārbaudīt tā esamību vitamīnu-minerālvielu piedevā.

    Spēkbarību (graudi, mušļi, granulas un cita barība ar daudz kalorijām) vajadzētu barot tikai kā papildbarību, ja nav iespējams ķēves kondīciju uzturēt ar sienu. Kā zināt, ka ķēvei vairs nepietiek ar sienu? Ķēve visu grūsnības periodu būs labā kondīcijā, ja tai viss būs pietiekami. Ja novērojat, ka ķēve sāk zaudēt svaru, neskatoties uz vēdera palielināšanos, tad palieliniet siena daudzumu, kā arī lucernas daudzumu līdz 50% no dienas devas. Iespējams, ka ķēve jau saņem tik daudz siena, cik var apēst, tad gan ir pienācis brīdis ieviest uzturā spēkbarību. Papildbarība būs īpaši nepieciešama tieši pirmos 2-3 laktācijas mēnešus, kad no ķēves organisma, lai tas saražotu pietiekami daudz piena, tiek prasīts ļoti daudz vielu.

    Es priekšroku dotu papildbarībai, kas satur maz cieti (maz graudus). Jāņem vērā, ka ne tikai graudu uzturs ir nedabisks zirgam un palielina koliku risku, laminīta iespējas un citas veselības problēmas, bet arī tiek saistīts ar osteohondrozi (defektīvu kaulu un mīksto audu attīstību) kumeļiem. Ja kumeļš uzturā saņem daudz graudu, pastāv iespēja, ka tam var rasties osteohondroze (OCD) vai citas attīstības problēmas. Es ticu arī tam, ka graudu barošana grūsnām ķēvēm var atstāt sliktu iespaidu uz augļa attīstību vēl pirms tā dzimšanas.

    Tagad iespējams iegādāties daudz un dažādus produktus, kas satur maz cieti un daudz kaloriju. Vairums no tiem domāti sporta zirgiem, tāpēc ķēvi var arī pilnībā nenodrošināt ar visu nepieciešamo grūsnības periodam un laktācijai. Jāatceras, ka tādas barības ir jābaro kā papildbarības, lai ķēve uzņemtu vairāk kaloriju. Ķēves pamatuzturs siens (un ganību zāle) tai jau nodrošina vairums nepieciešamo minerālu, kā arī, ja tā saņem kvalitatīvu vitamīnu-minerālu piedevu, tad tai pilnīgi noteikti visa kā ir gana.

    Kā zināt nepieciešamo papildbarības daudzumu? Es iesaku vadīties pēc ķēves kondīcijas, ne ražotāja rekomendācijām. Šīs rekomendācijas ir tikai kā vadlīnija, ļaujiet, lai ķēve “nosaka” cik daudz tai nepieciešams. Ja ķēves kondīcija ir “uz robežas” vai tā sāk kristies svarā, neskatoties uz to, ka apēd gandrīz tik daudz siena, cik pati sver un klāt tai tiek dota arī papildbarība – palieliniet papildbarības daudzumu, tikai dariet to pakāpeniski, lai izvairītos no gremošanas traucējumiem.

    Viss vienkāršais ir ģeniāls!

    Nevajag sarežģīt grūsnas ķēves uzturu. Patiesībā, viss, kas grūsnai ķēvei nepieciešams – kvalitatīva vitamīnu un minerālu piedeva, kas papildina sienu un uz kuras ražotājs ir norādījis, ka tā ir domāta grūsnām ķēvēm. Ir nācies saskarties arī ar tādiem ķēvju īpašniekiem, kas ķēvei baro čupu dažādu piedevu vienā reizē. Vienam es pat saskaitīju 16 dažādas bundžiņas un 20 dažādas sastāvdaļas, šo informāciju īpašnieks esot ieguvis no kāda “zaļi” domājoša zirdzinieka. Mans padoms: sekot KISS principam: keep it simple, stoopid! (turies pie vienkāršā, muļķi)

    Jo vairāk komponenti zirga uzturam tiks pievienoti, jo lielāka iespējamība, ka kaut kas nebūs sabalansēts. Dažas vielas ir iespējams pat pārdozēt, un tas nav labi, jo 1) tā ir naudas izšķērdēšana, 2) dažu uzturvielu pārdozēšana var traucēt organismam pārstādāt citas, derīgas vielas, 3) pārdozēšana var ietekmēt ķēves organismu un (visbiežāk) kumeļa attīstību.

    Kalcijs, fosfors, magnijs, varš, cinks, jods un selēns (kā paši galvenie) ir svarīgi normālas muskoskeletālās sistēmas attīstībai, taču to pārdozēšana būs tikpat kaitīga kā to pilnīgs trūkums. Svarīga ir arī minerālu attiecība (īpaši kalcija:fosfora:magnija un cinka:vara) konkrētajā barībā. Es rekomendēju šo attiecību atstāt pieredzējušu zirgu uztura speciālistu ziņā, nevis pašiem mēģināt izrēķināt vai visas devas ir pareizas. Soda punkti šeit var būt ļoti sāpīgi – perspektīvs sporta zirgs ar OCD vai kādu citu, sportisko sniegumu ietekmējošu, ortopēdisku novirzi.

    Der atcerēties

    Lai zirgam būtu laba veselība un produktīva attīstība, tam nepieciešams ēst svaigus/dzīvus augus, kā arī iespējami dažādus. Diemžēl šo svarīgo noteikumu modernajā zirgu turēšanas pasaulē ignorē. Ja nav iespējams ķēvi laist ganībās, tai būtu jānodrošina dažāda veida zāle. Nav ieteicamas auzenes, jo tajās esošās endofītiskās sēnītes (ja vien nav veiktas analīzes, kas neapstiprina sēnīšu klātbūtni) var izraisīt dažādas placentas, augļa attīstības, dzemdību un piena daudzuma problēmas.

    Rekomendēju zirgam barot svaigu vai kaltētu zāli, tā nodrošinot tam kvalitāti, kvantitāti un dažādu uzturvielu barību. Es gan ļoti piesardzīgi izturos pret dažādu augu speciālu došanu ķēvēm grusnības laikā, jo nav veiktas pārbaudes kā tie varētu ķēvi ietekmēt. Ja tomēr to gribas darīt – tā vietā, lai šos augus iejauktu barībā, piedāvājiet tos ķēvei atsevišķi. Dzīvnieks pats izlems – ēst vai neēst. Nāksies uzticēties ķēves organisma gudrībai.

    Būs pareizi, ja izvairīsieties no imūnsistēmu stimulējošiem augiem, medicīniskām sēnēm vai citām piedevām, kas uzlabo zirga imūnsistēmu (izņemot tādām, kas nepieciešamas medicīniskiem iemesliem – piemēram, iekaisuma likvidēšanai). Ieteicams būtu izvairīties arī no dabiskajiem augiem, kas zirgu attārpo – melnais valrieksts (black wallnut) un parastā vībotne (artemisia).

    Nav izslēgts, ka neko ļaunu šie augi nenodarīs grūsnai ķēvei, bet par tiem, manuprāt, ir pārāk maz pētījumu saistībā ar ietekmi uz zirgiem. Protams, ir ļoti daudz informācijas par augu labo ietekmi uz cilvēkiem un laboratorijas dzīvniekiem, bet ķēves nav sievietes, lai arī ir vairāk līdzību kā atšķirību – placentas struktūra un funkcijas ir ļoti atšķirīgas šīm divām sugām. Vienmēr nevar cilvēkam domāto pielāgot zirgam, ja pieņemam, ka augļa veidošanās laiks ir ļoti sensitīvs, tad nevajadzētu to ietekmēt ar zālēm, augiem vai citiem medicīniskiem preperātiem.

    Rezumē: viss vienkāršais ir ģeniāls, nodrošiniet ķēvei labas kvalitātes rupjo barību (ideāli, zāles un lucernas apvienojumu un iespējami daudz ganīšanos svaigā zālē), pievienojiet uzturam kvalitatīvu minerālvielu un vitamīnu piedevu, kā arī, ja ķēve sāk zaudēt svaru, dodiet tai papildbarību, kas satur daudz kaloriju. Un pats galvenais – izbaudiet maģisko grūsnības laiku un to satraucošo sajūtu, kad ķēve jums “auklē” kaut ko patiešam unikālu.

    Avots 1
    Avots 2

  • Nervozitāte, barošana un zirga zarnu veselība

    Zarnu mikrovide ir ļoti būtiska zirga vispārējai veselībai, taču to ietekmē daudzi faktori – izmaiņas barošanā, svara zudums vai pārlieks pieaugums, treniņu intensitāte, slimības un vecums. Jaunākie pētījumi atklāj, ka zarnu mikrovide spēj ietekmēt centrālo nervu sistēmu, kas nozīmē – mikrovides izmaiņas var mainīt zirga uzvedību.

    “Pētījumos secināts, ka gremošanas sistēma un centrālā nervu sistēma (kas iekļauj smadzenes, muguras smadzenes) savstarpēji apmainās ar informāciju, kas rosināja pētniekus izzināt, vai zarnu mikrovides pārmaiņas spēj mainīt dzīvnieka uzvedību” skaidro Ketlīna Crandela (Kathleen Crandell, Ph.D), Kentucky Equine Research uztura speciāliste.

    Cilvēku pētījumos secināts, ka pacientiem, kas cieš no depresijas, konstatēta ievērojami mazāka zarnu mikroorganismu daudzveidība kā veseliem cilvēkiem. Tas norāda uz cēloņsakarību starp uztura kvalitāti un depresijas vai trauksmes rašanos.

    Lai pārbaudītu šo teoriju, franču zinātnieku grupa veica eksperimentu ar zirgiem. Ar stingri noteiktas diētas palīdzību, zirgiem tika veidota atšķirīga zarnu mikrovide, pirmajai grupai uzturā dominēja šķiedrvielas (diēta sastāvēja 100% no siena), otrajai grupai uzturā bija augsts cietes īpatsvars (diēta saturēja 56% siena un 44% miežu). Zirgiem tika dots laiks, lai pierastu pie jaunās diētas un tad veikts stresa tests.

    Pirmais tests – reakcija uz nepazīstamu priekšmetu. Zirgs tika ievests pazīstamā aplokā, tur nolikts spainis ar barību un ienests nepazīstamais priekšmets. Zirga reakcija tika filmēta, fiksējot vai nepazīstamajai lietai parādoties, 1) zirgs turpina ēst, 2) kļūst modrs (pacelta galva, nekustīgs, ausis saspicētas, aste viegli pacelta), 3) osta zemi, 4) tuvojas svešajam objektam, 5) krāc, 6) brīvi kustās pa aploku.

    Otrais tests – reakcija uz lietussargu. Zirgs tika ievests aplokā un tā tuvumā strauji atvērts lietussargs. Līdzīgi kā pirmajā testā, dzīvnieka reakcija tika filmēta un analizēta.

    Iegūtie dati parādīja saistību starp augstu cietes saturu diētā un reakcijām, kas saistītas ar augstu stresa līmeni. Pētnieki secināja, ka ar uzturu izmainītā zarnu mikrovide, spēj ietekmēt zirga uzvedību neierastās situācijās. Šajā gadījumā – zirgi, kuru uzturā bija vairāk graudi, uz kairinājumu reaģēja nervozāk.

    Taču ne vienmēr ir iespējams pavisam atteikties no spēkbarības barības zirga uzturā. Veselīga alternatīva ar ļoti zemu cukura un cietes daudzumu ir tā saucamās “putras”, kas pamatā sastāv no atcukurota cukurbiešu mīkstuma un ir lielisks šķiedrvielu avots. Ūdenī uzbriedinātas pārslas var ērti izbarot zirgam, tajās var labi iejaukt minerālpiedevas  vai balanceri. Viens no piemēriem ir Fiber Beet  pārslas,  tā ir gremošanas sistēmai veselīga un piemērota barība, kas ir ieteicama arī kuņģa čūlas gadījumā vai pie citām gremošanas problēmām.

     

    Avots: Stress Behavior, Diet, and Equine Hindgut Health

    Attēla atsauce

  • Pelējuma sēnītes – ātrākais ceļš uz zirga elpceļu problēmām!

    Pētnieki nesen atklājuši, ka dažādu pelējuma sēnīšu ieelpošana var izraisīt zirgiem elpceļu iekaisumu.

    Pētnieki un veterinārārsti zin saikni, ka elpceļu problēmas ir cieši saistītas ar vidi, kādā zirgs atrodas, un vai tas ir pakļauts putekļu daļiņu un sēnīšu iedarbībai. Tieši tie izraisa zirgu astmas sindromu – elpceļu iekaisumu (inflammatory airway disease, IAD) un periodisko elpceļu obstrukciju (recurrent airway obstruction, RAO), tautā sauktu par dusuli.

    “Taču tikai nesen ir atklāts, ka dažādu pelējuma sēnīšu ieelpošana var zirgam radīt elpceļu iekaisumu jeb astmu. Šīs elpceļu problēmas netiek izmeklētas un mums būtu jābūt daudz zinošākiem par to, cik ļoti svarīga zirga veselībai un sportiskajam siegumam ir vide, kurā tas atrodas”, saka Emmanuelle van Erck-Westergren, DVM, PhD, Dipl. ECEIM no Zirgu sporta medicīnas prakses Vaterlo, Beļgijā.

    Van Erck-Westergren ar kolēģiem izmeklēja 731 sporta zirgus ar vidējo vecumu 8 gadi, kuri uz viņas klīniku tikuši nosūtīti ar elpošanas problēmām, sliktu sportisko sniegumu vai vienkārši veselībai pārbaudei. Katram pacientam tika veikta elpceļu endoskopija, transtraheālais noskalojums (ielaižot trahejā nelielu daudzumu fizioloģisko šķīdumu un atvelkot atpakaļ šļircē, lai novērtētu trahejas sekrētu) un bronhoalveolārā skalošana (injicējot sterilu fizioloģisko šķīdumu zirga plaušās un atvelkot atpakaļ šļircē, lai novērtētu iekaisuma pazīmes), kā arī zirga īpašnieks tika izjautāts par zirga barošanu un pakaišiem.

    88% no visiem zirgiem tika konstatēts elpceļu iekaisums, no tiem 81% noteica sēnīšu klātbūtni trahejas noskalojumā (tracheal wash). Ārste uzsver, ka tieši trahejas skalošana bijusi visuzticamākā metode, lai noteikti sēnīšu daļiņu klātbūtni. Varbūtība, ka šiem zirgiem ir elpceļu iekaisums, bija divas reizes lielāka kā citiem.

    Elpceļu iekaisuma diagnostika tika veikta pamatojoties uz pazīmēm, kas redzamas bronhoalveolārās skalošanas rezultātos. Klīniskās pazīmes kā klepus vai izdalījumi no deguna tika ņemtas vērā tikai nelielā mērā. Šiem zirgiem novēroja arī vāju sportisko sniegumu.

    Tieši sēnīšu ieelpošana ir iemesls elpceļu iekaisumam, taču nav skaidrības par patoloģiskajiem mehānismiem, kas to izraisa, jo sēnītes var būt infekciozas, alerģiju izraisošas vai vienkārši kairinošas. Katrs zirgs uz tām reaģē savādāk – vairāk vai mazāk, taču iznākums ir viens ­– elpceļu iekaisums.

    Zirgu staļļi ir “laba” mājvieta daudz un dažādām sēnītēm – tās atrodas pakaišos, uz sienām, pat ganībās. To ietekme uz zirgiem ir dažāda. Melnais pelējums ir ļoti toksisks un var izraisīt ne tikai elpceļu iekaisumu, jo zirgiem un pat cilvēkiem, kas ieelpojuši melno pelējumu, var attīstīties pneimonija (plaušu karsonis) un neiroloģiski simptomi. Aspergillus suga ir diezgan bieži sastopama staļļos. Ieelpota lielākos daudzumos, tā var izraisīt alerģisku astmu un plaušu asiņošanu. Citas sēnīšu sugas ir neitrālākas un neizraisa tik stipru reakciju, taču zirga ķermenis tās jebkurā gadījumā uzskata par “svešķermeni”, un tās noteikti kairinās imūnsistēmu.

    Pētījumā atklātais augstais procents ar zirgiem ar elpceļu problēmām neesot pārsteigums, jo tie visi bija sporta zirgi, kas tiek turēti boksos. Šāda veida zirgu turēšanas sistēma noved pie biežākas saskarsmes ar pelējumu un līdz ar to – elpceļu problēmām. Taču tika saskatītas zināmas sakarības arī zirgu turēšanas jomā.

    Tika atklāts, ka salmi un sauss siens ir riska grupa, jo tiek novākti no laukiem, kur ir kontaktā ar zemi, kas savukārt ir “mājvieta” baktērijām un sēnītēm. Pētījums apstiprināja, ka skaidu (vēlams atputekļotu) lietošana palīdz novērst elpceļu iekaisuma risku. Arī augstā temperatūrā tvaicēts siens samazina elpceļu iekaisuma risku.

    Tieši sausais siens esot visriskantākais. Turklāt siena mērcēšana ir neproduktīva, jo veicina mikrobiālo augšanu. Diemžēl skābsiena kvalitāte pētījumā apskatītajiem zirgiem bija ļoti mainīga, lai spētu noteikti ietekmi uz zirgu elpošanu.

    Pētījums “Fungi in respiratory samples of horses with inflammatory airway disease,” publicēts Journal of Veterinary Internal Medicine.

    Avots

    Paldies Annai Veidemanei par terminoloģijas konsultāciju 🙂

  • Rupjās barības ierobežošana nav pieņemama!

    Stress = aptaukošanās! Tieši tā. Stress zirgu padara resnu. Un cēlonis visbiežāk ir ierobežots rupjās barības (siens, zāle) daudzums. Zirgu īpašnieku lēmums samazināt rupjo barību zirga organismā “izsauc” stresa reakciju, kas atbild par tauku rezervju uzkrāšanu un ar to saistītajām problēmām.

    Nav iespējams to atkārtot par daudz – zirgs ir zālēdājs, kas radīts, lai nelielos apjomos barību uzņemtu visu diennakti. Barības gremošana veicina siekalu, kas neitralizē kuņģa skābes, izdalīšanos. Cilvēkam kuņģis izdala skābes tikai tad, kad cilvēks ēd. Bet zirga kuņģis skābi izdala visu laiku, arī tad, kad tas ir tukšs. Tāpēc nav iedomājama situācija, ka zirga kuņģis ir tukšs! Skābes ir viena lieta, bet otra – rupjā barība ir nepieciešama, lai, plūstot cauri gremošanas traktam, tā nodarbinātu muskuļus. Pretējā gadījumā zarnu muskulatūra kļūst slābana, izraisot pat kolikas, piemēram, kad zarna “ielocās” pati sevī. Turpinot tēmu, aklā zarna satur baktērijas, kuras palīdz pārstrādāt barībā esošās šķiedrvielas, taču “ieeja” un “izeja” no šīs zarnas abas atrodas vienā līmenī. Tāpēc, lai sagremotais “materiāls” tiktu bīdīts tālāk, aklajai zarnai ir jābūt pilnai. Pretējā gadījumā, ja barības fragmenti paliek aklās zarnas apakšā, var rasties kolikas.

    Zirgs, kuram nav ko ēst, sāks grauzt jebko – sētas, kokus, pat savus mēslus. Ir nožēlojami redzēt ko tādu. Šāda situācija liek zirgam justies mentālā diskomfortā, jo tā ir pretēja tā instinktiem. Fiziski zirgs izjūt sāpes un cenšas meklēt risinājumu. Diskomforts? Sāpes? Stress? Zirgs to neizrāda. Cilvēks uz to var mierīgi paskatīties un pateikt, ka zirgs ir mierīgs. Protams, zirgs tāds var arī izskatīties, taču “dabas ieliktais kods” liek tam slēpt sāpes, jo savvaļā zirgus, kas izrāda diskomfortu, bars pamet nopakaļ. Anatomiski un psiholoģiski zirgi ir attīstījušies tā, lai sāpes pārvarētu tās paciešot. Arī tās sāpes, ko sagādā tukšs kuņģis.

    Kas notiek, kad zirgam atnes sienu? Bailēs, ka barības piekļuve atkal tiks “nogriezta” un, lai mazinātu kuņģa diskomfortu, zirgs piedāvāto sienu aprij momentā. Tad tas atkal gaida nākošo maltīti un skābe turpina kairināt tukšo kuņģi. Un tā ietekmē ne tikai kunģi, bet arī visu gremošanas traktu, jo spēj nokļūt arī līdz pat aklajai zarnai, kā arī veicināt koliku un laminīta rašanos.

    Ir redzēti simtiem gadījumi, kad zirgam atkārtojas laminīts, jo tam tiek ierobežota piekļuve rupjajai barībai. Scenārijs ir šāds: zirgs ir resns (tam ir paaugstināts laminīta risks). Labu nodomu vadītais veterinārārsts zirga īpašniekam iesaka “turiet zirgu noplicinātās ganībās vai smilšu aplokā un dodiet tam ļoti maz siena, varbūt pat 1,5% no ķermeņa svara. Dienas laikā dodiet vairākas, bet nelielas maltītes.” Visu pārējo laiku zirgs tajā aplokā stāvēs ar tukšu kuņģi. Labu gribošais veterinārārsts tikko būs iedevis labu gribošajam zirga īpašniekam sliktāko iespējamo padomu, ko tas var iedot. Kāpēc? Tāpēc, ka barības nepieejamība zirgam rada stresu, kas paaugstina kortizola līmeni – tā paaugstinot arī insulīna līmeni asinīs. Kad ir paaugstināts insulīna līmenis, tad zirgam ir laminīts – “svaigs”, atkārtots vai hronisks. Un šīs kļūdas tiek pieļautas atkal un atkal – “klasiskās” zirgu turēšanas “gudrība”.

    Es kategoriski protestēju – šī prakse nav balstīta uz zinātni. Un šī prakse noteikti neliecina par to piekopēju gudrību!

    Kad zirgs patiešām zaudē svaru, jo tam kardināli tiek ierobežota rupjā barība, tad tā vielmaiņas ātrums dramatiski samazinās. Brīdī, kad tam atkal tiek “dota” piekļuve normālam rupjās barības daudzumam, zirgs atgūs visu zaudēto svaru un vēl daudz vairāk pa virsu, jo vielmaiņa nefunkcionē normāli. Nākošais, ko var gaidīt šādā situācijā – laminīts.

    Tagad apsvērsim scenāriju, kad zirgam ir neierobežota piekļuve rupjajai barībai. Paturot prātā, ka zirgam tiek nodrošināta rupjā barība ar zemu NSC un maz kalorijām. Ja šis nosacījums tiek nodrošināts, tad zirgam ir jānodrošina piekļuve rupjajai barībai 24/7. Tam ir jāļauj ēst kad un cik bieži vien vēlas, garantējot, ka barība neizbeigsies pat ne uz 10 minūtēm. Ļoti drīz zirgs ēdīs tikai tik daudz, cik tam ir nepieciešams. Protams, sākuma periodā tas noteikti ēdīs par daudz, jo ir sajūsmināts, ka beidzot apjoms netiek ierobežots. Taču pavisam drīz tas iegaumēs, ka ir iespējams brīvi nākt un iet, jo nav par ko satraukties. Zirga stresa līmenis samazināsies un tas kļūs mierīgs.

    Tīklīdz neregulārā zirga badināšana nav vairs drauds, nomierināsies arī hormoni, īpaši jāpiemin hormons leptīns, kas signalizē organismam, ka tas vairāk nav izsalcis. Arī insulīna līmenis samazināsies. Tauki netiks uzkrāti, bet gan tiks izlietoti enerģijas ieguvei. Šajā brīdī zirgs sāks zaudēt svaru un arī ēst mazāk, jo tad, kad zirgam ir brīvi pieejams siens, tas patiešām apēd tik, cik nepieciešams. Dod savam zirgam iespēju pašam šo regulēt. Zirgs, kura organisms ir veselīgā līdzsvarā, neēdīs par daudz. Dod iespēju zirgam pateikt, kas tam nepieciešams. Aizmirsti sausos “pastaigu” aplokus bez zāles. Aizmirsti drastiskās diētas. Šī drausmīgā prakse ir redzēta atkal un atkal. Ir saprotami, ka zirga īpašniekam ir ļoti grūti pieņemt kaut ko citu. Protams, ka kaloriju daudzums zirga uzturā ir jāierobežo, taču tas jādara izvēloties tādu sienu, kas satur maz kalorijas/cukuru/cieti, nevis pārtraucot siena “padevi”.

    Noteikti ir jāpalielina arī slodze, jo regulārs darbs samazina insulīna rezistenci, palīdz veidot un noturēt muskuļu masu (kas ir metaboliski aktīvāka), kā arī pavisam noteikti dedzina kalorijas/samazina svaru.

    Analogs – saldējums vai dārzeņi! Ja tev pateiktu, ka visu dienu laiskojoties dīvānā un ēdot šokolādes kūku un saldējumu iespējams notievēt, tu teiktu, ka tas nav reāli un tev būtu taisnība. Bet ja tev teiktu, ka svaru iespējams zaudēt, ja uzturā ir mazkaloriju ēdiens, piemēram, dārzeņi, kas kombinēti ar regulārām fiziskām aktivitātēm – tu teiktu, ka tas ir iespējams. Tieši tas pats ir jādara ar zirgu. Ļauj savam zirgam neierobežoti ēst barību, kas satur maz kalorijas, jo tas ir tas, kas zirgam ir nepieciešams. Palīdzi zirgam palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu. Cerams, ka tagad viss ir saprotams!

    ***

    Materiāls ir daļa no grāmatas “Equine Cushing’s Disease – Nutritional Management “.

    Ph.D. Juliet M. Getty ir starptautiski cienīta, neatkarīga zirgu uztura speciāliste, kas tic, ka pats pamats, lai uzlabotu zirga veselību, ir zināšanas kā un kas tam ir barojams.

    Avots