7. maijs, 2022 | Veterinārija
Līdz ar pavasarīga laika iestāšanos zirgu īpašnieki sāk gatavoties cīņai pret dažādiem kukaiņiem, kas ikdienu spēj padarīt neciešamu jebkuram zirgam – knišļiem, odiem, dunduriem. Taču kāds zirnekļveidīgais posmkājis pavasari negaida, jo spēj kļūt aktīvs pat 4 grādu temperatūrā, un savus upurus var apdraudēt pat ziemā. Runa ir par ērcēm. Pagaidām ir zināmas ap 20 000 ērču sugu, taču kopējais sugu skaits varētu būt daudz, daudz lielāks. Latvijā ir zināmas ap 20 00 ērču sugām, no kurām trīs ir bīstamas cilvēkiem – suņu ērce, taigas ērce, kā arī pēdējos gados plašu izplatību guvusī ornamentālā pļavērce.
Ārvalstu resursos bieži var lasīt par ērču izplatītām slimībām, kas ir bīstamas zirgiem, jo sevišķi par Laima slimību, kuras diagnosticēšana nereti izskaidro mulsinošus simptomu kopumus, piemēram, “klejojošu” klibumu, stīvumu un neparastas izmaiņas zirga raksturā. Ņemot vērā lielo ērču izplatību Latvijā un faktu, ka tās nesmādē arī zirgu asinis, rodas jautājums – kādas to pārnēsātās slimības apdraud mūsu zirgus, un kā no tā izvairīties?
Par to runājām ar Universitātes Vetfonda veterinārārsti, Dr.med.vet. INESI BĒRZIŅU, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitates docenti, vadošo pētnieci, Dr.med.vet. EVIJU LIEPIŅU. Turpmāk tekstā kā I.B. un E.L.
Kādas ir ērču pārnēsātās slimības, kas ir bīstamas zirgiem tieši Latvijā?
I.B. – Pēc man pieejamās informācijas ērču pārnēsātas slimības zirgiem Latvijā nav pētītas. Esam diagnosticējuši atsevišķus granulocītiskās anaplazmozes gadījumus. Vadoties pēc zinātniskajām publikācijām un pētījumiem, kas veikti mums tuvākās valstīs – Zviedrijā, Polijā, Ukrainā – varam domāt, ka arī Latvijā zirgi varētu saskarties ar ērču encefalīta vīrusu un Laimas boreliozi izraisošajām borēlijām. Klīniska saslimšana ar ērču encefalītu zirgiem Eiropā ir diagnosticēta, bet tā ir reta, savukārt borelioze zirgiem Eiropā nav konstatēta (ir publicēti gadījumi no ASV).
Kādi profilaktiskie pasākumi veicami, lai izvairītos no ērču pārnēsātajām slimībām?
I.B. – Profilakse ir galvenais veids kā cīnīties pret ērču pārnēsātām slimībām! Jālieto gan pretektoparazītu līdzekļi, gan jāpievērš uzmanība ganību kvalitātei:
– neganīt zirgus pāraugušās ganībās;
– jācenšas mazināt krūmu daudzumu (piemēram pie sētām);
– starp ganībām un mežu/krūmāju izveidot regulāri pļautu robežjoslu (pietiek ar ~ 100 cm platu joslu);
– uzmanība jāpievērš arī grauzēju apkarošanai (grauzējiem piesūcas ērču jaunākās attīstības stadijas – nimfas, kas pēc gada pieaug un var piesūkties zirgiem, citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem);
– novākt no ganībām vecu lapu kaudzes;
– mazināt zirgu saskari ar briežiem vai citiem lielajiem zīdītājiem.
Šie ir tikai daži ieteikumi. Jums jāizvērtē, kādi pasākumi noderīgi tieši jūsu ganībām, staļļiem un zirgiem!
Kāda ir ērču pārnēsātu slimību diagnostika un ārstēšana?
I.B. – Runājot par diagnostiku – noteikti jāsadarbojas ar praktizējošu veterinārārstu, kurš izvērtēs klīniskās pazīmes un noteiks, kurš tests būtu vislabākā izvēle.
Tīri teorētiski – sadalot testus kategorijās – ir sekojošas iespējas:
– seroloģiskie testi – var meklēt antivielas (ko ražo zirga imūnsistēmas šūnas, saskaroties ar slimības izraisītāju) vai antigēnu (kas atrodas uz paša ierosinātāja – baktērijas vai vīrusa);
– polimerāzes ķēdes reakcijas testi – nosaka vīrusa vai baktērijas DNS klātbūtni.
Gan seroloģiskos, gan polimerāzes ķēdes reakcijas testus ir iespējams veikt veterinārajās laboratorijās pāris dienu laikā!
Par ārstēšanu runājot – ērču pārnēsātas slimības var izpausties ļoti dažādi – var būt drudzis, anēmija, nespēks, klibums, neiroloģiskas izpausmes. Atkarībā no slimības izpausmēm un diagnostikas testu rezultātiem jāpiemēro arī ārstēšana.
E.L. – Jāņem vērā, ka šādas slimības būs ārstējamas klīnikā, stacionāri un medikamentozi.
Cik bieža ir saskarsme ar ērču pārnēsātām slimībām zirgu vidū Latvijā? Varbūt ir piemēri no prakses?
I.B. – Jau minēju, ka man ir tikai informācija par dažiem anaplazmozes gadījumiem, bet es neesmu (diemžēl) tos apkopojusi un analizējusi, tādēļ nevaru sniegt precīzāku informāciju par to, no kurienes bija šie zirgi, kādi bija slimības simptomi utt. Taču šī saruna ir veicinājusi interesi par šāda pētījuma veikšanu, kas, cerams, drīzumā tiks īstenots!
Kādas ir sekas zirga veselībai pēc, piemēram, Laimas slimības izslimošanas un vai to (un citas ērču pārnēsātās slimības) var sekmīgi pārslimot bez veterinārārsta iesaistes?
I.B. – Īsā atbilde – jā, zirgi var pārslimot bez pazīmēm un paši tikt ar šīm infekcijām galā, bet tā nenotiek vienmēr. Granulocītisko anaplazmozi zirgi var pārslimot gan ar simptomiem, gan bez tiem. Biežākie simptomi ir nespecifiski – nomāktība, vāja ēstgriba, dzelte, kāju tūska. Visbiežāk šīs pazīmes pašas pāriet, bet retos gadījumos zirgiem novēro īpašu saslimšanas veidu – kad baktērijas organismā netiek iznīcinātas un, imunitātei vājinoties (grūsnība, jebkura cita saslimšana), slimības pazīmes atkārtojas. Būtiski ir zināt, ka zirgiem, cilvēkiem un suņiem anaplazmozi izraisa viena un tā pati baktērija.
Cik liela jēga ir dažādu pretērču līdzekļu izmantošanā, lai aizsargātu zirgu no ērču pārnēsātajām slimībām – spreji, ziedes, u.tml.?
E.L. – Katram šāda tipa līdzeklim ir noteikts iedarbības laiks, piemēram, 4 vai 8 stundas pēc līdzekļa izmantošanas. Līdz ar to, tie var būt efektīvi izmantojot, piemēram, pirms apvidus izjādes, taču nav līdzekļu, kas būs tiešām efektīvi ilgtermiņā un neizgaros.
Cik svarīgi ir ātri izraut jebkuru piesūkušos ērci?
I.B. – Ērce piesūcoties ievada brūcē savas siekalas, kas atvieglo tās piesūkšanos un asiņu sūkšanu. Uzņemot asinis, ērces temperatūra paaugstinās, un līdz ar to “atmostas” slimību ierosinātāji, kas atrodas ērces gremošanas traktā. Tas palīdz tiem tiešāk virzīties uz brūces pusi. Līdz brūces sasniegšanai no piesūkšanās brīža tiem paiet apmēram 24-72 stundas, atkarībā no tā kurā vietā ērcē vīruss vai baktērijas atrodas.
Kā visvieglāk un pareizāk izvilkt ērci?
I.B. – Jūsu drošībai- lietojiet vienreizlietojamos cimdus!
– Visērtāk ērces izvilkt ar ērču velkamajām pincetēm (ar tām var izvilkt gan mazās nimfas, gan pieaugušas ērces) un apmatojums netraucē;
– pincetes kājiņas apņem ērci un pincete jāgriež ap ērces asi (vienalga uz kuru pusi);
– nevajag neko liet ērcei virsū (ne spirtu, ne petroleju), tas var izraisīt ērcei vemšanu un veicināt baktēriju vai vīrusu nokļūšanu dzīvniekā;
– pēc ērces izvilkšanas to iznīcina;
– vietu, kur ērce bija piesūkusies, nodezinficē.
Kādiem simptomu kopumiem pievērst uzmanību, lai ērču izraisītas slimības pamanītu savlaicīgi un zinātu, kādu diagnostiku pieprasīt/kādus jautājumus uzdot vetārstam?
I.B. – Tā kā ērču pārnēsāto slimību simptomi ir nespecifiski, tad savs zirgs rūpīgi jāvēro, jāpiefiksē, ja esat konstatējuši un izvilkuši kādu ērci. Te jāpiemin, ka slimības nesākas uzreiz pēc ērces piesūkšanās – ir pāris nedēļu ilgs starplaiks, kurā baktērijas savairojas pietiekamā daudzumā, lai radītu klīniskās pazīmes. Tādēļ ir iespējams, ka par ērci jau sen esam aizmirsuši, bet slimība tikai tagad sāk izpausties. Jebkurā gadījumā faktu, ka bija piesūkusies ērce, veterinārārstam vienmēr vērts pieminēt!
Ceram, ka šī informācija būs noderīga jebkuram zirga īpašniekam, vērojot savu zirgu veselību, kā arī plānojot ganību apkopi, gatavojoties vasaras sezonai. Savlaicīga rīcība un uzmanīga attieksme ir labākā profilakse pret ērču pārnēsātajām slimībām!
Paldies par rakstu Runā Zirgi komandai:
https://www.facebook.com/RunaaZirgi
Titulfoto: Jolanta Rotberga
