5. augusts, 2021 | Sports
Vakar, 4. augustā Tokijas olimpiskajās spēles tika sadalītas individuālās medaļas šķēršļu pārvarēšanā. Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē mūsu valsts olimpiskajās spēlēs tika pārstāvēta arī jāšanas sportā – olimpisko ceļazīmi izcīnīja Kristaps Neretnieks.
Lai arī olimpiskā kvalifikācija sūri un grūti visa 2019. gada laikā tika izcīnīta ar zirgu Moon Ray, Kristaps Tokijā startēja ar zirgu Valour, jo Moon Ray nebija vairs iespējams sagatavot tik izcilā formā kādu prasa olimpiskās spēles.
Lai startētu finālā un cīnītos par medaļām, dienu iepriekš notika kvalifikācijas maršruts kurā sacentās 73 sportisti. No tiem tikai 30 labākie iekļuva finālā. Kristaps startēja kā 29. un maršrutu, iekļaujoties laika normā, veica bez kļūdām, tā garantējot iekļūšanu finālā.
Tie, kas vēroja sacensības pie TV ekrāniem, noteikti pamanīja ne tikai iespaidīgo augstumu un šķēršļu kombinācijas, bet arī to fantastisko dizainu. Šo maršrutu veidoja FEI ceturtā līmeņa (augstākais) maršrutu sastādītājs Santjago Varela, kuram tāpat kā Kristapam šīs olimpiskās spēles bija debija. Varelam ir gana liela pieredze daudz un dažādās FEI līmeņa sacensībās, Madrides zirgu šovā, nedaudz arī Rio spēlēs, taču ne olimpiskais maršruts. Maršruta izveide ilgusi 3,5 gadus, un daudzi lēmumi pieņemti tikai sacensību dienā, jo atkarīgi no laikapstākļiem, apgaismojuma un pamata. Interesanti, ka lai pārbaudītu dažus olimpiskā maršruta posmus, Varela tos iepriekš iekļāvis citās sacensībās.
Fināla maršrutā no 30 sportistiem pārlēkšanai kvalificējās seši – trīs no Zviedrijas, pa vienam no Nīderlandes, Lielbritānijas un Japānas. Kristapam ar Valour daži bomīši krita un 23. vieta! Zelta medaļa Ben Maher no Lielbritānijas, sudrabs Peder Fredricson no Zviedrijas, bet bronza Maikel van der Vleuten no Nīderlandes.
Neretnieka un viņas komandas sasniegums ir fantastisks, gūta milzīga pieredze, jauni iespaidi un sniegta milzīga iedvesma un lepnums visiem, kas seko līdzi jāšanas sporta gaitām Latvijā. Kā savu galveno mērķi šajās olimpiskajās spēlēs jātnieks bija izvirzījis iekļūšanu individuālajā finālā, kas tika sasniegts pārliecinoši!
Pats sportists saka šādi:
“Esmu ļoti lepns un pateicīgs Valūram, viņš bija īsts varonis – abas dienas leca fantastiski labi, kaut bija nedaudz nobijies un uztraucies, viņš tiešām burtiski lidoja un man bija ļoti jāturās.
Kā arī man ļoti palīdzēja treneris Rolfs Jorans Bengtsons – šis nav pirmais lielais turnīrs, kurā lūdzu viņa palīdzību un padomu. Mūsu galvenais mērķis bija pirmo dienu izlekt tīri un iekļūt finālā, tā mums jau bija uzvara. Finālā tās mazās kļūdiņas ir Valūra pieredzes trūkums, grūtākās vietas mēs faktiski izlecām tīri. Finālā, nākot ārā no laukuma, es pie sevis domāju: “Dodiet man lekt vēlreiz, es tūlīt iešu un izlekšu to maršrutu tīri ar garantiju!
Par olimpiādi kopumā man jāsaka, ka esmu tagad kļuvis šausmīgi atkarīgs no šī sporta šādā līmenī. Nezinu, kas pasaulē ir lielākās atkarības, bet šī ir mana lielākā atkarība. Es esmu reāli iekritis. Kādreiz es domāju, ka tas ir nereāli lekt šādā līmenī, kaut kas nesasniedzams. Bet tas ir tik labi, kolosāli kaut ko tādu darīt! Mēs visi ļoti lepojamies ar to, kā mēs sagatavojām zirgu šim līmenim no viduvēja zirga trīs mēnešu laikā līdz pasaules augstākajam līmenim. Es esmu neizsakāmi pateicīgs zirgam un visai manai komandai, fenomenāls darbs!”
Skaties Kristapa iespaidus pēc olimpiskā maršruta te:
Neretnieks ar komandu Latvijā atgriezīsies 10. augustā. Līdzjutēji ir mīļi aicināti sagaidīt sportistu Rīgas lidostā plkst.17:20 (reiss no Helsinkiem). Ja lidojuma laiki tiks mainīti, par to tiks paziņots.
Kamēr Kristaps ar citiem saviem zirgiem gatavosies startēt CSI2*-W Rīga sacensībās, Valūrs dosies uz mājas bāzi Vācijā, kur atpūtīsies pēc veiksmīgā olimpiskā starta.
Šīs pāris dienas bija ļoti spraigas un aizraujošas, bet tikai pateicoties tam, ka redz tur starp tām superzvaigznēm ir arī viena zvaigzne no Latvijas. Mājās palicējiem tā ir pavisam cita sajūta, kad tur – Tokijā cīnās kāds no savējiem. Paldies par to!
Un nedaudz pārdomām nobeigumā – kā klonēt Neretnieku jeb cik traki ir jāsapņo, lai Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvētu vesala komanda un cīnītos komandu konkurencē? Kā mēs visi – zirgmīļi, amatieri, sportisti, organizācijas varam palīdzēt, lai lēktu augstāk, tālāk un stiprāk? Esmu droša, ka Neretniekam un komandai ir atbildes!
p.s. Tokijas olimpiskās spēles ir nozīmīgas ar vēl kādu ļoti, ļoti fantastisku un nebijušu sasniegumu tieši saistībā ar sporta zirgu menedžmentu. Par to nedaudz sīkāk drīzumā. Provē uzminēt un rakstīt komentāros, kas ir šis sasniegums?
Foto: FEI un Mikus Kļaviņš / Latvijas Olimpiskā komiteja