8. jūlijs, 2021 | Inventārs, Lasītava, Ziņas
Jostu pievilkt ciešāk nav atbilde uz seglu slīdēšanas problēmu. Ja segli slīd uz priekšu, atpakaļ vai kādu no sāniem, praktiski nekad pie vainas nav vaļīga vēderjosta. Tieši pretēji – jātnieki mēdz jostu pievilkt pārāk cieši. Seglu slīdēšanu visbiežāk izraisa:
- Nevienmērīga muskulatūra
- Slikti deroši segli
- Nepiemērotas formas vēderjosta
- Slikts jātnieka līdzsvars
- “high – low” sindroms (zirgam viens plecs ir nedaudz augstāks par otru)
- Eksterjera kļūdas
Bieža prakse ir pievilkt jostu uzreiz pēc uzkāpšanas zirgā, jo to izdarīt ir vieglāk un dzīvnieks ir “izpūtis gaisu”. Taču to darot, pastāv liela iespēja jostu pievilkt pārāk cieši. Labāk pirms kāpšanas mugurā ir nedaudz pasoļot pie rokas, ļaut dzīvniekam atslābt un jostu pievilkt pakāpeniski.
Pārāk cieši pievilkta vērderjosta var radīt diskomfortu, sliktāku zirga sniegumu un kardiovaskulāras problēmas, kas rodas nepietiekamas krūšu kurvja izplešanās rezultātā. Tāpat tas var tieši veicināt seglu slīdēšanu uz priekšu / atpakaļ, atkarībā no zirga muguras un jostas vietas.
Ideāli, ja josta tiek pievilkta tik cieši, lai segli pēc iespējas mazāk kustētos, bet pietiekami brīvi, lai neietekmētu apakšā esošo muskuļu darbību un spēku. Šo muskuļu ierobežošana var izsaukt vājāku priekškāju darbību un saīsināt pleca kustību.
Diemžēl nav viena konkrēta mēra, kas noteiktu cik ciešai jābūt jostai, jo to ietekmē zirga uzbūve, jostas forma un novietojums. Tādēļ ieteicams vismaz divreiz gadā dzīvnieku ar visu inventāru parādīt speciālistam, kurš pārzina zirga biomehāniku, spēj novērtēt seglu derēšanu un jostas piemērotību (seglinieks, pieredzējis manuālais terapeits u.c.).
Pārbaudot jostas ciešumu, ieteicams skatīties daļā zem vēdera (krūšu kauls), nevis sānā aiz elkoņa. Šādi radīsies pareizāks priekšstats, jo jostas daļa aiz elkoņa vienmēr būs brīvāka kā citviet.
Jāņem vērā arī jātnieka līdzsvars, tas ne tikai ietekmē cik stabili stāv segli, bet arī kopējo zirga muguras un locītavu veselību.
***
