Nepatīkama problēma – zirgs kož

Katrā stallī mēdz būt kāds negants kodējs, kurš izmanto katru izdevību, lai ieķertu garām ejošam cilvēkam. Taču kādēļ zirgi tā mēdz darīt? Kā to vislabāk risināt? Apskatīsim šos nevēlamos uzvedības paradumus no dažādām perspektīvām.

Mērķtiecīga speršana, košana vai sišana ar priekškāju cilvēkam tiek uzskatīta par agresīvu zirga uzvedību. Taču agresijai ir raksturīgi noteikti cēloņi, kas meklējami dzīvnieka vidē vai smadzeņu darbībā.  Neirologs Jaks Pankseps (Jaak Panksepp) ir pētījis zīdītāju smadzenes un to darbību dažādu emocionālo stāvokļu laikā, palīdzot skaidrot dažādu nevēlamu uzvedību dziļākus cēloņus. Aktīvs uzbrukums (košana) ir rīcība, kas rodas, ja tiek aktivizēta tā smadzeņu daļa, kas atbild par dusmām un bailēm. Šo centru aktivizēšanās notiek, ja dzīvnieks tiek pakļauts situācijām, kas tajā raisa bailes vai tā apkārtējā vidē ir kāds kairinātājs, kas izsauc dusmas. Neirologs norāda, ka jebkas, kas ierobežo dzīvnieka ķermeni var izsaukt dusmas (piemēram, būt iesprostotam būrī), taču šo reakciju var izsaukt arī tas, ka dzīvnieks sagaida barību, bet to nesaņem (piemēram, redz, ka citi tiek baroti). Kas attiecas uz agresīvu rīcību, ko izsauc bailes – kā visiem dzīvniekiem, arī zirgiem ir instinkti aizsargāties un uzbrukt, ja tie jūtas apdraudēti. Taču zirgu primārā aizsardzības reakcija ir bēgt un izvairīties, tie uzbruks un cīnīsies tikai, ja nebūs iespēju aizbēgt. Lai arī mājas zirgu neapdraud plēsēji un tie praktiski nekad nenonāk situācijās, kurās nepieciešams aizsargāt savu dzīvību, šī ir ļoti dziļi nostiprināta un instinktīvas uzvedības ķēde, kurai tie ļausies pat ikdienišķās situācijās piedzīvojot bailes.

Zirga prāts un uztvere ir apbrīnojama, tā spēj izcelt cilvēkam pat nemanāmas detaļas un veidot savus secinājumus. Piemēram, zirgs, kurš ilgstoši jāts ar nederošiem segliem ir ievērojis noteiktu notikumu ķēdi – cilvēks ienāk boksā, notīra, liek sviedreni, seglus, segli spiež un ir diskomforts. Jebkura no darbībām pirms seglu uzlikšanas, var tikt iegaumēta kā signāls – tūlīt būs diskomforts. Attiecīgi zirgs sāk reaģēt uz to un attīstīt ieradumu kost. Ir  zirgi, kuri izteikti dusmojas, kad tiek tīrīti – pats tīrīšanas process tiem nerada sāpes, bet dzīvnieks paredz, ka tūlīt sekos jostas pievilkšana, seglošana vai cita darbība, kas saistās ar diskomfortu. Arī citas sāpīgas un nepatīkamas pieredzes var veicināt asociāciju veidošanos ar konkrēto vidi vai personu, kuras klātbūtnē tas notiek.  Zirgs vēlas sevi pasargāt no paredzamā diskomforta un kož jau pie šiem pirmajiem “signāliem”.

Tomēr pastāv iespēja, ka košana attīstās arī kā iemācīta darbība. Sakritības rezultātā zirgs spējis secināt, ka košana vai draudēšana to darīt, viņam nes pozitīvu rezultātu – cilvēks atkāpjas, aiziet prom vai pat iedod barību. Atkārtojot to un saņemot līdzīgu rezultātu, veidojas ieradums.

Cits piemērs ir košana, knakstīšanās un kabatu pārmeklēšana cilvēkiem, no kuriem zirgs sagaida, ka varētu saņemt barību. Šim ieradumam nav nekāda sakara ar bailēm vai dusmām, bet gan dabisku dzīvnieka instinktu uzmeklēt barību. Tas tiecas atkārtot rīcību, kas nesusi pozitīvu rezultātu (tikšana pie barības). Lai netīšām neiemācītu zirgam nevēlamu rīcību – košanu, grūstīšanu u.c. , svarīgi ir kārumu pasniegt mirklī, kad zirgs ir mierīgs un neuzbāzīgs un noteikti to nedarīt, tad, kad dzīvnieks to “pieprasa” kožot kabatā.

Košana un sods

Diemžēl bieži netiek izzināts cēlonis, kādēļ zirgs rīkojas mums nevēlami un kož cilvēkam. Dzīvnieks tiek sodīts un iespējams vairs neatkārto šo darbību. Cilvēks vēlas pasargāt sevi, jo, protams, zirga kodums nav nekas patīkams! Taču tādā veidā mēs varam zaudēt ļoti vērtīgu informāciju, ko zirgs mums vēlas pavēstīt. Cilvēki ir attīstījuši valodu un var viens otram pastāstīt, ja viņiem kaut kas sāp, traucē vai nepatīk. Zirga vienīgais komunikācijas rīks ir viņa uzvedība, viņš nevar mums pateikt vārdos to, ka apkārtējā vidē vai mūsu darbībās ir kaut kas, kas viņam izraisa stresu vai sāpes. Zirga uzvedība ir viņa valoda un, sodot par mums nepatīkamām darbībām, mēs varam tikai apspiest dzīvnieka rīcību, bet pamatproblēma neatrisinās. Toties ievērojot šādas uzvedības izmaiņas, iespējams ātrāk uziet kādas veselības problēmas un tās efektīvi atrisināt vēl pirms ir parādījušies citi simptomi.

Sodīšana var izvērsties arī par veselu cīņu un izsaukt dzīvniekā vēl lielāku pašaizsargāšanās tieksmi, veidojot ļoti nepatīkamas cilvēka un zirga attiecības. Tā vietā ieteicams būtu pievērst uzmanību mirklim, kad zirgs sāk saspringt (vēl pirms centieniem iekost), uz mirkli apstāties un saprast, uz ko tieši dzīvnieks reaģē. Dažkārt šo darbību (piemēram, vēderjostas pievilkšanu) veicot lēnāk, maigāk, zirgs nejūtas tā provocēts un nekož. Tiešu uzbrukumu, protams, ir atļauts bloķēt un sevi pasargāt, bet vienmēr ir nepieciešams meklēt skaidrojumu – kāpēc konkrētais zirgs tā dara.

Biežākie cēloņi, kas var izraisīt košanu:

  • Kuņģa čūla;
  • Problēmas ar zobiem;
  • Sāpes locītavās, nagos;
  • Muskuļu saspringums;
  • Muguras sāpes un problēmas ar skriemeļiem;
  • Stress;
  • Bailes;
  • Pārāk daudz laika pavadīts boksā;
  • Slikta, sāpīga pieredze pagātnē;
  • Slikti derošs inventārs;
  • Nepiemērots uzturs;
  • Negatīvas asociācijas ar cilvēku, u.c.

Dažkārt zirga saimniekam ir ļoti grūti pašam noteikt cēloni, tāpēc var noderēt veterinārārsta, seglu meistara, trenera vai cita speciālista palīdzība. Nekautrējieties to lūgt!

***

Izmantotie avoti: Hear Your Horse Whisper – Science based information and education

Attēlu atsauce: 1,

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase