Brīvdienu izjādēs dosimies ar prātu!

Pēc garas darba nedēļas pienākušas brīvdienas – perfekts laiks garai izjādei. Uzzini, kā uzturēt hobija zirgu labā fiziskā tonusā un pasargāt no liekām traumām.

Hobija zirgi, kuri parasti tiek jāti tikai brīvdienās, lielākoties spēj veikt īsas distances (līdz 5 km) soļos un rikšos, pat ja netiek trenēti regulāri. Taču kopumā – nevienmērīga slodze un intensīvi treniņi brīvdienās, rada lielāku iespējamību gūt traumas. Lūk, daži padomi kā pareizi sagatavot un uzturēt savu hobija zirgu tonusā.

Pakāpeniska slodzes palielināšana

Zirga sagatavošana garām, dinamiskām apvidus izjādēm prasa pacietību, taču lēna un pakāpeniska gatavošana atmaksāsies. Var sākt ar regulāru zirga kordošanu, iekļaujot daudz soļošanu, rikšošanu un nedaudz lēkšus. Pamazām pieradināt zirgu arvien ilgāku laiku pavadīt ar jātnieku mugurā. Ja zirgs nav pārāk pieredzējis, iziešanu ārpus ierastās treniņu vides jāveic pakāpeniski, sākot ar īsām pastaigām turpat staļļa tuvumā un katru reizi mēģinot maršrutu pagarināt.

Trenējot zirgu, svarīgi ir pieturēties pie principa, ka vienlaicīgi netiek palielināts distances garums, gaitas ātrums un treniņu biežums. Vienā reizē palielināt var tikai vienu elementu. Piemēram, ja līdz šim apvidus maršruts veikts soļos un rikšos, tad, pieliekot klāt lēkšus, sākumā nevajadzētu pagarināt pašu maršrutu.

Par zirga fizisko tonusu daudz ko var pateikt tas, kā dzīvnieks svīst. Esot novērots, ka trenētāki zirgi sāk svīst agrāk, ātrāk uzsākot ķermeņa dzesēšanu. Dzesēšanas process notiek efektīvāk, samazinot kopējo izsvīsto šķidruma daudzumu un arī ātrāk atgūstot normālu ķermeņa temperatūru pēc slodzes beigām.

Svarīgāko organisma sistēmu sagatavošana

Jebkura fiziska slodze ietekmē arī zirga iekšējo orgānu sistēmas. Uzlabojot ķermeņa vispārējo tonusu notiek sekojošais:

  • Sirds un asinsrite – asinis piesātinās ar skābekli, uzlabojas skābekļa apgāde muskuļiem un kaitīgo vielu aizvadīšana no tiem;
  • Skeleta muskuļi – audi pieaug apmērā un palielinās to izturība;
  • Termoregulācija – organisms spēj arvien efektīvāk sevi dzesēt un izvairīties no izteikta temperatūras pieauguma (slodzes laikā) un straujas atdzišanas (pēc treniņa);
  • Nervu sistēma – uzlabojas koordinācija un spēja koncentrēties.

Taču svarīgi atcerēties, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai vienmērīgi attīstītu visas organisma sistēmas. Piemēram, muskuļi, sirds un asinsrites sistēma, slodzes pieaugumam spēj pielāgoties salīdzinoši ātri un dažu nedēļu laikā palielināt savu spēju kapacitāti. Kauli, saites un stiegras pielāgojas lēnāk un, lai tās pilnvērtīgi sagatavotu smagākai slodzei, nepieciešami vairāki mēneši.

Palielinoties slodzei, sirds muskulis pieaug apjomā un attiecīgi palielinās arī kapacitāte. Labi trenētiem zirgiem pulss pēc slodzes parasti ātrāk atgriežas normas robežās. To novērtējot ir iespējams noteikt zirga fizisko sagatavotību – pirmās pāris minūtes pēc intensīvas slodzes pulss samazinās strauji, tad kļūst vienmērīgāks, līdz atgriežas normas robežās. Ilgstoši paaugstināts pulss var liecināt par zirga atūdeņošanos vai pārslodzi. Zirga pulsu var sajust ar pirkstu uzspiežot uz artērijas, kas labi sataustāma zem žokļa kaula. Ir iespējams iegādāties arī pulsometru, kuru uzliekot zirgam, būs iespējams sekot līdzi tā sirdsdarbībai, neizkāpjot no segliem.

Elpošanas ritmu un biežumu var ļoti ietekmēt laikapstākļi – mitrā un karstā laikā zirgs pat ar lielisku formu elpos paātrināti, lai sevi efektīvāk atdzesētu.

Normāli fizioloģiskie rādītāji zirgam miera stāvoklī: pulss 32 -40 sitieni minūtē, elpošanas kustības 8 – 20 reizes minūtē, temperatūra 37,5 – 38 grādi.

Novērtējot zirga fizisko sagatavotību vai izvirzot mērķus, jāņem vērā gan dzīvnieka vecums, gan arī šķirne. Piemēram, tīrasiņi un Šetlandes poniji ģenētiski ir atšķirīgi slodzes izturībā. Gados vecākiem zirgiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu labu fizisko tonusu.

Gatavība apvidus izjādei

Jāšana ārpus treniņu laukuma bieži vien būs saistīta ar apstākļiem, kurus jātnieks nevar kontrolēt. Tāpēc noderīgi apdomāt, kā rīkoties visdažādākajās situācijās un sagatavoties tām laikus.

  • Drošība uz ceļa – atstarojoša veste jātniekam un dažādi atstarojoši elementi zirgam (astes sargs, austiņas u.c.) palīdzēs būt pamanāmiem;
  • Akmeņi un nagu traumas – ja zirgs ikdienā pārvietojas tikai pa mīkstu, gludu segumu, uzkāpšana uz akmens tam var radīt lielu diskomfortu. Tas jāņem vērā plānojot maršrutu – vai akmeņainus posmus būs iespējams apiet? Varbūt nagiem nepieciešama papildus aizsardzība (pakavi, nagu botiņas);
  • Norauti pakavi – ir biežākā no problēmām, kas piemeklē apvidus izjādēs. Nereti zirgi apvidū iet plašākās gaitās kā parasti un var viegli aizķert pakavu. Lai to novērstu, pirms izjādēm jāapskata vai kāda pakava nagla nav kļuvusi vaļīga un jāpiemeklē zvani;
  • Sastiepumi un izmežģījumi – visbiežāk rodas uz slidena vai dziļa pamata. Lieliski, ja plānoto maršruts pirms tam var iziet ar kājām vai izbraukt ar auto, jo tad izjādei varēs sagatavoties jau laikus. Bīstamās vietas var izvēlēties apiet vai jau laikus zirgu pārvest soļos, lai vietu pārvarētu mierīgākā gaitā (mazāks traumu risks);
  • Traumas citu zirgu dēļ (kodumi, spērieni) – jāņem vērā, ka apvidus izjādes ir laiks, kad pat visrāmākie zirgi var kļūt temperamentīgi. Apvidus izjādē vienmēr (!) ir jāizvēlas droša distance starp zirgiem.;
  • Kukaiņu kodumi – vasaras laikā insektu aktivitāte var būt ļoti augsta, īpaši mežos un ūdenstilpņu, purvu tuvumā. Vērtīgi ir nodrošināties ar mušu masku, insektus atbaidošu līdzekli vai pat speciālo mušu segu.

Regulāra došanās apvidū, ne tikai trenēs zirga ķermeni, bet arī pieradinās tā prātu saglabāt mieru visdažādākajos apstākļos. Divi līdz trīs treniņi nedēļā parasti ir pietiekami, lai iegūtu un uzturētu zirga fizisko tonusu. Taču kāpinot slodzi, vienmēr jāatceras par samērību un ļoti pakāpenisku darba ilguma un intensitātes palielināšanu.

***

Izmantotie avoti: Fit for the Trail

Attēlu atsauce: 1

Atpakaļ

2 komentāri

  • Elī

    Elī Pirmo reizi dzirdu par pulsometru zirgam. Vai kāds var pastāstīt sīkāk?

    23. decembris, 2020 @ 12.13
    • Marta

      Marta » Elī Plašāk noteikti par šādām ierīcēm var atrast tīmeklī, bet šeit būs viens no piemēriem. Var saslēgt ar aplikāciju telefonā un sekot līdzi, vēlāk novērtēt, kā sirsniņa strādājusi dažādos treniņa posmos. https://www.polar.com/en/products/horse-heart-rate-monitors/polar-equine-heart-rate-monitor-for-riding

      4. janvāris, 2021 @ 17.39

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase