Magnijs zirga uzturā

Magnijs ir viens organismam svarīgākajiem makroelementiem – vairāk kā 350 bioķīmiskie ķermeņa procesi nespēj notikt bez magnija, taču vēl vairākos tūkstošos organisma procesu šis elements piedalās, papildinot cita makroelementa darbu vai padarot procesu efektīvāku. Magnijs ir vitāli svarīgs, lai ķermenis spētu ražot enerģiju, pārstrādātu citus minerālus, efektīvi pārstrādātu asinīs esošo cukuru, nodrošinātu normālu muskuļu un nervu darbību un uzturētu spēcīgus kaulus un zobus.

 

Magnija nozīme organismā 

Makroelementi ir ķīmiskie elementi, kas organisma normālai augšanai, attīstībai un funkcionalitātei ir nepieciešami salīdzinoši lielā daudzumā, toties mikroelementi galvenokārt veic katalītiska rakstura funkcijas, un ir nepieciešami niecīgā daudzumā. Attiecīgi magnijs kā makroelements, zirgam ir nepieciešams gramos (nevis miligramos), un tas ir vai nu jāuzņem ar pamatbarību, vai arī papildus jāpiebaro. Magnijs atrodas augsnē un tas, cik daudz tas būs atrodams zālē un sienā, ir atkarīgs no tā, vai augsnē magnija daudzums ir pietiekams. Komerciāli ražotās barības sastāvdaļas pārsvarā tiek iegūtas no intensīvi apstrādātas augsnes, kas laika gaitā izsmeļ savas magnija rezerves, attiecīgi gatavās barības lielākoties satur ļoti maz magnija. Līdzīgi ir arī ar ganību aplokiem – augsne tajos tiek intensīvi noganīta un magnijs tajā sāk trūkt, toties palielinās fosfors un kālijs, papildus veicinot minerālu disbalansu.

Magnijs piedalās dažādās ķermeņa funkcijās un sastāda aptuveni 0,05% no zirga masas. 60% magnija atrodas skeletā, 30% muskuļos, bet tikai 1% magnija tiek glabāts asinīs.

Zirga organisms cenšas uzturēt zināmu magnija līdzsvaru šūnās un ārpus tām un tā kā ekstracelulārajos jeb ārpus šūnu šķidrumos magnijs ir ļoti maz (aptuveni 1%), magnija noteikšana ar asins analīžu palīdzību nebūs lietderīga. Magnija trūkumu parasti nosaka tieši pēc ārējām pazīmēm vai arī siena analīzēm, kas dod priekšstatu, cik daudz magnijs tiek uzņemts ar uzturu.

Līdzīgi kā citi makroelementi, magnijs zirga organismā nevar tikt skatīts kā atsevišķs elements, jo tas, cik veiksmīgi magnijs uzsūcas organismā, ir atkarīgs no citu makroelementu klātbūtnes. Viens no šādiem piemēriem ir kālijs, kas skaitās magnijs sāncensis. Pavasara zālē parasti ir augsts kālija daudzums, taču izteikti maz magnija. Papildus uzņemtais kālijs vēl vairāk mazinās organisma magnija krājumus, un zirgs var sākt izrādīt tādus magnija trūkuma simptomus kā nervozitāte, grūtības koncentrēties u.c. Daži zirgu īpašnieki to sauc par “pavasara trakumu” un visbiežāk saista ar palielināto cietes un cukura daudzumu pirmajā zālē, taču ja zirgs labi reaģē uz nomierinošas iedarbības piedevām jeb tā saucamajiem kalmeriem, tad visticamāk tam ir bijusi magnija nepietiekamība, jo nomierinošās pastas/ izbarojamie šķidrumi satur salīdzinoši daudz magnija.

Taču runājot par magniju, jāuzsver tā nozīmīgās attiecības ar kalciju – abi šie elementi darbojas roku rokā. Kalcijam vajag magniju, lai asimilētos (pārvērstos par organisma audu sastāvdaļām), taču magnijam kalciju nevajag. Ironiski, bet vislielāko devu uzmanības bieži vien saņem tieši kalcijs, taču bez magnija, kalcija vielmaiņa (t.sk. kaulu izturības saglabāšanai) tiks dramatiski samazināta. Šo abu makrominerālu attiecībai ideāli būtu jābūt 2:1 kalcijam pret magniju.

Kalcijs rūpējas par muskuļu saraušanos, bet magnijs par to atslābšanu, atlaišanos – līdzīgi kā gāzes un bremzes pedālis automašīnai. Kad muskuļa šūna tiek kairināta, tad šūnas membrāna “attaisās” un “ielaiž” kalciju, tā paaugstinot kalcija līmeni šūnā un reakcijas rezultātā muskulis saraujas. Kad saraušanās ir notikusi, tad magnijs izstumj kalciju no šūnas, šādi muskuli atslābinot. Ja muskuļa šūnā nav pietiekami daudz magnija, tad kalcijs var no jauna tajā iekļūt, radot atkārtotu stimulējumu un neļaujot muskulim atslābt. Šāda situācija zirga organismam rada konstantu stresu. Jāpiemin, ka izteikti zems magnija daudzums zirga muskuļos var tikt saistīts ne tikai ar uztura, bet arī ģenētiskām problēmām.

Magnijs līdzdarbojas arī vairāk nekā 300 enzīmu reakcijās, ieskaitot šūnu enerģijas izveidē un ģenētiskās informācijas “nolasīšanā”. Organisma bioķīmija ir ļoti sarežģīta, bet vienkārši sakot, zirga ēdienā “paslēptā” enerģija tiek pārveidota un uzglabāta kā augstas enerģijas saites starp fosfātu molekulām. Augstākās enerģijas forma ir ATP (adenozīntrifosfāts). Magnijs ir nepieciešams, lai stabilizētu un uzglabātu ATP, bez kura visas šūnas nomirtu. Šis makroelements vajadzīgs arī, lai funkcionētu DNA un RNA molekulas. Ir skaidrs, ka bez magnija nu nekādi nav iespējama organisma funkcionēšana.

Magnijs palīdz samazināt arī iekaisumu un piedalās cīņā pret toksīniem. Pētījumi iezīmē to, ka magnijam ir nozīmīga loma, lai organismu aizsargātu no kaitīgajiem endotoksīniem. Zirgiem, kuriem pēc kolikām novērots paaugstināts endotoksīnu līmenis vai pat laminīts, bieži tiek konstatēts arī zems magnija daudzums asinīs. Tāpēc zinātniekiem ir cerība, ka kristiskos brīžos dodot magniju, būtu iespējams samazināt bojājumu apjomu organismam.

Pastāv pieņēmums, ka magnijam ir zināma loma arī insulīna rezistencē un zirgu vielmaiņas sindromā (EMS – equine metabolic syndrome). Pētījumi cilvēkiem pierāda, ka magnija hlorīda papildu lietošana samazina insulīna rezistenci un pazemina cukura līmeni asinīs pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un samazinātu magnija daudzumu organismā. Taču šāda sakarība zirgiem vēl nav zinātniski pierādīta. Zinātnieki secinājuši, ka insulīns var ierosināt magnija “pārvietošanos” no šūnām uz ārpus šūnu telpu un, ka magnija daudzums asinīs palielinās pēc cietes vai cukura bagātas maltītes apēšanas, tā norādot, ka magnijs līdzdarbojas ar insulīnu, lai glikozi (jeb cukuru) no asinīm nogādātu organisma šūnās, kur tā tiek izmantota enerģijas iegūšanai. Ja šūnās magnija ir maz, tad tiks traucēta ogļhidrātu vielmaiņa – samazināta insulīna jutība (insulīna rezistence). Neskatoties uz to, ka zinātniski pētījumi šajā laukā joprojām ir nepieciešami, daudzi zirgu īpašnieki visā pasaulē ir novērojuši, ka zirga uztura papildināšana ar magniju ir samazinājusi insulīna rezistenci un ar to saistītos tauku krājumus uz zirga kakla.

Zirgu aptaukošanās un vielmaiņas problēmas daudzās pasaules valstīs ir izteikta problēma, jo zirgu uzturā nonāk daudz par daudz cukura un cietes, un reizēm ilgtermiņā zirgi piedzīvo izteiktu minerālu disbalansu, kas traucē normālai organisma funkcionēšanai. Lai risinātu šo problēmu, daudzi zirgu īpašnieki ir spiesti atteikties no zirga ganīšanas zālē, tādejādi samazinot uzņemto cukura daudzumu un visu gadu izbaro sienu. Taču jaunākie pētījumi atklāj, ka daudzi zirgi (pat tie, kuriem ir tendence uz laminītu), palielinot uzņemtā magnija daudzumu, var bez problēmām turpināt ganīties. Uztura zinātnes speciālisti ir izšķīruši, ka, lai pārstrādātu vienu cukura molekulu, ir nepieciešamas 56 magnija molekulas. Attiecīgi magnija daudzums uzturā var tikt pielāgots uzņemtajam cukura daudzumam. Viens no iemesliem, kādēļ zirgiem tiek veicināta insulīna rezistence, ir paaugstināta kortizola (stresa hormona) izdalīšanās. Paaugstināts kortizola līmenis toties samazina magnija daudzumu organismā, attiecīgi magnija trūkums ietekmē cukura pārstrādāšanu un veidojas tā saucamais apburtais aplis, ko var pārraut, pievienojot zirga uzturam papildus magniju.

 

Magnija trūkuma pazīmes 

Zems magnija daudzums padara nervu galus hiperjutīgus, saasinot zirga reakciju uz sāpēm vai troksni. Tāpēc magnijs ir nepieciešams arī pilnvērtīgai nervu un muskuļu darbībai un tā trūkumu visbiežāk ļauj konstatēt tādi simptomi kā izteikts bailīgums, nespēja atslābināties un koncentrēties. Viens no piemēriem, kas ļauj saprast magnija nozīmību uz nervu kairinājumu, ir specifiska veselības problēma – spazmveida diafragmas kontrakcijas (synchronous diaphragmatic flutter), kas visbiežāk novērojamas izturības jāšanas zirgiem. Organisms pie lielas slodzes zaudē daudz ūdens, un nereti veidojas kalcija zudumi un elektrolītu disbalanss, kas izraisa diafragmas kontrakcijas. Šādā situācijā nepieciešama tūlītēja veterinārā apskate un bieži vien risinājums, lai zirgu atveseļotu, ir tieši kalcija un magnija krājumu papildināšana.

Patiecoties magnija ietekmei uz nerviem un muskuļiem, tā ir viena no pamata sastāvdaļām nomierinošu piedevu saturā. Zirgi, kuru organismam trūkst magnijs, reizēm ir hiperjūtīgi uz skaņu un pieskārieniem, tiem piemīt izteikta uzbudinātība, aizkaitinātība. Dažiem zirgiem, piemēram, ir izteikti jutīgas, sāpīgas muguras, par spīti labi derošiem segliem, labam jātniekam, pareizai trenētībai u.c. Vēl dažiem ir pārspīlēta reakcija uz cilvēka pieskārieniem, pat izteiktas bailes no tiem. Šādi zirgi īpaši nereaģē uz hiropraktikas seansiem un masāžām vai arī terapijas efekts ilgst tikai dažas dienas, un pēc tam stīvums un jutīgums atkal atgriežas. Bieži tas tiek saistīts ar to, ka zirgam, iespējams, kādreiz nodarīts pāri, tam ir slikts raksturs vai tas vienkārši ir neprātīgs, taču varbūt viss, kas šādam zirgam ir nepieciešams ir vienkārši papildus magnijs.

 

Citas pazīmes, kas var liecināt par magnija trūkumu:

  • nespēja atslābināties ne fiziski, ne mentāli,
  • muskuļu krampji, raustīšanās, drebēšana pēc slodzes,
  • ķermeņa saspringums,
  • nespēja izturēt ilgus treniņus, uz beigām paliekot vēl nervozākam,
  • grūti sakopoties, pacelt muguru,
  • neregulāras bailes, lekšana sānis, nekontrolēta skriešana,
  • dusmošanās, kad tīra, sedz segu vai pieskaras mugurai,
  • iepriekš novērots “tying-up”,
  • nogurums, vājums (jo magnijs (kas trūkst) nespēj uzturēt ATP krājumus),
  • ķēvēm novērojams diskomforts meklēšanās periodā,
  • pēkšņa “āžošanās” vai “mešana” treniņa laikā bez redzama iemesla,
  • nepieciešama ilga kordošana, lai panāktu spēju koncentrēties darbam,
  • zirgs tiek raksturots kā “ar plānu ādu” vai jutīgs uz skaņām, kustībām,
  • masāža un hiropraktika nedod ilglaicīgu efektu,
  • zobu griešana,
  • neregulārs sirds ritms vai pārsiteni (var novērot izturības jāšanas zirgiem veterinārajās kontrolēs).

Magnijs aktīvi tiek “izlietots” stresa brīžos, transportēšanas, smagu treniņu vai sacensību laikā un no organisma tiek izvadīts ar sviedriem vai urīnu. Sporta zirgiem varētu būt krietni izteiktāks magnija trūkums, jo īpaši uz sacensību sezonas beigām. Zirgiem ar zemu magnija daudzumu parasti prasīsies sāls, kas trūkumu vēl vairāk saasinās. Magnija daudzumu organismā var samazināt arī kalcija bagāts uzturs.

Ar zirgiem, kuriem trūkst magnijs, bieži vien ir grūti strādāt, tāpēc jātnieki mēdz tos pārstrādināt, lai tā kontrolētu to neadekvāto uzvedību. Šiem zirgiem slodzi liek lielāku un treniņus garākus, lai tā tos “nodzītu” un panāktu mierīgāku uzvedību, taču šādi zirgam iespējams tikai kaitēt un vēl vairāk samazināt jau tā trūkstošo magniju. Zirgs sāk intensīvāk svīst un muskuļiem rodas krampji, nogurums, sūrums, pēc-sacensību sāpes un negatīvas asociācijas ar darbu. Uzvedība pasliktinās līdz ar darba un stresa pieaugumu, beigās zirgs sāk atteikties pat ieiet sacensību laukumā.

Tāpat ir fiksēti ļoti daudzi gadījumi, kad pievienojot zirga uzturam papildus magniju, tam mazinās izteiktā nagu jutība, uzlabojas naga struktūra. Tāpēc viena no magnija trūkuma pazīmēm var būt arī nagu problēmas.

 

Magnija pievienošana uzturam

Vienīgais veids kā precīzi noteikt cik daudz magnija vajadzētu uzturam pievienot, ir zirga uztura analīze, īpaši siena analīze. Ļoti specifiskos gadījumos iespējama ir arī muskuļu biopsija. Siena analīzes dos pārskatu ne tikai par magnija daudzumu, bet arī citiem organismam nepieciešamajiem elementiem. Kā jau raksta pirmajā daļā tika minēts – ir makroelementi, kas strādā pāros un ir tādi, kas savā starpā sacenšas. Pareizāk ir nevis pievienot konkrētu elementu pēc viena noteikta standarta, bet gan līdzsvarot uzturu. Tas nozīmē, ka pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, ja sienā ir izteikti daudz kalcija, magnijs būs jāpievieno vairāk kā gadījumā, ja kalcija līmenis ir zems. Taču interpretēt siena analīžu rezultātus un secināt kādā apjomā nepieciešams papildināt makroelementus, vislabāk ir lūgt palīdzību zinošiem zirgu uztura speciālistiem.

Labā ziņa ir tāda, ka magnijs ir salīdzinoši droši izbarojams un, piemēram, atšķirībā no selēna, ko viegli ir pārdozēt un pat radīt saindēšanos, pārlieku liela magnija deva visbiežāk izsauc tikai šķidru vēdera izeju bez tālākām sekām. Attiecīgi, pat ja nav iespēja veikt siena analīzes, zirga īpašnieks var pamēģināt pievienot zirga uzturam 5 – 10 gr magnija un vērot vai mainās zirga uzvedības problēmas, mazinās muskuļu stīvums. Zirgiem vieglā līdz vidējā slodzē, kā arī tiem, kas intensīvi svīst, magnijs būtu nepieciešams 10-30% vairāk. Vienīgi zirgiem ar nieru problēmām magniju vajadzētu lietot tikai konsultējoties ar veterinārārstu! Nedrīkst aizmirst, ka vienmēr ir jābūt brīvai pieejai tīram dzeramajam ūdenim.

Komerciālā barība var un var arī nesaturēt magniju, atkarībā no citu elementu daudzuma tajā. Bieži vien magnijs barību saturā vispār netiek norādīts. Nesagremojamo šķiedrvielu un oksalātu klātbūtne ietekmēs to, cik daudz magniju saturēs rupjā barība. Un jāpatur prātā, ka daudzu zirgu ikdienas uzturs varbūt ļoti bagāts ar kalciju – zāle, skābsiens, lucerna, cukurbietes, graudi – un saturēt maz magnija.

Magnija piedevas tirgū ir dažādas un dažāda ir to kvalitāte. Magnijs var būt neorganisks (magnija oksīds, citrāts vai sulfāts) un organisks (helatēts magnijs). Magnija oksīds ir vispopulārākais, jo tam ir 50% uzsūkšanās organismā. Oksīda priekšrocība un drošums ir tāds, ka organisms to neuzsūks, ja tam būs pietiekami krājumi. Magnija sulfāts (epsom sāls) ir lēts, taču nav piemērots zirga uzturam, jo slikti uzsūcas un var kairināt gremošanas sistēmu, kā arī satur tikai 10-15% magnija. Šo magnija veidu nerekomendē ikdienas lietošanai.

Magnija sāļi pieejami arī šķidrā veidā, taču tie ir diezgan dārgi. No magnija aspartāta un glutamāta vajadzētu izvairīties, jo, piemēram, cilvēkiem tie var būt neirotoksiski.

Tad nu paliek drošākā forma – magnija oksīds. Būtiski ir izvēlēties tādu magnija piedevu, kas satur maksimāli daudz magnija un maz smagos metālus (dzelzi), jo šādu piedevu organismam ir vieglāk pārstrādāt, un arī izbarošanai ir lielāks efekts.

Kā atrast tīrāko magniju?

Jāpievērš uzmanība:

1) vai tas ir magnija oksīds (nevis cita magnija forma)
2) cik procenti no piedevas ir tīrais magnijs (optimāli izvēlēties 98-99% tīrību bez dažādiem piejaukumiem, jo gribiet iegādāties taču magniju, nevis piejaukumus).
3) izvēlēties piedevu, kuras ražotājs garantē zemu dzelzs saturu, ja vien iespējams, palūdzot arī analīzes.

Piemēram, ražotājs Red Horse savā magnija piedevā izmanto tā saucamo “human grade” (ang. cilvēka pakāpe) jeb augstvērtīgu, maksimāli tīru magniju, kas pielīdzināms kvalitātei, kāda piemīt cilvēku uztura bagātinātājiem. Šis produkts ir ļoti tīrs, garantējot 99% magnija un maz dzelzs (par to runāsim kādā no nākošajiem rakstiem). Lai zirga organisms uzņemtu nepieciešamo magnija daudzumu, šo magniju nepieciešams dot maz.

Vairāk par konkrēto produktu:  šeit

Mare Pētersone

Izmantotā literatūra:

  1. Barker, N., Braithwaite, S., (2014) Feet First
  2. Crandell, K. (2011) The Importance of Magnesium in Horse Diets. Pieejams
  3. Cubitt, T. (2015) Feeding Magnesium to Horses. Pieejams
  4. How magnesium can help your equine cope with spring grass. Pieejams
  5. Kellon, E. (2017) Magnesium the Mighty Mineral. Pieejams
  6. Magdesian, K. G. (2015) Equine Fluid Therapy. Pieejams
  7. Magnesium: The Mineral Superhero. Pieejams
  8. National Academy of science, (2001) Nutrient Requirements of Horses. Pieejams
  9. Rodríguez-Morán, M., Guerrero-Romero, F., (2003) Oral Magnesium Supplementation Improves Insulin Sensitivity and Metabolic Control in Type 2 Diabetic Subjects Pieejams
  10. Umnova, L. (2017) Uzturvielas cukura diabēta komplikāciju profilaksei. Pieejams
  11. Magnesium, (2014) The gravelproof Hoof. Pieejams

Attēls 1

Attēls 2

Attēls 3

Attēls 4

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase