Kāpēc Germino kauss?

Mēs, Mīļdzīvnieku biedrība, 9. maijā rīkosim (ja vien tas būs iespējams un tiks atļauts) jātnieku sporta treniņsacensības konkūrā “GERMINO KAUSS 2020”.

Ar šī raksta palīdzību vēlamies pastāstīt par šo sacensību nosaukumu un tā vēsturi. Ērzeļa Germino stāsts ir daļa no mūsu dzimtas un Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vēstures, tāpēc mūsu pienākums un gods ir to cienīt un neaizmirst.

***

1921. gadā tika izveidota pirmā valstij piederošā zirgaudzētava Oktē – Latvijas braucamo zirgu šķirnes šūpulis. Groningenā un Oldenburgā iepirktie ērzeļi lika pamatus Latvijas braucamo zirgu šķirnes galvenajām līnijām – Ammona, Siego, Germino, Demokrāta, Kru Kru, Juveela, Banko, vēlāk arī Gotenfirsta un Spēkoņa.

* Līnija ir dzīvnieku grupa, kas cēlusies no kopēja izcila vīriešu dzimuma priekšteča – līnijas dibinātāja, kas savu kvalitāti spēj nodot pēcnācējiem. Līdz mūsdienām vairākas no līnijām šķirnes braucamajā tipā ir mērķtiecīgi saglabātas.

Šķirni 1937. gadā apstiprināja ar nosaukumu „Latvijas siltasinis” (smagais un vieglais). Latvijas zirgu šķirne tapa zemnieku saimniecībās, saprātīgi izmantojot importētos zirgus. Viens no šiem vaislas ērzeļiem Germino tika uzticēts Madonas apriņķa Kalsnavas pagasta Krastiņu mājās, kur saimniekoja mans vecaistēvs Francis Šangelis ar ģimeni.

Šis izcilais, rudais Oldenburgas šķirnes ērzelis Germino Old 65 dzimis 1928. gadā Oldenburgā un iemantojis visas ģimenes mīlestību. Ģimenē auga divas meitas – Ruta un Dzidra. Vecākajai meitai Rutai (manai mātei) zirgi bija sevišķi tuvu sirdij. Mātes atmiņās Germino bija stalts, varens zirgs, kurš tika saudzēts, neizmantojot smagos darbos. Brauca pajūgā uz pagastmāju un citos braucienos. Ar Germino māte arī jāja, lai gan tajā laikā viņa vēl bija mazs bērns. Kādā reizē gan esot nogājis greizi un staltais rumaks sīko jātnieci nometis, bet tas gan neesot atturējis kāpt mugurā vēl un vēl. Jāt varēja tikai ar Germino, jo pārējie zirgi bija nodarbināti saimniecības lauksaimniecības darbos. Plašā apkaimē, ieskaitot Madonu, Kalsnavu, Pļaviņas un Vietalvu, Germino pildīja vaislas ērzeļa pienākumus – ķēves tika vestas pie ērzeļa. Nezināmu iemeslu dēļ šis ērzelis saimniecībā ir uzturējies daudzus gadus, līdz pienācis 2. pasaules karš un sarkanā armija iesoļojusi pagalmā.

Visi zirgi tika izvesti no staļļa, tostarp, Germino. Kāds virsnieks novērtējis ērzeli kā gana labu sev un krāvis seglus mugurā. Laikam jau zirgs saprata, ka nebūs labi. Virsnieks veikli uzlēcis mugurā, Germino pacēlies stāvus divkājās un tas smagi nokritis. Par šo joku viņu gribējuši nošaut. Vectēvs ir bijis runātīgs vīrs un pārliecinājis, ka tik skarbi nevajag un par labu samaksu lieta tikusi nogludināta. Bet darba zirgi paņemti un samalti kara dzirnās, atstāta vien veca, maza ķēvīte Grietiņa un staltais Germino. Vectēvs saprata, ka nebūs labi un abi devās pāri Latvijai uz Okti, mājās atstājot visus mirkstam asarās, jo katrs zirgs ir bijis mīlēts un cienīts, arī valsts uzticētais Germino bija iemīļots. Ērzelis nogādāts Oktē un viņa tālākās dzīves gaitas ir nezināmas. Diemžēl padomju laikos 70. gados intensīvi likvidējot zirgus, Germino līnija savu pastāvēšanu ir beigusi.

Māte bieži dalījās atmiņās par šo skaisto, dižo ērzeli. Aizvedu viņu 80. gados apskatīt dzimto pusi – Jāņukalnu. Kādu māju tuvumā, ozolu paēnā redzējām ganībās divus zirgus, māte lika apturēt mašīnu un teica: ‘’Skaties šiem rudajiem zirgiem ir Germino asinis – tikpat stalti un skaisti!’’ Lai arī tolaik māte bija tikai bērns, atmiņu stāstos katrs vārds bija mīlestības pilns.

Tāda ir pagātne – skaudra un asarām slacīta.

Pieminot Germino un mūsu priekštečus, kas devuši savu artavu Latvijas braucamā zirga šķirnes pamatos, mēs, Mīļdzīvnieku biedrība, 9. maijā rīkosim jātnieku sporta treniņsacensības konkūrā ‘’GERMINO KAUSS 2020’’.

Pateicamies Lainei Orbidānei no LŠZAA par atsaucību un palīdzību vēstures liecību meklējumos.

Zanda Bojere,

Mīļdzīvnieku biedrība

Atpakaļ

1 komentārs

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase