Sprēgas – rašanās, profilakse un ārstēšana

Rudeņiem tipiska kaite – dermatīts vēzīša kaula aizmugurējā daļā jeb sprēgas. Pretēji izplatītam uzskatam, sprēgas nav specifiska slimība, bet gan dažādu faktoru kopums. Baktērija Dermatophilus congolensis ir viens no mikroorganismiem, kas dabiski mīt uz dzīvnieku ādas un augsnē. Normālos apstākļos tā nespēj iekļūt ādas slāņos un tos bojāt, taču ilgstoša mitruma un dubļu ietekmē, ādas aizsardzība novājinās.

Āda aizsargā ķermeni no apkārtējās vides. Speciāli sekrēti un apmatojums to padara noturīgu pret dažādiem kairinātājiem un ādas ārējais slānis veido sava veida barjeru mikroorganismiem. Ilgstoša mitruma ietekmē ādas ārējais slānis (šūnas, kurās parasti ir salīdzinoši maz ūdens) spēj uzsūkt lielu daudzumu mitruma, uzbriest un padarīt ādu pārāk mīkstu. Regulāra ādas mirkšana – žūšana var veicināt tās plaisāšanu, plaisās var iekļūt baktērijas un drīz vien uzsākt savu postošo darbu. Neiejaucoties, bojātais apvidus kļūst lielāks un tiek skartas arvien dziļākas audu struktūras.

Dermatophilus congolensis ir baktērija, kurai daļēji piemīt gan baktērijas, gan sēnītes īpašības un tās sporām nonākot uz ādas, kuras dabiskās aizsardzības barjeras ir pazeminātas, tā spēj invadēt ādu un veicināt iekaisuma rašanos. Taču Dermatophilus congolensis nav vienīgais sprēgu ierosinātājs, arī citi kairinātāji, piemēram, parazīti. Tāpēc nereti sprēgu ārstēšana nav vienkārša un ne visiem palīdz vieni un tie paši līdzekļi. Sprēgu ierosinātāji var būt jutīgi uz atšķirīgiem ārstniecības līdzekļiem.

Sprēgas var piemeklēt jebkuru zirgu, taču biežāk tās novērojamas to šķirņu pārstāvjiem, kuriem raksturīgas biezas kāju skaras, jo skaras ilgāk notur mitrumu pie ādas un traucē gaisa apmaiņai. Uzņēmīgāki ir arī zirgi, kuriem ir problēmas ar limfātisko sistēmu.

Pazīmes

Sprēgas biežāk veidojas vēzīša kaula apvidū uz pakaļkājām, taču slimībai attīstoties, tās var virzīties uz augšu līdz pat lecamajai locītavai vai celim. Raksturīgs ādas iekaisums un apsārtums, kreveles un plēkšņaina, blaugznaina āda, kas dažkārt var būt niezoša vai sāpīga.  Veidojas horizontālas “svītras” vēzīša kaula aizmugurē vai sānos, kas var izdalīt sekrētu un iekaisumam attīstoties – baltus, strutainus izdalījumus. Smagākos gadījumos sprēgas var zirgam izraisīt ievērojamas sāpes, skartajā vietā veidoties tūska vai pat satūkt visa kāja, zirgs var sākt klibot.

Ārstēšana

Ārstēšanas ilgums un izvēlētie līdzekļi ir atkarīgi no pakāpes, kādā sprēgas ir paspējušas attīstīties un cik lieli ir ādas bojājumi. Pieņemts, ka sākotnēji apgriež kāju skaras vietās, kur sprēgas atklātas, ļaujot, lai ādai piekļūst gaiss, tā labāk žūtu un būtu vieglāk apkopjama. Sprēgām klāto ādu parasti cenšas nomazgāt ar ūdeni, kurā atšķaidīts maigs dezinfekcijas līdzeklis (spēcīgi dezinfekcijas līdzekļi būs kodīgi un vēl vairāk kairinās jau tā jutīgo ādu), uzmanīgi attīrīt ādu no krevelēm. Mazgāšanai piemēroti preparāti ar hlorheksidīnu un povidonjodu (piemēram, hlorheksidīna vai povidonjoda skrubis), tie arī pasargās brūci no tālākas inficēšanās un var tikt atstāti pāris minūtes iedarboties pirms noskalošanas. Pēc ādas nomazgāšanas, to nepieciešams noslaucīt ar tīru, sausu drānu un cik vien iespējams – ādai ļaut brīdi “paelpot” pirms to apziež ar smērēm. Brūci un tai apkārtējo ādu var apstādāt ar antiseptiskām smērēm un šo procesu atkārtot vairākas dienas līdz infekcija ir izzudusi un brūce sadzijusi. Profilaktiski var izmantot krēmus vai ziedes, kas izveido aizsargkārtu un atgrūž mitrumu. Tas ir īpaši svarīgi, ja zirgam ar sprēgām pa dienu jāuzturas dubļainā aplokā. Piemēram, Mud Gard barjerkrēms.

Profilakse

Kā jau ar daudzām lietām, profilakse ir labāka par ārstēšanu. Sprēgas labāk ir novērst, aiztaupot tik laikietilpīgo mazgāšanu un smērēšanu. Vispirms, novērtējiet aploku, kurā jūsu zirgs uzturas – vai tas ir dubļains? Vai zirgs lielāko dienas daļu stāv ūdenī un dubļos? Ja vien iespējams, tad uzlabojiet pamatu aplokā, kurā zirgs uzturas gada slapjākajos mēnešos, vai vismaz tās daļas, kur zirgs atrodas visvairāk (ap siena ruļļiem, pie vārtiem). Šim nolūkam var izmantot speciālos zālāja sietus (augstas izturības), šķembas, granti, kā arī nedrīkst aizmirst par meliorāciju, lai ūdeni no aplokiem novadītu uz grāvjiem.

Arī aploku rotācija var palīdzēt izvairīties no dubļu veidošanās. Tāpat – nodrošiniet, lai bokss vienmēr būtu sauss, tīrs un labi ventilēts, jo urīns un mēsli veido baktērijām labvēlīgu vidi. Bandāžas un kāju sargus nebūtu ieteicams dalīt ar citiem zirgiem, un tiem vienmēr būtu jābūt sausiem un tīriem, īpaši ja dzīvniekam jau ir tendence uz sprēgām. Regulāra staļļu un inventāra (birstes, ķemmes u.c.) dezinficēšana arī ir ļoti nozīmīgs profilakses līdzeklis un ne tikai sprēgu profilaksei, bet arī vīrusu un kaitīgu mikroorganismu izplatībai.

Lai arī sprēgu ārstēšanas laikā tiek ieteikts kājas mazgāt, to profilaktiski nav ieteicams darīt katru dienu, labāk ir ļaut dubļiem nožūt un tos nokasīt ar birstīti. Intensīva kāju slapināšana un mērcēšana vēl vairāk ādu mīkstina un padara trauslāku, kā arī ziepes un šampūni noņem ādas un matiņu dabisko, mitrumu aizturošo sekrētu, atstājot ādu nepasargātu.

Būtiski ir regulāri pārbaudīt un iztaustīt zirga kājas, lai sprēgas spētu pamanīt pēc iespējas ātrāk. Tāpat jāpatur prātā, ka sprēgas ir kompleksa problēma un uzņēmīgāki vienmēr būs zirgi ar novājinātu veselību, tāpēc papildus sprēgu ārstēšanai būtu jāapsver vai zirga uzturā nepietrūkst vitamīni un mikroelementi.

Citi Zirgam.lv raksti par šo tematu: šeit

Izmantotā literatūra:
1.         ‘Mud fever’- a case of prevention over treatment?
https://www.viovet.co.uk/knowledgebase/a180-Mud-fever–a-case-of-prevention-over-treatment
2. Under The Skin: The Truth About Mud Fever
https://www.severnedgevets.co.uk/equine/advice/under-skin-truth-about-mud-fever
Attēlu atsauces:
Horseandrideruk.com, millbryhill.co.uk
Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase