18. augusts, 2019 | Trenēšana
Vācu iejādes jātniece Uta Grēfa skaidro, ka stiepšanās ir svarīga treniņu sastāvdaļa ne tikai jaunzirgiem vai iejādes zirgiem, bet visiem zirgiem.
Jāšana zirgam stiepjoties ir svarīga treniņu sastāvdaļa pilnīgi visiem zirgiem. Taču, lai zirgam no stiepšanās būtu labums, to nemaz nav tik vienkārši izdarīt pareizi. Nav daudz zirgu, kas dabiski stiepjas kā aprakstīts mācību grāmatās. Reizēm nākas pacietīgi parādīt, ka jātnieks vēlas, lai zirga kakls nolaistos zemāk par skaustu, un tas pastieptos pretim pavadām ar uzticēšanos.
Kādēļ stiepšanās ir tik svarīga? Helle Katrīna Klēvena savā grāmatā Die Biomechnaik der Pferde (Zirgu biomehānika un fizioterapija) skaidro par zirgu biomehānikas procesiem, ka kakla virsējā saite savelk un iztaisno skausta daļas skriemeļus, tikko kā zirgs nolaiž galvu lejā. Tas savukārt paceļ augšā muguru arkas veidā. Šādā pozīcijā zirgs spēj mūs nest gandrīz nepiepūloties – tā teikt, pasīvi. Lai atslogotu priekškājas, muskuļiem ir arvien vairāk jāpārņem kakla saites funkcija, lai zirgs attīstītu spēku nest pats sevi līdzsvarā. Treniņu mērķis ir nostiprināt zirga ķermeni tā, lai viņš spētu nest slodzi, izmantojot “nesošus” muskuļus. Ja muskuļi vēl nav pietiekami spēcīgi, zirgs kompensējot izmantos citus muskuļus, kas nav paredzēti šādam darbam. Tā rezultātā zirga ķermenis zaudēs elastīgumu.
Lai motivētu zirgus pārvietoties stiepšus pozīcijā, Uta atdod pavadu tiem laiku pa laikam un pievērš uzmanību tam, lai zirgs būtu sakopots pakaļpusē. Viņa lēnām pagarina pavadas, vienlaikus aktīvi iesūtot zirgu „rokās”, tādējādi ierosinot zirgu stiepties pēc trenzes un it kā uzdzenot to vēl papildus. Ideālā variantā zirgs iestiepjas pavadā, izstiepjot kaklu un sākot „gremot trenzi”. Teiciens „iestiepties pavadā” nozīmē, ka zirgs aktīvi reaģē, saņemot signālu, ka tam „jāgremo” trenze. Daudzi zirgi gan izvairās no šīs ideālās pozīcijas, ierullējoties kakla virzienā vai izstiepjot galvu uz priekšu, tādējādi pretojoties rokai.
Kad zirgs ir atslābinājies, kakla saite pasīvi nes tā galvu, kas nedaudz līdzinās jāšanai stiepšus pozīcijā. Zirgam vienkārši ir jāatslābinās, lai sasniegtu šādu pozīciju.
Kad zirgs ganoties un ēdot zāli nolaiž galvu, kakla saite sāk vilkt aiz skausta un iztaisno muguras skriemeļus.
Iemācīt jaunzirgu stiepties
Vienam no Utas zirgiem – Heliosam, kurš pašlaik ir 8 gadus vecs, jaunzirga vecumā bija nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, kā stiepties pavadā. Uta pacietīgi rādīja viņam, ka jāstiepjas uz zemi, pretim rokai un nepadevās, dodot zirgam laiku. Ir svarīgāk sasniegt šo mērķi, nekā pārāk ātri sākt strādāt pie elementiem. Pat ja viņa visa treniņa laikā nebūtu panākusi neko citu, kā vien to, ka zirgs teicami iestiepjas pavadā, tas nebūtu pasaules gals. Šis ir ārkārtīgi svarīgs solis turpmākajai treniņu attīstībai, īpaši, lai izveidotu labu kontaktu, tādēļ Uta nekad to neizlaiž zirga apmācības procesā. Utas pacietība un apmācības programma, kas balstīta uz stiepšanos, ir atmaksājusies – pašlaik zirgs daudz kvalitatīvāk uzņem kontaktu. Tas ir tādēļ, ka viņam tika dots tik daudz laika, cik bija nepieciešams. Pirmās darbības, ko Uta veica, lai iemācītu Heliosam stiepties, jājot atvieglotos rikšos: vispirms viņa nedaudz palaiž pavadas garākas un pārliecinās vai Helioss pastiepjas uz priekšu ar savu muti. Ja viņš savelkas un sarullējas, Uta uzmanīgi parāda viņam, ka jāstiepjas lejup, jājot liektās līnijās un viegli paceļot iekšējo roku uz iekšpusi, bet nevelkot to atpakaļ. Vienlaikus viņa piesūta zirgu ar iekšējo šenkeli. Kad Helioss uzņem trenzi, Uta nodibina mīkstu, bet stabilu saikni ar roku. Šādā veidā zirgs saglabā sakopojumu un turpina aktīvi strādāt ar pakaļkājām, virzoties uz priekšu, uz trenzi. Uta atkārto šīs darbības, līdz zirgs tiešām godīgi iestiepjas mīkstā, sagaidošā rokā, tā kakls stiepjas lejup no skausta, bet zirga deguns ir izstiepts uz priekšu. Ideālā gadījumā degunam ir jābūt pirms vertikāles, kad jātnieks palaiž garāku pavadu.
Ar vienu no citiem zirgiem – Durbidge – viņai nācās iet citu ceļu. Šis zirgs dabiski pārvietojās augstā sakopojumā, kas gan nebija īsts. Kāds labs treneris viņai deva padomu: „Vispirms jāj tā, lai viņš pienāk pie rokas augšā, un tad pastiep kontaktu lejup”. Uta to izmēģināja un konstatēja, ka šī pieeja darbojas labāk. Viņa to izmantoja vēlāk apmācības procesā, bieži ļaujot zirgam izstiepties garā pavadā. Galu galā šādā veidā viņai izdevās panākt, ka zirgs tiešām pārvietojās īstā sakopojumā ar labu kontaktu un līdzsvaru. Ir daudz ceļu, kas ved uz Romu, un, kas der vienam zirgam, var nederēt citam.
Lai pārbaudītu vai zirgs stiepjas pareizi, Uta bieži lūdz saviem jātniekiem-kolēģiem to izvērtēt, jo reizēm jātniekam ir grūti to izjust, esot seglos. Zirgs var „gremot” trenzi, bet tajā pat laikā būt sarullējies aiz vertikāles un nestiepties pavadā. Ideālā variantā zirga mutei ir vienlaikus jātiecas uz trenzi gan uz priekšu, gan lejup. Bieži ir novērojama problēma, ka zirgs stiepjoties pavadā „izjūk”. Tas var notikt, piemēram, ja jātnieks pārstāj sūtīt zirgu uz pavadu. Ja pavadas ir nomestas un par garu, bet jātnieks zirgu neuzsūta uz trenzi, zirgs nespēs saglabāt sakopojumu. Tādējādi viss pozitīvais stiepšanās efekts tiek zaudēts. Ja stiepšanās pavadā tiek pareizi izpildīta, parasti pakaļkāju aktivitāte uzlabojas un līdz ar to arī kontakts un atslābināšanās. Zirgs arvien vairāk atbrīvo un sāk strādāt ar muguru, stiepjoties uz trenzi, un pakaļkājas aktīvi vēzējas zem smaguma centra. Stiepšanās laikā zirgam jāsaglabā aktīva pakaļkāju darbība, un tas nedrīkst sagāzties uz priekšu.
Helioss vēl trenži neuzņem ideāli. Viņš ir pārāk saspringts ganašās, bet deguns ir aiz vertikāles. (Credit: Friederike Heidenhof)
Gadu vēlāk Helioss ir sācis labāk stiepties. No šādas pozīcijas var sākt strādāt pie godīga augstā sakopojuma. (Credit: Friederike Heidenhof)
Stiepšanās modelis
Papildus sporta zirga karjerai Utas zirgs Damon Jerome NRW (“DJ”) ir ideāli piemērots jāšanas demonstrācijām semināros. Uta sākumā parādīja zirgu vairākos tiesnešu semināros Vārendorfā, kur starptautiskie tiesneši pētīja vadlīniju praktisko interpretāciju, izmantojot Vācijas Nacionālās Jāšanas sporta federācijas pārstāvja Kristofa Hesa demonstrācijas un komentārus. Šajos praktiskajos semināros DJ sevi allaž labi parādīja – viņa spēja stiepties visās trīs gaitās un saglabāt sakopojumu bija tiešām parauga vērta.
DJ allaž labi padevusies stiepšanās. (Credit: Birte Ostwald)
Treniņu programma – Uta bieži iekļauj stiepšanos trijās gaitās treniņu programmā, lai ļautu DJ atpūsties no sacensību sakopojuma un regulāri pārbaudītu, vai zirgs nav aizmirsis savu spēju stiepties.
Rezultāts: Uta izbauda pozitīvo skatītāju reakciju, demonstrējot ideālo stiepšanos un tad turpinot darbu pie elementiem. Tas ne tikai izskatās viegli, bet arī ir viegli, kā atzīst jātniece!
Praktiskie vingrinājumi stiepšanās uzlabošanai
Klasiskais veids
- Treniņa iesildes daļā jājiet zirgu uz priekšu un lejup, parādot tam, ka jāstiepjas uz leju. Saglabājiet sakopojumu, piesūtot zirgu, bet pārliecinieties, ka tā deguns paliek pirms vertikāles, un zirgs neierullējas vai nesavelkas kaklā.
- Bieži jājiet liektas līnijas un mainiet virzienu, lai zirgam nāktos sevi līdzsvarot.
- Jājiet zirgu, uzturot mīkstu kontaktu ar roku, līdz viņš ļauj kaklam nolaisties lejup un stiepjas pretim trenzei.
Pamēģiniet šo!
- Paceliet zirgu augšā no “izejas pozīcijas” un no šādas pozīcijas lieciet tam stiepties. Mērķis: vēlāk pāriet pie stiepšanās pozīcijas jau pašā sākumā.
- Vingrinājumu starplaikos ļaujiet zirgam izstiepties garā pavadā rikšos un lēkšos, tad atkal uzņemiet pavadu un sagatavojiet to nākamajam uzdevumam.
- Lēkšojiet puspiesēdē, saglabājot stabilu kontaktu.
Mūsu padoms
Treniņā ar jaunzirgu vai zirgu, kas iepriekš ir nepareizi trenēts, var paiet līdz pat 20 minūtēm vai ilgāk, līdz ir panākts minimāls progress. Ņemot vērā visu kopējo treniņu grafiku, ar stūrgalvīgākiem zirgiem tas var aizņemt nedēļas, mēnešus vai pat gadus. Tādēļ nezaudējiet pacietību, vai arī šī problēma agrāk vai vēlāk atgriezīsies pie jums, izraisot vēl lielākas grūtības. Tas nenozīmē, ka šajā laikā jūs treniņos nejutīsiet nekādu progresu. Jūs varat turpināt normālus treniņus un šad un tad iekļaut tajos stiepšanās vingrinājumu.
Jāšana uz priekšu un leju nav domāta tikai treniņa sākumam un iesildei, bet gan to var un vajag izmantot arī visa treniņa gaitā, lai pārbaudītu, vai zirgs stiepjas uz trenzi un pareizi iestiepjas rokā. Īpaši noderīgi, ja jātnieks to var izjust uz labi apmācīta zirga, lai saprastu, kad tas tiek veikts pareizi.
Starptautiskā iejādes jātniece, trenere un grāmatu autore Uta Grēfa ir labi pazīstama ar saviem motivētajiem, relaksētajiem un darbā apmierinātajiem iejādes zirgiem. Ar savu sertificēto Holšteinas šķirnes ērzeli Le Noir viņa ir uzvarējusi vairāk nekā 25 Lielās Balvas sacensībās, bet 2011. gadā ierindojās piecu labāko sarakstā Eiropas CDI sacensībās, tai skaitā Āhenē, nopelnot vietu Vācijas Olimpiskās izlases sarakstā uz Londonu 2012. gadā. Savā pēdējā grāmatā „Effortless Dressage Program” (Vieglā iejādes programma) Grēfa ar savu līdzautori Frederiku Heidenhofu cenšas dalīties ar idejām par to, ko uzskata par „nepiespiesto jāšanu” — spēju jāt balansā, ar atbilstošu ķermeņa koordināciju, un nepārtraukti uzlabot komandu efektivitāti, kā arī tiekties uz to, lai jāšanā pielietotu pēc iespējas mazāk spēka. Grāmata ir iegādājama vietnē www.EquineNetworkStore.com.
Tulkoja: S.Eitcena
