15. oktobris, 2018 | Žurnālraksti
Liepupes “Ķēniņkalnu” saimniecībā zirgaudzēšana ir sieviešu ziņā. Ilzei Rutkai ar meitu Līgu un māsu Jolantu Jēkabsoni pa visām kopā sanākot 40 zirgi. Bariņā esot vieglāk, viena otru uzmundrina, kad šķiet, ka viss kļuvis par grūtu. Runā atklātu valodu – par zirgaudzētāju ikdienas rūpēm un priekiem, tirgotāju alkatību un biedrību vājumu, projektu līkločiem un ierēdņu dīvainajām kontrolēm. Var palepoties ar vairākiem saimniecībā izaudzētajiem zirgiem, kas startē arī pasaules līmeņa sacensībās.
“Ķēniņkalnos” Rutki saimnieko jau 22 gadus. Uz šo pusi atvilcis pavisam parasts sludinājums vietējā Limbažu avīzē, ka Liepupē pārdod māju ar 14 hektāriem zemes. Tolaik dzīvojuši un saimniecību vadījuši svešā īpašumā Valmieras pusē, tāpēc gribējies kaut ko savu, lai zini, ka katrs ieguldītais santīms paliks pašu ziņā. Atbraukuši skatīties. “Kas tad te bija! Māja ar nojumi, un kūts vietā – sīks būcenis. Pilnīgs neprāts, bet mēs šeit palikām – nu dulli,” smaidot nosaka Ilze. Balsī nedzird nožēlu, jo šodienas “Ķēniņkalni” krietni pietuvojušies savam lepnajam mājvārdam. Lauki un pļavas – uz savas un nomātas zemes – izpletušies 122 hektāros, uzceltas govju kūtis un zirgu stallis, māja pārbūvēta plašāka, pilns pagalms ar lauksaimniecības tehniku. Mammai prieks, ka meita uzņēmusies lielākās rūpes par zirgiem. Pirms pieciem gadiem nodibinājušas jātnieku sporta klubu “Liepupes zirgi”, izdevies arī iegūt atbalstu pāris Eiropas Savienības finansētiem projektiem. Nupat treniņa laukums aprīkots ar mūsdienīgu “Safety System” konkūra šķēršļu komplektu, iegādāta “Bockmann” piekabe, tāpēc “Ķēniņkalnu” zirgus šovasar sacensībās redz daudz biežāk, turklāt – ar atzīstamiem rezultātiem.
pilns raksts lasāms abonentiem
***
