22. jūnijs, 2018 | Žurnālraksti
Veterinārārste Gita Ozola par svarīgāko zirgu parazitoloģijā
Uz jautājumu – paklau, zirgs jāattārpo, kādas zāles lai dod – veterinārārste Gita Ozola pavaicā
pretim – vai esi pārliecināts, ka tas vajadzīgs? Savā veterinārajā privātpraksē viņa novērojusi,
ka Latvijā zirgus attārpo par daudz. “Aptuveni 80 – 90% gadījumos, kurus esmu izmeklējusi, tā
nebija vajadzīga.” Veterinārārste specializējusies parazitoloģijā, tāpēc “Zirgam.lv” jaunākajā
žurnālrakstā saviem lasītājiem piedāvā sarunu ar G. Ozolu par svarīgāko, kas attārpošanā jāzina
zirga īpašniekam.
Gita Ozola pagaidām ir vienīgā praktizējošā veterinārārste Latvijā, kas specializējusies zirgu
parazitoloģijā. Studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) tāpat kā daudziem
veterinārmedicīnas studentiem arī viņai parazīti šķita briesmīgākais, kas var būt. Pat
apņēmusies – lai ko nākotnē darītu, tikai ne ar tiem! Nekad nesaki “nekad” – laborantes darbs
parazitoloģijas laboratorijā, turklāt līdzās lieliskām pasniedzējām – pētniecei asociētajai
profesorei Dacei Keidānei un vieslektorei Annai Krūklītei – palīdzējis ne tikai pamatīgāk
iepazīt priekšmetu, bet pievērsties tam padziļināti. Uzsākot privātpraksi, sapratusi, ka zirgu
īpašniekiem pietrūkst zināšanu un saprašanas par cīņu ar parazītiem, daudziem tā šķiet pārāk
vienkārša, tāpēc ikdienas darbā cenšas izglītot savus klientus un izskaust gadiem iesīkstējušos
pieņēmumus, jo īpaši tradīciju, ka zirgi noteikti jāattārpo pavasarī un rudenī. Arī daudzi
veterinārārsti šo jautājumu atrisina bez nepieciešamās uzmanības – iedod preparātu un lieta
darīta.
Ar savām zināšanām un pieredzi parazitoloģijā veterinārārstei nupat bija iespēja padalīties ar
kolēģiem – aprīļa beigās Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkotajā konferencē Jūrmalā viņa
uzstājās ar priekšlasījumu “Praktisks ieskats zirgu attārpošanā”. Šogad uzsākusi privātu
pētījumu par zirgu parazītu rezistenci pret izplatīto preparātu ivermektīnu un ar rezultātiem sola
iepazīstināt arī mūsu portāla auditoriju. Trīs gadus strādā LLU par vieslektori dzīvnieku
fizioloģijā un anatomijā.
pilns raksts lasāms abonentiem
***
zelma kā ar parazītiem, kuri kaku analīzēs praktiski nav nosakāmi? piemēram, mazie strongiļi, īpaši iekapsulētā formā (encysted small strongyles), kā arī - nezinu, kā latviskais nosaukums, bet - neck threadworms
Gita Ozola » zelma Zelma Lielākā daļa parazītu, nonākot organismā, ir noteiktā attīstības stadijā. Un šos stadijas kāpurus fekāliju analīzēs noteikt nevar, jo tie attīstības laikā migrē pa visu organismu. Piemēram, ar barību uzņemtie cērmju kāpuri ar asinsriti migrē uz plaušām, lielie strongiļi (atkarībā no sugas) ar asinsriti migrē uz apzarņa artēriju, aizkuņģa dziedzeri vai vēdera dobumu, serozu, mazie strongiļi ieurbjas zarnu sienā un īsāku vai ilgāku laiku (arī atkarīgs no mazo strongiļu sugas) veido ap sevi aizsargbarjeru un tur attīstās. Attīstības periodu beigās kāpuri nonāk zarnās un attīstās par pieaugušiem parazītiem. Pieaugušie parazīti izdala olas, kuras nonāk fekālijās un ar fekālijām – ārējā vidē. Un tās tad arī meklē paraugos. Nedaudz citāds attīstības cikls un olu izdalīšana ir lenteņiem. Tātad – diagnostika zināmā mērā ir atkarīga no parazītu attīstības stadijas. Tieši šī iemesla dēļ būtu jāseko līdzi zirga parazitoloģiskajai situācijai regulāri, nevis reizi trijos gados vai vēl retāk. Invadētā organismā gandrīz vienmēr būs kāpuri dažādās attīstības stadijās, gan arī pieauguši indivīdi. Līdz ar to, praktiski nav iespējama situācija, ka organismā būtu augsta invāzijas pakāpe tikai ar iekapsulētiem strongilīdiem, bet nebūtu pieaugušās formas. Tādi gadījumi ir ļoti reti. Ja iekapsulēti strongiļi ir maz, tad organisms pats ar invāziju tiks galā, un zirgs klīniskās pazīmes neizrādīs. Neck threadworms jeb zirgu onhocerkoze. To ierosina nematodes Onchocerca spp., slimību pārnēsā kukaiņi asinssūcēji (miģeles). Šīs nematodes lokalizējas pakauša saitē, stiegrās. Latvijā ir sastopama, taču diagnostiku neveic, jo klīniski maznozīmīga slimība.
Gunita Man patiess prieks un lepnums par Tevi Gita Alksne.