Par ko LJF vēlēšanās balsosi Tu?

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Publicējam Lindas Lejietes, jāšanas sporta entuziastes, atklātu vēstuli sabiedrībai!

Šobrīd publiskajā telpā un privātās sarunās ir izskanējusi informācija, ka 2018. gada 6. janvārī paredzētajās Latvijas Jātnieku federācijas Prezidija vēlēšanās piedalīsies divi kandidāti – esošais LJF Prezidents Agris Blaus un vēl viens kandidāts Andris Kaminskis.

Šo informāciju gan nevar nosaukt par oficiāli apstiprinātu, bet pastāv šāda iespēja, ka abas šīs personas izvirzīs savu kandidatūru. Tāpat pastāv neoficiāla informācija, ka abu kandidātu Prezidiju sastāvos būs personas, kuras ir līdzšinējās valdes locekļi vai ieņem kādu amatu LJF. Tādēļ pastāv iespēja, ka šīs personas LJF darbojas jau 16 gadus, bet varbūt arī mazāk. Ar šo es gribu pateikt, ka abām kandidējošām pusēm bija iespēja pierādīt sevi darbos jau ilgstoši, tādēļ vēlēšanu uzrunas un attīstības programmas ir tikai otršķirīgs instruments kā prezentēt savu turpmākos nodomus.

Manuprāt, attiecībā pret vēlētājiem būtu bijis tikai korekti, ja abi augstāk minētie kandidāti un, iespējams, vēl kāds savu dalību vēlēšanās būtu jau laicīgi oficiāli apstiprinājuši publiskajā telpā, kā arī būtu prezentējuši savu Prezidiju sastāvus un sporta attīstības programmas, lai visiem vēlētājiem un viņu domubiedriem būtu iespēja laicīgi ar visu pieejamo informāciju iepazīties un izsvērt visus plusus un mīnusus, kā arī izdarīt visoptimālāko izvēli nākotnes vārdā.

Diemžēl LJF nevar strādāt bez Prezidija un Prezidenta, tādēļ 6. janvārī vēlēšanās būtu jāizdara izvēle par labu vienam vai otram kandidātam, neskatoties uz to, ka vairākkārt sabiedrība ir izteikusi neapmierinātību ar esošās vadības (tātad arī “jaunās”) darbu. Protams, vienmēr pastāv iespēja balsot PRET abiem kandidātiem. Šādā situācijā valde vēlēšanās netiktu ievēlēta un būtu tuvākajā laikā jārīko jaunas vēlēšanas. Aiz cieņas pret sabiedrību, tas būtu tikai korekti, ja nākamajās vēlēšanās neievēlētie kandidāti nepiedalītos, ja reiz viņi nav ieguvuši sabiedrības uzticību sevi pārstāvēt. Atkārtota nekandidēšana būtu ļoti ētisks solis dot iespēju citām personām izvirzīt savu kandidatūru, tas būtu ētiski arī attiecībā pret sabiedrību, kā arī vēlētāji balsojot PRET dotu publisku ziņu, ka vēlas ilgi gaidītās pārmaiņas un jaunas personas. Šeit es vēlos arī piebilst, ka saskaņā ar LJF Statūtiem, lai ievēlētu Prezidentu, 6. janvārī ir jāierodas vismaz pusei no biedriem (šobrīd kopā ir 76 biedri saskaņā ar LJF mājas lapā esošo informāciju), un pusei no tiem, kuri ir ieradušies ir jānobalso par vienu no kandidātiem.

Es, protams, nevaru apgalvot, ka nepastāv attīstības programmas, un iespējams kandidāti tās prezentēs vēlēšanu dienā un solīs strikti ar tām strādāt turpmākos četrus gadus, bet gadījumā, ja šādas programmas nepastāv, piedāvāšu dažas idejas, kuras varētu īstenot jaunā valde. Visas idejas ir radītas vairāku cilvēku grupā. Dažas no tām ir izstrādātas ļoti detalizēti un jau gatavas realizācijai un ieviešanai praksē, savukārt citas ir saglabājušās ideju līmenī.

  1. LJF būtu jāstrādā pie sabiedrības uzticības vairošanas un lielāka caurspīdīguma savā darbībā un lēmumu pieņemšanas mehānismā. Manuprāt, būtu nepieciešams izstrādāt caurspīdīgus un detalizētus, bet tajā pašā laikā elastīgus mehānismus lēmumu pieņemšanā gan valdes, gan sekciju līmeņos, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kurā virzienā mēs virzāmies, kā notiek finansējumu pārdale starp dažādiem izglītojošiem pasākumiem, disciplīnām, sacensībām un citām lietām. Būtu ļoti patīkami, ja notiktu atklātāka un konstruktīvāka komunikācija starp LJF valdi un sabiedrību, vairāk tiktu uzklausītas sabiedrības vēlmes, kā arī vairāk tiktu skaidrots valdes darbs. Piemēram, šo būtu iespējams panākt ar laicīgu valdes sēžu izsludināšanu, kuras laiku pa laikam varētu būt atklātas, kurās varētu piedalīties jebkurš interesents arī ar saviem piedāvājumiem. Tāpat būtu vairāk jāskaidro tieši federācijas nozīme sporta attīstībā un tās mērķus, kā tie tiek sasniegti un kādas ir katra sabiedrības locekļa tiesības un pienākumi, kā ir iespējams iesaistīties vai ietekmēt federācijas darbu, kā piedalīties kopēja sabiedriskā labuma veidošanā un pievienotās vērtības radīšanā.
  2. Nesen LJF mājas lapā ir parādījušies trīs identiski trīs sekciju darbības nolikumi. Manuprāt, šiem nolikumiem būtu jābūt paredzētiem specifiski katrai disciplīnai. Katrai sekcijai būtu jāuzdod strādāt primāri pie savas disciplīnas attīstības un tai svarīgajiem jautājumiem, un sekundāri pie jautājumiem, kuri skar sportu kopumā. Katrai sekcijai būtu jāuzdod specifiski uzdevumi aktuālu jautājumu risināšanai. Tāpat sabiedrībai ir tiesības zināt, pēc kādiem principiem strādā pārējās sekcijas – Poniju jāšanas, Paralimpiskās jāšanas, Tautas klases jāšanas un Amatieru jāšanas sekcijas, kādi ir šo sekciju mērķi un uzdevumi, kādas sabiedrības grupas tās pārstāv un vai tās ir atsevišķas disciplīnas, tāpat kā Iejāde, Šķēršļu pārvarēšana un Pajūgu braukšana, vai tās ir pārstāvniecības atsevišķām sabiedrības grupām un tādā gadījumā, vai tās tiešām ir nepieciešamas?
  3. Jau labu laiku atpakaļ tika runāts par to, ka LJF būtu vairāk jāstrādā pie zirgu labturības no dažādiem aspektiem. Šādu praksi piekopj gan Starptautiskā Jātnieku federācija, gan jātnieku sportā attīstīto valstu federācijas. Lai strādātu pie šī tik būtiskā jautājuma un to virzītu tālāk, ir nepieciešams izstrādāt un īstenot Ētikas kodeksu un izveidot Ētikas komisiju, kuras uzdevumus būtu Ētikas kodeksa praktiska realizācija dzīvē. Vēl pie šī jautājuma ir iespējams darboties, izstrādājot Veterinārās prasībās. Šo prasību izstrāde ir Latvijas Veterinārārstu biedrības Zirgu ārstu sekcijas kompetence, un viņiem ir jāuztic šo prasību izstrāde, un sadarbībā ar LJF jāizstrādā mehānisms šo prasību ieviešanai dzīvē. Vēl būtu nepieciešams strādāt pie Labturības normām. Pēdējā gada laikā masu medijos parādās aizvien jauni gadījumi par situācijām, kurās zirgi tiek turēti nelabvēlīgos apstākļos. Atbildīgajām iestādēm īsti nav iespēju rīkoties, jo nav izstrādāti reglamentējoši normatīvi. LJF sadarbībā ar zirgaudzētāju apvienībām, Zirgu ārstu sekciju un Pārtikas un Veterināro dienestu varētu šīs normas beidzot izstrādāt. Ja izdotos papildus ar atbildīgajām iestādēm izstrādāt būvnormatīvus, kādām būtu jābūt novietnēm, kurās var turēt zirgus, manuprāt, tā būtu ļoti liela uzvara. Pēdējā laikā daudzās vietās tiek būvēti staļļi, un tas būtu tikai normāli, ja būvei ar mērķi tajā turēt zirgus un jaunas novietnes reģistrācijai datu centrā būtu standartizētas mūsdienām atbilstošas prasības.
  4. LJF būtu jāstrādā arī pie visu disciplīnu tiesnešu sertificēšanas procedūrām. Būtu jābūt skaidri un gaiši reglementētiem nolikumiem, kā var kļūt par attiecīgās disciplīnas tiesnesi, vai pastāv tiesnešu kategorijas un kādas tās ir. Protams, ir nepieciešami ne tikai tiesnešu sertificēšanas nolikumi, bet arī nacionāla līmeņu stjuartu, maršrutu sastādītāju un citu personālu sertificēšanas nolikumi un izglītojoši pasākumi.
  5. Svarīgs aspekts ir jātnieku licences. Šeit es gribu uzsvērt, ka licences nav tikai veids, kā LJF ieksēt papildus finansējumu, bet tas būtu arī ļoti efektīvs statistikas veidošanas instruments, kā arī veids, kā kontrolēt sportistus, ja iestājas nepatīkamas situācijas.
  6. Tika izstrādāta vispārīga ideja – nākotnes vīzija par sacensību kategorijām. Sacensību kategorizēšana dotu iespēju ieviest dažāda līmeņa sacensības dažāda līmeņa sportistiem, izstrādāt kvalificēšanās mehānismu augstāku līmeņu sacensībām, kā arī dotu iespēju skaidrāk definēt kādēļ atsevišķās sacensībās ir iespēja iegūt reitingpunktus, bet citās ne, tāpat šāda sistēmu dotu iespēju arī popularizēt pašas mazākās sacensības, pat tādas, kuras notiek viena staļļa ietvaros.
  7. Treneru sertificēšana. Šobrīd daudz tiek runāts par C kategorijas treneru sertificēšanu, ļoti daudz tiek runāts tieši no negatīviem aspektiem. Manuprāt, LJF varētu iesaistīties, lai pilnveidotu treneru sertificēšanas procedūru, kā rezultātā mēs iegūtu kvalitatīvākus trenerus. Šo jautājumu LJF pārstāvjiem būtu jārisina kopā gan ar LLU, gan LSPA.

 

Pat ja 6. janvārī kandidāti prezentēs savas programmas, tik un tā varētu jaunajai valdei uzdot strādāt pie augstāk minētajiem virzieniem. Tā kā dažas no idejām jau ir izstrādātas, manuprāt, tas būtu tikai korekti valdei uzdot vismaz pusi no šīm idejām realizēt gada laikā. Mēs kā sabiedrība varam kontrolēt, vai valde īsteno tai uzdotos uzdevumus. Un, manuprāt, šeit ir svarīgi paturēt prātā, ka Biedru sapulcei ir tiesības LJF Prezidiju  atstādināt no pienākumu pildīšanas un ievēlēt jaunu Prezidentu un Prezidiju, un nav nepieciešams gaidīt pilnu termiņu un izniekot 4 gadus.

Un nobeigumā vēlos pateikt, ka LJF mājas lapā ir publicēts paziņojums, ka uz 6. janvārī plānoto Biedru sapulci var ierasties tikai LJF katra biedra (juridiskas personas – sporta kluba) viens pārstāvis. Es gribētu aicināt Biedru sapulci (vai pat LJF valdi) sēdes sākumā nolemt, ka jebkurš interesents var piedalīties šajā sapulcē kā klausītājs. Es piekrītu, ka kā pilvērtīgs sapulces dalībnieks sapulcē var būt tikai viens kluba pārstāvis, un šī persona var piedalīties diskusijās, uzdot jautājums un piedalīties vēlēšanās, bet, manuprāt, tas būtu cēls žests kaut vai no valdes puses ļaut jebkurai personai ierasties un sekot līdzi notikumu gaitai visā nozarē.

Atpakaļ

21 Comments

  • Dace

    Dace Njā, piekrītu par to, ka ir kaut kādas vēlēšanas un nav ne mazākā sajēga, kas piedalās un kādi "solījumi" nākotnē.... Kā arī neuzskatu par pareizu, no vienas puses, ka no katra kluba balso tikai kluba vadītājs.... man personīgi, esot kluba biedram, neviens nav pajautājis manas domas, reāli iznāk, ka manas intereses un vēlmes šajā situācijā pārstāvētas netiks, jo. lai arī maksāju kluba biedra naudu un arī mani skar federācijas prezidenta darbība, šinī situācijā esmu kā tukša vieta! Saprotu, ka visi biedri nevar balsot, jo mūsu ir daudz, bet nu šis arī nav risinājums. Turklāt, nevaru sagaidīt, kad tik tiešām beidzot sāks tikt domāts par zirgu labturību un jauno sportistu attīstību! Ja tev nav privāta zirga un daudz naudas, tu vari muļļāties uz vietas ar kaut kādu zirgu, kuram nekad nebūs perspektīvas sportā.... Viss tikai tiek virzīts ar privāto treneri un vēl labāk, privātu zirgu, bet tie bērni, kas trenējas mācību grupās tur tā arī var turpināt bez izaugsmes iespējām, jo vecāki visi nevar atļauties vairāk par to, kā samaksāt mēneša maksu par mācību grupu....

    4. janvāris, 2018 @ 10.16
    • Inga

      Inga » Dace Piekrītu visam. Mēs, mazie cilvēki arī vēlamies jāt un startēt kaut vismazākajās sacensībās.

      4. janvāris, 2018 @ 19.58
    • FB_1744233382263851

      FB_1744233382263851 » Dace Kas tas par klubu , ja neinteresē biedru viedoklis ? Varu tik teikt , ka mūsu klubā ( pēc presē izskanējušiem ļembastiem ) , notika viedokļu apmaiņa , kā rezultātā LJF Prezidijam tika iesniegta vēstule ar ierosinājumiem 6.I sapulcei.

      4. janvāris, 2018 @ 22.13
  • admin

    Zirgam.lv Ar A. Blaua izstrādāto jāšanas sporta attīstības programmu nākamajiem 4 gadiem iespējams iepazīties te: http://www.leflatvia.lv/web/?id=418176

    4. janvāris, 2018 @ 21.44
    • Dagnija

      Dagnija » Zirgam.lv Laikam jau cerēt uz kaut ko vairāk par deklaratīvām frāzēm, kuras spēj izdomāt katrs, kas dzīvē zirgu ir redzējis, būtu naivi... Šeit būtu ļoti vietā izvērsta programma ar paredzēto finansējumu katrai no aktivitātēm, finansējuma un sponsoru piesaistes plāns un arī kādi izmērāms parametri, pēc kuriem izvērtēt padarīto termiņa beigās. Galu galā nav jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta! Atskaite par iepriekšējo 4 gadu laikā paveikto arī varēja pievienot, lai biedriem mierīgāka sirds balsojot.

      4. janvāris, 2018 @ 23.46
    • Dace

      Dace » Zirgam.lv Ar Blausa izstrādāto programmu iepazinos, bet kur otra kandidāta programma? Blausa programmā pa lielam viens un tas pats - organizēt sacensības, seminārus (zemteksts - pasaules kausa posms - kur uzsvars tiek likts uz VIP zonu un attiecīgi resursi...). Protams, sacensības, semināri utt. ir laba lieta, bet kur paliek zirgu labturība? Vai tas no Blausa programmas: "izstrādāt veterināro prasību noteikumus, ievērojot zirgu labturības prasibas un Rīcības kodeksu zirgu aizsardzībai", kas kaut kad var bū taps un nav zināms, vai tiks ievērots? Tagad stallī ieved zirgus vienalga kādus un vienalga no kurienes, galvenais ka pase pie sāniem! Agrāk vismaz tika veikti kādi dezinfekcijas pasākumi, bija izolators.... Smilšu laukums Kleistos! Tas ir super, ņemot vērā, ka uz vienīgā palikušā kaut cik jājamā laukuma (pie normālas smilšu seguma konsistences) ir gadījumi par klibojošiem zirgiem, jo daudz akmeņu! Manēža jau birst pa gabaliem, lai arī tikai dažus gadus atpakaļ tika veikts remonts! Tas viss saucas - tiek kaut kas darīts, bet nedadarīts līdz galam, tā uz ķep ļep....tad kāda jēga? Saimniekot ir jāmāk, nevis izsaimniekot.... Nav patīkami klausīties, kā visi noliek Kleistu stalli!

      5. janvāris, 2018 @ 9.02
  • Dagnija

    Dagnija Laikam jau cerēt uz kaut ko vairāk par deklaratīvām frāzēm, kuras spēj izdomāt katrs, kas dzīvē zirgu ir redzējis, būtu naivi... Šeit būtu ļoti vietā izvērsta programma ar paredzēto finansējumu katrai no aktivitātēm, finansējuma un sponsoru piesaistes plāns un arī kādi izmērāms parametri, pēc kuriem izvērtēt padarīto termiņa beigās. Galu galā nav jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta! Atskaite par iepriekšējo 4 gadu laikā paveikto arī varēja pievienot, lai biedriem mierīgāka sirds balsojot.

    5. janvāris, 2018 @ 8.14
  • Dārta

    Dārta Abi kandidāti un vispār kopumā situācija manī izraisa visai lielu smīnu. Nu tik knapie uzņēmēji no pāķiem ķersies klāt un nākošajā 4 gadē nu tik būs, nu tik jās, cels un miljoni apgrozīsies, jaunieši startēs un vispār pierausim klāt šito štelli Vācijas līmenim. Laikam kaviārs VIP ložās ir bijis gana labs, ka idejas tik skaistas un daudzsološas. Bet tās jau vienmēr tādas būs, ja autori ir attālināti no ikdienas realitātes. Gribās paprasīt - kur tas viss ir šodien, jo cik gadu pagājuši, bet straujas izaugsmes kopumā, kā nav, tā nav. Kleisti kā bija, tā ir pielīdzināms vārds lamuvārdam un "treniņi Kleistos grupā" ir tēma par ko kādreiz zviedza, tagad jau izraisa skumjas. Kur tad piesaistīs tos jauniešus, ja galvenā sporta bāze vairāk atgādina kurmju audzētavu, nevis stalli zirgiem? Vienu dienu man tā nemanot sanāca pavērot, kā notiek kolektīvais treniņš Kleistos. Vienaldzība un absolūtais pofigisms par to, ko tie bērni tur dara uz tiem zirgiem. Ik pa kādam sprīdim izskan tik kāda neviennozīmīga frāze, kas tam jaunajam gurķim neko absolūti neiemāca un viņš kā kratījās, tā kratījās uz tā zirga. Vienīgais, kas ir strikti noteikts - jāt vienā virzienā un to mainīt, pēc komandas, kad treneris ir izrāvis savu degunu ārā no mobilā. Kā var gribēt piesaistīt un atlasīt jaunos talantus, pietam esot tik tuvu Rīgai (par reģioniem nemaz nerunājot), ja ir šāda attieksme jau pamatu pamatā? Piesaistīt nezinīšus, kas pakratās uz nojātiem kleperiem pāris reizes nedēļā pa pārdesmit eiro? Ir jāsāk ar pamatiem, nevis jālepojās ar skaisti "uzceltiem torņiem" pussabrukušai "Sporta Pilij" (Pasaules Kauss, pārkrāsotās sienas manēžā utt.), kuri ir pateicoties tiem, kuri ir spējīgi algot sev treneri pie pakaļas un nopirkt zirgu, kas arī lec un skrien to iejādi nepinoties savās kājās. Jātnieku sports ir ļoti dārgs sporta veids un pārāk dārgs uz mūsu valsts iedzīvotāju skaitu, no kuriem potencionālie talanti ir vēl mazāk. Un kur sekojoši vēl mazāk to var atļauties no tiem vispār jātspējīgajiem jāt, kur nu vēl tiekties pēc kaut kādiem sasniegumiem, kas prasa visai ievērojamus finansiālus resursus, kuru nav ne viņiem, ne arī atrodas federācijai. Pat ne normālu, ieinteresētu, profesionālu treneru izskatā, vai skolas zirgu izskatā - tādu, kas tūliņ netaisās garu izlaist pēc pirmajiem lēkšiem, par inventāru nemaz nerunājot. Jaunos jātniekus un viņu vecākus ir jāmotivē ar uzskatāmiem sasniegumiem pa karjeras kāpnēm šajā sporta veidā, jāspēj atlasīt spēcīgākie, tad būs gan vairāk to jātnieku, kas būs ieinteresēti tomēr iespringt dzīvē (vai vecāki, kuri būs savā ziņā spiesti vairāk atdot naudu, jo bērnam ir panākumi) un veltīt sevi sportam, nevis vienkārši hobija līmenim. Ir jāspēj piesaistīt jaunus jātniekus, tad arī nauda vairāk ieplūdīs šīs sfēras apgrozījumā. Bet lai tas notiktu, ir arī kaut kas jāiegulda sākumā, smags darbs pirmkārt, nevis jāplūc laurus uz tā pamata, kur sporto tie, kuriem ir paveicies ar vecākiem vai darbu.

    5. janvāris, 2018 @ 13.56
    • Mellene

      Mellene » Dārta Pilnīgi piekrītu

      5. janvāris, 2018 @ 14.33
  • Fakts

    Fakts Vēl nožēlojamāk izturas pats LJF prezidents . Klubiem zvana , izrāda interesi , jautājums , vai atbalstīs viņu . Hello! Pienācis laiks , kad par tevi liecina tavi darbi , paveiktais ! Protams , nav viņam nabagam viegli , ja jāskraida un jāstrādā vienam , pārējie tik kā izkārtnes ! Skumīgi skatīties uz sporta grupām Kleistos , nodzīvoti tie Kleisti !

    5. janvāris, 2018 @ 15.27
  • Dace

    Dace Negribu jau izteikties, bet uzskatu ka normālas pamatvajadzības varētu nodrošināt Kleistos gan zirgam, gan cilvēkiem, kuri tur apgrozas. Ir jāmāk saimniekot ekonomiski, nevis izmest naudu par nekvalitatīviem "produktiem", tad arī būs tie līdzekļi kaut kam vairāk... tāpat nav īsti saprotams, ko dara tie daudzie valdes locekļi, kas ir federācijā? Kādas ir viņu funkcijas? neredzu jēgu un pamatojumu. Naudu gan laikam saņem par kaut ko.....

    5. janvāris, 2018 @ 16.21
    • vētra

      vētra » Dace Naudu,naudu,naudu. Noteikti tur grābj naudu,kaudzēm,tačkām,kravām :D

      5. janvāris, 2018 @ 16.53
    • to vētra Dace

      to vētra Dace » Dace Nē nē, viņi tur visi sēž par grašiem entuziasma vadīti! Tikai darbi kaut kā neliecina ne par ko.... vai drīzāk - ne-darbi....

      6. janvāris, 2018 @ 13.32
  • Tuk tuk

    Tuk tuk Dažiem biedriem ir priekšlikums ierosināt sapulcē to, ka par prezidija sastāvu turpmāk jābalso atsevišķi nevis kopā kā līdz šim! Manuprat, ka laba ideja, kas noteikti jaierosina jau pirms balsosanas. Manis pec biedri varetu sanemties un beidzot nobalsot PRET par tiem, kuriem jau tur sez vairak ka 4 gadus, jo darbi par so organizaciju neruna jau sen, sen...ko pierada ari A.B. zvani biedriem ar jautajumu vai par vinu balsos! Skumji...

    5. janvāris, 2018 @ 18.13
    • FB_723937221113952

      Linda » Tuk tuk Tā kā atrast darba spējīgus un motivētus cilvēkus ir grūti, tad liela problēma ir tieši tajā nevis veidā, kā kļūst par valdes locekli Prezidijā. Ja pastāv situācija, ka biedrus neapmierina Prezidenta izraudzītais valdes locekļus sastāvs, tad saskaņā ar LJF Statūtu 5.13.4. punktu (LJF Prezidenta sastādītā Prezidija sastāva apstiprināšana), biedru sapulcei ir visas tiesības izvēlēto Prezidija sastāvu neapstiprināt. Manuprāt, tas būtu ļoti korekti pat to argumentēti pamatot, norādot personas, kuras neapmierina. Šādā situācijā ievēlētajam prezidentam būtu jāveido sastāvs tik ilgi, kamēr Biedru sapulce ir ar to mierā.

      5. janvāris, 2018 @ 19.14
    • K.L.

      K.L. » Tuk tuk Ja tā ir noteikts LJF satūtos, tad neko darīt nevar. Lai grozītu statūtus, jāievēro procedūra,kur ātraikais to var izdarīt 10 dienas pēc ārkārtas pilnsapulces izsludināšanas pie tam ar grozījumu projektu. To,var noraidīt visu sastāvu,tas taisnība,da neuzticība jaunajam vadītājam. Drīzāk jāprasa argmentācija par katru konkrēto cilvēku un ja tiek iteiktas pretenzijas, pašam savu kandidatūtu atsaukt un uz vietas izvirzīt jaunu. Būtu ja labi,ja sastāvs būtu zināms nedēļu iepriekš, tāpat kā visi citi amatu kandidāti. Paši esam bijuši pasīvi un tagad arī šī iespēja visdrīzāk netiks izmantota. Jāzin ir savas tiesības un jāprot izmantot, arī valstī attiecīgi spēki to izmanto un oligarhu sarunas citā formā turpinās.

      6. janvāris, 2018 @ 12.12
  • Tuk tuk

    Tuk tuk Nedomaju, ka ir problemas atrast cilvekus! Problema ir tur, ka sakarigie negrib vieni pashi stradat “bara”, kas tur ir krietni “aizsedejies” un ta isti neko pat mainit negrib. To pierada gan areja, gan iekseja komunikacija ar biedriem.

    5. janvāris, 2018 @ 20.43
  • admin

    Zirgam.lv Ir ļoti interesanti vērot kā pēc Lindas Lejietes atklātās vēstules publicēšanas, PĒKŠŅI papildinās LJF programma nākošajiem 4 gadiem! Mīlīši, ko jūs visus iepriekšējos gadus esat darījuši? Šķiet, ka komunikācija ar sabiedrību un biedriem ir bijusi nulle un tagad kaut kas tiek grābts un ķerts.

    6. janvāris, 2018 @ 7.45
    • K.L.

      K.L. » Zirgam.lv Vai kas līdzīgz nenoetiek ar;i citur ,kur ik pēc 4 gadiem jāatceras,ka ir vēlētāji un ka siltās vietas zaudēt negribas.

      6. janvāris, 2018 @ 11.47
    • Dace

      Dace » Zirgam.lv Tas apmēram tāpat kā ar valdību un tautu, soc. tīklos neapmierinātību var manīt, cilvēki daži gatavi iziet ielās, bet nav neviena līdera.... Un te tas pats, tas ka cilvēki atkal vārās savā starpā, bet neizskaās tieši, nenozīmē, ka visus viss apmierina!!!

      6. janvāris, 2018 @ 13.37
    • K.L.

      K.L. » Zirgam.lv Tieši tā, pie tam ZZS kuplā skaitā arī LJF, darba metodes tās pašas. Paši esam vainīgi, ka uz mums "jāj"

      6. janvāris, 2018 @ 13.50

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase