Jutīgā aizsargbarjera – zirga āda I daļa

Zirga ķermenim āda kalpo kā svarīga barjera ar ārējo vidi. Dažādi izsitumi, apmatojuma izkrišana, parazīti – tas viss liecina par organisma kopējo veselības stāvokli. Aplūkosim sīkāk, kādas funkcijas zirga organismā veic āda un kā cīnīties ar problēmām.

Attiecībā pret aizņemamo platību un svaru āda ir zirga ķermeņa lielākais orgāns. Ādas platība uz visa zirga ķermeņa atkarībā no tā lieluma aizņem no 5-10 kvadrātmetriem. Salīdzinājumam pieaugušam cilvēkam tā aizņemt tikai aptuveni 2 kvadrātmetrus. Āda nav tikai lielākais zirga orgāns, bet arī veic visvairāk funkciju, jo nodrošina svarīgus vielmaiņas procesus un atbild par daudzām maņām. Sāpes, temperatūra, pieskārieni, spiediens – to visu zirgs spēj uztvert caur ādu.

Pakļauta daudziem ietekmes faktoriem, āda ir spiesta ne tikai izturēt mehānisku un ķīmisku slodzi, bet arī pasargāt organismu no ultravioletā starojuma. Tāpat arī tā kalpo kā barjera pret ūdens zudumu un aizsardzība pret mikroorganismiem, līdz ar to veidojot svarīgu imūnsistēmas daļu. Āda ir kā organisma aizsargrobeža pret ārējo vidi – visi ārējās ietekmes faktori, kairinātāji, svešķermeņi, traumas vispirms saskaras un ietekmē ādu. Tādēļ ādā atrodas tik daudz šūnu, kuru uzdevums ir pasargāt organismu no uzbrūkošajiem slimību ierosinātājiem. Caur ādu izdalās arī toksīni, savukārt caur sviedru un tauku dziedzeriem izdalās tādi vielmaiņas blakusprodukti kā sāls, ūdens u.c. Ne velti to veterinārijā dēvē par veselības spoguli – sausa, plēkšņaina, zvīņota, blaugznaina āda vai nespodrs, aplūzis apmatojums liecina, ka zirga organismā kaut kas nav kārtībā.

ĀDAS UZBŪVE UN FUNKCIJAS

Zirga ādas biezums ir atkarīgs no ķermeņa zonas. Muguras zonā tā ir no 4-7 mm bieza, krēpju un skausta rajonā aptuveni 5,5 mm. Krustu un gūžu rajonā āda ir biezākā – no 6-7 mm. Sānos plecu un kāju rajonā tā ir tikai 3,5 mm bieza, bet ribu rajonā – 4-4,5 mm. Uz krūtīm un vēdera ādas biezums svārstās no 2,5-3,5 mm, uz kakla un galvas – no 2,5-4,5 mm. Atšķirības ādas biezumā nosaka arī zirga vecums vai šķirne. Tā piemēram, tīrasiņiem āda ir plānāka nekā smagā braucamā tipa zirgiem. Salīdzinājumam – suņa ādas biezums atkarībā no ķermeņa zonas svārstās no 0,5-5 mm, bet cilvēkam – 1,5-4 mm.

Āda sastāv no trim kārtām – Epidermis (epiderma jeb virsāda), Dermis (pamatāda) un Subcutis (zemāda). Papildus apmatojumam, kas jau veido būtisku aizsargbarjeru pret parazītiem, mikrobiem vai bojājumiem, arī epiderma jeb virsāda veic svarīgu aizsargfunkciju. Tās aizsargājošā tauku kārtiņa satur olbaltumvielas un antivielas, kurām piemīt antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība.

 

  • Epiderma jeb virsāda

Ādas virskārtai piemīt izteikta imūnās aizsardzības īpašības. Tajā esošās šūnas atbild par aizsardzību pret vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un citiem slimību ierosinātājiem. Tās arī uzņem antigēnus un novada tos tālāk imūnsistēmā. Tādējādi tiek ierosinātas pamatādā esošās T-šūnas, kuras apkaro ierosinātājus. Interesants fakts – kopumā zirga ādā mīt vairāk nekā 10 dažādi baktēriju un 30 dažādu sēnīšu veidi. Šie dažādie mikroorganismi sadzīvo nosacītā līdzsvarā, kuru nav ieteicams izjaukt. Veselā zirga organismā pH vide ir viegli skāba un svārstās no 4,8-6,8. Šo līdzsvaru ir svarīgi saglabāt, tādēļ, piemēram, ir būtiski zirga mazgāšanai izvēlēties pH-neitrālu šampūnu.

  • Pamatāda

Pamatāda sastāv no saistaudiem, satur sviedru un tauku dziedzerus, nervu šūnas, asinsvadus un limfvadus, kā arī matiņu folikulus, kuriem piestiprināti apmatojumu noturošie muskuļi. Vienā zirga ādas kvadrātcentimetrā ir aptuveni 400-500 sviedru dziedzeru. Tādējādi zirgs, kas strādā un izteikti svīst, tiek automātiski dzesēts, pateicoties organisma izdalītajam iztvaikošanas aukstumam. Pie lielas slodzes ķermeņa temperatūra, kas normāli svārstās no 37,2 – 38,3 grādiem pēc Celsija skalas, var pakāpties līdz pat 41 grādam.

  • Zemāda

Zemādā atrodas dzīvības funkciju nodrošināšanai svarīgās tauku šūnas, tādēļ tā ir visbiezākā no trim ādas kārtām. Tās biezums ir atkarīgs no zirga barojuma kondīcijas. Papildus tauku šūnām šajā kārtā mīt arī nervu šūnas un asinsvadi. Īpaši nozīmīgs ir zemādas muskuļu slānis, kam ir būtiska nozīme insektu atvairīšanā – pateicoties šiem muskuļiem zirgs spēj ādu noteiktās vietās saraut, lai, piemēram, aizgaiņātu nosēdušos dunduru.

AIZSARGFUNKCIJA

Ādai jātiek galā ar daudz dažādiem ārējās ietekmes faktoriem. Ja tās aizsargfunkcija ir novājināta, organisms ir pakļauts slimības riskam.

  1. Saules stari

Infrasarkanais (IRA/B/C), kā arī ultravioletais starojums (UVA/B) caur apmatojumu spēj iekļūt dziļi zirga ādā. Lielākoties tas neizraisa nekādus būtiskus bojājumus, taču problēmzonās kā zonā ap nāsīm nereti var rasties apdegumi vai kreveles. Te var lieti noderēt apdegumu krēms vai krēms aizsardzībai pret saules stariem.

 

  1. Sēnītes

Ja āda ir vesela, sēnītēm nav nekādu izredžu – tās atvaira speciāla tauku kārtiņa, kas sedz ādu. Ja āda ir novājināta, sēnītes var izplatīties pa ādas virsmu, veidojot tīklu. Jo lielāks gaisa mitrums, jo labāki nosacījumi sēnīšu izplatībai.

 

  1. Dienas-nakts maiņa

Pa dienu silts, pa nakti auksts – āda tik un tā rūpējas par labu pašsajūtu, pateicoties tās termoregulācijas spējām. Kad naktis sāk palikt garākas, āda reaģē, sākot audzēt ziemas kažoku.

 

  1. Mitrums

Ar nedaudz lietus zirga āda spēj lieliski tikt galā, tomēr ar ilgstošu mitrumu tai nav tik labas izredzes – tad draud rasties ādas iekaisumi, kas savukārt nozīmē apmatojuma zaudēšanas risku lielos apmēros.

 

  1. Iekšējie parazīti

Tārpi kaitē ne tikai zirga gremošanas traktam, bet arī novājina tā ādas imūnsistēmu. Ādai kļūst grūtāk nosargāt savas barjeras funkcijas, kā rezultātā baktērijām utml. ir vieglāk iekļūt zirga organismā. Dabiskus attārpošanas līdzekļus meklē veikalszirgam.lv

 

  1. Aukstums

Lai pasargātos no ledus un sniega, zirgam ir nepieciešams pienācīgs ziemas kažoks. Āda rūpējas par to, lai laikus izaudzētu tādu, kad dienas gaišā daļa paliek īsāka. Jo aukstāks ir ārā, jo biezāks kažoks tiek audzēts.

 

  1. Baktērijas

Pateicoties ādas antibakteriālajai pārklājuma kārtiņai, normālos apstākļos baktērijām ir grūti iekļūt zirga ādas iekšējos slāņos. Tomēr ādas dabisko aizsargbarjeru var novājināt nelielas brūcītes, ilgstoša mitruma ietekme vai novājināta imūnsistēma.

 

  1. Karstums

Zirgam 30 grādos sacensībās jālec maršruts? Pateicoties ādas funkcijām tas ir iespējams – caur sviedru dziedzeriem mitrums izdalās uz āru, tādējādi dzesējot organismu.

 

  1. Ērcītes un spalvgrauži

Parazītiem patīk baroties no blaugznām vai citiem ādas izdalījumiem. Īpaši ziemā tie bieži parādās, novājina ādas imūnsistēmu un atvieglo ceļu citiem uzbrucējiem kā baktērijām utml.

ĀDAS REŽĪMS ZIEMĀ

Kad dienas paliek īsākas, zirgi sāk audzēt ziemas spalvu – tā ir ģeniāla dabiskā sistēma, kas nodrošina perfektu termoregulāciju.

Āda pamatā regulē zirga ķermeņa temperatūru. Zirgiem ir dažādas iespējas, kā izturēt zemu temperatūru. Tā var novērot, piemēram, ka ziemā zirgi vairāk ēd rupjo barību, lai apgādātu organismu ar papildu enerģiju. Tiem piemīt arī visnotaļ „gudra” termoregulācijas sistēma – noteikti sensori ādā reaģē uz dienasgaismas ilgumu, un, kad dienas kļūst īsākas, sākas spalvas maiņa. Ziemas kažoka biezums un garums pielāgojas atkarībā no ārējās temperatūras. Matu folikulus ieskaujošie muskuļi nodrošina matiņu piepacelšanu, pagriešanu vai pieglaušanu. Šīs viedās sistēmas dēļ vetārsti un speciālisti iesaka veselam zirgam labāk nelikt segas virsū un nesteigties ar tā skūšanu. Skūšanas rezultātā tiek izjaukta zirga dabiskā termoregulācijas sistēma, kā arī neesošā apmatojuma dēļ samazinās ādas aizsargkārtiņa. Tāpat arī segās ietīstītiem zirgiem pastāv risks, ka atsevišķas ķermeņa daļas var pārkarst. Ja zirgs mēģina neiesegtās ķermeņa daļas kā kājas, kaklu vai galvu sasildīt, automātiski uzsilst viss ķermenis, jo zirgs nespēj sasildīt tikai atsevišķas ķermeņa daļas. Ja zirgs sāk svīst zem segas, tas var izraisīt būtiskus draudus tā veselībai. Pabāžot roku zem segas, temperatūrai apakšā jābūt patīkami pieņemamai, tur nedrīkst būt par siltu. Svarīgi ir, lai pirms segas uzklāšanas zirgs būtu pilnīgi sauss, pretējā gadījumā tur rodas ideāla baktēriju un sēnīšu vairošanās vide. Siltā un mitrā vidē slimību ierosinātāji un mikroorganismi jūtas perfekti. Jāšanas laikā ieteicams staļļa segas izkārt un kārtīgi izvēdināt.

Protams, sporta zirgu skūšanai ir savs pamatojums, tomēr, ja zirgs visu laiku dzīvo ārā, tad ir ļoti rūpīgi jāapsver, vai tam skūšana tiešām ir tik nepieciešama. Pēc iespējas ir jāļauj zirgam tomēr būt zirgam, kā to ir paredzējusi daba – ir svarīgi zirgus pārāk netuntulēt. Ja ziemā allaž visas staļļa durvis un logi tiek aiztaisīti ciet, agrāk vai vēlāk zirgiem radīsies veselības problēmas. Vetārsti neiesaka apsildīt staļļus vai jāšanas manēžas, jo tādi apstākļi der tikai zirgiem, kas vispār neiet ārā aukstajā laikā un faktiski tiek turēti kā „istabas dzīvnieki”. Protams, par sugai atbilstošiem dzīves apstākļiem tad nevar būt ne runas!

Vecākiem zirgiem spalvas maiņas process var iekavēties, un nereti tiem ir nepieciešams ilgs laiks, kamēr nomainās apmatojums. Reizēm tas var liecināt arī par Kušinga sindromu, tādēļ zirgu īpašniekiem nevajadzētu atrunāties, ka tas ir tikai zirga vecuma pazīme, bet gan savlaicīgi vērsties pie vetārsta!

TĪRĪŠANA IR VESELĪGA!

Lai saglabātu zirga veselību ziemā, rūpīga ādas kopšana un optimāla segu izvēle un kontrole ir neatņemama procesa sastāvdaļa. Nav iespējams zirgu tīrīt par daudz, tikai par maz. Tīrīšanas procesā masāžas efekts ir noderīgs, lai veicinātu ādas apasiņošanu. Tāpat arī ādas kopšanas plānā ietilpst zirga attārpošana, lai cik dīvaini tas neizklausītos. Jebkura veida parazīti – kā iekšēji, tā ārēji – novājina imūnsistēmu, un baktērijām un sēnītēm ir krietni lielāka iespēja izplatīties organismā. Tādēļ regulāra zirga attārpošana ir obligāts priekšnosacījums zirga imūnsistēmas nodrošināšanai un slimību profilaksei.

Daži parazīti kaitē ādai arī tieša kontakta veidā. Lai gan endoparazīti kā tārpi pamatā uzturas zirga gremošanas traktā, tiem var būt tieša ietekme uz ādas stāvokli. Daži parazīti mēdz iedēt oliņas zirga apmatojumā vai ādā, un nereti, kad zirgs pastiprināti berzē asti, tam par iemeslu var būt parazītu oliņas, kas izraisa spēcīgu niezi. Šādā gadījumā ir bezjēdzīgi apstrādāt tikai lokāli skartās vietas, jo cēlonis ir parazīti, kas atrodas dziļāk. Attiecīgi nieze pazudīs tikai, kad tiks iznīcināti parazīti.

Daži zirgi jūtīgi reaģē uz saskarsmi ar dažādām sprādzēm, vēderjostām vai segām, kuras, zirgam kustoties, mēdz noberzēt apmatojumu un ādu. Šādā gadījumā ir jālieto speciāli ekipējuma aizsargi vai apvalki no aitādas.

Ja āda ir ļoti sausa vai blaugznojas, var zirga barībai pievienot nepiesātinātās taukskābes, piemēram, saulespuķu eļļas veidā. Ja zirgs saņem sabalansētu kombinēto barību, papildu vitamīnus piebarot nav nepieciešams. Šaubu gadījumā ieteicams vispirms veikt asins analīzes, lai noteiktu iespējami trūkstošās vielas.

Turpinājums sekos – nākamajā rakstā par ādas slimībām.

Avots: St. Georg.

Foto: Leslie Potter

Atpakaļ

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase