Latvijas astainie ķīlnieki: «izslauca» naudu un lēma briesmīgai nāvei

Raksts pārpublicēts no apollo.lv

Kad badā turētie, izslāpušie zirgi pielieca galvu, lai no spaiņa padzertos ūdeni, pie saimniecēm ciemos atnākušie vīrieši sita dzīvniekiem. Kad tika nodurts kumeliņš, tad es biju viena no meitenēm, kurai vajadzēja pie mājas rakt kapu. Tie ir tikai divi no desmitiem šausmu stāstu, ko par Carnikavas jātnieku sporta klubu stāsta cilvēki, kas pirms vairākiem gadiem tur trenējušies. Zirgi regulāri mocīti un badināti desmit gadu garumā, pārliecināta Dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu-ķepā» pārstāve Gundega Bidere. Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD): pārkāpumi bija, bet vienmēr tika novērsti.

Ar lielām grūtībām pēdējie četri nomocītie zirgi no tā sauktā kluba novembra beigās tika izņemti un šobrīd atrodas drošībā. Tomēr zirgi ir sliktā stāvoklī, viņiem vajadzīga ilgstoša, nopietna ārstēšana. «Es daudz ko esmu pieredzējusi, bet šoreiz raudāju,» stāstu iesāk «Ķepu-ķepā» pārstāve Gundega Bidere. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti, ko iesniegt policijā krimināllietas uzsākšanai. Organizācija apkopo desmitiem aculiecinieku stāstu, kas atklāj šausmas, no kurām «mati ceļas stāvus».

Uzvaras, medaļas

Viss sākās skaisti. Carnikavas Jātnieku sporta kluba «Ventas» saimnieces – Vēsma un Evita (māte un meita) ar jāšanas sportu nodarbojās vairākus gadu desmitus. Evita jāja kopš bērnības. Kādreiz klubā bija ap 20 šķirnes zirgiem. Zirgi bija stalti, veselīgi, piedalījās sacensībās un svētkos. Tomēr pirms gadiem 15 iezīmējās problēmas, kas ar gadiem pieņēmās spēkā. Uzdzīve pēc izjādēm, zirgu badināšana. Tā sievietes, kas, būdamas pusaudzes, trenējās Carnikavas jātnieku sporta klubā, tagad raksturo notiekošo klubā daudzu gadu garumā. Sākās ar to, ka pēc sacensībām saimnieces svinēja alkoholu nežēlojot, bērni, kas nāca trenēties, saimnieces manīja reibumā, zirgiem tika veltīta aizvien mazāka uzmanība. Kāda jauna sieviete raksta, ka pirms gadiem vēl bijusi bērns, tāpēc nav aptvērusi visas šausmas. Zirgus apkopa un dzirdīja bērni, kas trenējās. Pēc viņas domām, tieši saimnieču bezatbildības dēļ, «briesmīgā nāvē» jau agrāk aizgāja bojā vairāki dzīvnieki. Zaļais pūķis sievietēm bija tuvāks par zirgiem. «Pagrieziena punkts bija 2008. gadā, kad tika nobadināts slavenais ērzelis Dancing Prince. Tagad vēsture atkārtojas,» saka Bidere. Norādītie Jātnieku kluba tālruņi spītīgi klusē: izslēgti.
Pēdējā laikā klubs nīkuļoja. Patiesībā nekāds klubs tas nebija – paplukusi saimniecība. Bidere stāsta, ka trīs zirgi juridiski tika noformēti uz Gerdas vārda – meitenes, kura šad tad atnāca uz «Ventām» apraudzīt zirgus, pabarot, apmīļot un patrenēties. Klubs bija parādā bankai, un sievietes baidījās, ka viņām zirgus atņems, atklāj Bidere. Kad rudenī Gerda atnāca palūkoties, kā dzīvniekiem klājas, viņa bija šokā – zirgiem bija izspiedušās ribas, tie, aplipuši ar mēsliem, mita tumšā kūtī bez logiem. Jaunā sieviete nepalika vienaldzīga – zvanīja PVD un organizācijai «Ķepu- ķepā». Tomēr tik raiti kā viņa cerēja nekas nenotika.

PVD «skatās caur pirkstiem»

«29. novembrī ieradāmies Carnikavas novadā, mājās «Ventas». Sastopam saimnieci- aklu, vecu kundzi, kura cītīgi stāsta, ka zirgi ir labā stāvoklī. Vecā kundze ir Vēsma, kuras man paliktu ļoti žēl, ja vien tieši viņa nebūtu tā, kura pirms desmit gadiem nobadināja ērzeli, kurš pašlaik dzīvo pie mums,» turpina Bidere. “Dodamies aplūkot zirgus. Ir dienas vidus, bet zirgi vēl nav baroti, nav vesti ārā, nav dzirdīti. Stāv ieslīguši paši savos mēslos, bez pakaišiem.» Kad trīs oficiāli Gerdai piederošie zirgi tiek izvesti, dzīvnieku aizstāvjiem tirpas pārskrien pār muguru. Aplipuši ar saviem mēsliem, kaulaini, raujas nost no pavadām, lai mestos pie pumpja dzert. «Zirgi ir izslāpuši un dzer ilgi, ilgi. Pagalmā stāv viens vienīgs siena rullis un citu saimniecībā nav.» Trīs zirdziņi atrada jaunas mājas. Veterinārārsts ilgi cīnījās par viena nomocītā zirga dzīvību.

Dažas dienas pirms tam PVD pārbaudīja saimniecību un neredzēja pamatu izņemt dzīvniekus. PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs TVNET apliecina, ka pārbaudē tika konstatēti atsevišķi pārkāpumi, taču zirgiem bija nodrošināta gan barība, gan dzeramais ūdens, tie bija tīri un aprūpēti. PVD jātnieku klubam uzdeva novērst konstatētās nepilnības, dzīvnieki izņemti netika, jo tam nebija pamata. Bidere saka: «PVD skatās «caur pirkstiem» – vēl dzīvi ir, neviens nav nomiris, nu tad labi…» Lieta tāda, ka lielos dzīvniekus vienkārši nav kur likt. «PVD ir situācijas ķīlnieks. Latvijā nav neviena lauksaimniecības dzīvnieku patversme. Absurds, bet zirgi skaitās lauksaimniecības dzīvnieki. Vai esat redzējusi kādu zirgu arot lauku? Likumdošana ir veca. Ja PVD izņem šķirnes suņus, to uzturēšanos patversmē nodrošina Valsts nodrošinājuma aģentūra. Kad ar tiesas lēmumu suņi saimniekiem atņemti, tos izsola, un dzīvnieki iegūst jaunas mājas. Ar zirgiem viss ir daudz bēdīgāk.»

Plānveida pārbaudes zirgu novietnēs PVD neveic vispār, jo tās neietilpst riska kategorijā – tikai tad, ja saņemtas sūdzības. Latvijā ir 30 000 dzīvnieku novietnes un PVD rīcībā nav resursu, lai tās visas pārbaudītu. Carnikavas Jātnieku klubs dienesta darbiniekiem bija labi zināms. Šī nebija pirmā reize, kad tika saņemtas sūdzības. Tomēr lēmumu par dzīvnieku izņemšanu PVD tā arī nepieņēma.

Sita un spārdīja

Kad pašvaldības policijas klātbūtnē dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvji saimnieces lūdza izvest ceturto ķēvi vārdā Palmeru, Evita uzleca zirga mugurā un centās aizbēgt, lai dzīvnieks nav jāatdod. Ar lielam grūtībām Bidere pierunāja sievietes ķēvi pārdot. «Ķepu -ķepā» smagi ievainoto dzīvnieku nopirka par 500 eiro. «Pakaļējā kāja pietūkusi, priekškāja struto, ieliekts mugurkauls, elpceļu problēmas,» stāsta Bidere. Diennakts laikā dzīvnieks izdzēra 150 litrus ūdens. Tas liecina, ka ķēve ilgi bijusi bez ūdens. Tagad tiek vāktas liecības, kas aptver vēsturi vairāku gadu garumā un apliecina, ka dzīvnieki tikuši regulāri mocīti.

Lūk, dažas «Ķepu – ķepā» apkopotās liecības: «Evitai pēc kašķiem ar Vēsmu bija ieradums dusmas izgāzt uz Vēsmas zirgiem, spārdot, sitot ar dūrēm, steku, citreiz ar pātagu. Savukārt Vēsma centās ieriebt Evitai, sakot mums, lai nedodam viņas zirgiem sienu vai auzas.» «Siens un auzas vienmēr pietrūka. Vienmēr bija jāsatraucas, ka drīz beigsies un kur dabūt vēl. No siena, kurš sabojājies, centāmies izpurināt katru derīgo stiebriņu.» «Kad tika nodurts kumeliņš, tad es biju viena no meitenēm, kurai vajadzēja pie mājas rakt kapu. Kad negadījumā bojā gāja ķēve, es tikai redzēju viņas mirstīgās atliekas mežā.» «Arī es pametu «Ventas», jo nevarēju izturēt absurdo izturēšanos pret zirgiem, un ģimenes alkoholisma problēmas.»

Laimes spēle

Sociālo tīklu lietotāji ir sašutuši, ka klubi, organizācijas vai saimniecības, kurās tur dzīvniekus, netiek uzraudzītas. Arī tad, ja iepriekš bijuši dzīvnieku labturības pārkāpumi, neviens neliekas ne zinis. Bidere saka, ka problēma ir komplicēta un valstiski nerisināta daudzu gadu garumā. Zemkopības ministrijai ir pēdējais laiks izveidot lielo lauksaimniecības dzīvnieku patversmi, jo zirgu turēšana badā un nepiemērotos apstākļos nav nekāds retums. Divu mēnešu laikā šis ir otrais gadījums, kad tiek glābta lielo, cēlo dzīvnieku dzīvība. Iepriekšējais zirgs biedrībā nonāca no Kauguriem. Tas piederēja kādam romu tautības cilvēkam, kas, sapratis, ka iekūlies nepatikšanās, zirgu atdeva brīvprātīgi. Zirgs svēra 315 kilogramu, lai gan tā svaram jābūt no 500 līdz 700 kilogramiem. «Mūsu iespējas uzņemt zirgus sāk izsīkt, jo pie mums jau mīt 12 zirgi,» saka Bidere.

Pēc viņas domām, visbriesmīgākais ir tas, ka «Ventās» dzīvnieku mocīšana turpinājās desmit gadus. Vasarā dzīvnieki tika ganībās, atkopās, un ziemā viss sākās no jauna. Ne siens, ne spēkbarība zirgiem nebija. «Tā ir māja, uz kuru pašvaldības policija tiek aicināta regulāri. Tomēr nevienam neienāca painteresēties, kas notiek ar dzīvniekiem. Tā bija laimes spēle, ka tie vispār izdzīvoja.» Kad baltā ķēve Palmera atkopsies, to būs iespēja adoptēt. Piecu gadu laikā no «Ķepu-ķepā» adopcijai nonākuši pieci zirgu dzimtas dzīvnieki. «Zirgi, kas ir izmantoti naudas ieguvei un dzīvojuši nepilnvērtīgu dzīvi badā un tumsā, ir pelnījuši saņemt otru iespēju uz normālu dzīvi,» lūdzot ziedot cēlajiem dzīvniekiem «Ķepu-ķepā» kontā ar norādi « Veterinārie pakalpojumi Ventas zirgiem», saka Bidere. Nauda tiks sadalīta starp četriem zirgiem vienlīdzīgās daļās.

Atpakaļ

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase