Tu esi tas, ko tu ēd

Lai zirgs ne tikai labi izskatītos, bet arī būtu spējīgs nest nepieciešamo slodzi, barošana spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Nereti problēmas sākas jau, vien paskatoties uz barības maisu. Ko nozīmē kurš saīsinājums un cik daudz tad manam zirgam vajag?

Bāzei ir jābūt atbilstošai

Ogļhidrāti, proteīni, tauki – nav nekas nedzirdēts, taču cik daudz no tā visa zirgam dienā nepieciešams? Kādas funkcijas veic šīs vielas zirga organismā?

Ja vēl pirms pāris gadiem pārsvarā zirgu silēs tika sabērts liels daudzums spēkbarības, pašlaik daudz uzmanības tiek veltīts precīzai barības sastāva noteikšanai, aprēķināšanai un kvalitātei. Diplomētā lauksaimniecības zinātņu inženiere Manuela Muta uzskata, ka tas ir pareizi: „No daudzām slimībām un problēmām iespējams izvairīties, sastādot nepieciešamās un individuāli pielāgotas uztura programmas. Vispirms gan ir jāsaprot, kura viela par ko organismā atbild un cik daudz no tā visa zirgam vajag”. Lai to paskaidrotu vienkāršāk, mēs izdomājām paraugzirgu, uz kura piemēra aprēķināsim nepieciešamo barības daudzumu un sastāvu.

Paraugzirgs

Veselības stāvoklis: labs

Kondīcija: normāls barojums

Svars: 600 kg, siltasinis

Treniņu slodze: stunda dienā (lekšana 100-110 cm līmenī vai iejāde 1-2 grupas līmenī)

Sacensību slodze: reizi vai divas mēnesī.

Pamatā barības līdzekļi tiek iedalīti divās grupās: rupjā (pamata) barība un papildinošie barības līdzekļi. Šķiedrvielām bagāta pamatbarība ir zāle, skābsiens, vītināts siens, siens un salmi. Pie papildinošas barības ir pieskaitāmi graudi, dažādas sēklas, kā arī kombinētās barības. Cukurbiešu spraukumi, burkānu drabiņas, āboli un sarkanās bietes ir pieskaitāmi pie augļu/dārzeņu barības līdzekļiem.

„Visas barošanas pamatu pamats ir un paliek rupjā barība, t.i. siens”, skaidro Muta. Ja kāds nav pārliecināts, cik daudz rupjās barības zirgam nepieciešams, minimālais pieņemtais rādītājs ir 1.5 kilogrami barības uz 100 kg dzīvsvara dienā. „Šis rādītājs, protams, var būt lielāks, bet nedrīkst būt mazāks. Ja zirgu baro ar labas kvalitātes sienu, tad tā pamata uztura vajadzības jau var principā nosegt ar to vien. Darba slodzes vajadzībām var pievienot spēkbarību”. Ja rupjās barības ir par maz, tas var izraisīt agresivitāti pret saviem sugas brāļiem, koliku tendenci, dažādus uzvedības traucējumus kā gaisa rīšanu vai aušanu utml. „Savvaļā zirgi ir aizņemti ar ēšanu aptuveni 18 stundas diennaktī, un šajā laikā veic līdz pat 60 000 košļāšanas darbību. Košļāšanas darbības ir svarīgas, jo zirga kuņģī nav izplešanās receptoru. Cilvēkam tādi ir, lai dotu signālu, kad ir iestājies sāts. Zirgam savukārt sāta sajūta rodas no nogurušiem košļāšanas muskuļiem. Lai to varētu panākt, turot zirgus staļļa režīmā, ir jānodrošina tiem pietiekami daudz rupjās barības. Lai apēstu 1 kg siena, zirgam nepieciešamas aptuveni 45 minūtes un tas veic procesā līdz 3500 košļāšanas darbībām. Mūsu paraugzirgs, kuram nepieciešami vismaz 10 kg siena dienā, būtu ar ēšanu aizņemts astoņas stundas un veiktu 35 000 košļāšanas darbību. Tādējādi puse nepieciešamā apjoma būtu nodrošināta ar rupjās barības palīdzību. Tam tiek pieskaitīta vēl spēkbarība un ganību zāle. „Šī iemesla dēļ ir nepareizi, ja resniem zirgiem „piegriež” tikai sienu vai salmu daudzumu. Vispirms ir jāsamazina spēkbarības daudzums un jāpalielina kustību daudzums”.

Šādi varētu izskatīties procentuālais barības sastāva sadalījums.

 

Ogļhidrāti

„Paruna, ka zirgam auzas „dod pa galvu” nav bez pamata”, skaidro Manuela Muta. Graudi satur vislielāko enerģijas daudzumu – precīzāk sakot, tajos esošā ciete ir enerģijas avots. Visvairāk cietes ir kukurūzā, miežos un auzās. „Auzas joprojām ir Nr. 1 izvēle graudaugu ziņā. Tam ir arī savs pamats, jo, pat neplacinātā veidā, tās ir visvieglāk sagremojamās, salīdzinot ar pārējiem graudaugiem. Izbarojot miežus un kukurūzu, ir jāpievērš uzmanība, lai tie būtu hidrotermiski apstrādāti – ar tvaiku un spiedienu. Tos nekādā gadījumā nav ieteicams izbarot veselā veidā”. Labāka sagremojamība nozīmē, ka ciete tiek pārstrādāta tievajā zarnā. Viss, kas tur netiek pārstrādāts, nonāk resnajā zarnā un izraisa gremošanas problēmas. Auzām sagremojamības rādītājs ir ap 90%, miežiem – 88%, bet kukurūzai – 78%. Lai nepieļautu kuņģa čūlu un gremošanas traucējumu rašanos, tika noteikta maksimālā cietes robeža: „Tā sastāda 1 gramu uz kilogramu dzīvsvara vienā ēdienreizē. Paraugzirga gadījumā tie būtu 600 g cietes vienā ēdienreizē”. Parasti ražotājs norāda uz graudaugu iepakojuma maisa, cik liels ir attiecīgais cietes saturs. „Principā auzām parasti cietes saturs ir aptuveni 45% uz kilogramu, miežiem – 55%, bet kukurūzai – 60%. Jo augstāks rādītājs, jo mazāk no šī graudaugu veida var izbarot zirgam. Es neiesaku barot auzas un miežus, kopā samaisītus”, brīdina Muta. Bieži vien zirgiem netiek izbarotas tikai auzas vien, bet gan kombinētas ar mušļiem vai granulām.

Daudz diskusiju ir par to, kādā veidā labāk izbarot auzas zirgam – placinātas vai veselas? Ir taisnība apgalvojumam, ka placinātām auzām piemīt labāka sagremojamība, taču tā pārsniedz veselu auzu rādītāju tikai par 3%, turklāt, ēdot veselus auzu graudus, zirgs ir spiests tos vairāk sakošļāt un tādējādi izdalās vairāk siekalu, kas palīdz regulēt skābuma līmeni kuņģī. Placinātas auzas ir ieteicamas pamatā veciem zirgiem vai kumeļiem.

 

Šķidrā enerģija

Tauku piebarošana pamatā notiek ar eļļu – piemēram, saulespuķu vai linsēklu – palīdzību. Neskatoties uz to, ka zirgam nav žultspūšļa, eļļu sagremojamības rādītājs ir visai augsts – sagremojamība tievajā zarnā ir ap 76%. Tauku saturs kopējā barības apjomā ir visai mazs – ap 5%. Parasti eļļas tiek piebarotas sporta zirgiem vai, ja nepieciešams samazināt cietes daudzumu, nesamazinot enerģijas daudzumu uzturā. Arī taukiem ir noteikta maksimālā robeža – 1 g tauku dienā uz 1 kg dzīvsvara, sadalot to uz vairākām ēdienreizēm. „Ja īpašnieks izvēlas samazināt cietes daudzumu zirga barībā, aizstājot to ar taukiem kā enerģijas avotu, tie ir jāievieš uzturā pakāpeniski. Pretējā gadījumā var rasties gremošanas traucējumi, piemēram, caureja. Eļļa lielos daudzumos nav nekāds dabiskais barības līdzeklis zirgam, pat, ja tā ir viegli sagremojama”, brīdina Muta.

 

Olbaltumvielas

Olbaltumvielas jeb proteīni ir neatņemama sastāvdaļa muskuļu masas palielināšanai, saistaudu nostiprinšānai un orgānu, asinsrites un gremošanas procesu nodrošināšanai. Tie veidojas no 20 aminoskābēm, puse no kurām – 9 – ir zirgam jāpiebaro papildus. Tās ir – lizīns, metionīns, triptofāns, leicīns, izoleicīns, treonīns, valīns, histidīns un fenilalanīns. Šīs aminoskābes neveidojas organismā pašas no sevis, pretstatā otrai pusei, kuras organisms spēj izveidot no tauku vai ogļhidrātu avotiem. Ja pat tikai viena no aminoskābēm nav pieejama organismā pietiekamā daudzumā, organisms nespēj pietiekami labi nodrošināt sevi ar paša radītajām olbaltumvielām. Kopš nesena laika olbaltumvielu pārstrāde organismā tiek vērtēta atšķirīgi: „Pašlaik mēs zinām, ka tikai daļa no uzņemtajām olbaltumvielām tiek pārstrādātas tievajā zarnā. Viss pārējais, kas tur netiek pārstrādāts, tiek izvadīts ārā neizmantots. Tādēļ, sastādot uztura programmas zirgam, ir jāpievērš uzmanība, cik liels ir tievajā zarnā pārstrādājamā proteīna daudzums”, norāda Muta.

Olbaltumvielu pamata avots ir siens un zāle. „Ņemot par pamatu zāli, var rēķināt, ka tievajā zarnā pārstrādājamā proteīna saturs ir 80-90% uz kilogramu. Sienam šie rādītāji ir atšķirīgi – pamatā pieņem, ka proteīnu daudzums ir 8% uz 1 kg. Tomēr no tā tievajā zarnā pārstrādājas ne vairāk kā puse. Lai to noteiktu konkrēti, ieteicams veikt siena analīzes”.

 

Piebarot papildus, bet ko tieši?

Reti kad zirgiem tiek dotas tikai auzas vien, bieži tās papildina dažādas granulas, mušļi vai putras. Saožot patīkamo smaržu, daudzi zirgu īpašnieki atplaukst smaidā – ja tas tik labi smaržo, tam ir arī labi jāgaršo, vai ne? Bieži vien šādā emociju uzplūdā tiek aizmirsts par to, kāds ir faktiskais mušļa vai putras labums?

Zirgi bieži vien metas kāri ēst piedāvāto putru, it kā nebūtu ēduši jau trīs dienas. Lielākajā daļā komerciālo barību garšas pastiprināšanai tiek izmantota melase – tumšs cukura sīrups. Nav brīnums, ka zirgi to tik labprāt ēd! Tirgus ir pilns ar putras veidiem, kuru cukura saturs sasniedz pat līdz 9 gramiem uz 1 kg: „Tas ir daudz, bet šīs putras jau nav domātas barošanai ikdienā. Rekomendācijās parasti norāda no vienas līdz maksimums trim reizēm nedēļā. Nupat tirgū parādījusies putra ar cukura aizstājēju – stēviju”. Stēvija ir Dienvidamerikā sastopams augs, kurš ir par 30% saldāks nekā cukurs. Priekšrocība – tas nepaaugstina cukura saturu asinis. Aplejamās putras parasti tiek izmantotas to zirgu uzturā, kuriem ir tieksme uz kolikām vai aizcietējumiem. Putru pamatsastāvā esošās klijas un linsēklas veicina gremošanu un labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa-zarnu trakta darbību. Linsēklas turklāt satur arī vērtīgas gļotas radošas vielas, kas palīdz novērst kuņģa un zarnu sieniņu kairinājumu, kā arī daudz proteīnu un Omega-3 taukskābju. Klijas satur lielos daudzumos balastvielas – šķiedrvielas, un tās veicina aktīvāku kuņģa-zarnu trakta satura izvadīšanu.

Daudzi īpašnieki ķeras pie putras apliešanas īpaši ziemā, kad pašiem salst un liekas, ka silta maltīte nāks zirgam par labu. Tas gan ir māns – no vienas puses, zirgi nav tik jūtīgi pret aukstumu kā cilvēki, bet no otras puses – zirgiem mutes dobumā nav siltuma receptoru, un viņi pat nejūt īpaši, vai barība ir silta vai auksta. Tomēr tā nedrīkstētu būt pārāk karsta, lai neizraisītu apdedzināšanos. „Ieteicams to izbarot tomēr viegli siltu, jo pretējā gadījumā linsēklās esošās gļotu veidojošās vielas nevar iedarboties”, iesaka Muta. Ja zirgam putru izbaro bieži un regulāri, ir jāpievērš uzmanība kalcija saturam uzturā. Iemesls tam ir augstais fosfora saturs klijās, kurš var pārsniegt kalcija saturu pat septiņkārtīgi. Tā rezultātā var rasties bojājumi kaulu audos.

Papildus auzām īpašniekiem ļoti patīk izbarot zirgiem mušļus, un visbiežāk tie tiek izvēlēti, ņemot palīgā acis un degunu, t.i., pēc skata un smaržas. Jo raibāks maisījums, jo labāk, un ja tas vēl labi smaržo, tad līdz maciņam nav tālu jāstiepjas. „Tā ir liela problēma. Nereti izstādēs un sacensībās barību stendos virmo dažnedažādas smaržas, un cilvēki tos izvēlas intuitīvi, pēc skata vai smaržas vien. Ir svarīgi vispirms izpētīt un saņemt informāciju par to, kas patiešām ir nepieciešams”. Vai zirgam vispār tāds muslis ir vajadzīgs? Varbūt pietiek ar auzām un minerālvielu piedevas? „Protams, pamatā jau pietiek ar auzām un labu minerālvielu piedevu, taču dažkārt zirgi mēdz reaģēt saasināti uz palielinātu auzu devu, un tad var izvēlēties musli, kas satur tikai miežus un kukurūzu kā pamata graudaugus”. Svarīgi ir pievērst uzmanību, lai cukura saturs nebūtu pārāk liels – orientējoši var pieņemt 4% melases uz 1 kg kā normālu rādītāju. Nedrīkst gan aizmirst, ka siens un zāle arī satur gana daudz cukura”, norāda Muta.

Ilgu laiku cilvēki vairījās no granulu izbarošanas, aizbildinoties, ka tajās nav redzamas sastāvdaļas un var tikt piemaisīti visādi ražošanas atbirumi un atliekas. „Pirmkārt, jāsaka, ka ražošanas procesā nerodas tikai atkritumi, bet arī vērtīgas rezerves vielas, piemēram, tādi blakusprodukti kā klijas satur vērtīgas minerālvielas un balastvielas. Arī cukurbiešu spraukumi, ābolu drabiņas un raugs ir tā saucamās ražošanas atliekas, bet nebūt ne sliktāk vērtējamas no uztura vērtības viedokļa. Protams, ja ražošanas procesā ir izmantotas augstvērtīgas izejvielas, taču tas attiecas arī uz putrās un mušļos izmantotajām izejvielām. Viens no svarīgākajiem aspektiem gan ir cukura saturs – daudzās barības tas sasniedz pat 9% melases uz 1 kg. Granulām reālāks rādītājs būtu 4% cukura uz 1 kg”. Svarīgs ir arī granulu izmērs – jo mazākas granulas, jo mazāk zirgs tās košļā. Aktīva košļāšana ir svarīga, lai izdalītos pietiekami daudz siekalu. Ja barība ir sagatavota pārāk šķidrā veidā, kā pārslapināta putra vai zupa, pastāv aizrīšanās risks, jo zirgs nespēj to pietiekami labi sakošļāt. Košļāšanas aktivitātes palielināšanai ir svarīga barības struktūra – jo tā ir rupjāka, jo vairāk zirgs tiek rosināts to košļāt.

Pareizās devas

Te viens kausiņš, te puskausiņš – nereti zirgu īpašnieki pārspīlē ar barības daudzumiem. Grūtākais uztura programmas sastādīšanā ir panākt, lai zirgs nesaņemtu ne par maz, ne par daudz uzturvielu un minerālvielu. Svarīgi ir ņemt vērā, kāda ir zirga darba vai treniņu slodze. Pamatā nodala barības daudzumus, kas nepieciešams pamatuzturam un darba/sportiskās slodzes nešanai.

Pamata uzturs ir tas minimālais barības daudzums, kas zirgam nepieciešams, lai nodrošinātu organisma pamatfunkcijas, piemēram, gremošanu un vielmaiņu. Enerģija, kas tiek uzņemta ar pamatuzturu, nodrošina arī vieglas kustības. Pamatuztura vajadzības mainās ekstrēmu laika apstākļu ietekmē, piemēram, kad paliek ļoti auksts vai karsts. Šīs vajadzības tiek rēķinātas MJ ME mērvienībās. ME ir enerģija, kuru organisms pārstrādā vielmaiņas rezultātā, un MJ – megadžouli – ir enerģētiskā vērtība, kas nepieciešama zirgam.

Lai noteiktu pamata uztura vajadzības, zirgs ir jānosver. „Ir iespējams aprēķināt zirga svaru ar zināma vienādojuma palīdzību, bet prakse rāda, ka šādā veidā novirzes no reālās situācijas var būt līdz pat 30%. To nedrīkst neņemt vērā”. Tādēļ Manuela Muta iesaka zirgu nosvērt.

Jebkuras kustības, kas pārsniedz pamata uztura vajadzības, ir jānosedz no darba slodzes uztura. Zirgiem, kuri tiek regulāri jāti vai savādāk kustināti, ir nepieciešama papildu barība muskuļu funkciju nodrošināšanai. Principā tiek izšķirta viegla, vidēja un smaga darba slodze. Vieglā slodzē zirgs strādā katru dienu, 7 dienas nedēļā, 30 minūtes soļos, 20 minūtes rikšos un 10 minūtes lēkšos. Aptuveni rēķinot, šādā slodzē ejošam zirgam pie pamata uztura būtu jāpievieno vēl 25%. Vidēja slodze nozīmē, ka papildus vieglās slodzes rādītājiem zirgs lēkšo vairāk un reizi vai divas mēnesī piedalās sacensībās. Smagā slodzē nodarbināti zirgi ir tie, kas regulāri piedalās distanču pārjājienos, auļošanas, augsta līmeņa iejādes vai konkūra sacensībās. Šādā slodzē zirgam uztura vajadzības pieaug par 50% salīdzinot ar pamata uztura līmeni. Nereti var novērot situāciju, kad zirgi saņem daudz vairāk barības, ja tiem paredzēts piedalīties sacensībās. „Tas ir normāli, ja vien zirga īpašnieks nepārspīlē”, norāda Manuela Muta. Ja darba slodze pieaug, arī barības daudzums jāpalielina pakāpeniski, nevis pēkšņi no rītdienas.

Tāpat arī, aprēķinot zirga barības devas, vasaras sezonā ir jāņem vērā, cik daudz zāles zirgs apēd ganībās. Piepilsētas staļļos ganības ir ļoti ierobežotas, un to uztura vērtība ir tuva nullei.

Avots: St-Georg

Atpakaļ

1 komentārs

  • Iveta

    Iveta Liels paldies par rakstu! Noteikti ieteiktu to izlasīt visiem zirgu īpašniekiem!!!

    6. oktobris, 2017 @ 18.41

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase