6. augusts, 2017 | Trenēšana, Zirgam iesaka
Kādā jūlija nedēļas nogalē 12 interesenti no Latvijas, tai skaitā 9 jātnieki un zirgu īpašnieki no biedrības “Zirguskola”, apmeklēja Edas Vallimae (Eda Vallimäe, www.ratsutamiskunst.ee) organizēto iejādes semināru Igaunijā, Sareveres pilsētā. Semināru vadīja klasiskās iejādes meistars Mariuss Šneiders (Marius Schneider) no Vācijas, un tas ilga divas dienas (15.-16. jūlijā). Semināra dalībnieki bija klasiskās iejādes entuziasti no Igaunijas.
Zirga izglītošana
„Educated horse” jeb „izglītots zirgs” ir vārdi, kuri visspilgtāk palikuši atmiņā no šīm divām dienām. Iejādes uzdevums ir izglītot zirga ķermeni – par to kā veselīgāk un pēc iespējas sev nekaitējot kustēties ar jātnieku mugurā. Taču, runājot semināra vadītāja vārdiem, „there is something between the ears of the horse”. Tas nozīmē – „starp zirga ausīm kaut kas ir” – tās ir smadzenes, kuras ir jāizglīto, lai zirgs apzinātos savu ķermeni un prastu ar to rīkoties.
Daži no zirgiem un viņu cilvēkiem bija ar iepriekšēju pieredzi un izglītības bagāžu – viņu prāti un ķermeņi zināja, ko nozīmē nostādne, ieliekums, traverss un plecs uz iekšu, pieņemšanas un patiess sakopojums. Daži zirgi, savukārt, bija pašā ceļa sākumā, mācījās vienkārši sekot cilvēkam, ielokot savu ķermeni uz abām pusēm. Taču, kas ir vissvarīgākais – gan zirgiem, gan cilvēkiem tika mācīts, ka gan kontakts, gan pakaļkāju aktivitāte, gan kāda konkrēta galvas pozīcija var būt iejādes mērķim kaitējošas lietas – gadījumā, ja zirgs ir saspringts.
Kustību biomehānika
Jūsu zirgs skrien un nedomā? Atslābiniet viņu! Jūsu zirgs negrib kustēties? Atslābiniet viņu! Zirga ķermenis spēj pareizi izglītoties tikai tad, kad par pamatu jebkurai darbībai tiek ņemta relaksēta, „šūpīga” gaita. Tāpēc liela uzmanība tika pievērsta zirga ķermeņa aksiālajai rotācijai, vienkāršiem vārdiem – tam, lai zirga vēders šūpotos sāniski, dodot vietu pakaļkājai, lai to varētu novietot tālāk zem zirga korpusa. Bez ievērības netika atstātas arī zirga galvas kustības – šūpojoties uz augšu uz leju no Atlanta (pirmā mugurkaula skriemeļa) locītavas, kas tika dēvēta par “yes” / “jā” locītavu – jo caur to atbrīvots zirgs galvu šūpo gluži kā sakot “jā” vārdu. Un, pārsteidzošā kārtā, šī nodrošināšanas rezultātā, skrienošie kļuva rāmāki un kustēties negribīgie – aktīvāki. Pat skatītāji varēja dzirdēt, kā zirgu elpa kļuva vienmērīgāka, dziļāka, dzirdamāka un viņu kustības plūstošākas.
Pirms bija ļauts sākt darboties pie sakopojošām darbībām, bija svarīgi atvērt leņķi starp zirga galvu un kaklu, īpaši zirgiem, kuri iepriekš bija guvuši „nepareizu izglītību” jeb kuru galvas pozīcijai bija iemācīta tendence būt aiz vertikāles. Ja zirga kakls ir bloķēts un stīvs, viņa kustībām visā ķermenī trūkst amortizācijas. Salīdzinājumam lasītājs var iedomāties piemēru – vai čūska spētu efektīvi kustēties, ja kāda tās daļa būtu ieģipsēta? Šādā gadījumā turpinot kāpināt slodzi sarežģītākās kustībās, rodas neveselīga, tāpēc arī nepieļaujama slodze locītavām un mugurkaulam. Tātad, amortizācijai un ķermeņa relaksācijai ir izšķiroša nozīme iejādes kvalitātē.
Savstarpējā sapratne
Vēloties uzlabot veselumu, jāpievērš uzmanība detaļām. Labs zirga treneris ir kā detektīvs – vispirms ir jāspēj saprast, kura detaļa traucē vēlamā rezultāta sasniegšanai. Pēc tam jāspēj šī detaļa izolēt, salabot un iekļaut atpakaļ veselumā. Bija redzams, ka dažkārt neizdošanās ir saistīta ar nepietiekamu detaļu paskaidrošanu zirgam. Tāpēc brīžiem nācās zirgu apturēt, lai, stāvot uz vietas, paskaidrotu, ko nozīmē tieši šī konkrētā darbība ar pavadu vai arī tieši šī minimālā svara pārnešana. Pieaugot sapratnei, pieaug arī zirga pašpārliecinātība – viņš atslābinās, tāpēc uzlabojas arī kopējais sniegums.
Zirga galva un cilvēka rokas, kas tur pavadas, iejādē darbojas tikai kā atpakaļsaites uztvērējs. Zirgi cenšas pasargāt savu galvu un kaklu no tiešas iedarbības. Tas saistāms ar viņu izdzīvošanas instinktu – galva un kakls ir svarīgas, sargājamas zonas. Tāpēc, lai izvairītos no kaitīga saspringuma, zirga galvas un kakla pozīcija tieši netika ietekmēta. Pavadas tika izmantotas tikai atpakaļsaites sniegšanai – gan no zirga cilvēkam, gan otrādi. Itin viss, ko jātnieks jūt rokā, viņam signalizē par zirga ķermenī notiekošo. Tāpēc – ja sajūta rokās nav tāda, kā jātnieks vēlas, uzmanība tika pievērsta citām detaļām – atbrīvotībai, epošanai, taisnumam, aksiālajai rotācijai, pakaļkājas soļa garumam. Kad tika uzlaboti šie faktori, zirga galva un kakls bez jebkādas pavadu ietekmes ieņēma veselīgu, relaksētu – uz priekšu/uz leju tendētu un atvērtu pozīciju.
Padziļinātam iespaidam – semināra mirkļi bilžu kolāžā:
Materiālu iesūtīja Zirguskola.lv
