Veselības vārdā

Slikta jājamība, sāpes un kustību ierobežojumi zirgiem mēdz rasties bloķētu locītavu un saspringušu muskuļu rezultātā. Tad talkā nāk manuālie terapeiti. Kā tieši rodas šīs blokādes? Vai var zirgus “salikt vietā”? Par to šajā rakstā stāstīs Vācijas vadošie eksperti.

KAS IR KAS? OSTEOPĀTIJA, HIROPRAKTIKA UN FIZIOTERAPIJA

Tāpat kā osteopātija, arī hiropraktika radās aptuveni pirms 150 gadiem. HIROPRAKTIKA nenodarbojas ar viscerālo ārstēšanu, t.i., ar iekšējiem orgāniem. Tās galvenā darbības joma ir mugurkaula ārstēšana. OSTEOPĀTIJA papildus mugurkaulam arī intensīvi skar ekstremitātes; daudzi nemaz nezina, ka aptuveni 58% zirga ķermeņa svara balstās uz priekškājām. FIZIOTERAPIJU savukārt varētu apzīmēt kā osteopātijas sastāvdaļu. Abām metodēm ir viens un tas pats mērķis, bet tajās izmanto atšķirīgas metodes un paņēmienus. Fizioterapeiti strādā pamatā ar mīkstajiem audiem, kurus viņi nemanipulē, bet gan rūpējas par muskuļiem, kuri kustina locītavas.

Pēc osteopātiskās ārstēšanas, kas novērš blokādes, ieteicams iesaistīt arī fizioterapeitu, kurš ārstē fascijas, muskuļus un visus mīkstos audus. Fizioterapeits var sniegt arī visaptverošu ārstēšanas programmu, kas ietver sevī stresa punktu masāžu, akupresūru vai elastīgo teipošanu.

KAS IR OSTEOPĀTIJA?

Vārds “osteopātija” sastāv no sengrieķu izcelsmes vārdiem “osteon”- kauli un “pathos” – ciešanas. Tomēr šie terapeiti darbojas ne tikai ar kauliem.

Daudzi jātnieki uzdod jautājumu – kad man būtu zirgs jāatrāda osteopātam? Kā saprast, ka zirgam kaut kas kaut kur spiež? Uz šiem jautājumiem nav standartizētu atbilžu, jo katrs zirgs ir personība, kas reaģē uz sāpēm atšķirīgi. Beatrise Šulte Vīne, Vācijas Zirgu osteopātijas institūta (DIPO) dibinātāja, skaidro, ka jāsāk uzmanīties, ja zirgam  pēkšņi sāk palikt grūti izpildīt noteiktus elementus, kurus līdz šim tas izpildīja nevainojami un viegli. Zirgam parasti nemēdz būt tāds attaisnojums kā “šodien nav noskaņojuma”, ja tas nespēj izpildīt dotos uzdevumus; aiz tā slēpjas kāds nopietnāks iemesls. Vīne min sekojošu piemēru: “Ja es gribu izjāt pieņemšanu pa labi, bet zirgu nav iespējams dabūt nostādnē vai ielocīt, tad tam nav nekāda sakara ar dzīvnieka garastāvokli”. Terapeitei ir skaidrs, ka šāds stāvoklis ir simptomātisks iespējamām blokādēm. Ja šāds stāvoklis saglabājas vairāku dienu garumā, tad nepieciešams vērsties pie osteopāta.

OSTEOPĀTIJAS JOMAS

Osteopātija tiek iedalīta trīs jomās: parietālā, viscerālā un kraniosakrālā osteopātija. Kraniosakrālās terapijas laikā tiek mobilizēti smadzeņu apvalki un galvaskausa kauli. Parietālā osteopātija nodarbojas ar muskuļu un locītavu izmeklēšanu. Viscerālā terapija aprobežojas tikai ar iekšējiem orgāniem un to saistaudiem. Eksperte Beatrise Šulte Vīne iesaka sākt ar parietālo terapiju u tikai tad pāriet uz viscerālo ārstēšanu. “Vispirms ir jāiekustina kauli un saites, un tikai tad var pievērsties iekšējiem orgāniem vai kraniosakrālajai terapijai”.

Aptaujājot sociālā portāla Facebook lietotājus, ko viņi domā par tēmu  – manuālā terapija zirgiem -, bieži skanēja atbilde “Pietiek ar pareizu jāšanu!”

Zirgu fizioterapeite Helle Klēvena par to izsakās šādi: “Var jau būt, bet jātnieki jau nepiedzimst uzreiz par profesionāļiem, katrs pieļauj kļūdas un mācās, ko nozīmē laba jāšana”. Tāpat arī cilvēki un to dzīves paradumi mainās. “Agrāk mēs bērnībā skraidījām pa mežu, kāpām kokos, vienmēr uzturējāmies ārā, cik vien iespējams. Mūsdienās turpretī daudzi bērni pat nemāk skriet atmuguriski, jo pavada laiku tikai datora vai televizora priekšā. Nav jābrīnās, ka pat bērniem ir smagi kustību traucējumi, un šāda tendence var padarīt jātnieku par zirga problēmu cēloni. Savas sliktās motorikas dēļ jātnieks nemaz nespēj izsekot zirga kustībām un tādējādi provocē saspringumu”.

Arī jātnieki, kas, piemēram, ir šķībi krustos vai kuriem ir nevienāda garuma kājas un kuri attiecīgi visu laiku noslogo vairāk vienu vai otru kāpsli, var izraisīt zirgam problēmas. “Zirgam visu laiku ir jāuztur pretspiediens. Tas būtu pielīdzināms situācijai, kad jūs ilgāku laiku nestu pilnu iepirkumu maisu tikai vienā rokā”, skaidro Klēvena.

Tādēļ paralēli zirga ārstēšanai ir svarīgi arī risināt jātnieka problēmas, lai gan nereti mainīt jātnieka kustību ieradumus ir daudz grūtāk. “Es bieži novēroju cilvēkus skriešanas laikā – daudzi no tiem skrien pilnīgi asinhroni, viņu rokas visu laiku kustās atšķirīgi, vai arī kustina kājas atšķirīgā ritmā. Tā kā zirgiem ir četras kājas, tie daudz ātrāk spēj atrast savu ritmu, līdz ar to zirgu kustības ir vieglāk ietekmēt”.

Neskaitot labu vai sliktu jāšanu, ir jānodrošina arī labas kvalitātes barība. Līdzīgi kā cilvēkiem, sliktas kvalitātes produkti izraisa sliktu pašsajūtu. Ja kuņģis vai zarnu trakts tiek par daudz kairināts sliktas barības ietekmē, ja spiež segli vai vēderjosta, arī tas var izraisīt problēmas. Te nu ieslēdzas viens no osteopātijas principiem – ja viens zobratiņš ķeras, tad ķeras visa sistēma.

Terapeite Helle Klēvena uzskata, ka arī vēsturiskās attīstības aspekts ir izšķirošs: “Zirgi mūsdienās tiek audzēti ar krietni lielāku tīrasiņu piejaukumu, līdz ar to ir vieglāk jājami, bet arī daudz jutīgāki nekā smagie vecā tipa holšteinieši. Mūsdienu zirgi daudz ātrāk reaģē uz nelīdzsvarotu jātnieka uzsēdi”.

Arī zirga eksterjeram ir nozīme, tāpat kā traumām un lielajai slodzei, kurai ir pakļauti sporta zirgi.

VIENREIZ IEBĪDĪT VISU VIETĀ?

Par spīti daudziem apgalvojumiem, blokādes nav izbīdījušās locītavas. Beatrisei Šultei Vīnei sagriežas kuņģis, dzirdot vārdu “sabīdīt vietā kaulus”. “Zirgs ar izslīdējušu locītavu vai skriemeli nespētu noiet ne metru! Tas visticamāk gulēs bezsamaņā uz zemes, un to nāksies iemidzināt, nevis pakļaut manuālās terapijas paņēmieniem”. Ar blokādēm saprot vienas vai vairāku locītavu kustīguma ierobežojumu. Tomēr daudzi zirgu īpašnieki, tikko padzirdējuši krakšķēšanu terapijas laikā, uzreiz domā, ka šajā brīdī skriemelis tiek iebīdīts atpakaļ īstajā vietā, lai gan patiesībā krakšķēšana ir tikai akustisks signāls, kas liecina, ka ir radies spiediens. Efektīvai ārstēšanai krakšķēšana nav svarīga.

“Blokāde ir atgriezenisks, tas ir – novēršams locītavas funkcijas traucējums, kura rezultātā ir ierobežots locītavas kustīgums”, tā skaidro zirgu fizioterapeits un osteopāts Štefans Štammers. “Ir arī tādi funkciju traucējumi, kas izraisa pārlieku kustīgumu, un tie bieži vien ir sāpīgāki”.

Barbara Veltere-Bollera, zirgu fizioterapeite, skaidro: “Ja runa iet, piemēram, par jostas mugurkaula skriemeļu šķērsizaugumiem, kas ir pārkaulojušies un saauguši kopā viens ar otru, tad šajā gadījumā blokāde ir absolūti neatgriezenisks kustību zaudējums locītavā. Šādu blokādi nav iespējams atbrīvot ar manuālās terapijas palīdzību. Turpretī tā saucamās restrikcijas locītavās ir atgriezeniskas disfunkcijas, kuras praksē nepareizi tiek dēvētas par blokādēm”. Tās parasti izpaužas kā vieglas artrītiskas izmaiņas locītavas kapsulā, vai arī veidojas saitēs, kas balsta locītavas. Tur atrodas pamatā divi svarīgākie receptori, kuri pārslodzes vai pārstiepšanas gadījumā reaģē ar kontrakciju un tādējādi izraisa kustību zaudējumu. Tie ir Pačīni un Ruffini ķermenīši, kurus ir iespējams sasniegt ar manuālās terapijas palīdzību un novērst to sasprindzinājumu. Pačīni receptoru gadījumā tas notiek manipulāciju rezultātā vai arī sekundi līdz divas ilgstošu šūpojošu kustību ietekmē. Ar šo paņēmienu novērš arī Ruffini ķermenīšu (stiepšanās receptoru) sasprindzinājumu. Tā ir labākā metode, lai maigi atbrīvotu locītavu blokādes. Manipulācijas gadījumā ķermenis uz to nespēj reaģēt, un, ja restrikcijas cēlonis slēpjas čipā vai kaulu izaugumos, tad manipulācijas var radīt pat vēl lielākus bojājumus.

 

Blokādes process:

Blokāde vienmēr skar visu muskuļu, saistaudu (fasciju) un locītavu kompleksu. Turklāt blokāde notiek trīs dažādos līmeņos:

  • Mehāniskais līmenis – muskulatūra saspringst, tādēļ kustības tiek ierobežotas. “Piemēram, sasprindzināta bicepsa dēļ elkonis vairs nespēj izstiepties”, skaidro Štefans Štammers;
  • Neiroloģiski-muskulārais līmenis – koordinācija tiek traucēta;
  • Bioķīmiskais līmenis – locītavas kapsulas vide mainās, piemēram, nepareizas barošanas rezultātā.

 

BLOKĀDES CĒLOŅI

Kā blokādes rodas? Beatrise Šulte Vīne uzskata, ka primārais izraisītājs ir traumas: “Piemēram, zirgs paslīd aplokā vai ganībās un pakrīt, vai sapinas apaušos, būdams piesiets atsaitēs, atsit galvu pret zemu griestu siju, ievārtās boksā un vairs netiek augšā,  vai arī segli ar nederošu karkasu vai jātnieks ar nepareizu uzsēdi izraisa spiedienu”. Šie faktori izraisa muskuļu sasprindzinājumu, kas savukārt iedarbojas kā nepareizas vilkmes spēks uz mugurkaula skriemeļiem, kuri tā ietekmē deformējas. Šīs tā saucamās disfunkcijas liek zirgam ieņemt saudzējošu pozu, kas beigu beigās izplatās pa visu ķermeni un var izpausties, piemēram, kā pakaļkāju klibums. Osteopātijā šo attīstības ciklu dēvē par cēloņa-seku ķēdi. Ikvienam jātniekam ir jāapzinās, ka muskuļu sasprindzinājumi zirgam nodara sāpes. Sāpes nozīmē stresu, kas papildus fiziskiem bojājumiem izraisa arī psihiskas dabas traucējumus. Stress un sāpes ir vairākkārt zinātniski pierādītas parādības, izmantojot kortizona līmeņa rādītājus asinīs. “Nedrīkst aizmirst, ka sasprindzināti muskuļi saspiež mazos asinsvadus, līdz ar to muskuļu šūnas tiek sliktāk apgādātas ar skābekli. Tas vēl papildus ierobežo muskuļu funkcijas, kas atkal ietekmē locītavu kustīgumu, jo muskuļi ir locītavu kustinātāji”, skaidro Šulte Vīne. Šāds stāvoklis saglabājas, līdz blokāde tiek novērsta, un to izraisošie faktori, piemēram, nederoši segli, ir izslēgti. Paaugstināts muskuļu tonuss kā cilvēkam, tā zirgam var būt gan fizioloģiski, gan psiholoģiski noteikts. Abos gadījumos organisms ir uzņēmīgāks pret sāpēm, tas ir – sāpju izjūta saasinās. “Vislabāk ir novērot zirgu katru dienu un pārbaudīt, vai zirgs nereaģē uz spiedienu pakausī, seglu vietā, vai vēderjostas rajonā ar sāpīgu izteiksmi”, iesaka Helle Klēvena.

 

PĀRSLODZE

Mūsdienu zirgaudzēšanas panākumu rezultātā ļoti bieži no blokādēm cieš jauni zirgi. “Pašlaik mēs audzējam ļoti elastīgus zirgus, kuriem ir fantastiskas gaitas, taču ķermeņa uzbūve šim nolūkam nav īsti nodrošināta. Protams, četrus gadus vecs zirgs spēj pārlekt 160 cm šķēršļus. Reti kad problēma slēpjas pakaļkāju struktūrās atspēriena brīdī, bet gan vairāk priekškāju struktūrās piezemēšanās brīdī. Zirgs gan var uzlekt augstu, bet nav paredzēts, ka viņš no tāda augstuma piezemēsies”, uzskata Štefans Štammers. Jaunzirga ķermenis nemaz nav spējīgs šādu slodzi uzņemt ar savu muskulatūru un attiecīgi stabilizēt. Tādēļ Štammers ārstē jaunzirgus savādāk, nekā labi muskuļotus vecākus sporta zirgus. “Strādājot ar jaunzirgiem, es allaž mēģinu atšķirt blokādes, kuras kavē zirga apmācības procesu, no tādām, kas īslaicīgi var noderēt apdraudēto struktūru stabilizēšanai”. Protams, pareizs darbs ar zirgu ir svarīgs. Pie tā pieder tādi neatņemami elementi kā ritms, atslābinātība un kontakts, kā arī līdzsvara attīstīšana pamatgaitās, ievērojot vienmērīgu, uz priekšu virzītu kustības tempu taisnās līnijās un apvidū. Blokādes ir svarīgi novērst tikai tad, ja tā rezultātā ir iespējams stabilizēt visu sistēmu. Pretējā gadījumā ir jāizstrādā individuāls terapijas plāns kopā ar zirga treneri, lai varētu sasniegt noturīgu rezultātu.

 

BLOKĀDE KĀ “SOS” SIGNĀLS

“Blokādes uzdevums ir stabilizēt kustību segmentu, un no zirga skatupunkta tā ir veids, kā īslaicīgi pasargāt ķermeni. Piemēram, zirgs ar vāji attīstītu muskulatūru sasprindzinās mugurā, tādējādi ierobežojot kustīgumu, bet vienlaikus arī nepieļaujot, ka jātnieks vēl vairāk noslogotu jau tā vājo muguru. Šāda zirga reakcija ir skaidrojama ar tā dabiskajiem instinktiem. “Dabā zirgam ir vienmēr jābūt gatavam risinājumam, lai varētu aizbēgt briesmu gadījumā. Tajā brīdī zirgu  neinteresē, kādas būs šī risinājuma ilgtermiņa sekas”, skaidro Štammers. Galu galā runa ir par izdzīvošanu.

 

TERAPEITI UN TERAPIJAS VEIDI

Manuālās terapijas nav populāras tikai zirgiem vien, krietni senāk tās tika un joprojām tiek pielietotas cilvēku medicīnā. Tomēr osteopāts, kas izglītojies cilvēku ārstēšanā, neķersies pie zirga. Lai gan zirga un cilvēka nervu sistēmas ir ļoti līdzīgas, ķermeņa uzbūvē ir būtiskas atšķirības. Zirga mugurkauls stiepjas kā uz augšu izliekts loks, kamēr cilvēka mugurkauls līdzinās dubultam S-burtam.

Arī iekšējie orgāni cilvēka ķermenī ir izvietoti tā, ka tos var viegli iztaustīt. Zirgam ir grūti manuāli apstrādāt iekšējos orgānus, un nākas meklēt aplinkus ceļus, piemēram, iedarbojoties uz t.s. fascijām. Beatrises Šultes Vīnes skatījumā svarīgākā atšķirība ir tas, ka zirgs nespēj pateikt, kur tam sāp. “Asinsizplūdumus, kuri zirgam var rasties to vai citu iemeslu dēļ, ir ļoti grūti pamanīt. Ja zirgam ir asinsizplūdums mugurā, piemēram, jo aploka biedrs to ir saspēris, var gadīties, ka seglošanas brīdī zirgs atglauž ausis, bet ar jātnieku mugurā jau vispār nekas vairs nesanāk. Zirgam sāp, un jātnieks nespēj saprast, kur slēpjas sāpju cēlonis, jo no pirmā acu skatiena asinsizplūdumu nav iespējams noteikt”.  Osteopāts iztausta muguru un var atrast cēloni. Lai izmeklētu zirgu, nepieciešama iejūtība un pacietība.

 

BLOKĀDES NOVĒRŠANA

Osteopātija balstās un īpašu manuālo paņēmienu (manuāls = ar rokām veicams) pielietošanu. Mērķis allaž ir viens – atbrīvot fascijas, mobilizēt locītavas, atslābināt muskuļus. “Locītavās, saitēs un fascijās atrodas receptori, kurus es ar manuāliem paņēmieniem iedarbinu”, skaidro Barbara Veltere-Bollere. Arī Štefans Štammers uzsver, cik svarīgi ir strādāt iejūtīgi un maigi: “Es blokādes atbrīvoju, izmantojot lēnas, maigas un mobilizējošas kustības, iedarbinot funkciju ķēdi. Secība allaž ir sekojoša: muskulatūra, saistaudi, locītavas”. Tādējādi manuāli terapeitiskā mobilizācija nereti iet aplinkus ceļus cauri dažādām struktūrām. Par spīti visam reizēm nepieciešams pielietot zināmu spēku. “Protams, var strādāt arī ar tiešiem impulsiem. Tiem jāiziet pēc iespējas īsāks ceļš ar maksimālu ātrumu”, piebilst Štammers.

Veiksmīgai terapijai ir svarīgs ne tikai pacienta ķermenis, bet arī paša terapeita fiziskais darbs: “Terapijas laikā es izmantoju savu ķermeni ne tikai, lai iekustinātu, bet arī, lai izjustu un ļauju roku kustībām iziet cauri zirga ķermenim. Ja kaut kur kaut kas klemmē, es zinu, ka šajā vietā ir problēma”.

Svarīgi ir ņemt vērā kustību procesa funkciju ķēdes. “Tā es, piemēram, izstiepju priekškāju, vienlaikus manipulējot krūšu kaulu uz augšu, lai zirgs paceltu muguru. Ja es tikai izstieptu priekškāju, mugura ieliektos uz leju, bet no tā es kā reizi gribu izvairīties”.

“Parasti es sāku manipulācijas no zirga priekšgala un strādāju uz aizmuguri, jo krūšu kurvis un pleca lāpstiņa ietekmē pakaļkājas, kuras nespēj strādāt kā nākas, ja priekšā ir kāda blokāde. Nākamajā dienā pēc terapijas zirgs ir jākustina, lai tas apgūst jaunās ķermeņa izjūtas”.

Osteopāti brīdina un neiesaka ielaisties ar terapeitiem, kas izmanto rupjas manipulācijas un darbojas teju kā “kaulu lauzēji”. Fizioterapeite Helle Klēvena noraida iespēju veikt manipulācijas pēc “garās sviras” principa. “Agrāk apmācībā mums to tā vēl pasniedza. Tomēr pašlaik ir zināms, ka šī metode var nodarīt pārāk lielus bojājumus. Pirms nonākt pie sāpīgās vietas mugurā, es noslogoju un strādāju ar naga, lecamajām, karpālajām un gūžu locītavām. Ja tajās slēpjas kāda trauma, par kuru es nezinu, tad ātri vien var saskarties ar lielām problēmām”.

Ir uzmanīgi jāizturas pret manipulāciju veikšanu bez iepriekšējas diagnozes vai rentgena uzņēmumiem. “Ja ir radies, piemēram, plīsums kaulā, tad manipulācijas var nodarīt smagus bojājumus”, brīdina Barbara Veltere-Bollera. Viņa dod priekšroku maigai locītavas kapsulas stiepšanai, masāžai, vibrācijai vai muskulatūras svārstībām. “Zirgam ir jāatslābinās terapijas laikā. Zirgs pats man parāda, ko es drīkstu darīt. Ja tam jau ir bailes un tas negrib, lai tam pieskaras kādā vietā, es nedrīkstu ar varu tur spiesties virsū. Turklāt stresa ietekmē muskuļi tikai vēl vairāk sasprindzinās un tad vairs nav apstrādājami”.

Pat, ja zirgs labi sadarbojas, terapija reti kad ir pabeigta pēc vienas reizes. “Daudzi īpašnieki cer, ka pietiek ar vienu rokas pielikšanu un viss uzreiz būs kārtībā!”, saka osteopāte. Tas gan reti kad tā ir. “Vairākumā gadījumu ārstēšanai nepieciešamas vairākas manipulāciju reizes, jo problēma ir izpaudusies dažādos faktoros”. Viņa atminas kādu poniju, kuram bija problēmas ar mugurkaulu, jo gadiem ilgi zirgs bija ieņēmis nedabisku, nevienmērīgu pozu, lai varētu paskatīties pāri augstajai boksa sienai. Šādus organisma bojājumus, kas radušies ilgstošas iedarbības rezultātā, nav iespējams novērst vienas dienas laikā.

Lai problēmu atrisinātu ar noturīgu efektu, ir svarīgi, lai zirgs vairs nenonāktu šādā situācijā, kā piemērā ar poniju – logu nācās iebūvēt zemāk. Tāpat arī jātnieks saņem padomus treniņos, piemēram, izmantot kārtiņas uz zemes vai dažādus vingrinājumus. Šie vingrinājumi veicina atveseļošanās procesu. Barbara Veltere-Bollere īpaši iesaka darbu kordā, lai gan tikai ar kapcungu, lai neradītu lieku spiedienu uz jau tā saspringto ķermeni. “Es gribētu izvairītos no visa, kas rada spiedienu. Darbs kordā palīdz mobilizēt fascijas – gareniskā liekšanās voltos šajā ziņā ļoti palīdz”.

 

KO BLOKĀDE MUMS SAKA?

Ja terapeits atbrīvo blokādi, nezinot tās rašanās cēloni, tam var būt sliktas sekas, brīdina Štammers: “Piemēram, paņemsim zirgu, kurš ir sasprindzis plecu lāpstiņā. Pēc vairākām mobilizējošām ārstēšanas sesijām zirgs šķietami jūtas labi un ir vērojams īslaicīgs uzlabojums. Tomēr var gadīties, ka šis saspringums kalpoja kā aizsargs, lai ļautu viegli sakairinātai stiegrai atveseļoties. Ja šis aizsargs visu laiku tiek novērsts, nezinot pamata cēloni, tā rezultātā var rasties vēl lielāki stiegru bojājumi. Līdzīgu dinamiku var izraisīt arī, ja funkciju traucējumus mēģina ārstēt tikai medikamentozā ceļā. Veterinārajai un fizioterapijai vai osteopātiskajai terapijai vienmēr ir jābalsta un jāpapildina vienai otru”.

 

ĀRSTĒŠANAS KONCEPCIJA

Ir četri pamatprincipi, kas veido osteopātiskās ārstēšanas koncepta pamatu:

  • Struktūras un funkcijas kopsakarība

Ķermenis ir vienots kopums, kurā ķermeņa uzbūve un fizioloģiskās kustības ir viena no otras atkarīgas. Piemērs: ja zirgs iepriekšējā dienā bijis pie kalēja, un tas nav pareizi apgriezis nagus, tā rezultātā cieš ne tikai naga nostādne, bet arī visa zirga kājas funkcija, kas savukārt ietekmē arī mugurkaulu.

  • Arteriālais likums

Vielmaiņa var darboties labi tikai, ja asins un limfas pieplūde un novade darbojas netraucēti un to neierobežo muskuļu sasprindzinājumi, rētas vai stingri savilktas fascijas.

  • Ķermeņa vienotība

Visas ķermeņa daļas veido vienotu sistēmu, un ikviena struktūra un funkcija savstarpēji ietekmē viena otru. Šādu sistēmu var iztēloties kā mehānisku pulksteni – ja viens zobrats ķeras, tad viss pulksteņa mehānisms nedarbojas pareizi.

  • Ķermeņa pašregulācija

Vesels ķermenis spēj pats apkarot traucējumus kā, piemēram, infekcijas ierosinātājus un savainojumus. Tikai, kad pašregulācijas mehānisms ir bojāts un pārslogots, ir jāiesaistās terapeitam.

 

ANAMNĒZE UN ADSPEKCIJA

Jebkuram manuālajam terapeitam ir jāpieturas pie principa “ārstēt, nevis traumatizēt”. Svarīgi ir veltīt pietiekami daudz laika gadījuma izmeklēšanai, parasti ne mazāk par 60-90 minūtēm. Terapeitam ir jāspēj izveidot kopējais priekšstats par funkcionālo un klīnisko locītavu stāvokli, kas ir iespējams tikai, ja terapeitam ir visaptverošas medicīniskās zināšanas.

Terapija sākas ar anamnēzi, skaidro Barbara Veltere-Bollere. “Vispirms es noskaidroju, vai zirgam ir kāda iepriekšēja slimība vai traucējumi, piemēram, vai tas ir kritis. Svarīgi ir zināt arī, kādi uzdevumi zirgam ir jāveic, vai tas tiek izmantots sportam vai tikai izjādēm apvidū”. Pēc anamnēzes osteopāte kārtīgi apseko zirgu – tā ir t.s. adspekcija. Šķirne, tips, treniņu līmenis, vecums, seglu vieta – tās visas ir norādes, pēc kurām var novērtēt kopējo stāvokli un atpazīt iespējamos problēmu cēloņus.  Tiek novērtēts arī ekipējums. Barbara Veltere-Bollere tālāk liek zirgu vadāt soļos, lai novērtētu kustību traucējumus. “Tā kā cilvēks nespēj uztver vairāk nekā 16 attēlu sekundē, tad soļi ir vispiemērotākā gaita analīzei”. Svarīgi ir, lai nebūtu novērojams nekāds klibums, ko izraisa sāpīgas ķermeņa pozas. “Tādā gadījumā es zirgu nedrīkstētu apstrādāt, jo es nezinu, vai apakšā neslēpjas smagākas traumas, piemēram, lūzums”. Hellei Klēvenai ir svarīgi, lai pirms adspekcijas zirgs netiktu kustināts. “Es gribu redzēt, kā zirgs iziet no boksa”.

 

IZTAUSTĪT PROBLĒMAS

Ja visi pamatjautājumi ir noskaidroti, Barbara Veltere-Bollere sāk iztaustīt zirga ķermeni – viņa izjūt piepampumus, karstākus un jūtīgākus punktus. “Problēmai var būt dažādi cēloņi. Piemēram, kreisās priekškājas kustību traucējums var rasties no labās pakaļkājas. Anatomiskie pamatojumi ir ļoti sarežģīti, tādēļ ir jānosaka cēlonis, kas ne vienmēr atrodas tajā pašā vietā, kur ir simptomi”. Piemēram, iegurņa šķībums var būt saistīts ar zarnu trakta problēmām. Ja zirgam ir novērojama zarnu disbakterioze un šķidri izkārnījumi, aklā zarna uzpūšas. Parasti tās tilpums ir aptuveni 30 litri, bet problēmu gadījumos tā var izplesties līdz 70 litriem. Aklā zarna atrodas zirga labajā pusē zem zarnām. Palielinātā tilpuma dēļ vēdera dobumā veidojas disbalanss, jo zarnas paceļ labo iegurni augšup. Zirgs tādēļ sāk spert nevienāda garuma soļus un ir šķībs, kas šajā gadījumā nav attiecināms uz locītavu vai mugurkaula problēmām.

Tādēļ terapeitam ir jānovērtē ikviena zirga ķermeņa daļa. “Pēc naga locītavas es spēju noteikt, cik ilgi jau pastāv kustību traucējums. Naga locītavai vienmēr jābūt brīvā kustībā. Ja tā ir sagriezusies uz iekšu un praktiski nav pagriežama uz ārpusi, tad tas norāda uz vecu kaiti”.

 

IZMEKLĒJUMU PROCESA PĀRBAUDES SARAKSTS

a)     Anamnēze: simptomu uzskaitījums un slimības vēsture. Kur izpaužas problēmas, cik ilgi?

b)     Adspekcija: ārstējamā zirga aktuālā stāvokļa novērtējums, sākumā stāvus, tad kustībā uz cieta un uz mīksta pamata.

c)     Kontakta nodibināšana ar zirgu: izmeklēšanas un terapijas laikā zirgam jābūt pilnīgi atslābinātam, un tādēļ terapeitam ir jāiepazīstas ar zirgu.

d)     Palpācija: osteoterapeitiskās ārstēšanas pamats, kas nozīmē visa ķermeņa apglāstīšanu un iztaustīšanu, lai noteiktu kaulu un muskuļu punktus.

e)     Izmeklēšana un ārstēšana: ekstremitāšu un mugurkaula locītavu kustīguma izmeklēšana, kurai seko mobilizācija vai manipulācija.

f)     Kontrindikācijas: ja zirgam ir novērojama akūta asiņošana vai citi ievainojumi, piemēram, lūzumi, nekādu osteopātisko terapiju veikt nedrīkst!

Avots: St. Georg

Atpakaļ

1 komentārs

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase