Auzas un citi graudi zirgu ēdienkartē

Autors: Dr. Vikija Glāzgova, Harbro Ltd

Iekļaujot zirgu ēdienkartē graudus, ir jāuzmanās, jo zirga gremošanas sistēma nespēj vienlaicīgi pārstrādāt pārmērīgu cietes daudzumu. Zirga kuņģim ir ļoti ierobežots tilpums – tas ir aptuveni regbija bumbas lielumā.

Cietes sagremošana nelielos apjomos sākas jau kuņģī, pirms barība nonāk tālāk zirga tievajā zarnā, kur tiek pārstrādāta lielākā daļa cietes. Barība diezgan ātri pārvietojas zirga gremošanas trakta priekšējā daļā – aptuveni 1-6 stundu laikā.

Turklāt zirga organisms izdala fermentu, kas atbild par cietes pārstrādi – amilāzi – tikai ierobežotā daudzumā;  salīdzinot, piemēram, ar cūku, zirga organisms izdala tikai 10% no tās amilāzes fermenta daudzuma.

Būtībā tas nozīmē, ka zirgam ir ierobežotas spējas pārstrādāt graudus, un tādēļ nav ieteicams tam vienā ēdienreizē uzņemt lielu daudzumu cietes. Parasti zirgu barošanā tiek ievērots princips, ka vienā ēdienreizē nedrīkst izbarot vairāk nekā 2 kg spēkbarības.

Dažiem zirgiem pat šis maksimālais ēdienreizes apmērs ir krietni jāsamazina, un droši būtu neizbarot vairāk nekā 1.5 kg spēkbarības vienā ēdienreizē. Jebkāds pārlieks spēkbarības daudzums, kas uzņemts vienā reizē, nozīmē, ka nepārstrādātā ciete nonāks resnajā zarnā, kas nav īsti paredzēta šādam nolūkam un radīs zarnu pārslodzi. Tās rezultātā kritīsies pH rādītājs un ies bojā „labās,  šķiedrvielas pārstrādājošās baktērijas, veicinot „slikto”  baktēriju vairošanos un toksīnu izdalīšanos.

Ironiski šāda zarnu trakta līdzsvara izjaukšana nozīmēs, ka zirgs nespēs sagremot un lietderīgi izmantot visu enerģiju no barības, kuru īpašnieks, labu gribēdams, tik dāsni sabēris tam silē, kā arī palielināsies koliku, kuņģa un zarnu čūlu un citu gremošanas problēmu risks.

Auzas ir tradicionālā graudu izvēle zirgu barošanā un vairāku iemeslu dēļ arī vislabākā. Sāksim ar to, ka auzas ir viegli sagremojamas un tajās ir vislabāk sabalansētas uzturvielas: auzas satur aptuveni 53% cietes, 12% olbaltuma, 5% tauku un 12% šķiedru. Tām ir visaugstākais šķiedru saturs un zemākais enerģijas līmenis, kas padara auzas par drošāko graudu veidu, kas izbarojams zirgiem.

Viens no svarīgākajiem argumentiem par labu auzām ir, ka tajās esošo cieti viegli un efektīvi (līdz pat 83%) spēj pārstrādāt tievajā zarnā esošie fermenti. Tādējādi auzas neveicina cietes pārslodzi resnajā zarnā, kā, piemēram, ciete, kas ir kukurūzā un miežos.

Daudzi zirgu īpašnieki pieturas pie pārliecības, ka auzas padara to zirgus pārāk enerģiskus un nervozus. Patiesībā, kā ar jebkuru spēkbarību, ja tā tiek izbarota atbilstoši faktiskajai, nevis iedomātajai vai paredzamajai slodzei, auzas reti kad rada problēmas. Daudzi zirgi var bez jebkādām problēmām uzņemt auzas lielos daudzumus, un tikai neliels skaits zirgu, kas ir īpaši jūtīgi, mēdz reaģēt ar pārlieku uzbudināmību un nervozitāti.

Šo „uzkurinošo”  efektu patiesībā izraisa ciete, kas strauji sadalās glikogēnā un tālāk glikozē. Šie cukuri ātri uzsūcas zirga organismā, nodrošinot tam enerģijas pieplūdi.  Lai gan vairumu zirgu tas neskar, daži tomēr reaģē ar pārlieku uzbudināmību. Daudzi nemaz neaizdomājas, ka pastāv tikpat liela vai vēl lielāka iespējamība, ka to var izraisīt arī kukurūza un mieži (kuriem ir augstāks enerģētiskais saturs), nekā auzas.

Miežu graudam, kas satur aptuveni 65% cietes, ir ciets kodols, kuru zirgi nevar tik viegli sakošļāt, tādēļ tos parasti placina. Tomēr pat placinātā veidā miežiem, ja tos izbaro kā vienīgo spēkbarību, bez piemaisījumiem, ir ļoti zema sagremojamība zarnu trakta priekšējā daļā (pirms resnās zarnas) – tikai ap 21%, kas nozīmē, ka lielākā daļa cietes nonāks resnajā zarnā, izraisot acidozi (pārskābinātību) un iespējamas problēmas ar nagu karsoni, kuņģa un zarnu čūlām un kolikām. Tādēļ, izvēloties pamata spēkbarības graudu veidu, auzas ir daudz drošāks variants nekā mieži.

Graudu mikronizēšana. Avots: Baileys

Vienkārša graudu saplacināšana vai samalšana būtībā ir līdzvērtīga košļāšanas procesam, un tās mērķis ir tikai izmainīt grauda fizisko struktūru, sadalot grauda apvalku un samazinot grauda daļiņu izmēru, lai fermenti varētu vieglāk piekļūt grauda kodolam. Fiziskā apstrāde tikai minimāli uzlabo cietes pārstrādājamību. Ar zirgiem veiktie pētījumi liecina, ka kukurūzas placināšana uzlaboja tās sagremojamību tievajā zarnā tikai par 1%.

Graudus mēdz arī pakļaut termiskai apstrādei (piemēram, mikronizēt, ekstrudēt, karsēt, kā arī pārstrādāt pārslās vai granulās), izmantojot karstuma, mitruma, spiediena un fiziskas apstrādes kā placināšanas vai malšanas paņēmienus. Šādas apstrādes rezultātā grauda struktūra tiek pilnībā izjaukta, kas ļauj zirga zarnu traktā esošajiem fermentiem viegli piekļūt grauda cietei, pārvēršot to glikozē, kuru zirgs var viegli absorbēt no tievās zarnas un lietderīgi izmantot enerģijai.

Šāda apstrāde samazina iespēju, ka neapstrādāta ciete nonāk zirga zarnu trakta aizmugurējā daļā un izraisa iepriekš minētās problēmas. Tādēļ jebkurus citus graudus, izņemot auzas, drīkstētu izbarot zirgam tikai tad, ja tie ir termiski apstrādāti.

Avots

Atpakaļ

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase