Operāciju zālē – zirgs!

Nereti tās ir neplānotas un lielākoties nāk kā šoks īpašniekam – ja zirgam nākas veikt operāciju, daudziem tas skan kā baisa diagnoze. Cik nopietns ir narkozes risks? Cik lielas ir izveseļošanās iespējas? Cik dārgi tas maksā? Šajā rakstā mēģināsim atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem par un ap zirgu operācijām, vadoties no Vācijas prakses.

Uz galda

Zirgu operācijas prasa ļoti smalkas zināšanas un prasmes kā cilvēkresursu, tā tehnoloģiskajā ziņā, tādēļ veiksmīgs iznākums ir iespējams tikai ar saliedētu komandu.

Sešgadīgā ērzeļa skatiens aizmiglojas, galva lēnām grimst lejup. Narkozes līdzeklis sāk iedarboties, un nav vairs ilgi palicis, līdz zirgs būs nogūlies t.s. „iemigšanas boksā”. Zirga īpašnieks to atveda uz Mūlenes zirgu klīniku jau dienu iepriekš. „Zirgiem tā ir labāk, jo viņi var pierast pie jaunās vides un operāciju dienā nav tik stresaini”, skaidro Dr. Malte Hārlands. Tāpat arī klīnikas personāls var precīzi uzraudzīt, lai pacients paliktu nomodā. „12 stundas pirms operācijas zirgs nedrīkst neko ēst. Drīkst tikai dzert ūdeni”, ārsts skaidro, ar vienu aci uzraudzīdams iemiegošo pacientu, kurš vēl īsti negrib aizmigt dziļajā miegā. Boksa sienas ir biezi polsterētas, grīda ir izklāta ar amortizējošu gumijas segumu – no malas neizskatās necik omulīgi, toties tā zirgiem ir drošāk. Bīdāmās durvis, kas stiepjas līdz griestiem, cieši noslēdz boksu, lai iemigšanas procesā pacients netiktu traucēts. Anestezioloģe Vībke Hāka novēro ērzeli ar videokameras palīdzību, kamēr operāciju zālē tiek veikti sagatavošanas darbi – pincetes, skalpelis, šķēres, skavas tiek rūpīgi izkārtotas uz galda.

Dobjš troksnis no iemigšanas boksa liecina, ka narkoze beidzot iedarbojusies līdz galam un zirgs ir apgūlies. Anestezioloģe uzliek tam mutes atplētēju un ievada rīklē garu gumijas caurulīti, ar kura palīdzību tiks nodrošināta zirga elpināšana operācijas laikā. Ārsti apliek ap zirga kājām garus izmeklēšanas cimdus, lai netīrumi no zirga nagiem nenonāktu operācijas zonā, uzliek zirgam slejas, aiz kurām tas tiek piekarināts pie pacēlāja. Citādāk nemaz 500 kg smago zirgu nebūtu iespējams pārvietot uz operāciju galda. Šāds pacēlājs spēj pacelt līdz pat 1000 kg smagu dzīvnieku.

Dūkanais ērzelis tiek uzmanīgi novietots uz operāciju galda uz muguras, un tam tiek pieslēgts elpināmais aparāts ar 30 litru ietilpīgu gaisa tvertni. Pa gumijas caurulīti ar katru elpas vilcienu aptuveni 10 reizes minūtē zirga plaušās ieplūst narkozes gāzes un skābekļa maisījums. Anestezioloģe ik pēc piecām minūtēm pārbauda rādītājus, piefiksē pulsu, elpošanu un, kādus medikamentus zirgs saņem operācijas laikā. Tādējādi viņa var optimāli kontrolēt operācijas norisi. Pašlaik zirgs saņem nātrija hlorīda jeb vārāmās sāls šķīdumu, lai veicinātu normālu asinsrites procesu organismā – tā ir standarta procedūra, kas allaž pavada narkozes procesu.

Visam jābūt sterilam!

Dotā operācija ilgs aptuveni 1,5 stundas. No vienas puses ērzelis tiks kastrēts, no otras puses tiks labots defekts – viņš ir gaisa rijējs. Tas tiks novērsts, veicot lielo kakla saliecēju nervu pārgriešanu un īso kakla saliecēju nervu miektomiju (daļēju rezekciju vai izņemšanu), lai zirgs vairs nevarētu ierīt gaisu, sasprindzinot muskuļus. Veiksmīga iznākuma izredzes svārstās ap 80-90%, kā domā Dr. Hārlands. Vispirms vetārsta palīdze noskuj un dezinficē griezuma vietu, nomazgājot to ar joda ziepēm un kārtīgi apsmidzinot ar spirtu. Tajā pat laikā abi operējošie vetārsti uzvelk cimdus uz iepriekš sterilizētām rokām.

Dotajā gadījumā vetārsti vienojās par to, ka abas operācijas tiks veiktas vienas ķirurģiskās iejaukšanās ietvaros. Ja zirgam nāktos narkozē pavadīt krietni ilgāku laiku, tad šis process tiktu sadalīts divos piegājienos. Dr. Šteinmans skaidro, ka dzīvniekiem tā ir liela slodze. To var labi redzēt, paskatoties uz zirga sāniem un augšstilbiem, kas jau ir tā nosvīduši, it kā zirgs būtu atgriezies pēc smaga treniņa. Arī poza, kādā zirgs atrodas operācijas laikā, rada tam grūtības. „Zirgiem nav pierasts gulēt uz muguras. Tādējādi iekšējo orgānu pozīcijas mainās, kas var izraisīt problēmas. Tāpat arī liels svars gulstas uz zirga plaušām, kas apgrūtina elpošanu”.

Mūlenes zirgu klīnikā operācijas veidi ir atkarīgi arī no gadalaika. „Pavasarī pie mums nonāk daudz kumeļu, kuriem veic brukas, koliku vai kroplīgu kāju stāvotņu koriģējošas operācijas. Daži kumeļi nāk pasaulē ar urīnpūšļa plīsumu, ko nākas steidzami labot”, stāsta Dr. Šteinmans. Visa gada griezumā operāciju spektrs ir visnotaļ bagātīgs: sākot ar čipu un „toņa” korekcijas operācijām, līdz kastrācijām, lūzumu saskrūvēšanai, zobu ekstrakcijai stāvošam vai guļošam zirgam, kā arī periodiskiem acu iekaisumiem un visādu citu veidu ķirurģiskām manipulācijām.

Komandas darbs

Jaunā ērzeļa operēšanā ir iesaistīti četri darbinieki – divi vetārsti, anestezioloģe un vetārsta palīdze. Pēc aptuveni 100 minūtēm brūces ir aizšūtas. Dr. Hārlands ievieto drenu, lai no brūces varētu notecēt sekrēts. Drena tiks izņemta pēc dienas līdz divām, un tad zirgs varēs doties uz mājām. „Jo ātrāk zirgi atgriežas mājās, jo labāk tie mēdz atveseļoties sev ierastajā vidē”, protams, tas ir saistīts arī ar klīnikas loģistiku, jo katrs brīvais bokss dod iespēju uzņemt jaunu pacientu. 12 dienas pēc operācijas tiks izņemti diegi. Nepaiet ne 120 minūtes pirms iepriekšējās darbības, kad pacēlājs jau atkal tiek iedarbināts – ērzelis tiek uzmanīgi pārvietots uz atmošanās boksu, kur tam profilaktiskos nolūkos uzvelk galvas aizsargu. Tikko kā zirgs spēj patstāvīgi norīt siekalas, anestezioloģe izvelk caurulīti. Ja ir veikta lūzuma koriģējoša operācija, lai pieceltos, kas parasti notiek 15-20 minūtes pēc atmošanās, zirgs tiek papildus balstīts, tādējādi kontrolējot piecelšanos, jo operētie kauli vēl nav pilnībā noslogojami un stabili. Pēc pāris stundām zirgs drīkst sākt ēst dienu, vakarā papildus saņem spēkbarību. „Kuņģis un zarnas nedrīkst pārāk ilgi palikt tukši, jo tad zirgam var rasties gremošanas problēmas”, no tā vetārsti vēlas izvairīties.

Biežāk veiktās operācijas

Dr. Dāvids Lihtenbergs no Hohmoras zirgu klīnikas vispirms iedala operācijas plānojamās un neplānojamās. Pie neplānojamajām pieder pirmkārt jau ievainojumi un ķirurģiskas iejaukšanās, ko izraisa operējamas kuņģa-zarnu trakta problēmas, kā Dr. Lihtenbergs to apzīmē. „Kolikas faktiski nozīmē, ka zirgam vienkārši sāp vēders. Operējamas kuņģa-zarnu trakta problēmas ir, piemēram, zarnu samešanās. Veicot šādas neplānotas operācijas, visam ir jābūt atstrādātam un savā vietā, jo ārkārtas situācijās nav daudz laika, lai glābtu zirgu”.

Plānojamas operācijas ir čipu izņemšana, kastrācijas, olnīcu izņemšana, acu operācijas, audzēju izņemšana un operācijas toņa (rorera) likvidēšanai.

Kolikas

Koliku gadījumā sākumā mēģina palīdzēt zirgam, izmantojot konservatīvas metodes – krampjus mazinoši medikamenti, kuņģa iztukšošana ar caur degunu ievadāmas zondes palīdzību, caurejas līdzekļu ievadīšana vai infūzijas. Ja zirga stāvoklis par spīti šiem pasākumiem pasliktinās, no operācijas nevar izvairīties. Ja operācija tiek veikta laicīgi, izredzes, ka zirgs tiks izglābts, ir gana labas. Ja lielas zarnu daļas jau ir smagi bojātas vai arī zarnu funkciju vairs nav iespējams ierosināt, arī operācija var nedod pozitīvu iznākumu. Tā kā šādas operācijas prasa daudz laika un personālresursu, klīnikām allaž jābūt gatavām šādiem gadījumiem. Daudzas klīnikas šo iemeslu dēļ nemaz nepiedāvā veikt koliku operācijas, bet gan nosūta tālāk pie citiem speciālistiem. Pēc operācijas zirgam nepieciešama intensīva aprūpe. Atkarībā no stāvokļa var paiet līdz pat divām nedēļām, līdz zirgs tiek „izrakstīts” no klīnikas. „Lai varētu kontrolēt, kā notiek atveseļošanās, reizi dienā mēs veicam pacienta apsekošanu, izmeklējot to un pārrunājot tālākās darbības”, skaidro Dr. Lihtenbergs. Koliku operācijas gadījumā Vācijā zirga īpašniekam jārēķinās ar 3500-4000 EUR lieliem izdevumiem, kuriem papildus tiek pierēķinātas izmaksas par pēcoperācijas apkopi un uzturēšanos klīnikā.

Čipu izņemšana

To, vai čips jeb atdalījusies kaula daļiņa, ir jāizņem ķirurģiskā ceļā, nosaka klīniskā situācija, t.i. , vai čips kairina locītavu un jau ir izraisījis iekaisumu. Šādā gadījumā čips tiek izņemts artroskopijas procedūras ietvaros – tā ir faktiski locītavas skalošana, kurā ar endoskopa palīdzību locītavā tiek ievadīta mazītiņa kamera un izņemts čips. Principā čipi var rasties visās locītavās. Ja tie rada traucējumus, zirgs sāk klibot vai arī rodas ievērojama tūska. Jo ātrāk čips tiek izņemts, jo labākas ir atveseļošanās iespējas. Šī minimāli invazīvā procedūra nozīmē veikt tikai nelielu iegriezumu, caur kuru locītavā tiek ievadīta kamera. Tas ir jāveic ļoti konkrēti un precīzi noteiktā punktā. Uz ekrāna ķirurgs var redzēt, kur tieši atrodas čips, un satvert un izņemt to ar knaiblēm. Strādājot ar kameru, ir svarīgi, lai visu laiku tā atrasts vienā pozīcijā. „Es dodu priekšroku reālam attēlam, lai man nenākas grozīt smadzenēs skatu, bet gan es varētu normāli orientēties”, skaidro Dr. Lihtenbergs.

Operācijas, kuras veic stāvošam zirgam

Operācijas, kuras veic, zirgam stāvot, ne tikai ir saudzīgākas pret sirds-asinsrites sistēmu, jo zirgam tiek veikta tikai sedācija, nevis pilna narkoze, bet arī ir vienkāršāk veicamas no ķirurga perspektīvas.

„Tonis”

Zirgam, kuram, kā tautā saka, ir „tonis”, ir paralizēti nervi kreisajā pusē, tādēļ aukslējas  un balss saites nobloķē trahejas atvērumu. Bieži vien tas ir novērojams neproporcionāli lieliem zirgiem, kā skaidro Dr. Malte Hārlands. Tas ir skaidrojams tā, ka, ja zirgs pārāk ātri aug, nervs tiek sarauts vai izstiepts un tādējādi bojāts. Ierobežotā atvere rīklē nozīmē, ka zirgam ir grūtības ar gaisa ievilkšanu un rodas tāda kā svilpjoša skaņa. Pirms operācijas vetārsts vispirms apseko situāciju balsenes rajonā  ar endoskopa palīdzību. Kā skaidro Dr. Lihtenbergs, vizuāli to var iztēloties kā tādu teātra skatuvi – abi priekškari veido aukslējas. Elpošanas laikā tie parasti tiek atvērti, bet barības uzņemšanas laikā – aiztaisīti. Atvēršanas funkcija tiek ierobežota nerva paralīzes rezultātā,  un to novērš ar operācijas palīdzību. Aukslējas tiek nofiksētas ar elastīgu un neelastīgu diegu pinuma palīdzību. „Šāda operācija gan vienmēr ir sava veida kompromiss”, brīdina Dr. Lihtenbergs. Tā kā rīkles atvērums tiek nofiksēts, barība var vieglāk nonākt trahejā. „Pastāv aptuveni 20% risks, ka zirgs tā rezultātā kļūs „neizmantojams”. Pats fakts vien, ka zirgam ir tonis, vēl nav pamats veikt operāciju. Drīzāk gan īpašniekam ir jārēķinās ar zirga sportisko spēju ierobežojumu, kas ir jāizmeklē tālāk veterinārārstam”.

Operācijas laikā zirgam tiek uzlikta maska, kas aizsedz kreiso aci. Tādējādi zirgs neko no šīs procedūras neredz un nevar sabīties. Tā kā zirgs stāv, ķirurgs var labāk nopozicionēt aukslējas, kas ir būtiska priekšrocība, salīdzinot ar operācijām pilnā narkozē. Operācijas pirmajā daļā, kad elpošanas ceļi vispirms tiek „nomērdēti”, caur vienu nāsi tiek izvilktas garas knaibles, un caur otru nāsi endoskopiski tiek ievadīta tieva lāzeršķiedra. Tādējādi ar diožu lāzera palīdzību, bez iegriezuma var izņemt daļu no balss saites. Otrajā operācijas daļā notiek fiksācija, veicot sāniski iegriezumu kaklā. Šo pieeju izstrādāja Dr. Fabriss Rosiņols no Francijas un Dr. Karls-Jozefs Bonings, ar kuriem Dr. Hārlands sadarbojas jau gadiem; pašlaik operāciju tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka balsenē tiek ievietots elektrokardiostimulators un tiek implantēti nervi.

Olnīcu izņemšana

Arī olnīcas tiek pamatā izņemtas, zirgam stāvot. „Mēs operējam ķēves lielākoties, ja tām tiek novērota nevēlama seksuāla uzvedība, kā rezultātā viņas paliek nejājamas, vai arī tām veidojas audzēji”, stāsta Dr. Lihtenbergs. Apmeklējuma dienā viņa klīnikā kā reizi ir ievsta bēra ķēve, kura pēkšņi bija kļuvusi neierasti spītīga. Sonogrāfiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojās uzvedības izmaiņu cēlonis: kreisajā olnīcā bija izveidojies bumbiera lieluma audzējs. Dr. Lihtenbergs gan mierina, ka tas izklausās sliktāk, nekā patiesībā ir. „98% gadījumu šie audzēji ir labdabīgi. To var noteikt arī pēc asinsanalīzēm”. Lai gan attiecīgā olnīca tika izņemta, ķēve var bez problēmām palikt grūsna.

Pirms operācijas ķēvei papildu sedācijai tiek veikta lokāla anestēzija sānu aizmugurējā daļā. Centimetru lielais iegriezums tiek veikts aptuveni pusotras plaukstas attālumā pirms gūžas kaula aiz pēdējās ribas. Viss zirgs tiek noklāts ar operācijas salvetēm, lai griezuma vietā neiekļūtu ne spalvas, ne netīrumi. Tad Dr. Lihtenbergs caur griezumu ievada endoskopu vēdera dobumā; vēders tiek piepūsts, ievadot oglekļa dioksīda gāzi, lai radītu vairāk vietas un ķirurgam būtu labāks skats uz olnīcām. Tikko kā tiek panākts noteikts spiediens, iekārta automātiski izslēdzas. Tad var datora ekrānā kārtīgi aplūkot visus orgānus, izmantojot kameru endoskopa galā. Pirms izņemt olnīcu, ķirurgs to papildus „nomērdē”, lai ķēve tiešām nejustu neko no operācijas. Tas ir svarīgi ne tikai, lai neradītu zirgam sāpes, bet arī, lai operācija noritētu bez problēmām. Ja zirgs sāktu raustīties vai pretoties, ārstam un pacientam tas ātri vien varētu izvērsties par bīstamu situāciju. Par laimi, bērā ķēve stāv pavisam mierīgi.

Knaibles, ar kurām Dr. Lihtenbergs satver olnīcu, ir daudzfunkcionāls instruments: „Tās var satvert, piededzināt un nogriezt”.  Pateicoties 100 grādu augstajai temperatūrai, audi tiek piededzināti, līdz ar to praktiski nav nekādas asiņošanas. Beigās soli pa solim olnīca kopā ar audzēju tiek izgriezta. Lai varētu audzēju izvilkt no vēdera dobuma, iegriezums zirga sānā ir jāpalielina līdz 5-6 centimetriem. Noslēgumā brūce tiek aizšūta, un zirgs atgriežas boksā, kur tas var netraucēti mosties. Ieskaitot sagatavošanos pirms un pēc operācijas, viss process aizņēma aptuveni stundu un 15 minūtes, no kurām pati operācija ilga kādas 30 minūtes. Par to īpašniekam nācās samaksāt 2500 EUR.

Lāzerskalpelis

Daudzās operācijās skalpeļa vietā tiek izmantots lāzers. Lāzers darbojas ļoti koncentrēta gaismas stara veidā, un tiek labprāt izmantots operāciju veikšanai, kas ir minimāli invazīvas. Priekšrocība ir tāda, ka, pateicoties augstajai temperatūrai, kas var sasniegt līdz pat 300 grādus, audi tiek piededzināti, un tādējādi tiek novērsta difūzā asiņošana. „Pie zināmas audu stiprības gan arī lāzers vairs nespēj novērst asiņošanu”, skaidro Dr. Hārlands. Galvenokārt lāzers tiek izmantots audzēju un acu ķirurģijā, kā arī operējot elpceļus. Arī vietās, kuras ir grūti sasniedzamas ar skalpeli un kur ievainojumu risks ir pārāk liels, jo skalpeli nevar „izslēgt”, tiek arvien vairāk izmantots lāzers. Tādējādi tas ir piemērots arī operācijām vēdera dobumā, kur var viegli savainot tuvu esošos audus. Būtisks lāzeroperāciju trūkums ir augstās iekārtu iegādes izmaksas, kas var sastādīt līdz pat 20 000 EUR.

Narkoze

Viens no lielākajiem riskiem operāciju veikšanā ir un paliek narkoze – orgāni var nobīdīties, asinsrites sistēma tiek pārslogota utt. Kā īsti tad darbojas lokālā anestēzija, sedācija un pilnā narkoze? Narkozes veida izvēle ir atkarīga no veicamās operācijas. „Piemēram, ērzeļus es allaž kastrēju pilnā narkozē, jo risks, veicot operāciju stāvošam zirgam, ir pārāk liels”, atzīstas Dr. Hārlands.

Pilnā narkoze

Pilno narkozi raksturo dažādi apstākļi, pie tiem pieder bezsamaņa, sāpju nejušana un muskuļu atslābums. To primāri izvēlas smagāku un sarežģītāku operāciju veikšanai, piemēram, koliku, lūzumu, kastrāciju vai atroskopijas operāciju gadījumos.

Astoņas līdz divpadsmit stundas pirms pilnās narkozes zirgs nedrīkst uzņemt barību, jo pretējā gadījumā palēninās opiātu (nomierinošo līdzekļu) iedarbība un var rasties aizsprostojumi zarnās. Zirgs drīkst dzert gandrīz līdz pat operācijas sākumam. Daži vetārsti pat iesaka zirgam noņemt pakavus, ja tas ir kalts, lai izvairītos no traumām, kas var rasties nogulšanās un piecelšanās brīdī. Nereti šie procesi ir visnotaļ haotiski un nedroši, jo zirgs neapzinās, kādēļ tas ir tik vājš un neveikls. Bieži vien nagi tiek papildus nopolsterēti.

Pirms zirgam tiek ievadīta narkoze, īpašniekam ir jāsniedz informācija par tā vecumu, izmēru, alerģijām vai iepriekšējo slimību vēsturi. Tad zirgs tiek izmeklēts fiziski, lai anesteziologs varētu gūt priekšstatu par pacienta stāvokli. Tiek mērīta temperatūra, pulss un elpošana, kā arī izklausīta plaušu un sirds darbība. Šie izmeklējumi aizņem gana daudz laika, lai ārkārtas operācijas gadījumā varētu ātri ievadīt narkozi.

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī zirgiem, pirms tas tiek ievests operāciju zālē, tiek ievadīts nomierinošs medikaments, lai process varētu noritēt pēc iespējas mierīgāk. Kad zirgs ir „iemidzināts”, kakla vēnā tiek ievietots katetrs, caur kuru vēlāk tiek ievadīti narkozes medikamenti un vēlāk, ja nepieciešams, arī citi medikamenti. Tādēļ vēnas katetrs paliek ievadīts tik ilgi, kamēr zirgs ir pilnībā atmodies. Operāciju zālē ir arī „avārijas”  komplekts, kurš satur noteiktus medikamentus gadījumiem, ja zirgam pēkšņi iestājusies sirds apstāšanās.

Tālāk zirgs tiek ievietots jau iepriekš minētajā „apgulšanās” boksā; tikko kā zirgs ir iemidzis, tas ar pacēlāja palīdzību tiek pārvietots uz operāciju zāli, kur tiek noguldīts uz kārtīgi polsterēta operāciju galda un pieslēgts pie monitoriem. Zirga pulss tiek mērīts, apliekot mērītāju ap astes pamatni, pie mēles, vai arī anesteziologs pulsu mēra noteiktos intervālos ar roku. Tāpat arī zirgam tiek uzlikts mutes atpletējs un ievietota elpināšanas caurulīte; atpletējs kalpo tam, lai zirgs operācijas laikā nesakostu caurulīti. Pēc caurulītes ievadīšanas zirgs tiek „pieslēgts”  pie elpināšanas un narkozes gāzes ievadīšanas aparāta. Elpošanai tas saņem skābekli, bet narkozes gāze ir viela ar nosaukumu Isoflurane. Narkozes gāze ir vieglāk regulējama nekā vēnā ievadāmie medikamenti, jo, atslēdzot gāzes padevi, narkoze ātri vien iziet, turpretī asinīs esošie medikamenti tiek ilgāk izvadīti no organisma.

Operācijas laikā anesteziologs uzrauga skābekļa piesātinājumu, kuram ideālā variantā jāpārsniedz 90%, pulsu – no 28-40 sitieniem minūtē – un zirga narkozes miega dziļumu. Vērojot zirga acis, pulsu un elpošanu, var noteikt, cik „dziļi” tas ir aizmidzis. Ja acu zīlītes ir izplestas un pulss ir vājš, tas parasti liecina par dziļu miegu. Tikko kā zīlītes sašaurinās, bet zirgs vēl nereaģē uz plakstiņu kairinājumu ar mirkšķināšanu, narkozes deva ir optimāla.

Operācijas noslēguma brīdī narkozes gāzes padeve tiek apturēta. Tikko kā zirgs reaģē uz ārējiem kairinātājiem, piemēram, demonstrē plakstiņu kustības, tas ar krāna celtņa palīdzību tiek pārvietots uz pamošanās boksu. Šis bokss ir ļoti labi nopolsterēts, lai pēc iespējas samazinātu traumēšanās risku, zirgam ceļoties kājās. Tikko kā zirgs sāk rīt siekalas, var izņemt arī elpināšanas caurulīti. Kamēr zirgs patstāvīgi nerij, caurulīte paliek ievietota trahejā, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka balsene muskuļus atslābinošo medikamentu ietekmē var aizkrist ciet un zirgs var nosmakt.

Narkoze ir saistīta ar daudziem un dažādiem riskiem. Medikamenti spēcīgi ietekmē zirga asinsriti; papildus alerģiskām reakcijām tā var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos līdz pat elpošanas un sirds apstāšanai. Dr. Hārlands min, ka 1,5% operēto zirgu mirst operācijas laikā vai pēc tās. Aptuveni trešdaļa iet bojā anestēzijas seku dēļ, divas trešdaļas – komplikāciju dēļ pamošanās fāzē vai neilgi pēc tās. Zirga lielā svara ietekmē var rasties muskuļu un nervu bojājumi, jo lielās saspiešanas dēļ orgāni netiek pietiekami apasiņoti. Īpaši lieliem un smagiem zirgiem var rasties arī hematomiēlija – šajā gadījumā asinis tik stipri saspiež muguras smadzenes, ka šī lielā spiediena rezultātā zirgam rodas paralīze.

Sedācija

Pēc iespējas, veicot ķirurģisku iejaukšanos zirga organismā, no pilnās narkozes atsakās, lai saudzētu sirds-asinsrites sistēmu. Veicot manipulācijas stāvošam zirgam, parasti dod priekšroku sedācijai, ja to pieļauj zirga temperaments. Sedācijas gadījumā tiek izmantots spēcīgs nomierinošs līdzeklis, kas vienlaikus mazina zirga jutīgumu.

Arī sedācijas izmantošana ir saistīta ar riskiem. Sliktākajos gadījumos zirgs pārdozēšanas dēļ var pakrist. Tāpat arī sedācija var izraisīt temperatūras svārstības, kas nozīmē potenciālu atdzišanu vai spēcīgu svīšanu. Īsi pirms sedācijas un pēc tās, kamēr tās iedarbība nav pilnībā beigusies, zirgs nedrīkst neko ēst, jo sedācijas līdzekļi atslābina muskulatūru, līdz ar to ietekmē arī zarnu trakta darbību, kā arī gremošanas un rīšanas muskuļus, un tādējādi var izraisīt aizrīšanos vai sliktākajā gadījumā – barības vada nosprostošanos. Nav izslēgtas arī alerģiskas reakcijas kā ādas izsitumi vai apgrūtināta elpošana.

Vietējā anestēzija

Sedācijas laikā nereti tiek izmantota arī vietējā anestēzija, t.i., konkrētas ādas vietas atmērdēšana, piemēram, lai likvidētu ādas audzējus. Arī olnīcu izņemšanas operācijā konkrētie punkti ap griezuma vietu tiek atmērdēti, lai zirgs nejustu šo iegriezumu ādā.

Blokādes anestēzija

Blokādes laikā tiek atmērdēti noteikti nervi; tā tiek izmantota galvenokārt kā klibuma diagnostikas līdzeklis. Diagnostiskā anestēzija tiek pielietota, lai noskaidrotu, kur tieši zirgam sāp, t.i., kur atrodas iekaisums. Vetārsts vadās pēc principa – no apakšas uz augšu, sākot ar kājām. Ar šļirces palīdzību zirgam tiek ievadīts vietējs anestezējošs līdzeklis izmeklēšanas vietā. Tikko kā zirgs vairs neklibo, var pieņemt, ka sāpju cēlonis atrodas konkrēti atmērdētajā vietā. Reizēm gadās, ka blokādes rezultātā zirga klibums īslaicīgi pastiprinās kompensējošās muskulatūras darbības rezultātā.

Avots: St. Georg

Atpakaļ

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase