Jātnieku palīgi – 5 intervijas

The Horse Rider’s Journal mājas lapā pieci no labākajiem jātnieku palīgiem pasaulē dalās savos padomos un viedokļos par darbu un zirgiem.  

Alans Deiviss
Brits, 47 gadi
Palīdz britu iejādniekiem Karlam Hesteram un Šarlotei Dužardēnai jau trīs gadus

– Kas ir labākais jūsu darbā?
Pelnīt naudu, rūpējoties par zirgiem. Es mīlu zirgus – viņu raksturus, viņu gudrību. Protams, strādāt ar diviem no labākajiem zirgiem pasaulē, kuriem ir tik ļoti jauks  raksturs, skatīties, kā tie progresē, kļūstot par medaļniekiem, ir vienkārši neaprakstāmi.
– Ko nozīmē būt labam palīgam?
Ir jābūt pacietīgam un rūpīgam – ir jārūpējas, lai zirgi allaž būtu apmierināti un labā kondīcijā, un tas nav viegls darbs.  Ir svarīgi ievērot ikdienas kārtību, pat ceļojot: ir jāsaglabā pārskats pār situāciju un jāmāk pielāgoties dažādām situācijām. Tāpat arī jāspēj tikt galā ar jātnieka prasībām stresa pilnās situācijās un jāpalīdz visiem saglabāt mieru, lai zirgi no tā neciestu – tādēļ ir jāmāk arī labi komunicēt ar cilvēkiem.
– Kas ir jūsu darbā lielākais izaicinājums?
Pašlaik tas ir dalīties savos divos mīļākajos zirgos ar visu pasauli. Kad es ar tiem staigāju, visi vēlas apsveicināties, tādēļ nākas daudz apstāties. Bet nevar taču pateikt „nē”, jo šie zirgi ir tādas superzvaigznes! Man gan viņi ir tikai  Blueberry (Valegro iesauka) un Uthopia.
– Kā jūs aprakstītu savas attiecības ar Karla un Šarlotes olimpiskajiem medaļniekiem – Valegro un  Uthopia?
Man viņi ir kā draugi. Es zinu, kas viņiem patīk un kas nepatīk, tāpat kā jūs pārzināt savu labāko draugu gaumes.  Uthopia ir kā līgavas māsa, kas vienmēr seko aiz Valegro – bet viņš neapvainojas, jo ir tāds džentelmenis!
– Kāda ir jūsu kvalifikācija un kā jūs tikāt pie šī darba?  
Es tiku pie šī darba, pateicoties savai pieredzei. Es strādāju kā frīlansers, kad Karlam bija nepieciešams papildu palīgs uz divām sacensībām, un te nu es joprojām esmu. Es pazinu Karlu jau sen, un mēs uzticamies viens otram. Viņš var mierīgi darīt savus darbus, zinot, ka zirgi ceļo drošībā kopā ar mani.

Džeina Kalstrupa
Dāniete, 28 gadi
Palīdz dāņu iejādniecei Annai Kasprzakai trīsarpus gadus  

– Kas ir labākais jūsu darbā?
Kad Annai ir labi gājis un izdevies labs sniegums, kad viss, pie kā treniņos ilgi strādāts, izdodas arī sacensību laukumā, tad sajūta ir fantastiska. Anna ir ļoti piezemēta un ar viņu ir viegli saprasties, kas manā skatījumā ir ļoti svarīgi, jo mēs pavadām tik daudz laika kopā.
– Kas ir jūsu darbā lielākais izaicinājums?
Lai viss būtu noorganizēts – lai vakcinācijas būtu aktuālas, lai visi būtu laikā apkalti. Vācot mantas uz sacensībām, es uztraucos, ka kaut ko varētu aizmirst – tāda pati sajuta mani pārņem ik reizi, izbraucot ārā no staļļa. Vienreiz es tiešām aizmirsu pārnēsājamo saldētavu, bet par laimi Annas vecmamma atbrauca pēc pāris dienām un paņēma to sev līdzi.
– Kā jūs aprakstītu savas attiecības ar Annas zirgu Donnperignon? 
Sākumā, kad viņa tika pie šī zirga, tas bija visai atturīgs, jo vēl joprojām bija pieķēries savam iepriekšējam jātniekam Kristofam Košelam.  Tā nu es daudz laika pavadīju, mēģinot nodibināt ar viņu saikni, burtiski sēžot pie viņa boksa.  Es viņu baroju ar banāniem, āboliem un burkāniem. Cukurgraudi tiek pietaupīti tikai sacensībām, bet dienā viņš parasti var apēst vairākus banānus. Stallī viņš ir ļoti mierīgs, un viņam patīk, ja pakasa aiz auss.
– Kāds ir jūsu labākais padoms zirga kopšanā?
Mēs tīram zirgus divreiz dienā ar trīs dažādām birstēm – tas tiešām ir grūts darbs, ja grib to paveikt nevainojami, bet noteikti atmaksājas. Mans labākais noslēpums ir sapūst matu laku astē un tad izķemmēt to – tas palielina apjomu, un par laimi Donnperignon aste ir dabiski viļņaina, kas arī palīdz.  Uzsmērējot nedaudz ādas kondicioniera uz purnenes, tā paliek spīdīgāka un izskatās lieliski.
– Kāda ir bijusi jūsu labākā pieredze palīga darbā?  
Noteikti Olimpiskās spēles Londonā, Lielās Balvas shēma, kad Annas shēmas laikā lija lietus kā no spaiņiem, bet viņi tik un tā izjāja lieliski! Segli bija tā piesūkušies ar ūdeni, ka man nācās tos nest uz savu viesnīcas numuru žāvēt. Mēs tik daudz smaidījām, ka pat nepiefiksējam, ka paši bijām izmirkuši līdz ādai, kad tikām atpakaļ stallī, un par laimi man izdevās aizņemties no kāda sausas drēbes.

Katarina Espinga
Zviedriete, 26 gadi
Palīdz vācu konkūristam Ludgeram Bērbaumam trīs gadus 

 – Kā jūs tikāt pie šī darba?
Es gandrīz četrus gadus strādāju pie Paula Šokemoles, bet lielākoties jāju zirgus mājās. Tad es palīdzēju pāris sacensībās divām amerikānietēm un iepazinos ar Ludgera komandu, kurā bija nepieciešams jauns palīgs, un tā nu viņi uzrunāja mani. Sākumā es atteicu, jo uztraucos, ka būs tik daudz laika jāpavada prom no mājām. Taču tad es nodomāju – kādēļ ne? Ja gribi strādāt par palīgu pilnu laiku, tad jādara to pie labākajiem jātniekiem!
 – Kas ir labākais darbā pie Ludgera?
Viņš ir lielisks jātnieks, kas tiešām vēl saviem zirgiem to labāko. Man patīk šāds darba stils. Daži cilvēki gan var būt nedaudz problemātiski – viņi grib, lai viss izskatās jauki un kārtīgi, un par daudz koncentrējas uz nepareizajām lietām. Ludgers man uzticas, un es zinu, kā viņš grib, lai lietas noritētu.
– Kā jūs aprakstītu savas attiecības ar Ludgera zirgu Chiara?
Viņa mēdz būt nedaudz specifiska, bet, ja iepazīst viņu, tad tālāk ir viegli.  Mums ir daudz ērzeļu, un tie var reizēm radīt haosu, bet Chiara ir tik mīļa – kā stallī, tā transportējot vai sacensību atmosfērā. Par viņu nekad nav jāuztraucas. Viņa arī labi satiek ar citiem zirgiem.
– Ko nozīmē būt labam palīgam?
Noteikti ir jābūt patikai pret zirgiem. Daži cilvēki to dara vairāk sociālā aspekta dēļ un tādēļ, ka tas ir „stilīgi”,  un zirgu nonāk otrā plāna lomā. Taču zirgiem ir jābūt prioritātei! Tāpat arī jāmāk būt elastīgam un sastrādāties ar cilvēkiem.
 – Vai ir kādi produkti, bez kuriem jums neiztikt?
Man ir ļoti labs, mīksts gumijas cimds galvas tīrīšanai. Zirgiem tas ļoti patīk. Bez tā es noteikti nevarētu iztikt. Vienreiz es to atstāju mājās, un vienam no jātniekiem nācās to atvest vēlāk. Tāpat arī vienreiz Parīzē sacensībās es aizmirsu paņemt martingalu, bet paspēju par to pateikt Ludgeram, pirms viņš devās uz lidostu.

 

Heidija Mulari
Somiete, 32 gadi
Palīdz šveiciešu konkūristam Stīvam Gerdā astoņus gadus

– Kas jums visvairāk patīk šajā darbā?
Tas nav viegls darbs, bet zirgi ir mana aizraušanās. Kad viss norit gludi, tad tu saņem fantastisku atdevi, tāpat arī, kad izdodas kaut kur uzvarēt, piemēram, kad Jaliska uzvarēja Pasaules Kausā.  Ilgu laiku mums nekā īpaša nebija, un tad ieradās viņa. Tādu brīžu dēļ tu strādā. Viņa ir mana favorīte!
– Kā jūs aprakstītu savas attiecības ar Stīva olimpisko zirgu Nino des Buissonets?
Viņš ir ļoti sarežģīts! Viņš uzvedas kā sešgadīgs bērns. Ja liksi viņam iet pa kreisi, viņš speciāli ies pa labi, lai tikai tevi pakaitinātu. Patiesībā viņš ir ļoti draudzīgs zirgs, bet reizēm var būt niķīgs. Un viņam nepatīk, kad viņu tīra ar birsti, kas, protams, neatvieglo manu darbu!
– Ko nozīmē būt labam palīgam?
Ir jābūt strādīgam, apveltītam ar veselo saprātu un jāmīl zirgi. Ar šīm lietām vien pietiks, lai tiktu tālu. Naudas dēļ vien to darīt nav iespējams.
– Vai ir kādi produkti, bez kuriem jums neiztikt?
Arnica. Tā der visam, es pati arī to lietoju.
 – Kādas atmiņas jums visvairāk palikušas prātā?
Olimpiskās spēles. Un tā viena reize, kad es nejauši aizvedu uz sacensībām līdzi vienu lieku zirgu. Stīvs man bija pateicis, kurus zirgus mēs ņemsim līdzi, un es izbraucu ārā ar tiem nakts vidū.  Nākamajā rītā viņš man zvana un prasa: „Kādēļ tu atvedi to zirgu?”. Man joprojām šķiet, ka izdarīju tieši to, ko viņš lika, bet diez vai viņš man piekritīs. Tas gan ir labāk, nekā kaut ko aizmirst. Parasti es mēdzu aizmirst savas mantas, piemēram, zeķes.

Mirjama Bērnere
Vāciete, 22 gadi
Palīdz vācu iejādniecei Helēnai Langehānenbergai gadu  

– Kas ir labākais jūsu darbā?
Brīdis, kad Helēna iejāj manēžā un viss notiek, kā vajag – tad es jūtos lepna par to, ka esmu viņas komandas daļa.
– Kas ir jūsu darbā lielākais izaicinājums?
Katru dienu visa programma no jauna – tas nav viegls darbs, bet sniedz lielu gandarījumu.  Man jārūpējas, lai viss notiek pēc plāna, lai Helēna varētu koncentrēties tikai uz jāšanu.
– Kā jūs aprakstītu savas attiecības ar Helēnas zirgu Damon Hill?
Damon ir īsta rokzvaigzne – parasti viņš ir tik mierīgs, lai gan ir ērzelis, un viņš dievina uzmanību, kā arī viņa vājā vieta ir burkāni.  Kad es tikko sāku strādāt, domāju, ka rūpēties par viņu būs milzu atbildība. Bet pienāca brīdis, kad man nācās ar to tikt galā vienai pašai, neviena cita palīga nebija blakus, un Damon Hill ir tik vienkārši kopjams, kas padara visu krietni vieglāku. Stiepjoties pēc burkāna, vinš mēdz savilkt ļoti smieklīgas grimases..
– Kāda ir jūsu kvalifikācija un kā jūs tikāt pie šī darba?  
Es vienkārši pieteicos, jo gribēju mācīties pie labākajiem amata meistariem. Zirgi manā dzīvē ir bijuši vienmēr. Es pieteicos maijā un gandrīz uzreiz devos līdzi uz Eiropas Čempionātu, tā kā viss notika ļoti ātri. Tas ir fantastisks darbs – būt kopā ar tik lieliskiem zirgiem. Es arī daudz mācos no Sebastiana, Helēnas vīra – viņam ir īsts talants strādāt ar jaunzirgiem.
– Kāds ir jūsu labākais padoms palīgiem?
Izdarīt darbu labi mājās, lai pašam ir prieks.

Avots: http://thehorseridersjournal.com/grooms/

Atpakaļ

5 Comments

  • Pokemons

    Pokemons Būtu jauki lasīt šādas intervijas arī ar pašmāju palīgiem!

    25. novembris, 2016 @ 17.20
    • admin

      Zirgam.lv » Pokemons Lieliski, paldies par ideju! Kā reizi decembra žurnālrakstam ;)

      25. novembris, 2016 @ 17.30
  • FB_1632872190347578

    Kate Pētersone Lielisks raksts! :)

    27. novembris, 2016 @ 20.44
  • Strapless

    Strapless būtu jauki, ja uzrakstītu kaut ko par FEI jauno sacensību formātu JumpingClash. šonedēļ madridē notika pirmo reizi. vairak info par to būtu super

    27. novembris, 2016 @ 22.55
    • FB_1845746699

      Evita Baradovska » Strapless vairak info, jeb precizi viss info ir seit- http://www.jumpingclash.com/en

      1. decembris, 2016 @ 7.45

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase