Kas ir labs kontakts?

Piedāvājam Zirguskolas sagatavotu materiālu zemāk:

Jāšanas sporta jomā ir kāds elements, kas spēj pastāstīt daudz ko par jāšanas kvalitāti, precīzāk – zirga mute. Gan zirgam, gan jātniekam patīkams kontakts ir prasme un sasniegums, kas veido jāšanas būtību.

Kas ir labs kontakts?

Vispārīgs galvenais jāšanas mērķis ir jātnieka prasme jāt ar stabilām un mierīgām rokām. Tā ir lieliska prasme, taču tā nav vienīgā patiesība. Jātnieka rokām jāspēj būt mierīgām attiecbā pret zirga muti. Tas, vai jātnieks to spēj vai nespēj īstenot, viegli saredzams, palūkojoties uz zirga muti.

Kontaktam būtu jāspēj palikt mierīgam arī brīžos, kad tiek izmantotas pavadas – tā ir darbība, kura būtu jāveic elastīgi un maigi, bez raustīšanas, vilkšanas vai citām nesamērīgām kustībām. Pareiza pavadu izmantošana zirga uztverē ir vieglas, vienmērīgas trenzes kustības viņa mutē. Labi apmācīts zirgs allaž cenšas novietot savu galvu un ķermeni vienmērīgā attiecībā pret kontaktu, lai būtu viegli sajūtama kontakta mīkstināšana un stabilitāte, kad jātnieks atdod zirgam pavadas.

Divu ķermeņu savienība

Kontakts ir ārkārtīgi niansēts un precizitāti pieprasošs stāvoklis starp jātnieku un zirgu. Pieskāriens zirga mutei savieno jātnieka roku ar zirga muti, kā arī daudz ko vairāk par to vien. Ja abu iesaistīto pušu ķermeņi funkcionē kā pienākas, kontakts vieno divas plūstošas, elastīgas un līdzsvarotas būtības.

Zirgs atsaucīgi stiepjas pretī trenzei. Foto: Agrita Žunna

Analizējot zirga muti un tās mīmiku var uzzināt daudz patiesības. Lai būtu iespējams brīvi ļauties kontaktam, pret to necīnoties, no tā neizvairoties un nebaidoties, zirgam būtu jāspēj uzticēties gan trenzei, kas mierīgi guļ viņa mutē, gan jātnieka rokām, kuras kontrolē trenzi caur pavadu izmantojumu.

Zirgs ar atslābinātu muti un purnu. Foto: Mārtiņš Zilgalvis

Par ko stāsta mīmika?

Paļāvīga zirga mute ir aizvērta. Taču aizvērta mute ne vienmēr liecina par visiem apstākļiem. Zirga mute var būt aizvērta arī tāpēc, ka zirgs ir sasprindzinājis un aizspiedis žokļus. Šajos gadījumos noslēdzas zirga žokļa locītava un tā rezultātā zirga kakla un visa ķermeņa kustības kļūst stīvas. Neatsaucīgu kontaktu ir visai viegli konstatēt jāšus, taču to nav tik viegli ievērot uz zirgu vien palūkojoties.

Atslābināta zirga mute izskatās gluži tāpat, kā tā izskatītos zirgam ganoties. Audi ap muti ir redzami gludi un atslābuši, ne saspringti un sakrunkoti. Kad zirga ķermenis un locītavas brīvi kustās, ik pa brīdim viņš pakustina arī savu muti, gluži kā kaut ko mierīgi gremojot. Zirgs muti neatver un audi ap to nekļūst saspringti.

Saspringta sejas izteiksme, kakls un žoklis ir bloķēts. Šī izteiksme atspoguļo sāpes, ko apstiprina zinātniskie pētījumi.

Ilgais ceļš uz panākumiem

Vislabākā iespējamā kontakta sasniegšana pieprasa ārkārtēju treniņu apjomu ne tikai (un jo sevišķi) no jātnieka, bet arī no zirga. Mēģināt palikt līdzsvarā uz zirga, saskaņoti ar viņa kustībām, jau tā ir izaicinājums, kur nu vēl to apvienojot ar faktu, ka rokām jāspēj saglabāt perfekti stabilu saskarsmi ar zirga muti! Līdz ar to, ceļš uz perfekta kontakta sasniegšanu sākas līdz ar mirkli, kad jātnieks pirmo reizi paņem pavadas rokās, un tas nebeidzas nekad. Lielu lomu tajā spēlē arī jātnieka prasme kontrolēt savu ķermeni, izmantot dziļo muguras muskulatūru, līdzsvarotu uzsēdi un atbrīvotas locītavas, taču arī zirgam sevī jāattīsta šie paši elementi. Tam jāmācās, kā kustēties līdzsvaroti, vienmērīgi un atbrīvoti.

Pareiza kontakta attīstīšana var tikt salīdzināta ar balles deju dejošanu – tas, kā partneri dejas laikā viens otru tur, ievērojami iespaido to, cik patīkama un līdzsvarota ir deja un, pats galvenais, tas ietekmē, kā un vai dejotāji attīstīsies.

Šāds "kontakts" zirgam nav pieņemams, un tas atvieglo sev ciešanas, atverot muti.

Nav grūti iztēloties, kā būtu dejot ar partneri, kurš ir stīvs un dejai pretojas, vai ar tādu, kurš partneri tur pārāk ļengani, nestabili un šķiet, ka pieskāriens kuru katru brīdi pazudīs. Un kā būtu dejot ar pilnīgi klibu partneri? Vai ar tādu, kura kustības ir pēkšņas un neparedzamas? Kā būtu, ja jūsu partnerim būtu tik slikta līdzsvara izjūta, ka viņš visu laiku negribot jūs raustītu un staipītu šurpu-turpu? Vai būtu iespējams dejot bez piepūles, ja partneri nemitīgi gultos viens pret otru ar visu savu ķermeņa svaru?

Protams, mēs nevaram skaidri zināt, ko un kā zirgs jūt, jo tas nespēj runāt. Taču nav pamata pieņemt, ka zirgu sajūtas ievērojami atšķirtos no cilvēka sajūtām identiskos apstākļos.

Visu ietekmē kontakta kvalitāte

Lai arī zirgi nespēj runāt, viņi daudz spēj pastāstīt ar savu uzvedību. Kad kontakts ir patīkams, stabils un zirgam saprotams, zirgs kustas ar patiku, ir taisns un atrodas līdzsvarā. Zirgs spēj koncentrēties uz savu uzdevumu un kontrolēt ķermeni tā, lai sniegtu vislabāko rezultātu savu spēju ietvaros.

Saspringta un sažmiegta mute.

Kontakta kvalitātei pasliktinoties, zirgs ar uzvedību sāk izrādīt, ka to nomāc arvien vairāk traucēkļu un diskomforta. Zirgs atver muti, sasprindzina žokļus un lūpas, virina lūpas, met mēli pāri trenzei un ievelk to atpakaļ vai vienkārši izkarina to ārā, atņirdz zobus, cenšas pavilkt savu galvu sāniski, augšup vai lejup, rausta galvu, “bēg” aiz vertikāles, purina asti, atsakās kustēties, ieguļas kontaktā vai cenšas no tā izvairīties, strauji kustoties u.tml. Visas šīs izmaiņas uzvedībā ir signāli, kuros jātniekam jāieklausās. Zirgam nav cita veida kā pastāstīt par savām izjūtām, kā tikai ar uzvedību.

Līdzīgas uzvedības pazīmes, protams, var būt arī citu faktoru izraisītas. Piemēram, saspringta mute var būt pirmā pazīme tam, ka zirgs sāk zaudēt līdzsvaru. Arī nepiemērota trenze ir izplatīts iemesls augstāk aprakstītajām problēmām. Reizēm nepieciešams daudz laika, lai noskaidrotu diskomforta cēloni, taču viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīt, jebkurā gadījumā ir zirga mute un tas, kas notiek pavadu otrā galā.

Apmācības sākumā

Zirga apmācības agrīnajos posmos, kad zirgs vēl nav pietiekami pieradināts pie sajūtām, kuras viņa mutē izrais trenze un pavadu izmantojums, tas var reaģēt nervozi un ar pretestību. Līdz ar to, jāpievērš liela uzmanība kvalitatīvai zirga pieradināšanai pie trenzes un kontakta. Papildus, vēl pirms sākas faktiskā zirga apmācība, zirgam jāapgūst uzvedība, kas vēlama, atrodoties kontaktā.

Zirgs, kas vēl nav iejāts, nespēj precīzi kontrolēt nedz visas sava ķermeņa kustības, nedz līdzsvaru. Kamēr zirgs mācās, ir pašsaprotami, ka ik pa laikam tas zaudēs līdzsvaru un  iegulsies kontaktā. Kamēr vien zirgs nav pietiekami pieredzējis, lai izvairītos no līdzsvarošanās pret kontaktu, trenzes vietā ieteicams izmantot kavesonu. Tādējādi jātnieks var izvairīties no nevajadzīgi asām kustībām un spiediena zirga mutē.

Kontakts var tikt iemācīts arī ar kavesonu. Foto: Agrita Žunna

Apgūstot kā izmantot savu ķermeni un līdzsvaru pat mainīgos apstākļos, zirgs var sākt mācīties kā to apvienot ar trenzes izmantošanu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visos apmācības posmos zirgs varētu pilnībā uzticēties trenzei un no tās nebaidīties. Kad zirgam ir iespēja apgūt jaunas prasmes, kas saistītas ar patīkamu pieredzi, reta nepatīkamā pieredze būs vieglāk pārvarama.

Vai problēmas vajadzētu slēpt?

Reizēm jātnieki cenšas slēpt zirga mutes mīmiku, tik cieši savelkot purneni, ka zirgs pilnībā zaudē iespēju pakustināt žokļus. Taču tas nekādā gadījumā nav labs risinājums problēmām, kas saistītas ar kontaktu. Par problēmām, kuras izraisa pārlieku cieši savilktas purnenes, varat lasīt, piemēram, šeit: https://www.theguardian.com/science/2016/may/03/new-rules-on-horse-nosebands-needed-to-prevent-distress-say-researchers

Kas teikts noteikumos

FEI sastādītajos starptautiskajos iejādes noteikumos 2016.gadam (https://inside.fei.org/sites/default/files/DRE-Rules_2016_GA-approved_clean.pdf) vēlamā kontakta kvalitāte raksturota šādi:

“Visā darba laikā, pat apstājoties, Zirgam jābūt “kontaktā”. Var uzskatīt, ka Zirgs ir “kontaktā”, kad kakls ir vairāk vai mazāk pacelts un izliekts, atbilstoši Zirga apmācības līmenim un gaitas sakopojumam vai paplašinājumam, pieņemot iemauktu darbību ar vieglu un konstantu, mīkstu, pakļāvīgu kontaktu. Galvai būtu jāpaliek stabilā pozīcijā, vienmēr mazliet virs vertikāles, ar atbrīvotu pakausi kā augstāko punktu kaklā, un pret Atlētu nedrīkst tikt izrādīta nekāda pretestība”.

“Pakļāvības līmeni pierāda arī veids, kādā Zirgs pieņem trenzi, ar vieglu un maigu kontaktu un atbrīvot pakausi. Pretošanās pret vai izvairīšanās no Atlēta rokas, “aizejot” vai nu aiz, vai nu virs vertikāles, demonstrē pakļāvības trūkumu.”

“Mēles izbāšana no mutes, tās turēšana virs trenzes vai pilnīga atvilkšana, kā arī zobu griešana vai astes švīkstināšana lielākoties ir Zirga nervozitātes, saspringuma un pretestības pazīmes, un Tiesnešiem tās jāņem vērā, vērtējot jebkuru kustību, kuras laikā tās tiek izrādītas, kā arī lemjot par gala atzīmi par “Paklausību”.

Autore: Anna Kilpelainena (Anna Kilpeläinen, raksta titulfoto), somu jāšanas instruktore un dzīvnieku trenere, kurai iegūts bakalaura grāds izglītošanā.

Saite uz raksta oriģinālu: https://annakilpelainen.com/2016/08/12/all-eyes-on-the-mouth/

Rakstu tulkoja: Laura Irbe Krastiņa