Kristapa panākumi ir mūsu prieks

Ko var zināt, kādu ceļu izvēlētos brāļi Neretnieki, ja ne viņu mammas sapnis pašai par savu zirgu. Skolas gados Rīgas meitene trenējusies Kleistos, bet dzīves virpuļi – tikšanās ar nākamo vīru Aivaru un vecātēva atgūtie īpašumi – atveduši uz Limbažu pusi. Neretnieku ģimenes atvasēm jāšanas sports vēl nebija ne prātā, kad 1998. gadā Indra, agronomes darbā un mājās rūpēs aizņemta, tomēr iegādājusies zirdziņu. Kā tas mēdz notikt – sekoja arī otrs, pēc pāris gadiem viņa paņēma nomā stalli, bet 2010. gadā kļuva par tā īpašnieci. Nosaukums gan savāds – „Ērmi“, taču, kā izrādās, sākotnējais „Ermesemm“ ar vairāk nekā 300 gadu vēsturi līdz mūsdienām nonācis krietni pārveidots.

„Ērmi“ kļuva par Kristapa un viņa brāļa Roberta treniņu vietu, bet Indra ar Aivaru gādāja, lai nolaisto saimniecību dabūtu uz kājām. Šodien vecākais dēls izcīnījis nozīmīgu vietu jātnieku elitē, jaunākais atzīts par prasmīgu kalēju ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, savukārt stallim nosprausts ambiciozs mērķis – izaudzēt tik labus zirgus, lai Kristaps ar tiem varētu startēt augsta līmeņa sacensībās. Nebūšot viegli, nosaka Neretnieki, taču ar labiem palīgiem – varētu izdoties.

Jaunākajā „zirgam.lv“ žurnālrakstā saruna ar Kristapa vecākiem un treneri Kristu Kliesmeti, kas ar vērtīgu ārzemju pieredzi bagāžā Neretnieku komandai piepulcējusies pirms pusotra gada. Augustā gaidiet interviju arī ar pašu Kristapu Neretnieku – kāpēc dalībai sacensībās bija paņēmis garāku pārtraukumu, par sportista dzīvi uz riteņiem un pēdējā laika atziņu, ka veselīgs ēdiens var būt pat garšīgs.

Raksts pilnā apjomā pieejams abonentiem, lai iegādātos gada abonementu (EUR 14,99), lūgums rakstīt uz zirgam@zirgam.lv

Raksts abonentiem nosūtīts 12.07.2016. 8:00

Atpakaļ

11 Comments

  • Katrīna

    Katrīna Ļoti neizpalidzīgi tie Neretnieki... bija situācija, kad steidzami vajadzēja savainotu zirgu nogādāt blakus stallī, bet Indra Neretniece tā arī nepacēla savu dibenu lai palīdzētu, tikai daudz spriedelēja, bet mašīna tai bija pieejama, bet izpalīdzēt tā arī nenobrieda, banāli teikdama ka nav laika!

    12. jūlijs, 2016 @ 10.50
    • Roberts Neretnieks

      Roberts Neretnieks » Katrīna Cienītā Katrīna! Izsakot savu visai aizsarošo komentāru, kas vērsts pret manu ģimeni un konkrēti pret manu mammu Indru, jūs neesat minējusi vairākus nozīmīgus faktus šajā lietā. Es skaidri atceros šo situāciju, jo toreiz es biju vienīgais, kas varētu transportēt jūsu zirgu. 1. Mana mamma Indra nav tā, kas transportēs jūsu zirgu. Viņa toreiz vērsās pie manis, jo mans tēvs Aivars bija ārzemēs tā pat kā Kristaps. 2. Tieši tajā dienā, kad lūdzāt palīdzību, Inčukalna sporta centrā notika sacensības. Tur atradās mūsu zirgu pārvadājamā mašīna, kurā uzturējās mūsu komanda un es, kā tobrīd vienīgais iespējamais šoferis, strādāju kā dežūrējošais kalējs un sacensību vietu nedrīkstēju pamest. Negatīvas pieredzes dēļ savu auto citiem šoferiem neizsniedzam. 3. Jūs aizmirsāt pieminēt, ka zirgs traumu guva neveiksmīgas transportēšanas rezultātā, kad tika izdemolēta zirgu pārvadājamā piekabe. Pēc jūsu izdarītajiem pieņēmumiem jums likās, ka jūsu zirgs būs mierīgāks kravas mašīnā, kā rezultātā lūdzāt mūsu palīdzību un kā jau minēju tā attiecīgajā momentā nebija iespējama. Tātad ņemot vērā manis minētos faktus Cienītā Katrīnas kundze neredzu jebkādu pamatu jūsu komentāram, kas ir cieņu aizskaroš mūsu ģimenei. Lūdzu ņemiet vērā faktu, ka no neapdomīga komentāra internetā līdz tiesnesim tiesas zālē vajag pavisam nedaudz, tāpēc turpmāk lūdzu apdomājiet kārtīgāk, ko rakstīt! Patiesā cieņā, Roberts Neretnieks

      13. jūlijs, 2016 @ 22.14
  • Anda

    Anda Ai,Katrīna,neviens nav ideāls,iespējams,pat Jūs,taču visu cieņu Neretniekiem par abiem dēliem.

    12. jūlijs, 2016 @ 10.57
  • Dace

    Dace Manuprāt, ka ļoti nekorekti tā vispārināti par kādu spriest! Ārkārtas situācijās pašiem ir jābūt B, C un pat D plānam. Laika mūsdienās ir maz, vēl mazāk to, kas saprot tā vērtību!

    12. jūlijs, 2016 @ 11.06
  • Edīte

    Edīte Paldies par tiešām jauko un pozitīvo rakstu. Nesāksim atkal cits citu apmētāt ar dubļiem.Mums tikai jālepojas, ka ir tāds Kristaps,kurš Latvijas vārdu padarīja pazīstamu pasaulē.

    12. jūlijs, 2016 @ 11.42
  • Anitra Man patīk Kristaps - sasniegumi - tas ir super, bet galvenokārt tāpēc, ka viņš ir viens no ļoti retajiem sportistiem, kura sniegumu skatoties, nav sajūtas, ka zirgs mokās. Un ğimene ir enerğiska un forša - un tā vide, kuru viņi visi rada, burtiski izstaro apziņu, ka nav nekā neiespējama.

    12. jūlijs, 2016 @ 12.50
  • Elīna

    Elīna Izaudzēt pasaules līmeņa sacensību zirgu Latvijā izklausās pēc utopijas,ar dažiem izņēmumiem.Lai Neretniekiem izdodas.

    12. jūlijs, 2016 @ 13.11
    • Anna Veidemane

      Anna Veidemane » Elīna Kāpēc ne? Ja ir, pirmkārt, zināšanas un pieredze pasaules līmeņa sportā un skaidra izpratne, kāds ir pasaules līmeņa zirgs, ja ir zirga izjūta, ja ir iespēja konsultēties ar tiem, kas spējuši tādus zirgus izaudzēt, ja ir pieejami tie paši ērzeļi, kas Rietumeiropā, ja ķēves pārbaudītas sportā? Un ir kur audzēt, ar ko barot, un pietiekami labi jātnieki gan regulāram darbam jaunzirga vecumā, gan GP maršrutiem? Kur tieši te ir utopija?

      12. jūlijs, 2016 @ 13.54
    • Pokemons

      Pokemons » Elīna Anna- utopija ir naudā, kuras Latvijas zirgaudzētājiem nav.

      12. jūlijs, 2016 @ 22.22
    • Ehh

      Ehh » Elīna A Pokemon, tev škiet, ka Neretniekiem Nav naudas? :D

      13. jūlijs, 2016 @ 13.48
  • Pokemons

    Pokemons Elīna, es runāju par zirgaudzēšanas nozari kopumā nevis, par Neretnieku, kā sportistu!

    18. jūlijs, 2016 @ 13.27

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase