30. aprīlis, 2016 | Žurnālraksti
Trešo gadu Anna Veidemane (31), līdzko kļūst siltāks, sapako mantas un no Siguldas pārceļas uz 260 kilometru tālo Latvijas – Baltkrievijas pierobežu, Kaplavas pagastu. Tur viņu zemnieku saimniecības „Erlain“ stallī gaida 45 zirgi, šopavasar būs jāsaņem astoņi kumeļi. „Zirgaudzēšanas nozares vadītāja,“ ar savu amatu iepazīstina Anna un pasmaida – ja neskaita vienu zirgkopēju, pamatā esot priekšniece tikai pati sev.
Pirms trīs gadiem pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti un ne mirkli nav šaubījusies par izvēli – ārstēt tieši zirgus. Anna īpaši pievērsusies ginekoloģijai un mākslīgajai apsēklošanai. Kuru katru brīdi „Zviedru birzes zirgi“ stallī gaidāms piedzimstam pirmais kumeliņš – viņas roku darbs, savukārt šopiektdien ar Annas gādību divas Latvijas ķēves tika apsēklotas ar atdzesētu spermu, kas atvesta no Vācijas.
„Zirgam.lv“ jaunākajā žurnālrakstā Anna Veidemane stāsta par mākslīgās apsēklošanas darbu Latvijā, iegūto pieredzi Zviedrijas staļļos, kā arī Utenas rikšotāju audzētavā Lietuvā, kurā spējusi izturēt tikai trīs mēnešus.
Vēlies lasīt visu gadu Žurnālrakstus? Piesakies rakstot e-pastu uz zirgam@zirgam.lv.
Anda Prieks, ka ienāk jaunie – lai izdodas, Anna!
Sarmīte Feina meitene,"Erlaina" stallim ir paveicies.
Sigita Kārtējo reizi - izdevies raksts, ar lielu interesi un patiku izlasīju!
zAgnese Paldies par kārtējo pozitīvo rakstu. :)
Zmiile Pie mums biedriibas gadiem runaa par maaksligo apseklosanu un kaa nav taa nav nekaa.Taa pati spermas banka.Kur ir?Te meitens viens pats ciinas.
Anna Veidemane » Zmiile Saldēto spermu atsevišķiem Latvijas ērzeļiem uzglabā Siguldas CMAS un viņi ir atvērti piedāvājumiem uzglabāt arī citu ērzeļu spermu, ja tāda būtu, faktiski pat sasaldēt viņi var, tikai nav kur paņemt no ērzeļa. Bet nu saldētā sperma ir diezgan piņķerīga lietošanā ķēvēm, ja nav pieejama apsēklošanas stacija, kur ķēves var izmeklēt ik pēc 6h, nebraucot visus tos km uz saimniecību katru reizi. Saldētās spermas piedāvājums ārpus Latvijas ir milzīgs, atvešana ir iespējama, bet apsēklošana kūts apstākļos tiešām nav vienkārša. No svaigās spermas diemžēl banku neizveidos.
Zmiile Paldies par skaidrojumu.Bilde skaidra-ar saldeetavu Siguldaa vien nepietiek.Vajag vietu kur panemt to spermu no eerzela un staciju keevju izmekleesanai.Pie mums tas izklausaas pec kosmosa.
Ziga Raksts foršs,žēl,ka tikai abonentiem.Derētu daudziem izlasīt par mākslīgo apsēklošanu,par zviedriem,kas nemaz nav tik balti un pūkaini zirgu pārdevēji.
Zirgam.lv » Ziga Ir visas iespējas uz gadu abonēt visus rakstus par EUR 14,99. Zirgam.lv arvien vairāk samazinās tulkoto rakstu daudzumu un lēnām palielinās maksas rakstu apjomu.
Chipsene Raksti ir ļoti jauki, tomēr ļoti ļoti gribētos fizisku preses izdevumu. Saprotams, ka tās ir papildus izmaksas, tomēr turēt rokās fizisku kopiju būtu daudz, daudz patīkamāk. Ļoti pietrūkst kopš 2010. gadā beidza iznākt Zirgu Pasts.
Zirgam.lv » Chipsene Teorētiski ar lielu abonentu skaitu ir iespējams ar laiku izveidot drukātu izdevumu, taču redzot to, ka jau šo rakstu palaišanai mums bija nepieciešams sponsoru atbalsts, tad stipri apšaubam drukāta izdevuma iespējamību Latvijā. Tikko Igaunijā slēdza vienīgo zirgu žurnālu Baltijā - arī dēļ finansējuma problēmām.
Zane » Chipsene Tīri teorētiski drukātu žurnāla versiju mediju auditorija patērē daudz labprātāk, nekā interneta platformā eksistējošu versiju, īpaši tad, ja saturs ir tik reti iznākošs. Šis fakts pierādīts pietiekami daudzos pētījumos - problēmas sakne ir tajā, ka saturs internetā tomēr lielākoties ir pieejams bez maksas, kā arī tas vēsturiski ir bijis bez maksas. Ja tiešām kādreiz uzrodas cilvēks ar lielu apņēmību un vēlmi izveidot žurnāla drukāto versiju - mans ieteikums ir veidot žurnālu, kas iznāk visā Baltijā - ar franšīzu tipa izdevumiem. Mums tomēr tā zirdzinieku pasaule te pietiekami līdzīga, lai arī aktuālie temati būtu līdzīgi, varbūt būtu katras valsts žurnālā vajadzētu savas valsts aktualitātes, kas atšķirtos un valoda, protams, katrai valstij sava (līdz ar to ir sava redakcija), bet kopumā tas finansiāli būtu daudz izdevīgāk un reālāk, nekā katrā valstī, ar smieklīgi mazu auditoriju, cerēt izdot savu žurnālu. Protams, būtu jādomā par saturu, jo diez vai žurnāls ilgi izvilks tikai ar intervijām par cilvēkiem - mums to te gana maz, pat visām trim valstīm kopā ņemot. Ja kopējā auditorija būtu daudz lielāka - respektīvi jau trīs valstu zirdzinieki, arī reklāmdevēju interese un vēlme maksāt par reklāmām būtu lielāka (kā mēs zinam, mediju vieni no galvenajiem ienākumiem ir arī reklāmas ienākumi). Arī prestižu žurnālam būtu daudz vieglāk izveidot. Tas tā, ja nu kādam nākotnē pietiek drosmes, ieguldījumu, vēlmes un uzņēmības!
Ironia » Chipsene Ojj sapiga teema par Zirgi Pastu.. Bija gan drosme gan entuziasms . Problemas radas tur, kur nebija atbalsta no lasitaajiem, pikrshanas zinjaa.. viens noperk, 50 izlasa.. un smaistais neizpardotais daudzums atgriezaas izdevniecibaa neizpardots..
Zirgam.lv Zane, uz papīra tas izklausās krietni vienkāršāk nekā realitātē. Igauņu žurnāls noturējās visilgāk, un arī viņi bija apsvēruši līdzīgu domu Tevis minētajai. Aprēķini parādīja pilnīgi ko citu. Mūsu gadījumā - turpināsim žurnālrakstus tiem, kas tos novērtē un atbalsta. Tiem, kam tie nav aktuāli, būs vien jāmeklē informācija ārvalstu resursos.
Evita Baradovska Interneta jau sen praktiski nekas vairs nav par brivu. Jebkura preses izdevuma pamatienakums un izdzivosanas jautajums ir reklamdevejs. Bail domat, cik izmaksatu skaists, krasains un saturigs laikraksts par zirgiem.