Frāzes „zirgs uz trenzes” definēšana

Kas notiek mūsdienu iejādē? Vai  iejādes jātnieki vēl atceras, kāpēc tā radusies un kādi ir tās mērķi? Zirguskola piedāvā rakstu par situāciju iejādē ASV tūkstošgades sākumā, kas diemžēl vēl aizvien ir aktuāla arī šodien Latvijā.

„Zirgam jāpieņem trenze”, „zirgam jābūt uz trenzes” utt. ir iejādē visbiežāk izmantotās frāzes. Un ļoti bieži gan semināros, gan sacensībās jātnieki, treneri un diemžēl arī tiesneši koncentrē nedalītu uzmanību tieši uz šo aspektu. Mūsu valstī „zirgs uz trenzes” kļuvis par iejādes pamatu. Tieši tādēļ mums vajadzētu nedaudz piebremzēt un objektīvi izvērtēt, ko tas nodara iejādei (un kādēļ tik daudzi zirgi un jātnieki nonāk strupceļā vai salūzt pie 1. vai 2. grupas).

Betina uz zirga Boccanegra, izpildot piafē elementu.

Nākamais solis būtu atgriešanās valstīs, kurās pirms 500 gadiem radās iejāde, proti, Portugālē, Itālijā, Francijā, Vācijā, Austrijā un Zviedrijā, un rūpīga oriģinālliteratūras analīze tās izstrādes valodā un nozīmē, nevis tulkojumos uz angļu valodu, kas veikti samērā nesen. Pat Starptautiskās Jātnieku federācijas (Federation Equestre Internationale (FEI)) un vēlāk arī ASV Jāšanas sacensību asociācijas (AHSA) iejādes reglaments tika sagatavots angļu valodā tikai 20. gs. 20. gados. Un, lai vai cik rūpīgi meklēsiet, pat 15. un 16. gadsimtā, jūs neatradīsit neko līdzīgu frāzei „zirgs uz trenzes”.

Šī frāze, vai nu jūs to atzīstat vai nē, pievērš jātnieku, treneru un tiesnešu nedalītu uzmanību galvas nostādnei un zirga priekšpuses stāvoklim, uztverot tos par iejādes un apmācības simbolu raksturojošo pazīmi un galveno mērķi. Taču tā vietā zirga priekšpuses stāvoklim būtu jāparāda aizmugures iedarbināšana un caurlaidība, kā arī jātnieka saskaņa ar zirgu, izmantojot palīglīdzekļus; zirga priekšpuses stāvoklim nevajadzētu būt pavadu lietošanas rezultātam. Tas ir labi pateikts Vācijas jātnieku federācijas tekstā, proti, ka zirgs meklē kontaktu un jātnieks to nodrošina, nevis otrādi, jo zirga galvas ievilkšanai vertikālā pozīcijā nav nekāda sakara ar sakopojumu. Gluži pretēji – tas neļauj iedarbināt zirga aizmuguri un galu galā noved pie nejūtīga, neatsaucīga, uz priekšu krītoša zirga, kā arī nepieļauj izteiksmīgas kustības, zirgam pašam sevi nesot.

Sakopojuma un priekšpuses pacēluma sakarība. Līnijas aiz zirga parāda pakāpenisku saliekumu un aizmugures iedarbināšanu. Vilhelms Muselers (Wilhelm Museler) no Reit Lehre, 1928. gads.

Svarīgi runāt arī par jutīgas un mīkstas zirga mutes saglabāšanu, pieminot Neapoles skolu, kuras laikā jau bija radusies izpratne, ka darbā ar jaunzirgu, pieļaujot asas darbības ar pavadām (vai nu jātnieka dēļ, vai arī jaunzirgam pašam raustot galvu), pakāpeniski tiek satraumēti zirga jutīguma sliekšņi. Būsim objektīvi – mutē ievietots metāla gabals, ko velk vai nu uz vienu pusi, vai uz abām pusēm vienlaikus un ko papildina trenzes savienojuma atduršanās pret aukslējām, nav nekas patīkams. Turklāt aptuveni 6000 gadus trenzēm bija malu riņķi, kas, lietojot vienu pavadu, neļāva trenzei izslīdēt no mutes un pagrieza galvu vajadzīgajā virzienā. Nesen ieviestās trenzes bez malu riņķiem nav solis pareizajā virzienā.

Johana Batista Galiberti (Johan Batista Galiberti), kurš bija Frederigos Grisones (Frederigo Grisone) un Giambatistas Pignatelli (Giambattista Pignatelli) skolnieks, 1610. gadā uzrakstītajā grāmatā, ko 1660. gadā iztulkoja vācu valodā, iesaka zirgu apmācību sākt ar kavesonu vai hakamoru un lietot tos līdz ir apgūti pamati, tikai tad pakāpeniski uzsākot trenzes lietošanu. Turklāt trenzes pavadas tiek turētas kreisajā rokā, kas vienmēr ir mīkstāka par labo roku, un netiek lietotas. Apmācība turpinās ar kavesonu, kura pavadas tur labajā rokā, līdz tiek panākts zirga vieglums un sevis nešana. Tad kavesonu pakāpeniski pārtrauc lietot un savienojumu ar zirgu sāk panākt ar trenzi un pavadām. Taču, tā kā līdz šim apmācībā trenze netika lietota, tiek saglabāts jutīgums un vieglums un īstenots „Descente de Main” princips (palīglīdzekļu izmantošanas pārtraukšana), kas attīstījās Versaļas skolā (Ecole de Versailles) un ko pēc tam lieliski spēja aprakstīt Robičons de la Giriniere (Robichon de la Guérinière) un Dupatī de Klams (DuPaty de Clam).

Interesanti, ka pirms dažiem gadiem Vīnē atrada Karaliskās Spānijas jāšanas skolas 1720. gada rokasgrāmatas, kuras tika uzskatītas par pazudušām. Un arī tajās aprakstīts, ka jaunos lipiciāņus (Lipicas zirgi) apmācīja ar kavesonu un bez trenzes, ko sāka izmantot tikai tad, kad bija sasniegts stabils apmācības līmenis.

Šī principa atliekas vēl ir saskatāmas dažos kordošanas kavesonos, kurus izmanto Eiropā un kuriem iespējams pievienot regulējamu trenzi. Pirms 50 gadiem šādi kavesoni Eiropā nebija nekāds retums, bet bija absolūti nepieejami Amerikas Savienotajās Valstīs, kur jutīgas mutes saglabāšana nekad nav bijis iejādes galvenais mērķis. Tomēr šādi apmācīta jaunzirga trenzei sākotnēji nepievienoja ne kordu, ne atsaites, tādējādi tērauda trenzi apmācībā sāka izmantot ļoti lēnām, pakāpeniski un bez spiediena. Turpmākā apmācībā trenzei pievienoja garas atsaites, bet nekad kordu, kas trenzi vienkārši izvelk no mutes. Šāda rīcība ir vardarbība pret zirgu, ko dara vien neizglītoti un brutāli zirdzinieki.

Tikai neliela saujiņa ļaužu ir panākuši vai izjutuši zirga mutes patiesu jutīgumu, jo tas nerūp ne treneriem, ne jātniekiem – tā taču nav daļa no pašreiz ASV pastāvošās „zirgs uz trenzes” kultūras. Turklāt dubulto iemauktu lietošanas pāragra sākšana, nemaz nerunājot par špruntu un citiem līdzekļiem, ko tik bieži redzam, tikai apliecina cilvēku nekompetenci, ko labi ir aprakstījis Udo Bargers (Udo Burger).

Bet kā tad mūsu terminoloģijā ienāca frāze „zirgs uz trenzes”? Cik man zināms, tas sākās ar Starptautiskās Jātnieku federācijas (FEI) izveidi 1921. gadā, kuras iniciators bija ģenerālis De Karpentrijs (DeCarpentry) kopā ar Dr. Rau (Rau) un Vācijas ģenerāli Halsingu Bersetu (Halsing Bersett).

Ģenerālis De Karpentrijs izstrādāja FEI noteikumus un definīcijas franču valodā (tieši tādus, kādi tie ir FEI reglamentā šobrīd), izmantojot sarežģītus iejādes terminus franču valodā ar to bezgalīgajām niansēm un nozīmēm. Taču nevienā vietā nav atrodama frāze, kura kaut vai nedaudz pietuvotos tam, ko mēs domājam ar „zirgs uz trenzes”. Franču valodā tam vajadzētu skanēt „Sur le Mors”, taču šādas frāzes nav.

Betina uz zirga Embajador XI, izpildot levādes elementu.

Vācieši FEI tekstu no franču valodas uz vācu valodu neiztulkoja, jo lielāko daļu no tā saprata un pašiem vācu valodā bija labi attīstīta un iedibināta zirgkopības terminoloģija, ko apliecina Vācijas reglaments un Vācijas Jātnieku federācijas publicētie „Jāšanas pamatprincipi un progresīvāki paņēmieni”. Sākotnējā redakcijā vācu valodā itin nekur nav atrodams nekas, kas līdzinātos mūsu izmantotajai frāzei „zirgs uz trenzes”, kuru dažviet izmanto tulkojumā uz angļu valodu, kad nav bijis iespējams izteikties citādi. Tad kāpēc šī frāze „zirgs uz trenzes” parādās FEI reglamenta redakcijā angļu valodā, kas kļuvusi par šodienas AHSA iejādes noteikumiem un definīcijām oficiālajā reglamentā?

Tā kā 20. gadsimta sākumā Anglijā un ASV praktiski nebija ne iejādes, ne iejādes grāmatu un žurnālu angļu valodā, gluži vienkārši nepastāvēja nekādu reālu ekvivalentu ģenerāļa De Karpentrija terminiem, pat nerunājot par franču iejādes terminu nianšu atspoguļošanu. Es nezinu, kurš 20. gadsimta 20.–30. gados FEI franču valodas tekstu iztulkoja uz angļu valodu, bet ir acīmredzams, ka tulkotājs labi pārzināja franču valodu, taču nebija nekāds franču zirgkopības terminu eksperts, un termins „zirgs uz trenzes” radās bez reālas izpratnes par franču valodas teksta jēgu un to, kā šī jaunradītā definīcija ietekmēs praktisko jāšanu angliski runājošās valstīs.

Tā kā nebija neviena cita informācijas avota, AHSA pārņēma šo FEI tekstu, un tas joprojām tiek izmantots kā oficiālā redakcija mūsu reglamentā, ietverot arī frāzi „zirgs uz trenzes” bez jebkādiem plašākiem skaidrojumiem. Turklāt ASHA noteikumos FEI prasības, kustības un gaitas ir minētas bez reāli pamatotiem apgalvojumiem attiecībā uz 1.–4. grupu. Pat nesen, pirms sešiem gadiem, mūsu iejādes shēmās ieviestās jaunās kustības, piemēram, nostiepšanās uz leju, esot vieglā kontaktā, nav ne minētas, ne definētas.

Kā piemēru vēlos citēt AHSA reglamenta pirmās dažas lapas, lai parādītu, kā tas var novest pie ģenerāļa De Karpentrija izstrādātā sākotnējā franču valodas teksta nozīmes būtiska pārpratuma. Proti, 401. panta 3. punktā teikts, ka „zirgs rada iespaidu, ka jātnieka prasīto tas izdara labprātīgi utt.”, taču 401. panta 6. punktā norādīts, ka „visās darbībās, pat apstāšanās laikā, zirgam jābūt uz trenzes”, kas acīmredzami ietver gan 1. grupu, gan ievadlīmeni, jo nav noteiktas nekādas atšķirības. Tas nekādi neatspoguļo izsmalcināto franču jēdzienu „Dans la Main” („uz palīglīdzekļiem”). Reglamenta 403. panta 3. punktā ir noteikts, ka soļu gaitā zirgam nevajadzētu prasīt „būt uz trenzes”, bet 403. panta 4. punkta 2. apakšpunktā paredzēts, ka vidējā soļu gaitā zirgam ir „jābūt uz trenzes”. Tas ir nesakarīgi! Un šajā reglamentā ir kaudzēm šādu pretrunīgu apgalvojumu, kas attiecas uz jāšanu. Ja 401. panta 6. punkta tulkojumā uz angļu valodu būtu sacīts, ka visās darbībās, pat apstāšanās laikā, zirgam paklausīgi jāpakļaujas jātnieka izmantotajiem palīglīdzekļiem, tas būtu tuvāks franču teksta patiesajai nozīmei un novērstu nedalīto uzmanību no rokām, trenzes un zirga priekšpuses, kā arī sekmētu visu šajā kustībā izmantojamo palīglīdzekļu integrētāku pielietojumu.

Ar frāzi „pakļaušanās palīglīdzekļiem” mēs varētu pietuvoties franču valodas terminoloģijas daudzveidībai ar tādām frāzēm kā „mācīšana jaunzirgam pakāpeniski pieņemt palīglīdzekļus”, līdz tiek sasniegtas FEI grupas, kuru izpildei zirgam ir jāpakļaujas palīglīdzekļiem. Tas ietver vieglumu un sevis nešanu (nevis zirga priekšpuses mākslīgu ievilkšu kādā stāvoklī), uzsverot uzsēdi, zirga pozīciju, svaru, saskaņu starp zirgu un jātnieku, kā arī visu palīglīdzekļu savlaicīgumu un koordināciju. Mākslīgs priekšpuses stāvoklis liedz izteiksmīgas kustības, zirgam pašam sevi nesot.

Patiešām, būtu pavisam viegli aizstāt frāzi „zirgs uz trenzes”, no tās atsakoties uz visiem laikiem, jo pēdējos 50 gadus mums Amerikā ir jau pašiem sava iejādes terminoloģija. Tādi termini kā „trenzes pieņemšana”, „pakļaušanās palīglīdzekļiem”, „caurlaidība”, „savienošanās”, „vieglums”, „sevis nešana”, „zirga muguras šūpošanās”, „zirga atbrīvotība”, „līdzsvars”, „zirga „iedarbināšana”” utt. daudz labāk atspoguļotu to, ko faktiski gribam pateikt, un iejādes reālos mērķus.

Betina uz zirga Embajador XI, izpildot levādes elementu.

Tad mēs panāktu FEI un ģenerāļa De Karpentrija sākotnējo nolūku, proti, zirgs rada iespaidu, ka jātnieka prasīto tas izdara pats, nevis tiek savilkts kopā aiz vertikāles, pastāvīgi krīt uz priekšu un nekad nepanāk patiesu caurlaidību. Diemžēl minēto var nereti novērot gan 1. grupā, gan nekvalitatīvu piaffē, pasāžu, piruešu un briesmīgu pāreju izpildē.

Kā norādījuši vecie vācu zirdzinieki, zirgam tiecoties pēc palīglīdzekļiem un jātniekam izmantojot piemērotus un netraucējošus palīglīdzekļus, svaru, uzsēdi, atbalstošus palīglīdzekļus, kājas un ļaujot zirgam izvēlēties kontakta stiprumu, visticamāk, tiktu labāk panākts tas, pēc kā mums faktiski vajadzētu tiekties iejādē.

Vēl kāds aspekts, kas, šķiet, attaisno zirga priekšpuses savilkšanu un nereti arī jāšanu aiz vertikāles, turklāt šo darbību saukšanu par iejādi, ir Eiropas un Amerikas iejādes žurnālos publicētie attēli ar uzvarētājiem, kuros redzami nepareizā, savilktā un saīsinātā priekšpuses stāvoklī esoši zirgi. Lai gan vienmēr runājam par klasisko iejādi, neviens, šķiet, nevēlas atgriezties pie vecajiem gleznojumiem un attēliem. Interesanti, ka koncepcija, kas paredz zirga atrašanos jātnieka priekšā ar galvas nostādni vertikālās līnijas priekšā, turklāt pie sakopojuma palielināšanās, galvai aizvien vairāk pavirzzoties pāri vertikālajai līnijai, ir nepārprotami attēlota Muselera (Müseler) attēlos (skatiet diagrammu sākumā), kurus FEI Volfganga Nigli (Wolfgang Niggli) vadībā atzina par pareiziem, bet tagad gan ir novirzījusies no sliedēm.

Betina uz zirga Embajador XI, izpildot pasāžu.

No vienas puses, žurnāli publicē apgalvojumus, ko izteikuši Harijs Bolds (Harry Boldt), Klauss Balkenhols (Klaus Balkenhol), Kristīne Stakelbergera (Christine Stuckelberger), Sindija Sidora (Cindy Sydor) u. c., nosodot zirgu savilkšanu no priekšpuses, bet, no otras puses, publicē dučiem attēlu, kuros parādīti aiz vertikāles aizvilkti zirgi, kas uzvar sacensībās. Aplūkojiet kādu no daudzām ASV pieejamajām iejādes publikācijām un spriediet paši! Nenāktu par ļaunu iejādes kopienu informēt par skaidru politiku un sniegt skaidru vēstījumu!

Nesenākā rakstā, kurā bija ietverta intervija ar Kristīni Stakelbergeri, tika minēts, ka „Šobrīd jātnieki zirgus savelk kopā. Tas nav pareizi. Tiesnesim būtu jāpiemēro soda punkti par saspringtiem zirgiem, kas nemitīgi atrodas aiz vertikāles”.

Harijs Bolds ir norādījis, ka “Runājot par zirgu kakliem, manuprāt, tiesnešiem, vajadzētu rūpīgāk pārliecināties, ka zirgu deguns atrodas vertikāles priekšā, nevis aiz tās”.

Sindija Sidora piebalso daudzo kolēģu komentāriem un piebilst, ka pārmērīga koncentrēšanās uz zirga priekšpusi ir vēl viens risks, ko rada nekvalitatīvs apmācības process un izpilde. „Pārlieku lielas uzmanības pievēršana galvai, kaklam un priekškājām nav nekas labs,” viņa norāda. „Nezinātājam tas var izskatīties pievilcīgi, bet parastajā iejādē jau tā pārlieku liels uzsvars tiek likts uz zirga priekšpusi. Mums to nevajadzētu veicināt vēl vairāk!”

Betina uz zirga Embajador XI, darba rikši.

Iemesls, kādēļ šobrīd tiek iegūti tik augsti rezultāti, ir labāko ciltsrakstu zirgu gaitas, nevis sarežģītu iejādes kustību izpildes kvalitāte. Papētiet zirgu viduvēji izpildītās piaffes, pasāžas, kājmaiņas, pārejas utt., ko redzam sacensībās. Vācu siltasinim ir iedzimta spēja virzīties uz priekšu neatkarīgi no tā galvas pozīcijas, ko panāk jātnieks, pat ja tas neatspoguļo pareizu zirga apmācību un liek viņam krist uz priekškājām.

Nobeigumā vēlos sacīt, ka, tā kā tagad mums ASV ir sava terminoloģija, kas pareizi apraksta iejādes mērķus, varbūt ir pienācis laiks atjaunināt mūsu definīcijas un reglamentu un atbrīvoties no terminiem, kas ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī kaitē mūsu sporta nākotnei.

Tas būtu labs jaunā gadsimta sākums!

 

Publicējis Maksis Gavjlers (Max Gahwyler) MD 2002. gada 21. jūlijā sadaļā „Universal Concepts”

Rakstu sagatavojuši  Dr. Maksis Gavjlers un Betina Dramonda (Bettina Drummond)

Šis raksts sākotnēji tika publicēts laikraksta „Eclectic Horseman” 6. izdevumā

Par tulkojumu paldies Ievai Dumbravai!

 

Atpakaļ

25 komentāri

  • Sanita

    Sanita Domaju, teksti no anglu valodas butu jatulko cilvekam, kuram ir zinasanas iejade un to kas ir uzrakstits anglu valoda, spetu precizi pateikt latviesu valoda- kas ar to ir domats!!!! Tulkotajs ir zirgu miilis, kurs no iejades terminiem neko nesaprot! Turklat ja saprastu, tad daudz kas butu iztulkots pareizi. Un ja vina velejas ar so rakstu kadu padkolot, tad pasai vien bus daaaaaauuudz jaskolojas, jo vienam vinas zirgam ir mugura chupa TIESI NO NEPAREIZAS jasanas un stradasanas ar to! Bet paldies, ka iztulkoja rakstu... Zinu, ka google tomer to var labak izdariit!

    19. aprīlis, 2016 @ 22.56
    • Aiva

      Aiva » Sanita Kaut kādas neprecizitātes terminos ir pilnīgi piedodamas, jo raksta jēgu tas ne mazākajā mērā netraucē uztvert. Savas personīgās antipātijas varat paust personīgi, ja tādas ir.

      19. aprīlis, 2016 @ 23.01
  • Sanita

    Sanita Darga Aiva, nav gan piedodamas!!! Jo visi sos rakstus lasa un macas! Un ir svarigi, lai cilveki , ko izlasa, ari iemacas un saprot pareizi! Un pareiza vardu izvele tulkojumos veido pareizu izpratni par lietam, ko cilveki talak realize prakse. Ja zirgam.lv sos rakstus publice ka izglitojosus rakstus, tad butu tie jaredige cilvekiem, kuri so valodu un ar iejadi saistito terminologiju parzin lieliski, piemeram, T.Petersone- lieliski tulko seminarus u.c. lietas.

    20. aprīlis, 2016 @ 8.00
    • Aiva

      Aiva » Sanita Tad lai ''visi'' mācās to, par ko šis raksts ir rakstīts, nevis to, cik shēmu bija ASV 2000. gadā vai diskutē, piemēram, par reglamentējošās dokumentācijas pareiziem tulkojumiem. Sakarā ar praksē realizējamo, neko nesaprotamu rakstā neatradu.

      20. aprīlis, 2016 @ 8.47
  • Inara Rakstu izlasīju, man patika. Neko kļūdainu neredzu, doma ir skaidra un viegli uztverama. Kas attiecas uz tulkotājas personīgajām attiecībām ar viņas zirgu- nepazīstu ne tulkotāju, ne viņas zirgu. Bet, ja viņas zirgam ir problēmas ar muguru, un tulkotāja sākusi tās risināt, meklējot informāciju, tulkojot un tml, tad - visu cieņu, viņa manās acīs jau ir tā vērta, lai šo rakstu lasītu. Ir ļoti daudz "iejādnieku", kuri ne tikai neredz savu zirgu muguras un kāju problēmas, bet sajāj zirgus uz priekškājām un tad, kad vair nelīdz ne masieris, ne osteopāts, ne glukozamīna injekcijas, ātri no tiem atkratās par lētām naudiņām p.s. Neesmu iejādnieks un nekad tāda nebūšu, jo man nepatīk mūsdienu iejāde. Es vnk mīlu savus zirgus un daru visu, lai viņu muguras un kājas būtu veselas. Es vēl mācos, es apbrīnoju to, kuri māk jāt ar zirgu pareizi- ir bauda to skatīties.

    20. aprīlis, 2016 @ 8.18
    • M

      M » Inara Tev būs oriģinālvalodā lasīt. Franciski, vāciski, portugāliski, spāniski. Ar to iejādes valodu saraksts praktiski beidzas.

      20. aprīlis, 2016 @ 17.24
  • FB_1725289446

    Sigita Cien. Sanita, nav jau grūti kritizēt tāpat vien, bez pamatojuma, bļaujot, ka viss slikti, viss slikti, bet bārstīties ar aizrādījumiem par sveša zirga veselības stāvokli, it īpaši slēpjoties aiz anonīmiem nikiem, ir kā minimums neglīti. Vai nu pamatoti norādiet, kur konkrēti ir nepilnības vai kļūdas terminoloģijā vai tulkojumos, kas jūs neapmierina, lai varam padiskutēt, vai arī beidziet ķengāties. Un par rediģējošām personām, seminārus utt. cik zinu, tulko T. Rozenberga, nevis T. Pētersone, tik jau nu būtu jāzina cilvēkam, kas pretendē uz tik perfektām zināšanām iejādes jomā!

    20. aprīlis, 2016 @ 9.54
  • daga

    daga Ne par tēmu, bet tas pats noticis arī ar slaveno Pelnrušķītes kristāla kurpīti, kas nu jau pieņemta par smalkas princešu pēdiņas cienīgu simbolu. Senfranču valodā, kādā pasaka oriģināli sarakstīta, kurpites materialam lietots vards, kura nozīme ir "smalkādas" (tādu materiālu tajos laikos zemnieces kājās neāva). Taču vārda rakstība līdzīga mūsdienu vārdam "verre" - stikls, kas laika un tulkošanas gaitā cieši iesakņojies kā kristāla kurpīte. Vecie franči nabadziņi, ik pa laikam tiek smagi pārprasti un no viņu dzīves viegluma čix vien paliek. Ne viņi, izrādās zirgus gribējuši spīdzināt, ne princešu kājas bīstamos apavos mocīt ☺

    20. aprīlis, 2016 @ 15.20
  • Dagnija

    Dagnija Atvainojiet man par vispārināšanu, bet tad jau sanāk, ka no iejādes šobrīd neko nesaprot nedz jātnieki, nedz arī tiesneši. Pēc raksta sanāk, ka principā visa mūsdienu FEI (un arī nacionālā) līmeņa iejāde ir balstīta nekvalitatīvā tulkojumā, tādēļ visi ar to vien nodarbojas kā savelk zirgam priekšu, atšauj pakaļu un par to vēl 70+ procentus dabū.

    20. aprīlis, 2016 @ 16.37
  • Anitra Dagnija, ļoti labs komentārs. Es tiešām iesaku nepaļauties uz "autoritātēm" un " visi tā dara un saņem 70+ procentu", bet patiešām izglītoties par to, kas ir iejāde un, vērtējot jāšanu, skatīties uz zirga vēstījumu. Un salīdzināt iejādes sniegumu tagad un 50 gadus atpakaļ. Apmeklējiet mūsu fb lapu - tur ir materiāli par šo tēmu https://www.facebook.com/zirguskola/

    20. aprīlis, 2016 @ 18.56
  • Anitra Dagnija, te ir pamācību video par "on the bit". Perfekti atspoguļo rakstā stāstīto par savilkšanu, mutes jūtīguma saglabāšanu, saspringumu un svaru uz priekšas. https://www.youtube.com/watch?v=AlOP1QUyqvM

    20. aprīlis, 2016 @ 21.49
    • FB_1725289446

      Sigita » Anitra Tas video ir domāts pamācībai "Tā vajag darīt" vai "Tā nevajag darīt"???

      21. aprīlis, 2016 @ 10.13
    • Anitra » Anitra Nu video autore domā, ka vajag, raksta autori - ka nevajag. Es piekrītu rakstā teiktajam.

      21. aprīlis, 2016 @ 10.31
  • Dagnija

    Dagnija Es kaut kā vienmēr uz šādiem rakstiem, kuru vēstījums īsi sakot ir "Visi jāj nepareizi", skatos ar diezgan lielu skepsi. Vislielāko skepsi izraisa tas, ka parasti šie autori un ideju sludinātāji paši nepiedalās sacensībās un nerāda "nepareizi jājošo jātnieku pulkam" to, kā tās lietas patiesībā būtu jādara un kādus augstus rezultātus šādi var uzrādīt.

    21. aprīlis, 2016 @ 11.59
    • Anitra » Dagnija Visupirms jau atšķiras uzskats par to, kas ir ''augsti rezultāti''. Bet nu jā - skepse vai atvērts prāts - katram tiesības izvēlēties tīkamāko :)

      21. aprīlis, 2016 @ 12.04
    • madara.E

      madara.E » Dagnija lai sasniegtu *labus rezultaatus* sportaa, ir jaaignoree zirga veseliiba. lai sasniegtu labu rezultaatu iejaadee, ir jaaaizmirst biomehaanika, jaaaizmirst zirga labklaajiiba.. taapeec varbuut arii shie cilveeki apzinaati izvairaas no piedaliishanaas tadaas sacensiibaas, kuras veicina ignoreet zirgu.

      21. aprīlis, 2016 @ 14.58
  • Klients

    Klients Ideju autori ir piedalījušies sacensībās....šoreiz gan no turpmākiem komentāriem gan labāk atturēšos.

    21. aprīlis, 2016 @ 16.26
    • Aiva

      Aiva » Klients Ā, viņi kādam nav patikuši - nu tad jau viss ok, rakstu nevajag lasīt un apdomāt.

      21. aprīlis, 2016 @ 17.43
    • M

      M » Klients Kaut kur cirkulē video, kur Manolo Mendezs (visi, kam iekavās jālasa, kas šis cilvēks ir, lai nerunā par klasisko iejādi) piedalās sacensībās. Tātad, Manolo Mendezs un Vidējā Balva: https://www.youtube.com/watch?v=KAQ1DKZba2E

      21. aprīlis, 2016 @ 17.50
  • Anitra Manuprāt, ļoti labs kustību "normālums". Bet šobrīd normalas kustības nav modē, ir modē kaut kas pārspīlēts, saspringts "efektīvs". Tāpēc " augstus rezultātus" nesasniegt.

    21. aprīlis, 2016 @ 18.33
    • M

      M » Anitra Var iebilst, sakot, ka darba gaitu un sakopotu gaitu atšķiršana nav modes lieta. Shēmā prasītais gaitas veids ir norādīts nepārprotami. Jautājums - kā to sasniegt ar spalvas viegluma kontaktu, ja tev ir liels "siltasiņu" zirgs.

      21. aprīlis, 2016 @ 22.36
    • Anitra » Anitra Man šķiet, ka šim zirgam vēl nebija jāstartē tāda līmeņa shēmā, viņš nav gatavs lielākai sakopojuma pakāpei. Manolo būs drusku pārsteidzies. Bet viņam vismaz ir atstāta iespēja attīstībai - viņš netiek novilkts uz priekšas ar ieliektu muguru, kā vairums mūsdienu "lielās" iejādes zirgu. Turpat youtube ir labs komentārs - This a beautiful example of what we have to strive for! Sorry lady (commentator) but our eyes have been trained wrongly! The days of leg-movers, on over-bent stiff horses, pleasing the crowd and the judges are hopefully coming to an end. This is a wonderful example of a very relaxed, spirited horse being allowed to express very fluid movements, no cramped style here! Let's watch and learn! Par jautājumu - ja zirgs vispār fiziski spēj sakopoties, viņš to spēj arī ar spalvas viegluma kontaktu. Jā - kā to panākt?

      21. aprīlis, 2016 @ 23.36
  • FB_1725289446

    Sigita Ja jau mētāties ar video, tad šis pavisam svaigais manuprāt, tomēr ir labāka demonstrācija tam, ka arī sporta iejāde nav tikai savilktas priekšas un atšautas pakaļas, kā te daudzkārt pārmet, bet pat ļoti klasiski un korekti izpildīts sniegums. https://www.youtube.com/watch?v=Uw8PeU0uitA

    22. aprīlis, 2016 @ 11.07
    • Aija

      Aija » Sigita Paldies, Sigita! Šis, Tevis norādītais video, tiešām baudāmāks, kur zirgs kustās brīvi un nepiespiesti. Tā kā nav viss tik melns kā te cenšas to mālēt.

      22. aprīlis, 2016 @ 20.55
  • Anna

    Anna Baudāms priekšnesums. Man jau liekas, ka kopumā iejāde lēni, bet tomēr atgriežas dabiskākā virzienā - ja pirms 10 gadiem topa zirgs bija Salinero, tad pirms 5 gadiem Totilas jau bija mazāk saspringts, lai gan "teatrāls", un pašreizējais Nr.1 Valegro vēl relaksētāks, dabiskāks. Cerams, ka nākotnē vairāk redzēsim Klimkes, nevis Grunsvenas līdziniekus.

    23. aprīlis, 2016 @ 0.18

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase