Vai pievelkam vēderjostu par ciešu?

Lai segli turētos zirgam mugurā un jātnieks arī, vēderjosta ir neatņemama inventāra sastāvdaļa, un nereti tiek pievilkta, cik vien rokās spēka. Kad tā tomēr ir par ciešu pievilkta un kādas var būt sekas?

Dilemma ir acīmredzama – no vienas puses vēderjostai ir optimāli jānofiksē segli – t.i., kā no augšas, tā apakšas un no labās un kreisās puses vienmērīgi jāsadala spiediens, no otras puses – jāatstāj zirgam pietiekami „vietas” normālai elpošanai. Pievelkot par vāju segli var noslīdēt, bet pievelkot par stipru zirgs nespēj atbrīvoties. Lai tā nenotiktu, ir jāizvēlas piemērota vēderjosta, kā arī pareizā metode, kā pievilkt vēderjostu.

Pārlieku cieša vēderjostas pievilkšana var atstāt ļoti smagas sekas uz zirga ķermeni. Zirgu fizioterapeite Helle Klēvena skaidro: „Vēderjostas radītais spiediens atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām zonām, piemēram, uz jūtīgo krūšu kaulu un ribām, uz ādas muskuļiem, kuri vēderjostas vietā ir visvairāk caurausti ar jutīgiem nerviem, kā arī uz ādas refleksiem tieši aiz elkoņa – pastāvīga spiediena rezultātā šajā vietā tiek kairināti nervi, kas var izraisīt pārlieku jutīgumu. Tāpat ietekmi „jūt” saistaudi, kas ieskauj visu ķermeni kā nirēja tērps un ir atrodami ikvienā muskulī, orgānā, saitē vai stiegrā. Ja to kustēšanās tiek ierobežota, tas var ietekmēt zirga kustību mehāniku. Negatīvais spiediens ietekmē arī vēdera muskulatūru, kas paceļ un noapaļo muguru, nodrošina garenisko ieliekšanos un līdz ar to ļauj vēzēt pakaļkāju vairāk uz priekšu, un arī pleca muskulatūru, kas nodrošina priekškāju kustības. Šiem muskuļiem nepieciešama brīva vieta, lai varētu sarauties un izstiepties. Ja vēderjosta ierobežo šo saraušanos un izstiepšanos, tas izraisa kā priekškāju, tā pakaļkāju kustību traucējumus”.

Nedrīkst aizmirst, ka darba laikā muskuļi kļūst īsāki un blīvāki, tādēļ treniņa gaitā vēderjostas spiediens tikai pastiprinās. Vēderjosta ietekmē ne tikai rumpja mehāniku, bet gan visu zirga kustību aparātu.

Kā noteikt, vai vēderjosta pareizi pieguļ? Parasti, ja segli zirgam der, arī vēderjosta automātiski novietojas pareizajā pozīcijā. Izejot no tās, vēderjosta jāpievelk tā, lai starp to un zirga ķermeni varētu plakaniski izbāzt plaukstu.

Vetārste Ina Gosmeijere:

„Krūšu kaula vidū atrodas akupunktūras punkts KG 17, kas tiek dēvēts par krūšu kurvja galveno punktu. Ja nepareizi izvēlēta, pievilkta vai slikti polsterēta vēderjosta šajā vietā rada pārlieku punktveida spiedienu, šajā meridiānā rodas sastrēgumi un dzīvības enerģija nevar iedarboties, kā nākas. Zirgs sāk izjust sāpes, un tā kustības kļūst ierobežotas. Negatīvo ietekmi var iedalīt iekšējos un ārējos aspektos. Iekšējais attiecas uz diafragmu – svarīgāko elpošanas procesa muskuli. Sekas ir tādas, ka zirgs vairs nevar pilnvērtīgi paelpot. Ārējais aspekts  – negatīvs spiediens uz krūšu kaulu ietekmē vēdera muskulatūru, kas aizkavē muguras pacelšanu un noapaļošanu, kas savukārt izraisa zirgam muguras sāpes”.

Seglu meistars Johens Henings:

„Galvenā problēma ir, ka principā jātnieki mēdz pievilkt vēderjostu par ciešu. Jau jaunajiem jātniekiem tiek iestāstīts, ka vēderjosta ir regulāri jāpievelk. Rezultātā no zirga tiek prasīts sportisks sniegums, kamēr tā muskulatūra ir vēderjostas iežmiegta, ko var lieliski redzēt pēc vaļņa, kas veidojas pirms vēderjostas siksnām. Nevienam cilvēkam nenāktu prātā skriešanas vai vingrošanas laikā ik pēc pāris minūtēm pievilkt ciešāk jostu. Arī zirgam nepieciešama „vieta” elpošanai. Pārlieks spiediens uz krūšu kurvi izraisa negatīvu sasprindzinājumu. Jo vairāk negatīva sasprindzinājuma zirgs sevī uzkrāj, jo grūtāk jātniekam ir noapaļot zirga muguru. Mēreni pievilkta vēderjosta var piemēroties zirga kustībām un ļaut tam optimāli vēzēt priekškājas. Ja priekškāja nevar brīvi vēzēties uz priekšu, tas ne vienmēr ir saistīts ar to, ka zirgam trūkst „brīvas kustības no pleca”. Nereti tieši vēderjosta kavē priekškāju brīvu kustību. Manā skatījumā vēderjosta ir pietiekami cieši pievilkta, ja zem tās var mierīgi pabāzt roku”.

Zirgu fizioterapeite un osteopāte Helle Klēvena:

„Mans padoms ir – vienmēr pievilkt jostu lēnām, it īpaši, ja zirgs izrāda nepatiku. Nebūtu ieteicams izmantot vēderjostu, kurai ir gumijas tikai vienā pusē, jo tas rada nevienmērīgu spiedienu abās pusēs. Tas pats notiek, ja jostu pievelk tikai no kreisās puses. Tādēļ ir ieteicams to pievilkt vienmērīgi no abām pusēm. Pirms un pēc jāšanas ir jāpārbauda, vai zirga paduses nav sāpīgas vai pietūkušas”.

Iejādnieks Bendžamins Verndls:

„Jātnieki ātri aizraujas ar vēderjostas pievilkšanu, taču tā nedrīkst iežmiegt krūškurvi. Vienu roku tomēr jāvar vēl iebāzt apakšā. Mēs vienmēr pievelkam vēderjostas lēnām, lai zirgs nesāktu uztvert vēderjostu kā kaut ko negatīvu. Tādēļ pievelkam to pakāpeniski – vispirms seglojot, tad iesoļojoties pie rokas, pirms kāpt mugurā, un tas vēl pēc pirmajiem rikšiem. Ar laiku rodas sajūta, cik daudz vajadzētu pievilkt konkrētajam zirgam. Pēc treniņa nokāpjot no zirga, vēderjosta tiek palaista vaļīgāk un zirgs tiek atsoļots pie rokas”.

Seglu meistars Toms Bitners:

„Principā jāraugās, lai vēderjosta atrastos aptuveni plaukstas platumā aiz elkoņa. Pievilktā stāvoklī vēderjostai cieši jāpieguļ un jāfiksē segli, bet tā nedrīkst iežmiegt zirgu. Kustoties pleca lāpstiņa visu laiku pārvietojas uz priekšu un atpakaļ, tādējādi stiepjot un atbrīvojot vēderjostu. Tā rezultātā vēderjosta uz krūšu kaula var nobīdīties. Lai to novērstu, ieteicams izmantot vēderjostu ar gumijām abos galos, bet jāuzmanās, lai šīs gumijas būtu no vairākās kārtās iešūta, grūti stiepjama materiāla, jo tikai tāds garantē optimālu seglu fiksēšanu un vienlaicīgu elastīgumu”.

Konkūra jātnieks Daniels Doisers:

„Pēc manām domām, daudzas konkūra vēderjostas krūšu kaula rajonā ir par platu. Vēderjostu ar štoļļu aizsargu es izmantoju tiešām tikai tad, ja lecu ar zirgu, kuram ieskrūvētas štolles; pārējā laikā es izmantoju šaurāku vēderjostu ar izliekumu uz priekšpusi. Tāda ļauj zirgam brīvāk kustēties, segli labāk nofiksējas, un spiediens ir ideāli sadalīts. Sākumā es vēderjostu pievelku visai brīvi, bet seglos allaž kāpju no paaugstinājuma, lai tie nesaslīdētu. Pakāpeniski pievelku vēderjostu pa vienam caurumam te no labās, te no kreisās puses, lai spiediens būtu vienmērīgi sadalīts. Pēc treniņa atbrīvoju vēderjostu, lai zirgs zinātu – darbiņš beidzies, tagad var atpūsties!”

Vetārste Dr. Anete Virvolla:

„Daudzi konkūra jātnieki mēdz vēl pievilkt vēderjostas pirms iejāšanas maršrutā, bet pēc maršruta atkal atlaist, lai zirgs varētu kārtīgi izelpoties. Normālos apstākļos jātniekam nemaz nebūtu jāatbrīvo vēderjosta pēc treniņa, jo tas nozīmētu, ka treniņa laikā tā ir bijusi par ciešu pievilkta. Treniņa laikā vēderjostai ir jāpieguļ tik cieši, lai zirgs varētu neierobežoti kustēties un elpot. Lai varētu optimāli nofiksēt seglus, bet vienlaikus dot iespēju zirgam kārtīgi elpot, kopā ar firmu Passier esam izstrādājuši platu vēderjostu ar īpašām siksnām – priekšējā siksna abos galos ir aprīkota ar gumijotu materiālu, savukārt aizmugurējā ir bez gumijas. Tādā veidā segli tiek nofiksēti, pateicoties aizmugurējai siksnai, bet priekšējā, elastīgā siksna pieļauj zirga krūškurvja un pleca kustības”.

OPTIMĀLAS VĒDERJOSTAS KRITĒRIJI:

• Anatomiskas formas, izgriezta elkoņa rajonā – tas nodrošina zirgam pietiekamu pleca brīvību, elkoņa locītavas rotāciju, bet priekškāju un pakaļkāju kustība netiek ierobežota (īpaši svarīgi zirgiem, kuriem elkoņi cieši piekļaujas krūškurvim), zirgs var labāk saliekt karpālās/lecamās locītavas;
• Nav pārāk šaura – jo lielāka virsma, jo mazāks ir punktveida spiediens;
• Plata, polsterēta krūšu daļa – nodrošina optimālu spiediena sadalījumu;
• Elastīgās gumijas iešuves abos galos vai vēderjostas vidū – nodrošina vienmērīgu spiediena sadalījumu;
• Mīksts, elpojošs, ādai draudzīgs materiāls (bez asām malām), jutīgiem zirgiem palīdz vēderjosta ar aitādas oderi;
• Īsajai vēderjostai jābūt tik garai, lai sprādzes beigtos virs elkoņa;
• Sprādzēm jābūt pietiekami polsterētām no apakšas, lai tās neiespiestos zirga miesā;
• Ja vēderjostai ir izteikti liektas formas, šaurākajās vietās āda var palikt cieta, kas zirgam var būt nepatīkami; tāpat arī pastāv risks, ka šāda vēderjosta izraisa pārāk lielu punktveida spiedienu.

Avots: St. Georg.