Ērzeļu pārbaudes Vācijā – 2016. gada reformas

Vācijā jaunās ērzeļu pārbaudes, sākot ar 2016. gadu, kļūšot īsākas, sportiskākas un vairāk orientētas uz konkrētām disciplīnām. Mērķis – turpmāk vaislā nedrīkstēs nonākt neviens nepārbaudīts ērzelis.

Sākot ar šo gadu, ir noteikti trīs dažādi elementi, kas veido pamatu ērzeļa reģistrēšanai t.s. Ērzeļu grāmatā Nr. I un līdz ar to vaislas atļaujas saņemšanai: pirmkārt, klasiskā pārbaude ērzeļu stacijā – kā 14 vai 50 dienas gara ērzeļu pārbaude, kas aizstāj līdz šim izmantotās 30 un 70 dienu pārbaudes; otrkārt, sporta pārbaudes četrus un piecus gadus veciem sertificētajiem ērzeļiem ar specializāciju iejādē, konkūrā vai trīscīņā, un treškārt, panākumi sacensībās. Šie trīs elementi var tikt apvienoti sekojošā veidā, lai iegūtu galīgo atļauju izmantot ērzeli vaislā.

  1. Trīs un četrus gadus vecie ērzeļi tiek pārbaudīti 14 dienu ilgajās pārbaudēs, kur nosaka to piemērotību kādai disciplīnai; tie, kuri saņēmuši kopējo vērtējumu vismaz 7.5 vai disciplīnai specifisko vērtējumu vismaz 8.0 sākotnēji tiek reģistrēti Ērzeļu grāmatā Nr. I. Lai saņemtu galīgo lecināšanas atļauju, šiem ērzeļiem četru un piecu gadu vecumā ir jāiziet trīs dienas ilga sporta pārbaude atbilstoši sacensību apstākļiem un jāsaņem kopējais vērtējums ne mazāks kā 7.8. Atkarībā no  izvēlētās disciplīnas četrus gadus vecie ērzeļi tiek pārbaudīti A klases iejādes (pielīdzināma I grupai) vai konkūra (līdz 100 cm) sacensībās ar paša vai svešu jātnieku, bet piecus gadus vecie ērzeļi – atbilstoši L klases prasībām (iejādē pielīdzināma II grupai, konkūrā līdz 110 cm). Ērzeļi ar universālu piemērotību papildus iejādei un konkūram iziet vēl arī lauka krosa pārbaudi. Tiem nākas iziet pārbaudes trīsreiz: pavasarī četrgadniekiem Ia daļa – specializācijas pārbaude atbilstoši A klases iejādes shēmai vai konkūra maršrutam, plus atvērtais treniņš uzraudzībā ierašanās dienā un pārbaude ar svešu jātnieku mugurā aizbraukšanas dienā. Ib daļa tiek organizēta vasarā, un tā ilgst divas dienas – pirmajā dienā zirgs atkal veic  iejādes shēmu vai konkūra maršrutu atbilstoši specializācijai, bet nākamajā dienā A klases lauka krosa pārbaudi. Savukārt II pārbaudes daļa piecus gadus vecajiem zirgiem tiek organizēta vasaras noslēgumā, tā ilgst trīs dienas – zirgi veic iejādes A klases shēmu vai konkūra maršrutu atbilstoši specializācijai, bet pārbaudi noslēdz testa treniņš ar svešu jātnieku mugurā un L klases lauka krosa pārbaude.
  2. Trīs gadu vecie ērzeļi iziet 14 dienu pārbaudi, lai noteiktu to specializāciju, un tiek sākotnēji reģistrēti Ērzeļu grāmatā Nr. I. Galīgā reģistrēšana vaislas darbam notiek pēc veiksmīgas 50 dienu ilgas pārbaudes, kas var tikt veikta vecumā no trim līdz septiņiem gadiem.
  3. Ērzelis var iziet 50 dienu pārbaudi jebkurā brīdī vecumā no trim līdz septiņiem gadiem.
  4. Ērzelis pierāda sevi sportā, iegūstot godalgotās vietas Bundesčempionāta finālā vai jaunzirgu pasaules čempionātā, vai arī nacionālas un/vai starptautiskas godalgas „smagās”  klases sacensībās.

2016. gada ērzeļu pārbaužu reformas vērtējumi

Dr. Astrīda fon Felsena-Cerveka, Mārbahas valsts zirgaudzētavas vadītāja:

„ Es ļoti priecājos par to, ka esam atgriezušies pie tik vērtīgā zirgaudzēšanas pamatprincipa – izmantot vaislā tikai pārbaudītus ērzeļus, turklāt manā skatījumā, šī reforma ir uzlabota versija. Jauno ērzeļu pārbaužu realizēšana, protams, ir saistīta ar izaicinājumiem. Ērzeļu turētājiem un pārbaudes stacijām nāksies vēl vairāk uzmanības veltīt zirgu trenēšanas kvalitātei, lai varētu ērzeļus efektīvāk un zirgam draudzīgākā veidā sagatavot sporta pārbaužu, kā arī 14 un 50 dienu pārbaužu prasībām. Zirgaudzētāju biedrībām un Nacionālajai Federācijai ir jāspēj pārliecināt zirgaudzētājus par sportisko pārbaužu un selekcijas nepieciešamību, panākt vienotību attiecībā uz zirgaudzēšanas mērķiem un programmu, kā arī radīt vienlīdzīgas iespējas ērzeļu īpašniekiem no visām Vācijas malām, lai jaunā sistēma jau no sākta gala nekļūtu tikai ierobežoti pieejama. Vienlaikus ir jāstrādā pie kritēriju kataloga un vaislas rādītāju attīstīšanas, paturot prātā atslēgas vārdsu – lineārā aprakstīšana un genomiskā selekcija”.

 

Larss Gērmans, Traķēņu šķirnes zirgaudzētāju biedrības vaislas nodaļas vadītājs:

„Principā mēs atbalstām šo reformu, un biedru sapulcē tā arī tika akceptēta. Punkts, par kuru neizdevās savākt 2/3 balsu vairākumu, bija par to, ka ērzeļi, kuri nebūs izgājuši sporta pārbaudes, nedrīkstēs tikt izmantoti vaislā. Mūsu biedri bažījās, jo traķēņi mēdz būt vēlaudzīgi, un tiesneši, kas piedalās 14 dienu pārbaudēs, varētu pienācīgi nenovērtēt jaunzirgam saudzīgu jāšanas stilu, bet gan sagaidīs līdzīgu sniegumu kā Bundesčempionātā. Tāpat arī mūs nodarbina jautājums, vai specializācija nākotnē neiznīcinās ērzeļu dubult-kvalitāti (spēju nodot talantus kā konkūrā, tā iejādē)”.

 

Helmārs Bešts, Šlikauas ērzeļu pārbaužu stacijas vadītājs:

„Principā es attiecos pret šo pozitīvi. Viss jaunais vispirms ir interesants un labs. Tomēr es sev jautāju, vai nepietiktu, ja 14 dienu pārbaudēs tiesneši piedalītos tikai četras dienas, nevis, kā paredzēts, sešas dienas. Turpretī pozitīvi es vērtēju to, ka ērzeļus vērtēs vieni un tie paši tiesneši. Tā viņiem būs iespēja gūt labāku priekšstatu. Arī atsevišķo disciplīnu specializācija ir apsveicama! Tomēr jāpatur prātā, ka pārbaude ir tikai viens mozaīkas akmentiņš ērzeļa karjerā. Tādi vaislinieki kā Grannus vai Sandro Hit pārbaudes izgāja visai slikti. Ja viņiem nebūtu tomēr izdevies atrast savu ceļu vaislā, mēs būtu palikuši bez daudziem labiem zirgiem”.

 

Dr. Matiass Gērberts, Moricburgas valsts zirgaudzētavas vadītājs:

„Es būtu labāk paturējis iepriekšējo sistēmu, bet ieviesis tajā specializāciju un selekcijas kritēriju. Tagad tiesneši izjūt lielu spiedienu šo „ne mazāk kā”  atzīmju dēļ, jo viņu rokās atrodas ērzeļa karjera. Tāpat arī sacensību pārbaudēs jaunie ērzeļi krietni sastresojas, ja tos vērtē jau pirmajā dienā pēc ierašanās. Agrāk ērzeļiem pēc sertifikācijas mēs devām pauzi, tagad mums nāksies tos uzreiz iejāt, lai sagatavotu pārbaudēm. Manā skatījumā tas ir drīzāk solis atpakaļ, ka ērzeļu vaislas rādītāji vairs netiks publiskoti. Mūsdienu zirgaudzēšana uz tiem balstās. Es ieteiktu vaislas rādītājus nosaukt uzreiz pie sertifikācijas”.

Gerds Sosāts, zirgaudzētājs un ērzeļu īpašnieks:

„Es strikti atbalstu dalīšanu pēc disciplīnām un pārbaužu saīsināšanu. To, kas nav redzams pēc 14 dienām, nesaskatīs arī pēc 30. Pamatā es atbalstu sporta pārbaužu ieviešanu. Agrāk ērzeļi varēja sevi prezentēt tikai 100 dienu pārbaudēs. Bet, godīgi sakot, darbaspēju pārbaudes man vairs nav vajadzīgas. Varbūt tās ir lietderīgas jauniem ērzeļiem, lai noskaidrotu, vai tiem ir labs raksturs, bet ir daudzi ērzeļi, kuri spēj lieliski iziet pārbaudes, bet kā vaislinieki nekam neder. Un otrādāk – ērzelis ar viduvējiem rezultātiem dod lieliskus pēcnācējus. Man kā audzētājam krietni svarīgāk būtu, lai cilvēki brauc pie mums uz stalli, lai apskatās ērzeli uz vietas, lūdz parādīt gaitas, aplūko eksterjeru un arī pēcnācējus. Tas izsaka krietni vairāk!”

 

Dr. Tomas Nissens, Holšteinas šķirnes zirgaudzētāju biedrības vaislas nodaļas vadītājs:

„Šāda koncepcija dod iespējas vācu zirgaudzēšanas uzplaukšanai nākotnē. Mēs dodam priekšroku tam, lai ērzeļi trīs gadu vecumā izietu 14 dienu pārbaudes, tad ar tiem varētu lecināt, bet četru un piecu gadu vecumā tie izietu sacensību pārbaudes, lai iegūtu galīgo atļauju izmantot ērzeli vaislā. Sporta pārbaudes audzētājam sniedz iespēju gūt visaptverošu iespaidu par ērzeli. Mūsu mērķis ir uzlabot zirgaudzēšanas kvalitāti, bet to var panākt tikai ar selekcijas palīdzību, un tā vislabāk padodas zirgaudzētājiem. Sporta pārbaudes sniedz labu iespēju lēmuma pieņemšanai”.

 

Dr. Klauss Mīsners, Vācijas Nacionālās jāšanas sporta federācijas vaislas nodaļas vadītājs:

„Jaunās sistēmas izstrādē tika krietni iesaistīti ērzeļu īpašnieki. Gadiem ilgi mēs informējām, diskutējām un konsultējām, lai nonāktu līdz pašreizējai koncepcijai. Manuprāt, nav labi, ja jauno koncepciju jau kritizē „no panckām ārā”, pirms tā pat ir palaista dzīvē un vēl nav gūta nekāda pieredze. Tiem ērzeļu turētājiem, kas bažījas par saudzīgu ērzeļu trenēšanu, varu teikt – jaunā ērzeļu pārbaužu koncepcija balstās uz īsākām, disciplīnai specifiskām un sportiskām pārbaudēm, turklāt 14 dienu pārbaužu sākums tika pārlikts no marta uz aprīli. Daži no kritizējošiem ērzeļu turētājiem savus jaunos ērzeļus jau bija apjājuši, lai varētu tos ērzeļu demonstrācijās parādīt publikai no janvāra līdz martam. No dažiem avotiem tiek jautāts, vai tiks atzītas arī ārzemēs veiktas darbaspēju pārbaudes. Uz to pašlaik nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, taču ir skaidrs, ka ne visu valstu darbaspēju pārbaudes ir salīdzināmas ar jauno Vācijas modeli. Galvenā rūpe, kā šķiet, ir, ka, sākot ar 2016. gadu, nepārbaudītus ērzeļus nedrīkstēs izmantot vaislā. Ja palūkojamies uz kaimiņiem, nedz Holandē, nedz Dānijā vai Beļģijā arī ērzeļi nedrīkst tikt izmantoti vaislā bez sertifikācijas un veiksmīgi izietas darbaspēju pārbaudes”.

Avots. St. Georg.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase