Kā atpazīt zirga depresijas pazīmes

Vai tu spētu ievērot, ka tavam zirgam ir depresija? Zirgi nevar par sajūtām izrunāties ar psihologiem – vai saviem saimniekiem, taču ar uzvedību viņi var mums sniegt svarīgu informāciju par savu pašsajūtu.

Zinātnieki cenšas noskaidrot, ko stāsta šie uzvedības modeļi. Dr. Karola Fureī (dr. Carol Fureix) kopīgā darbā ar dr. Džordžiju Meisoni (dr. Georgia Mason) no Ontario Veterinārās koledžas veic pētījumus par uzvedību, kas var liecināt par “depresijai līdzīgu stāvokli” zirgos.

Viņa apgalvo, ka izpēte šajā jomā sākusies nejauši. Fureī veica pētījumus par citiem zirgu labturības aspektiem, kad ievēroja, ka dažiem no zirgiem piemita tendence pavadīt laiku neparastā pozā. Fureī atzīmē, ka “dažbrīd zirgi stāvēja pilnīgi nekustīgi ar atvērtām acīm un fiksētu skatienu, nemirkšķinot, līmeniski nolaistu kaklu un uz aizmuguri vērstām ausīm.” Šī poza nav identiska tai, ko zirgs ieņem relaksēti guļot vai atpūšoties.

Turpinot novērot pētījumā iesaistītos zirgus, viņa ievēroja, ka dzīvniekiem bija raksturīga arī vājāka reakcija uz pieskārienu un pēkšņu cilvēka parādīšanos pie boksa durvīm, salīdzinot ar citiem zirgiem, kuri uzturējās tajā pašā stallī. “Likās, ka viņi ir noslēgušies sevī, kas atgādina pavājināto sasaisti ar apkārtējo vidi, ko novēro klīniski depresīvu cilvēku gadījumā,” paskaidroja Fureī.

Saldā bauda

Meisone norāda, ka cilvēku gadījumā aprakstītā noslēgšanās sevī var būt rezultāts “iemācītajai bezpalīdzībai”. Viņa apgalvo, ka “cilvēki, kuriem ir depresija, pārstāj reaģēt uz apkārtējo vidi, jo ir iemācījušies, ka reaģēšana nerada nekādas izmaiņas viņu dzīvēs. Mēs uzskatām, ka arī zirgi varētu justies tāpat. Realitātē nav daudz tādu zirgu, kuriem būtu kaut neliela kontrole pār savām dzīvēm.”

Fureī vēlējās veikt padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu, vai sevī noslēgtam zirgam raksturīgā poza ir saistīta ar citiem simptomiem, kas raksturīgi depresijas diagnozei. Zināms, ka “anhedonija”, jeb prieka trūkums – nespēja just patiku pret apstākļiem, kas agrāk sagādājuši baudu – ir viens no galvenajiem depresijas simptomiem cilvēku gadījumā. Viņa nolēma pārbaudīt, vai šis jēdziens ir izmērāms arī zirgos.

Viņas pētījums fokusējās uz cukuru. “Salda garša ir cilvēkiem patīkama un sukrozes uzņemšana, visticamāk, ir baudas vadīta arī citām sugām, ņemot vērā, ka, piemēram, grauzēji ēdīs cukuru arī tad, kad patiesībā nav izsalkuši,” stāsta Fureī. Līdzīgi grauzējiem, arī zirgi dos priekšroku ar cukuru saldinātam, nevis parastam ūdenim, un izvēlēsies saldinātu, nevis parastu barību, tāpēc var secināt, ka arī viņi gūst baudu no saldas garšas.

Lai īstenotu pētījumu, Fureī un viņas kolēģi izraudzījās 20 zirgus no jāšanas kluba, kurā katrs dzīvnieks tika izmantots jāšanas nodarbībās 4 – 20 stundas nedēļā. Zirgi tika vēroti 15 dienas, lai konstatētu, vai viņi izrāda iepriekš aprakstīto “noslēgtības” pozu. Vienpadsmit no minētajiem zirgiem brīžiem bija vidēji vai pilnībā noslēgušies sevī, savukārt deviņi šādu uzvedību neizrādīja. Tas nebija saistīts ar zirgu vecumu vai dzimumu, taču bija novērojama izteikta saistība ar laiku, kuru zirgi pavadīja stereotipiskās darbībās, kā, piemēram, gaisa rīšana, aušana, lūpu vai zobu trīšana pret boksa virsmām, klanīšanās un galvas purināšana.

Lai noteiktu, vai minētajiem zirgiem patīk cukurs, visiem reizi dienā, sešas dienas pēc kārtas tika no rokas piedāvāti cukura gabaliņi. Visi zirgi piedāvāto cukuru apēda. Pētījuma īstenošanai katram zirgam tika piedāvāts aromatizēts cukura bloks un, līdzko viņš vai viņa to nolaizīja, pētnieks bloku piestiprināja pie zirga boksa sienas. (Testu atkārtoja ar dažādu garšu cukura blokiem dažādā secībā.)

Pēc tam katrs cukura bloks dažu turpmāko dienu laikā tika ik pēc noteikta intervāla svērts. Šādi Fureī atklāja, ka zirgi, kuri bija sevī noslēgti, ēda mazāk cukura un tie, kuri pavadīja visvairāk laika “noslēgtības” pozā, cukuru ēda vismazāk. “Pieņemot, ka cukura patērēšanu vada iespēja gūt baudu,” secina Fureī, “zirgi, kuri pavada laiku noslēgušies sevī, ir anhedoniskāki, nekā tie, kuriem šāda uzvedība nav raksturīga. Tas ir viens no galvenajiem simptomiem klīniskai depresijai un liecina, ka sevī noslēgti zirgi tik tiešām ir depresijai līdzīgā stāvoklī.”

Noslēgtam zirgam tipiska sejas izteiksme

Fiziskās pazīmes un iespējamie cēloņi

Meisone paskaidro, ka papildus aprakstītajai pozai vērīgs zirga īpašnieks apzināsies arī citas pazīmes, kas liecina par to, ka zirgs neizjūt apmierinātību. Ja tavs zirgs mēdza saspicētām ausīm lēkšot, līdzko izlaists ganībās, vai ar entuziasmu uztvēra kakla pakasīšanu, bet nu vairs šādu uzvedību neizrāda, jārodas aizdomām, ka viņš rod mazāk prieka savā dzīvē.

Fureī papildina, ka daudzu novēroto zirgu gadījumā noslēgtības pazīmes viņu uzvedībā raksturīgas jau daudzu gadu garumā. “Lai nu kā, šie novērojumi nedod pārliecinošu apstiprinājumu, ka cilvēku aprūpē esoši zirgi var kļūt klīniski depresīvi.”, viņa norāda. Nepieciešami papildus pētījumi, lai noteiktu, kā un kādos gadījumos zirgiem un citiem dzīvniekiem var diagnosticēt depresiju. No otras puses, Fureī apgalvo, ka “Šie noteikti ir nelaimīgi zirgi.  Tas nav labs stāvoklis, kādā atrasties.”

Vai šis stāvoklis ir zirgu vidū plaši izplatīts? “Tādus secinājumus izdarīt ir par agru,” atbild Fureī, “Lai nu kā, ir interesanti, ka mēs ar kolēģiem zirgus, kas mēdz atrasties noslēgtības pozā, esam novērojuši daudzās jāšanas skolās.”

Lai arī viņa vēl nav veikusi pētījumus, kas paskaidrotu šī stāvokļa iemeslus, Fureī šķiet, ka nozīmīga loma tajā ir zirga darba apstākļiem. Piemēram, jāšana var izraisīt hroniskas muguras sāpes un negatīva pieredze trenēšanas laikā var izraisīt apgūtās bezpalīdzības stāvokli.

Meisone piebilst, ka arī zirga sociālā vide var būt nozīmīgs faktors šajā jomā: “Zirgi pēc dabas ir bara dzīvnieki, kuri veido ciešas attiecības ar sava bara locekļiem. Taču bieži mēs viņus turam izolētus boksos, kas zirgam ir ļoti grūti panesams. Vai arī pērkam un pārdodam viņus kā automašīnas, kā dēļ viņi pastāvīgi zaudē attiecības, kuras bija izveidojuši ar citiem zirgiem. Ar laiku zirgs var saprast, ka nav nekādas jēgas iekļauties jaunajā barā, jo viņu tik un tā drīz pārvedīs.”

Zirga ķermeņa pozu salīdzinājums: noslēgtības poza, modrības/vērošanas poza, atpūtas poza

Atpakaļ pie laimes

Ko vari iesākt, ja sava zirga uzvedībā ievēro depresijas pazīmes? Kā atzīst gan Fureī, gan Meisone, pirmais solis ir lūgt vetārstam pārbaudīt, vai zirgs necieš no hroniskām sāpēm, kuras atbilstoši jāārstē.

Līdzko esi pārliecināts, ka zirga fiziskā veselība ir labā stāvoklī, meklē iespējas uzlabot viņa dzīves apstākļus. Ņemot vērā, ka sociālā izolācija un ilgstoša atrašanās boksā zirgiem izraisa lielu stresu, ievērojamu uzlabojumu rada iespēja pavadīt maksimāli daudz laika ganībās ar baru. “Ja nav pieejamas ganības,” Fureī ierosina, “Var palīdzēt arī zirgu maksimāli ilga uzturēšanās manēžā vai jāšanas laukumā kopā ar citiem zirgiem un brīvi pieejamu sienu.” Noder arī izvēles iespēju došana zirgam, kad vien tas iespējams – piemēram, ļaujot izvēlēties atrasties iekštelpās vai ārā.

Kad apmāci savu zirgu vai jāj ar viņu, drīzāk izvēlies pozitīvo, nevis negatīvo uzvedības pastiprināšanu. Tas nozīmē zirga atalgošanu ar pozitīvu stimulu, kad zirgs piedāvā pareizo risinājumu uzdotajam uzdevumam, nevis sodīšanu, kad viņš nedara, ko vajadzētu. (Tulkotājas piezīme – Jāpiebilst, ka ir četri dažādi uzvedības nostiprināšanas modeļi – Pozitīvā/Negatīvā nostiprināšana un Pozitīvais/Negatīvais sods. Raksta gadījumā tiek salīdzināts Pozitīvais nostiprinājums pret Pozitīvo sodu, kas nozīmē – stimula/apbalvojuma piešķiršana par izpildītu uzdevumu, pretēji soda/nepatīkama stimula piemērošanai par uzdevuma neizpildīšanu. Negatīvā pastiprinājuma gadījumā par uzdevuma izpildīšanu zirgs tiek atbrīvots no nepatīkama stimula (piemēram, tiek atbrīvota pavada, kad zirgs uzņem kontaktu trenzē) un tā ir viena no populārākajām pieejām zirgu apmācībā mūsdienās, savukārt Negatīvā soda gadījumā zirgam par nevēlamu uzvedību tiek atņemts patīkams stimuls (piemēram, par agresijas izrādīšanu barošanas laikā tiek atņemts ēdiens). Jēdzieni “pozitīvs” un “negatīvs” šajā gadījumā nozīmē nevis nostiprinājuma/soda kvalitātes vērtējumu, bet gan stimula piemērošanu vai atbrīvošanu no tā. Vairāk par šo tēmu var lasīt, piemēram, šeit: http://www.equinoxhorse.net/operantconditioning.html )

Kā piemērs, kas var ilustrēt, kā šāda rīcība var palīdzēt zirgam depresīvā stāvoklī, kalpo 2010.gadā veikts Karolas Sankijas (Carol Sankey) pētījums. Kāda poniju grupa tika apmācīta atkāpties, pareizo rīcību atalgojot ar kārumiem. Otra pētījumā iekļautā poniju grupa tika apmācīta, pret viņu sejām vēzējot steku, kad vien viņi neatkāpās. Nav pārsteidzoši, ka ponijiem, kuri tika apmācīti, izmantojot steku, apmācību laikā bija straujāka sirdsdarbība un saspringtāki muskuļi, bija nepieciešams ilgāks laiks, lai apgūtu atkāpšanos, kā arī ārpus apmācību procesa viņi no cilvēkiem tiecās izvairīties.

Centies ikdienā ieviest pozitīvu saskarsmi ar savu zirgu – piemēram, zirga tīrīšana var būt patīkama un relaksējoša, ja pievērs uzmanību viņa reakcijām.

“Šis pētījums patiesībā vēl ir sākuma stadijā,” atzīst Meisone, “Pagaidām nevaram atbildēt uz jautājumu, vai zirgi var kļūt klīniski depresīvi. Taču noteikti ir pieejams pietiekami daudz informācijas, lai zirgu īpašniekiem, kuri viņos ievērojuši depresijas pazīmes un tai raksturīgos uzvedības modeļus, sniegtu vadlīnijas zirgu dzīves apstākļu uzlabošanā.”

 

Papildus informācijai par pētījumā apkopotajiem datiem un secinājumiem

Raksta Autore – Terēza Anna Pitmana (Teresa Ann Pitman)

Pirmā publikācija – žurnālā “Horse Sport” 2015. gada augustā.

Raksta saite

Tulkojums – Laura Irbe Krastiņa, Dabiskās pieejas komanda

Atpakaļ

10 komentāri

  • G.Berkmane

    G.Berkmane Paldies par jauko rakstu.

    15. februāris, 2016 @ 10.58
  • A.Feldmane

    A.Feldmane Vēlētos uzzināt, kas oriģinālajā tekstā ir 'sukroze'.

    15. februāris, 2016 @ 19.33
    • Irbe

      Irbe » A.Feldmane Citēju oriģinālo tekstu: "Sweet tastes are pleasurable in humans, and sucrose ingestion is likely to be pleasure-driven in some other species, given that rodents, for example, will eat sugar even when they do not need to eat because they are full,” (...)"

      15. februāris, 2016 @ 21.55
    • Irbe

      Irbe » A.Feldmane Būtībā, sinonīms parastajam galda cukuram, bet te vēl sīkāk :) - https://en.wikipedia.org/wiki/Sucrose

      15. februāris, 2016 @ 21.56
    • Kukainis

      Kukainis » A.Feldmane Ja nemaldos, īstais vārds latviski tomēr būs "saharoze". :) Paldies par rakstu!

      18. februāris, 2016 @ 20.02
  • Laura Paldies par rakstu!:) Ar kārumu došanu tīrīšanas laikā vienmēr stāv prātā, ka tādejādi to var padarīt par savstarpēji patīkamu procesu- ar ķēvīti tas strādā super, par katru sakopjamo ķermeņa daļu- aste /krēpes, nagi, spalvas- saņem kārumu , abas esam mierīgas un laimīgas, ar otru zirgu ir savādāk...ja viņš saņem kārumu , tad kļūst pavisam jancīgs un par birstēšanu var aizmirst, ja kārumu nedod, tik un tā deguns skrien pa kabatām un process ļoti nemierīgs, neatslābst ne viens , ne otrs...kā to ''neitralizēt''...?:)

    16. februāris, 2016 @ 9.10
    • Irbe

      Irbe » Laura Ja noteikti gribas dot kārumus tīrīšanas laikā arī šim zirgam (es gan vismaz uz kādu laiku tos no viņa ikdienas izslēgtu vispār), tad vienkārša metode ir piedavāt kārumu slēgtā plaukstā. Ja zirgs sāk izturēties grūstīgi, pieprasoši, visas pārliekās reakcijas ar mierīgu bloķēšanu novērst un ļaut slēgto plaukstu apostīt, līdz viņš kaut vai nejauši novēršas. To var papildināt ar kādu balss komandu kā "Mierīgi" vai "Lēnām" u.tml. Tajā mirklī, kad viņš novērš galvu, iedot kārumu. Vajadzētu būt, ka viņš ātri saprot, ka kārums nāk tikai tad, kad deguns ir prom no cilvēka. Svarīgi ir šo mirkli nenokavēt un nesākt dot kārumus, kad zirgs ir pārmēru sapriecājies par ēšanu un atkal baksta cilvēku, tas būs neproduktīvi. Papildus - kārumu ieteicams dot no ķermeņa prom pastieptā rokā, pozicionējot zirga galvu tur, kur vēlies, lai tā atrodas - tādējādi novēršot kārumu meklēšanu kabatā vai rokās. Te ir aptuvens piemērs, kā tas var izskatīties dzīvē - https://www.youtube.com/watch?v=WtSrk9qrInk Un te raksts, kuru palasīt - par uzvedības problēmām, kas saistītas ar sliktu taimingu kārumu došanā - http://www.thehorse.com/articles/36895/stop-the-mugging-using-treats-in-equine-training?utm_medium=twitter&utm_source=twitterfeed

      16. februāris, 2016 @ 9.37
  • Laura Paldies, izpētīšu. kārumu nedošanas gandrīz ceturksnis jau ir pagājis, bet ieradums pieprasīt tomēr nemainās:( Tagad arī dodam mazā spainītī, ne no rokas

    16. februāris, 2016 @ 11.06
  • Anna

    Anna Nekad nav nācis prātā dot kārumu par to, ka jau tā veicu zirgam patīkamu darbību - tīrīšanu un čubināšanu. Vienīgais izņēmums ir mācot celt kājas, tad neliela motivācija var palīdzēt. Principā zirgam taču tāpat nevajadzētu būt nekam pret tīrīšanu.... tieši otrādi. Un gribās, lai stāv atslābināti un mierīgi, nevis nepacietīgi gaida, kad kaut ko iedos. Kāda vispār ir motivācija dot zirgam kārumu tīrīšanas laikā?

    17. februāris, 2016 @ 0.00
  • Esila

    Esila Es arī nedodu kārumus tīrīšanas laikā, tāpat jaunuļiem mācot dot kājas, nedodu gardumus, par paceltu kāju drīzāk pakasu pie skausta, pačubinu tur, kur patīk, draudzīgi parunājos, kārumus dodu tikai pēc treniņa un neregulāri, lai nav tā, ka zirgs beidzot treniņu baksta, lai dod kārumus, labāk paslavēju ar labiem vārdiem un glāstiem un nav problēmas ar stresošanu un uzbāšanos.. Arī visiem jātniekiem, kas jāj ar maniem zirgiem ir noteikts, ka pirms treniņa kārumu nav, tie ir tikai pēc noseglošanās, tad gan citi stiepjas laukā no boksa, kad sadzird kārumu maisiņu, bet citādi nav problēmu.. ;)

    22. februāris, 2016 @ 22.48

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase