11. februāris, 2016 | Zirgu audzēšana
Cik ātri pēc kumeļa dzimšanas drīkst sākt nodarbināt ķēvi? Tāpat kā cilvēkiem, tas atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Pirmkārt, vai ķēve bija labā fiziskā kondīcijā pirms grūsnības iestāšanās? Ķēves fiziski labā formā, un tās ar kurām jāts grūsnības sākumā un vidusperiodā spēs atgriezties slodzē daudz ātrāk. Problēmas varēt būt kumeļmammām, kurām ir liekais svars un/vai tās ir “tipiskās” vaislas ķēves, kuras neko citu bez kumeļu “ražošanas” nedara.
Otrkārt, cik vieglas ķēvei bija dzemdības? Ja kumeļš nācis pasaulē bez problēmām, arī ķēve atlabs ātrāk. Taču, ja dzemdības bijušas ar audu plīsumiem, asiņošanu, infekciju vai citām problēmām, ķēvei noteikti vajadzīgas vairākas nedēļas un pat mēneši, lai atgūtu spēkus.
Treškārt, jebkurai ķēvei pēc atnešanās, neatkarīgi no to smaguma, nepieciešams laiks, lai tiktu galā ar ķermeņa izmaiņām – organismam jānoregulē sevi, lai atgrieztos iepriekšējā režīmā. Ķēvei var novērot piepampušas kājas vai palielinātu vēderu, kas, palielinoties kustību daudzumam, izzudīs. Kā arī tās iekšējiem orgāniem jāieņem normāla atrašanās vieta, šī procesa laikā dažām ķēvēm varētu būt novērojamas kolikas. Palielinātais vēders parasti ātrāk pazūd ķēvēm ar labu fizisko formu.
Jāatceras, ka ķēves un kumeļa atšķiršana (arī uz neilgu laiku) var būt uztraukuma pilna un skaļa, īpaši ķēvēm, kurām ir pirmie kumeļi. Ja arī veiksmīgi izdodas atšķirt ķēvi un kumeļu, var gadīties, ka tā nespēs koncentrēties darāmajam darbam. Parasti problēmas nesagādā ļaut kumeļam piedalīties treniņā, kas notiek ierobežotā vidē vai doties nelielā izjādē pa labi pazīstamu taku. Ja kumeļu tomēr nepieciešams atšķirt, vislabāk tam nodrošināt kompāniju, piemēram, ar kādu kastrātu, kas kumeļu pazīst un ir mierīgs. Ja ir svarīgi, lai ķēve operatīvi atgrieztos “ierindā”, kumeļu iespējams nošķirt no tās arī 4-5 mēnešu vecumā.
Nedrīkst aizmirst, ka kumeļa zīdīšanas laikā ķēvei nepieciešams vairāk ūdens kā parasti. Pievienojot klāt vēl treniņu slodzi, ūdens patēriņš palielināsies vēl vairāk.
Kā vispārēju ieteikumu var izmantot šo – dot ķēvei brīvdienas 6-8 nedēļas pēc kumeļa piedzimšanas. Katras ķēves pašsajūta un kondīcija ir jāvērtē atsevišķi. Ja atnešanās laikā ir bijušas problēmas, tad noteikti jāvaicā veterinārārsta padoms par ķēves slodzi pēc kumeļa piedzimšanas. Visbeidzot – aktivitātes jāsāk ar īsiem un viegliem treniņiem, pakāpeniski palielinot laiku un slodzi.
Un cik ātri jūs kumeļmammu “liekat atpakaļ” slodzē? Gaidīsim viedokļus komentāros.
Esila Manas kumeļmammas parasti terniņos tiek nodarbinātas līdz 8mēnesim, reizēm soļu-rikšu treniņi ar nepārāk ciešu vēderjostu vai bez segliem tiek turpināti arī 9.mēnesī, bet tad 2 mēn., pirms dzemdībām ir atpūta. Tā kā ķēves salīdzinoši ilogi tiek nodarbinātas, lai arī vieglā slodzītē, tām ir laba forma un līdz ar to ne ātrāk kā mēnesi pēc dzemdībām pamazām tiek atsākti treniņi, pirmās nedēļas gan tā ir korda, un kumeļš tiek ņemts līdzi uz laukuma. Treniņa ilgums sākumā nepārsniedz 30min, pakāpenisti tas palielienās līdz stundai, kas notiek aptuveni mēneša laikā, ķēve ir arī pieradusi, ka kumeļš skrien pa laukumu vairs tik ļoti nesatraucas un mierīgi bez problēmām var strādāt... Kad kumeļam ir 3 mēneši uz laukuma vairs līdzi neņemam, mācās to nepilnostundu - stundu palikt mājās, boksā. Blakus boksā, lai kumeļš būtu mierīgāks, atstāju kādu zirgu. ;) Nu tā kaut kā..
bubis Man arī ir kāda maza pieredzīte bijusi ar kumeļmātēm. Pārsvarā bija viena lielā vaislas mamma,kas dzemdēja kumeļus un praktiski neko citu daudz arī nedarija,je nu vienīgi ir pa laikam aizgāja ar mani vai kādu citu jāt gribētāju mierīgās meža pastaigās. Starplaikos,kad kumeļus negaidija,arī nedaudz pastrādāja kā skolas zirgs apmācot jaunos jātniekus sava mierīgā,nosvērtā rakstura dēļ. Pārējās ķēves ir dzemdējušas pāris reizes savā dzīvē,jo lielākoties sportojušas.Bet kopumā kādas 20 kumeļu saņemšnas reizes ir bijušas. Pirmo mēnesi ķēvi ar kumeļu tikai pieradinam pie bara un staļļa režīma,jo zirgiem tā pat kā cilvēkiem ir vajadzīgs laiks pierastu gan viens pie otra,citu zirgu uzmanības,kad parādās jaundzimušais.Ķēvi atpakaļ slodzītē pamazām ieliekam pēc mēneša. Pirms tam jau pieradinot kumeļu,ka mamma iziet ārpus boksa,tad pieradinam ka mamma iziet pa staļļa durvīm un atnāk atpakaļ,tad mamma aiziet uz 10 minūtēm,līdz otrā mēneša beigās kumeļš jau pilnīgi mierīgi uztver,ka mamma ir aizgājusi uz stundu-pusotru.Kumeļu laukumā uz treniņiem nekad līdzi neņemam,jo tas vienalga novērš mammas uzmanību. Esmu novērojusi,ka kumeļmammas,vismaz mūsējās vismierīgāk uzvedās,kad viņas labi zin-kumeļš ir boksā un nekas slikts ar viņu tur nenotiks,jo tur ir viņu abu miera osta.
Ronjuks Ja ķēvei nenovēro uzvedības izmaiņas, tad ķēvi ar sedliem nodarbina līdz 10. grūsnības mēnesim, pēdējos mēnešus vairāk izmantojot apvidus izjādēm. Pēdējā mēnesī vieglas pastaigas bez sedliem vai ganības. Nedēļu pēc dzemdībām pamazām atsākam ķēvi likt slodzē, sākot ar vieglām izjādēm kopā ar kumeļu. Pēc mēneša vai diviem- kumeļš paliek stallī, ja darbs notiek uz laukuma. Apvidū kumeļš nāk līdzi. Šāds scenārijs ir ja kumeļam un ķēvei viss ir kārtībā ar veselību un nav bijušas problēmas pie dzemdībām.
elī Es savām ķēvēm kumeliņus vienmēr ņēmu līdz uz treniņu. Mammai netraucē, mazais mierīgi dzīvojas. Pieradis redzēt, ka mamma strādā. Pēc tam nekad nav bijušas problēmas ar apjāšanu, attieksmi pret darbu. Es uzskatu, ka zirgs skatoties kā citi strādā, pēc tam darbu uztver kā pašu par sevi saprotamu. Es arī ļauju mammām bez darba dzīvot 3- 4 mēnešu pēc atnešanās. Pēdējos apm.4-5 mēnešus pirms atnešanās arī vairs nejāju. Taču ņēmu līdzi pastaigās uz mežu, lai skrien pati cik vēlas. Un te mums bijusi liela jautrība, dažkārt ķēvēm patīk ampelēties:) nekad nav nodarījušas sev pāri, atnešanās līdz šim ir bijušas normālas.
bubis » elī Mums pasataigu aploki ir tieši pretim treniņlaukumam. Jaunie kumeļi un jaunzirgi katru dienu redz,kā notiek treniņi un arī nav bijušas problēmas ar treniņa procesa uztveršanu pie apjāšanas un iebraukšanas. Man visvairāk patīk nevis tas,ka pirmās 10-12 dienas,kumeļi tiek 10 minūtes diendienā izmasēti,sākot no nāsu galiņiem,līdz pakaļkājām,ietverot ausu aiztikšanu,padušu glāstīšanu,pieskaršanos visās vietās,arī mutē un zem astes. Šo viņi patiešām nekad neaizmirst un vēl līdz šim neviens jaunzirgs nav atteicies ņemt mutē trenzi uzlikt apaušus,vai tīrīt visas jūtīgās vietas un pievilkt vēderjostu. Pat mazliet garlaicīgi,jo neviens nemet pat tukšus seglus apmācības laikā,kur nu vēl jātnieku :)