Nost ar ziemas mītiem!

Zirgu izlaist ārā, kad tur ir sniegs un ledus? Nē, nē, tas ir pārāk bīstami. Nokritīs, satraumēsies, apsaldēsies, kas zina, kas vēl var notikt. Vācu žurnāls Reiter Revue izskaidro izplatītākos ziemas mītus – kas ir muļķības, un kur tiešām slēpjas risks.

  • Ja zirgi stāv sniegā, viņiem piemetas sprēgas.

Tā tas noteikti nav – apgalvo vetārste Nikola Mēmane. „Sprēgas rodas mitrumā un siltumā, stāvot uz mēsliem un dubļainos aplokos, jo tieši šāda vide ir saistīta ar pastiprinātu infekcijas risku, nevis sniegs. Manuprāt, sniegs un sals pat samazina sprēgu izplatīšanos”.

  • Staļļa zirgi ziemā, izlaisti aplokos un ganībās, var saaukstēties

Zirgiem pastaigas brīvā režīmā, kopā ar sugas brāļiem ir nepieciešamas kā gaiss, ko elpot – tai skaitā ziemā. „Sausu aukstumu tie gluži labi spēj kompensēt. Arī staļļa zirgi, kas iet ārā tikai uz pāris stundām, nevar saaukstēties mīnus grādos”, apgalvo vetārste. Problemātisks var būt auksts un mitrs laiks. „Ja ir auksts, vējains un lietains, zirgi ir izmirkuši un viņiem nav iespējas izžāvēt kažoku, tad tiešām pastāv saslimšanas risks”. Šādā gadījumā var lieti līdzēt lietus sega. Ja zirgs nav skūts, tai pat nav jābūt siltinātai. Zirgiem, kuri nepārtraukti dzīvo ārā, nepieciešama pret lietu un vēju nodrošināta ganību būda-patvērums, lai justos labi.

  • Sasalušas peļķes ir bīstamas

„Tā noteikti ir”, piekrīt vetārste Mēmane. „Ja zirgi, piemēram, ielūzt aizsalušā peļķē, viņi var sagriezties ar asajām ledus malām. Vai arī tie var paslīdēt uz ledus un savainoties”. Lielākas aizsalušas peļķes aplokos un ganībās ieteicams norobežot, pirms izlaist tur zirgus. Arī lieli ledusgabali ganībās var būt riskanti, kā zina teikt kalējs Romāns Essers: „Ja zirgs pret šādu ledus gabalu atsitas ar nagu, tad var sliktākajā gadījumā tikt pie naga kaula sasituma”.

  • Zirgi var satraumēties uz sasalušas grunts

Par šo mītu, kas ir ļoti plaši izplatīts zirgu īpašnieku vidū, vetārstei ir viennozīmīgs viedoklis: „Tās ir pilnīgas muļķības! Sasalusi zeme zirgam pat ir labāka, ja vien nav pārāk grumbuļaina. Zirgi kļūst krietni stabilāki uz savām kājām, ja tiem bieži nākas pārvietoties pa dažādu grunti – te cietu, te mīkstu. Viss skeleta un kustību aparāts kļūst pielāgoties spējīgāks un līdz ar to samazinās traumu risks.

  • Zirgi neēd sasalušu zāli

„Un kā vēl ēd!”, atbild vetārste. Diemžēl tas nav tik nevainīgi, kā liekas. „Lai gan nav nekādu zinātnisku pētījumu, taču vetārsti mēdz fiksēt paaugstinātu vielmaiņas traucējumu iespējamību, kad zirgi bijuši ganībās pēc pirmā sala”.

Tieši vēlajos rudens mēnešos, kad naktīs mēdz piesalt, ievērojami paaugstinās nagu karsoņa gadījumu skaits, kā arī koliku pacientu skaits. „Protams, arī šajā ziņā ir zirgi, kas ir jūtīgāki, un ir tādi, kurus tas neskar”.

  • Kaltiem zirgiem vairāk slīd

Tas gan ir taisnība, taču nav tik daudz saistīts ar pašiem pakaviem, bet gan sniegu, kas sakrājas cietās bumbās zem tiem un pasliktina saķeri ar zemi. „Ir pieejamas īpašas gumijas, kas tiek ieliktas pakavos ziemā, tās neļauj sniegam saķept un sacietēt, savukārt radzes nodrošina papildu stabilitāti ziemas izjādēs”, iesaka kalējs.

Ja iespējams, ziemā ieteicams pakavus noņemt, kas gan nav iespējams, ja zirgam nepieciešami ortopēdiski pakavi vai tas arī ziemas sezonā tiek intensīvi trenēts.

  • Zirgi pierod pie apledojušas grunts

„Jā, zirgi tiešām pierod atrasties uz sasalušas grunts ganībās vai apledojušā aplokā”, piekrīt vetārste Mēmane. Lai gan tas ir iespējams tikai tad, ja zirgiem tiek dota iespēja pieradināties. „Ar laiku zirgi nostabilizējas un arvien mazāk klūp”.

Vetārste zina teikt no savas profesionālās pieredzes: „Lielākoties tieši zirgi, kuru īpašnieki tos vienmēr mēdz satīt vatē, ir tie, kas pēkšņi salauž kādu kaulu vai iegūst citu traumu, tikko kā iziet ārā. Zirgi, kas ir pieraduši uzturēties daudz ārā, pazīst dažādus grunts apstākļus un bieži dodas apvidū ar jātnieku, ir krietni drošāki un stabilāki”.

  • Apledojusi grunts izraisa naga abscesus

Fakts, ka ziemā biežāk mēdz rasties abscesi vai citas naga traumas, kalējs Romāns Essers gan nevar apstiprināt. „Abscesi nerodas no tā, ka zirgs stāv uz ledainas grunts, bet gan tādēļ, ka tas uzkāpis uz akmens, ko nav pamanījis. Tas var notikt kā ziemā, tā vasarā”.

  • Ja zirgi saēdas sniegu, tiem piemetas kolikas

„To tā nevar vispārināt”, apgalvo vetārste Nikola Mēmane. „Daži zirgi vienkārši ir jūtīgāki un ātrāk iegūst kolikas, ja saēdas to, ko nevajadzētu”. Zirgi, kas dzīvo ārā, atklāta tipa staļļos, spēj regulāri uzņemt ledainu ūdeni lielos daudzumos, un tiem nekas nekaiš. „Protams, robustie zirgi nav tik jutīgi kā izsmalcinātie sportisti, kas dzīvo tikai boksā”.

  • Ja uznāk liels aukstums, jāliek sega mugurā

Ja pēkšņi dienas laikā temperatūra krītas par vairākiem grādiem, zirgus tas īpaši neietekmē. „Ja vien tie nav skūti, tad tiem nav nepieciešamas segas. Zirgiem jādod iespēja uzaudzēt pietiekamu ziemas spalvu”.

  • Pēc svētkiem zirgiem var izbarot Ziemassvētku eglītes

Diemžēl šādai rīcībai var būt sliktas sekas – skrubinot eglītes, zirgi uzņem organismā terpentīna eļļu, kas kairinoši ietekmē kuņģa gļotādu. Tas ļauj kaitīgajām baktērijām vieglāk pieķerties kuņģim, radot nelabu smaku no zirga mutes. Tāpat arī var rasties elpošanas ceļu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana. Nav izslēgta akūta saindēšanās, kas var izpausties kā kuņģa-zarnu trakta iekaisums un centrālās nervu sistēmas traucējumi, piemēram, pakaļkāju kontroles zaudēšana. Eglīšu lietošana uzturā var izraisīt arī kolikas un nieru bojājumus. Protams, visa sāls ir devā. Viens egles zariņš lielu skādi nenodarīs, bet nepārtraukta, ilgstoša vesela koka graušana gan.

Avots: Reiter Revue

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase