18. decembris, 2015 | Trenēšana
Ziemas laiks ir atpūtas laiks? Nē, tieši otrādāk, dažiem tas ir treniņu laiks, iespēja mierīgi strādāt pie pamatiem un pieslīpēt smalkumus. Veterinārārste un Olimpisko spēļu dalībniece Anete Virvolla dalās padomos, kā sastādīt treniņu plānu dažādu disciplīnu zirgiem ziemas sezonā.
Principā ziemas treniņus var iedalīt trīs fāzēs – aktīvā fāze, treniņi ar pamatlietām un gatavošanās sacensībām. Pirmā – aktīvā fāze sākas uzreiz pēc sacensību sezonas, kad zirga slodze tiek pakāpeniski samazināta. Zirgam ir jādod iespēja garīgi un fiziski atpūsties, vienlaikus turpinot to uzturēt kondīcijā ar ģimnastikas darbu, lai nezaudētu muskuļu tonusu. Pie šīs fāzes pieder došanās pastaigās, kordošana un uzturēšanās aplokā. Novembra beigās – decembra sākumā sākas otrā fāze, kam būs veltīta šī rakstu sērija, pirms pāriet pie noslēdzošās – trešās fāzes, gatavojoties nākamajai sacensību sezonai.
Otrās fāzes būtība ir darbs pie pamatiem jeb precīzāk sakot – izturības treniņi. Veterinārārste Anete Virvolla uzskata, ka izturība ir motorisko pamatīpašību „māte”: „Izturība ļauj attīstīt ātrumu un spēku, kas savukārt uzlabo kustību koordināciju un izveicību. Tādēļ izturība ir tas, kas nepieciešams ikvienam zirgam neatkarīgi no sporta disciplīnas. Otrā ziemas darba fāze sniedz lieliskas iespējas to trenēt – šī gada sacensību sezona ir noslēgusies, bet līdz nākamajai ir vēl gana daudz laika. Jātnieks un zirgs var mierīgi koncentrēties uz darbu”. Teicami sastādīta treniņu nedēļa sastāv no divām kondīcijas treniņu dienām, divām atpūtas dienām, divām treniņu dienām un vienas dienas, kuru nedēļu no nedēļas var aizpildīt ar kaut ko pēc savas izvēles. „Nav gan tāda viena vispārīga plāna zirgu trenēšanai ziemā. Akmenī iekaltai programmai nebūtu nekādas jēgas un lietderības”. Svarīgāk ir izstrādāt vadlīnijas, pie kurām jātniekam pieturēties un treniņus pielāgot pēc izjūtas.
DEVĪZE IR:
1) Noteikt skaidrus mērķus, kas ir jāsasniedz līdz ziemas beigām un uz ko jāliek uzsvars nākamajā sezonā.
2) Noteikt mērķus konkrētajai treniņu nedēļai, apbruņoties ar idejām atsevišķo treniņu organizēšanai.
3) Katra diena ir citādāka! Programmu ir jāpielāgo individuāli – atkarībā no laika apstākļiem, paša jātnieka pašsajūtas un noskaņojuma, kā arī zirga omas, uzdodot sev jautājumu – ko es šodien gribu panākt?
1. DIENA – KONDĪCIJAS TRENĒŠANA NR. 1
MĒRĶIS – uzlabot izturību
Izjādes apvidū sniedz labāko iespēju trenēt izturību. Kustības uz dažādas grunts un jāšana augšup/lejup ienes ko jaunu ikdienas treniņos, iedarbinot dažādas muskuļu grupas un stiprinot stiegras un saites. Tā rezultātā zirgs kļūst izveicīgāks un stabilāks, drošāk liekot soļus. Tāpat arī kustības brīvā dabā veicina darba motivāciju. Ziemas sezona nav nekāds aizbildinājums, lai nedotos apvidū, vienīgais izņēmums, ja ceļus sedz ledus. Tad kondīcijas treniņu dienas ir jāpārnes uz citu laiku.
Izturības treniņiem apvidū ieteicams izvēlēties konkūra vai universālos seglus, zirgam uzvilkt kājsargus un zvanus, ja tas ir kalts. Ļoti aukstās ziemas dienās vai, ja zirgs ir skūts, ieteicams uzlikt tam t.s. „nieru” deķi, kas aizsargā jutīgās muguras daļas. Jātnieks nedrīkst aizmirst par ķiveri. Izjādes optimālais ilgums ir ~ 1,5 stunda. Jo sliktāks ir pamats, jo lēnākā gaitā ir jāpārvietojas pa to. Ja līst lietus, labāk izvairīties no pļavām un labības laukiem uz kuriem zirgs var paslīdēt, turklāt arī sabojāt augu saknes. Vislabāk izjādēm ziemā ir piemēroti grantēti vai smilts meža ceļi. Vispirms izjāde ir jāsāk kārtīgi iesoļojoties. Pēc tam seko rikšu fāze, aptuveni 10-20 minūtes ilgi. Jājot kalnup, ieteicams mainīt gaitas tempu – izsūtīt un ieturēt zirgu. Izsūtot zirgu, jāsaglabā maigs kontakts ar tā muti, aktivizējot pakaļkājas, bet ieturot ir svarīgi saglabāt impulsu. Lejup no kalniņa jāpārvietojas lēnos rikšos, jātniekam atbrīvojot zirga muguru; ja nepieciešams, var pieturēties pie zirga krēpēm, lai saglabātu līdzsvaru. Pēc tam vēlreiz kārtīgi jāizsoļojas, ne mazāk kā 10 minūtes, un tad var ķerties pie mierīgiem lēkšiem 5-10 minūšu ilgumā, tāpat variējot gaitas tempu. Kondīcijas treniņš noslēdzas ar atrikšošanos garā pavadā un mierīgu soļošanu mājup.
Pēc izjādes pārbaudiet zirga kājas, vai nav kādi savainojumi vai skrambas, kā arī noskalojiet tās ar ūdeni.
2. DIENA – ATPŪTAS DIENA
MĒRĶIS – atpūšanās, muskulatūras atslābināšana
Pēc kondīcijas treniņu dienas zirgam ir jādod nākamā diena relaksācijai – sāpošie muskuļi ir jāatslābina ar mierīgām kustībām.
Jāšus programmā tiek iekļauts relaksējošs darbs 30-40 minūšu garumā. Kārtīgi iesoļojoties 10-15 minūtes un pēc tam ierikšojoties enerģiskā tempā, ieteicams veikt daudz rikšu-lēkšu pāreju lielos voltos ar virzienu maiņām. Tādā veidā tiek atslābināti muskuļi, zirgs var pacelt un noapaļot muguru un atbrīvot kaklu. Jātnieks var ik pa laikam lēkšos iesēsties puspiesēdē, lai atvieglotu zirgam muguru. Rikšos un lēkšos ik pa laikam atdodiet zirgam pavadu, lai viņš var pastiepties lejup. Noslēgumā kārtīgi atsoļojiet zirgu.
Vēl viena relaksācijas treniņu iespēja ir darbs kordā: pirmās 10 minūtes ieteicams soļot. Pēc tam 20-30 minūtes zirgs strādā pamatgaitās, var izmantot trijstūrveida atsaites. Lieciet zirgam veikt daudz pāreju rikši-lēkši-rikši vai rikši-soļi-rikši. Noslēdziet darbu ar atsoļošanos. Lietpratēji var ķerties arī pie grožiem.
Muguras atslābināšanai lieliski der arī 10-15 minūšu uzturēšanās solārijā.
3. DIENA – TRENIŅU DIENA NR. 1
MĒRĶIS – Sagatavošanās nākamajai sezonai
Individuālie treniņi, protams, ir atkarīgi no katra zirga un jātnieka prasmju līmeņa.
Iejādes zirgiem, kuru treniņu programmas mērķis ir, piemēram, uzlabot sakopojumu, ieteicams strādāt pie pusieturēm. Tās jātnieks var jau iesildes fāzē izmēģināt ar vienkāršām pārejām no vienas gaitas otrā, vienlaikus uzmanot, lai nezaudētu kontaktu ar zirga muti. Nākamais solis – rikšos gar garo malu izpildīt pleca elementu, sākot ar vieglāko pusi un tad nomainot virzienu uz grūtāko. Jātniekam jāuzmanās, lai padotu ārējo roku tik daudz, cik iekšējā roka prasa nostādni, vienlaikus saglabājot stabilu kontaktu. Jātnieka pleciem jāatrodas paralēli zirga pleciem. Ar iekšējo šenkeli un iekšējo sēžas kaulu jātnieks aktivizē zirga iekšējo pakaļkāju. Ārējais šenkelis tikmēr ierobežo zirgu, lai tas pārvietotos trīs pēdās.
Lai uzlabotu pakaļkāju aktivitāti un garenisko ielocīšanos, ieteicams strādāt voltā vispirms rikšos, tad arī lēkšos, pakāpeniski samazinot un palielinot voltu. Tādā veidā impulss tiek nedaudz samazināts, zirgs vairāk nosēžas uz pakaļkājām, un tiek veicinātas sakopošanās spējas. Jātniekam ir jāuzmanās, lai uzturētu zirga kustību, ierāmēto to ārpusē un vestu uz volta centru. Zirgs iet iekšējā nostādnē un apliecas ar iekšējo šenkeli.
Lēkšos gar garo malu izsūtiet zirgu un stūrī atkal paņemiet atpakaļ. Izsūtot zirgu, turiet to taisnu, lai zirgs pakaļkājas neiemestu uz iekšu. To var panākt, noliekot zirgu vieglā ‘pleca’ pozīcijā. Ieturot zirgu, jāsaglabā impulss un jātniekam jāspēj padot roka, lai zirgs varētu lēkšot vairāk uz augšu.
Sarežģītības pakāpi var pastiprināt garās malas vidū izjājot voltu. Pēc stūra iziešanas izsūtiet zirgu, pirms garās malas vidējā burta atkal ieturiet un izjājiet voltu. Izejot no volta atkal izsūtiet zirgu, bet pirms nākamā stūra pārejiet atpakaļ uz darba gaitu. Sākumā volts var būt lielāks, teiksim 15 metri, bet laika gaitā tas jāsamazina līdz 10 metriem. Voltā zirgs nedrīkst būt pārlieku pārliekts uz iekšu. Jātniekam jāuztur lēkšu gaita, piesūtot ar iekšējo šenkeli, ja nepieciešams.
Konkūra zirgiem ieteicams izmantot dažādus ģimnastiskos vingrinājumus – piemēram, ritmu un muguras locīšanu var panākt un nostiprināt, strādājot ar kavaletti.
- variants – sāk ar diviem, vēlāk trim kavaletti, kas novietoti beztempa rindā (atstatums pa vidu 3-3.5 metri), vēlams voltā, jo tā ir vieglāk saglabāt kustības plūsmu.
- variants – gar garo malu uzstāda 3 kavaletti taisnā līnijā ar dažādiem attālumiem: starp pirmo un otro kavaletti ir 10,5 metri (2 lēkšu tempi), bet starp otro un trešo – 13,5 metri (3 lēkšu tempi). Treniņa laikā var variēt tempu skaitu, piemēram, 10,5 metros ietilpinot trīs tempus, bet 13,5 – četrus vai tikai divus. Tā jātnieks var attīstīt sevī zirga lēkšu tempu izjūtu, uzlabot spēju saskatīt pareizo distanci, vienlaikus veicinot zirgā caurlaidību un ritmisku lēkšu gaitu.
- variants – viens no universālākajiem vingrinājumiem ir ģimnastikas rindas, kas labvēlīgi iedarbojas uz ritmu, spēku, priekškāju tehniku, koncentrēšanos un lēciena arku. Šādas rindas var veidot no kārtiņām uz zemes, kavaletti, kā arī šķēršļiem.
Turpinājums sekos…
Avots St. Georg
