Vai jūs runājat zirgu valodā? I daļa

Zviegšana, ausu atglaušana, astes žvidzināšana – šīs zīmes zina ikviens zirdzinieks un domā, ka saprot tās pareizi. Taču jaunākie pētījumi rāda – zirgu komunikācija ir krietni daudzpusīgāka.

Vai, iepazīstoties ar zirgu, lietderīgi iepūst tam elpu nāsī vai labāk uzreiz iezīmēt bara vadoni? Vai cilvēks zirgam nozīmē bara locekli vai tikai barības pienesēju? Noskaidrosim šajā rakstu sērijā, kādi mīti valda cilvēku domāšanā par to, kā zirgi komunicē.

Auto durvis aizcērtas, steidzīgi soļi dodas staļļa virzienā – tur no 20 zirgiem viens pagriežas durvju virzienā, saspicē ausis un sāk bubināt. Vai komunikācija zirga un cilvēka starpā jau ir sākusies, pirms runa ir nonākusi pat līdz skatienu apmaiņai? Profesore Dr. Konstance Krīgere uzskata, ka tā gan nav: „No lielāka attāluma skatoties, vizuālais kontakts zirgam ir pirmajā vietā, tādēļ tāda īsta saprašanās cilvēka un zirga starpā sākas tikai, kad var nodibināt skatiena kontaktu abu starpā”. Izšķirošais faktors, kas nosaka zirga attieksmi pret cilvēku kā kontaktu partneri, ir tas, kā ķēve reaģējusi uz cilvēku, kamēr konkrētais zirgs bijis vēl kumeļa vecumā. Ja zirgs cilvēku sagaida labprāt, var pieņemt, ka tas nesaskata viņā nekādu apdraudējumu. „Mājas zirgi principā no cilvēka sagaida barību, un uztver viņu kā kontaktpersonu. Savvaļas zirgiem par cilvēku nav nekādas dižās intereses, līdz ar to tie netiecas pēc kontakta ar viņu”, skaidro Krīgere. Kā konkrēti zirgi uztver cilvēku, to gan profesore nelabprāt grib konkretizēt. Vai zirgs cilvēku uztver tāpat kā citu zirgu vai arī vienkārši kā sociālas grupas locekli, skaidrs ir viens, ka zirgi savā uzvedībā vadās pēc cilvēka. Pētījumos ir konstatēts: ja viena zirga kontaktpersona mērķtiecīgi skatās vienā virzienā, arī zirgs sāk skatīties turpat. „Cilvēks zirgam ir informācijas novadītājs”, konstatē prof. Krīgere.

SAKĀRTOTAS ATTIECĪBAS

Neatkarīgi no tā, kā zirgi uztver cilvēku, viņiem ir skaidri noteiktas hierarhijas attiecības, un tieši šādos, sakārtotu attiecību apstākļos zirgi jūtas vislabāk. Cilvēkam būtu jāieņem dominējošā daļa sociālajā pārī „cilvēks-zirgs”, bet vienlaikus neapspiežot zirgu visu laiku. „Zirgam ir jāzina, kas ir atļauts un kas nē. Ja cilvēks savās darbībās ir konsekvents, tad zirgam ir viegli iemācīties šos noteikumus un akceptēt robežas”.

UZTICĪBAS JAUTĀJUMS

Tāpat kā sveši cilvēki neapzināti mēdz ievērot viens pret otru zināmu distanci, tā arī katram zirgam ir sava privātā komforta zona, t.s. „individuālā distance”,  kurā tas necieš nevienu citu sugas brāli. Katram zirgam šī telpa ir atšķirīgi liela un ir atkarīga no tā temperamenta un pieredzes, kuru zirgs uzkrājis savas dzīves laikā. Rupji rēķinot, tā atbilst viena zirga ķermeņa garumam, aptuveni tik daudz, cik zirgam nepieciešams, lai iespertu otram. Daudzi jātnieki nemaz neapzinās, ka nerespektē šo zonu kā cilvēki, tuvojoties zirgam. Par laimi, daudziem zirgiem tas nerada problēmas: „Sadraudzējušies zirgi bieži vien pārkāpj viens otra individuālas distances un arī sakaras ar ķermeņiem savā starpā”, skaidro profesore Krīgere. Viens no šādiem piemēriem ir ieskāšana – tā ir draudzības pazīme, un arī dažādas hierarhiskās pozīcijas ieņemoši zirgi mēdz labprāt ieskāt viens otru.

NEKĀDA BARĪBAS NAIDA!

Arī barošanās laikā zirgi mierīgi pieļauj, ka cilvēks tiem tuvojas, divu iemeslu dēļ: pirmkārt, komunikācijā ar cilvēku zirgi ir iemācījušies, ka cilvēks nepretendē uz viņu barību. „Cilvēkam ir jāvar aizvest zirgu prom no barības siles. Ja zirgs neļaujas, tas nozīmē, ka viņš izturas dominanti attiecībā pret cilvēku”, skaidro Krīgere. Otrs iemesls, kādēļ zirgi nereaģē agresīvi, ja cilvēks tuvojas viņu barībai, ir zirgu barības uzņemšanas veidā. Savvaļā zirgi barojas nepārtraukti, un, ja kāds hierarhijā augstāks zirgs padzen viņus no barības, zirgi var aiziet atrast barību citā vietā. Tādēļ no evolūcijas skatupunkta naidoties barības dēļ zirgiem vienkārši nav vērts.

NEPIECIEŠAMAIS RESPEKTS

Problēmas rodas, ja cilvēks atsakās no savas „distances” attiecībā pret zirgu. „Saskarsmē ar citiem zirgiem es vienmēr ievēroju vismaz metra distanci. Zirgam šāda distance ir jāievēro drošības apsvērumu dēļ, jo pretējā gadījumā cilvēkam tas var izvērsties bīstami”. Ja zirgs sāk stumdīt un bāzties virsū cilvēkam, ir ātri vien „jānoskaidro” attiecības un jānostiprina savas kā līdera pozīcijas.

PATĒLOT TĪĢERI?

Amerikāņu „zirgaudzināšanas” guru Montijs Roberts izmanto ķermeņa valodu zirgu ietekmēšanai. Viens no viņa ierosinātajiem vingrinājumiem – izslieties pilnā augumā, cieši skatīties uz zirgu un izplest izstieptas rokas pirkstus – tas atgādina plēsēja ķetnu ar nagiem, un pēc Robertsa domām zirgam tas būtu jāsaprot. Krīgere uzskata, ka „Roberts strādā, izmantojot signālus, kurus zirgi saprot, jo tie ir viņiem iemācīti”. Pirkstu izplešana pati par sevi zirgiem nav saprotama no dabas, lai gan daba ir ieprogrammējusi zirgu „lasīt” plēsēju ķermeņa valodu. Piemēram, tieša, atvērta ķermeņa poza – tā liecina par konfrontāciju; savvaļā zirgi izslienas, lai iebiedētu konkurentus. Arī skatīšanās tieši acīs ir spēcīgs signāls, kas liecina par agresīvu uzvedību un dominanci. Profesore Krīgere gan brīdina, ka bailīgam zirgam tā tuvoties nevajadzētu. Šādam zirgam līdzēs labāk, ja tuvosieties tam, pagriežot plecu pret zirgu un novēršot skatienu.

UZŅEMTIES VADĪBU

Krīgere neatbalsta ideju, ka cilvēkam būtu jāuzņemas bara vadošās ķēves loma. „Bieži vien tiek apgalvots, ka savvaļā baru apsargā ērzelis, un galvenā ķēve vada bara pārvietošanos. Bet grupās īstenībā nav vienas atsevišķas vadošās ķēves. Arī hierarhijā zemākas ķēves ik pa laikam uzņemas bara vadību, lai gan ne tik bieži, kā hierarhijā augstākās”.

DRAUDZĪGS „IEPŪTIENS”

Ja divi zirgi sastopas pirmo reizi, hierarhijā augstākais zirgs aicina uz saskarsmi. Ausis tiek saspicētas, kakls izstiepts, un skatiens ir modrs. Abi zirgi nostājas viens pret otru ar deguniem un pārmaiņus pūš elpu otra izplestajās nāsīs. Daži jātnieki mēģina imitēt šo zirgu uzvedību kā sveicināšanās rituālu. „Pēc maniem novērojumiem drīzāk zirgi šo žestu uztver kā nepatīkamu”, apgalvo profesore. Rodas jautājums, vai zirgs šādu cilvēka izturēšanos tiešām uztver kā draudzīgu žestu. Jebkurā gadījumā ar šādu darbību cilvēks nespēs ieņemt augstāku hierarhijas pozīciju kā zirgs.

NENOVĒRTĒT PAR ZEMU

Ja cilvēks nepareizi iztulko zirga izturēšanos baiļu situācijā un nenovērtē pietiekami zirga reakciju, tas cilvēkam var izvērsties bīstami. Atkarībā no rakstura un situācijas zirgs stresa situācijā meklē glābiņu vai nu bēgšanā, vai agresijā. Bēgšanas pazīmes ir saspringtas kustības, baiļu pilns skatiens, izplestas nāsis, kā arī nervoza astes vicināšana un šņākšana. Turklāt šī uzvedība paliek arvien izteiktāka, līdz zirgs metas bēgt. Agresijas priekšvēstneši ir atglaustas ausis, augšup savilktas nāsis, kā arī astes žvidzināšana/

Vēl viens brīdinājums ir pēcpuses pagriešana un draudēšana spert. Šādu uzvedību no zirga pieciest nedrīkst, jo tā cilvēka dominantās pozīcijas tiek vājinātas.

PATIESĀ VALODA – EMOCIJAS

Savvaļā zirgu ikdiena ir visnotaļ vienkārša – ēst, atpūsties, bēgt, ja kaut kas apdraud. Vai tur vēl vajadzīgas emocijas un kā tās zirgu barā tiek izpaustas?

Cilvēkiem ir plašs emociju un to paušanas repertuārs – smiešanās, raudāšana, kliegšana utt. Kā ir zirgiem? „Zirgu emocijas nolasīt ir krietni grūtāk nekā citiem dzīvniekiem, tomēr viņi izrāda gan savas jūtas”, apgalvo profesore. Zirgu mīmika un žestikulācija ir ļoti daudzpusīga, piemēram, pētījumos ir pierādīts, ka zirgi cieš arī no depresijas, kā arī spēj veidot ilgstošas draudzības saites ar noteiktiem bara locekļiem. Ja „labākais” draugs ir prom, zirgi mēdz skumt. Emocijas ir svarīgas stabilu sociālo saikņu veidošanai, turklāt pozitīvās emocijas zirgi pauž ne tik izteikti, kā negatīvās. Profesore Krīgere uzskata, ka tas ir saistīts ar faktu, ka negatīvās emocijas ir vairāk nepieciešamas dzīvības nodrošināšanai, turpretī pozitīvās nespēlē šādu lomu. „Lai veidotu draudzību, zirgiem nepieciešams vairāk laika, līdz ar to arī signāli ir daudz smalkāki”.

Cilvēki lielākoties uztver viens otra emocijas vizuāli. „Cilvēks spēj uztvert un pamanīt tikai mazu daļu no tā, ko var piefiksēt zirgs. Te rodas jautājums, vai mēs tiešām tik labi esam izpētījuši dzīvnieku uztveres mehānismus”, tā Krīgere. Zirgi informāciju par sugas brāļu emocionālo stāvokli nosaka, izmantojot ne tikai redzi, bet arī tausti un ožu, turklāt optiskā uztvere zirgiem nav tik nozīmīga kā cilvēkiem. Tāpat arī zirgi jūt magnētiskos laukus, lai gan šī parādība vēl nav tik labi izpētīta.

Vēl viena bara komunikācijas parādība ir t.s. „kopējošā” komunikācija – ja viens zirgs sāk vārtīties, tad nepaiet ne ilgs brīdis, kā ari citi zirgi seko viņa piemēram. Šāda uzvedība sinhronizē baru, kas ir ļoti svarīgi bīstamās situācijās. Bēgšanas instinkts tiek ātrāk pārnests no viena bara locekļa uz citu, neizlaižot nevienu zirgu.

RUNĀT KLUSĒJOT

Normālos apstākļos zirgu pasaulē valda miers. Lai paustu savas emocijas, zirgi izmanto smalku mīmikas un žestu sistēmu, visbiežāk iesaistot šajā komunikācijā kaklu, asti un ķermeņa pozu kopumā. Skaļi toņi zirgu komunikācijā ir retāk izmantojami līdzekļi. Ja cilvēks sāk bļaut uz zirgu, zirgam tas nozīmē jau ekstrēmu signālu – tas novērtēs šādu kliegšanu vai nu kā lielus draudus, vai kā agresīvu uzvedību.

Britu zinātnieki ir noskaidrojuši, ka zirgi spēj ar galvas un „sejas” mīmiku paust vairāk emociju un jūtu, kā līdz šim pieņemts. Lai varētu labāk un objektīvāk izprast zirgu mīmiku, Saseksas Universitātes pētnieku komanda visām kustībām zirga sejā piešķīra noteiktu kodu. Šī koda pamatā ir pasaulē psihologu plaši izmantota sistēma, ar kuras palīdzību analizē cilvēku sejas izteiksmes – t.s. „Facial Action Coding System (FACS). Tā kā šī sistēma jau ir veiksmīgi izmantota uz citiem dzīvniekiem, nu tā tika izmēģināta uz zirgiem. Šim nolūkam pētnieki sagatavoja zirgu zīmējumus dažādās situācijās un uzņēma vairāk nekā 15 stundu garu videomateriālu, piemēram, par mijiedarbību ar sugas brāļiem, cilvēkiem un suņiem. Tāpat arī tika pētīta zirgu sejas muskulatūra. Tika noskaidrots, ka zirgs spēj nodemonstrēt 17 dažādas sejas izteiksmes, salīdzinājumam – cilvēkam ir 27, šimpanzei 13, bet sunim 16.

Dažas cilvēku mīmikas izteiksmes līdzinās zirgu izmantotajām, piemēram, acu ieplešana baiļu gadījumā. Tomēr ne visas emocijas var konstatēt ar šīs metodes palīdzību, piemēram, sāpes vai skumjas, jo šādās situācijās cilvēki sāk savus pārdzīvojumus un emocijas pārnest uz zirgu.

Turpinājums sekos…

Sagatavoja Sigita Eitcena, avots St. Georg.