Plāns B negaidītām situācijām iejādes sacensībās

Lietussargi, puķupodi, troksnis – lai cik labi jūs būtu sagatavojušies mājās, sacensībās viss var noiet greizi. Ko darīt un kā uz to reaģēt, aplūkosim šajā rakstā, kur padomus dos Vācijas čempionātu dalībniece iejādē Džesika fon Bredova-Verndla  un Lielās Balvas līmeņa tiesnese Klaudija Ratinga.

Problēmas, ar kurām saskāries ikviens

Zirgs baidās no kaut kā – nu un?

Attiecībā uz šo problēmu abas ekspertes ir vienisprātis – zirgu sodīt nedrīkst, baidīšanās ir jāignorē un jājāj tālāk.  Klaudija Ratinga iesaka pēc iespējas ātrāk atgriezties pie vajadzīgās trajektorijas, pa starpai slavējot papliķēt zirgu pa kaklu. Tiesneši parasti pozitīvi uztver nomierinošu slavēšanu. Ar balsi mierināt nevajadzētu, jo principā tas ir aizliegts shēmas laikā, ja vien neizdodas to izdarīt tik prasmīgi, ka tiesneši nepiefiksē. Padoms treniņiem: Novērst potenciālas baidīšanās scēnas, regulāri palūdzot palīgam pie laukuma malas, piemēram, atvērt lietussargu, vai uzstādīt galdiņu, pie kura it kā sēž tiesnesis. Jātniekiem, kuri bieži jāj ārā, vai kuriem nav manēžas, parasti rodas mazākas problēmas ar šādām lietām. Dažādība treniņos nostiprina zirga psihi.

Pie biedējošā punkta ieteicams paņemt izteiktu iekšējo nostādni un aktīvi sūtīt zirgu garām šim punktam. Pēc iespējas jāpaliek uz izvēlētās trajektorijas, neļauties nervozitātei, bet tā vietā koncentrēties uz nākamo elementu. Mājās vienmēr jāpārbauda, kā zirgs klausa uz šenkeli, kā arī trenēt jāšanu vieglā pleciņā.

Apstāšanās pie X un sasveicināšanās – nē, to nu bez manis!

„Ar šādu problēmu saskaras arī pieredzējuši jātnieki”, zina teikt Klaudija Ratinga. „Reizēm papliķēšana pa kaklu dara brīnumus! Jebkurā gadījumā jāmēģina panākt, ka zirgs apstājas vismaz uz brīdi”. Džesika fon Bredova-Verndla iesaka: „Nekādā gadījumā neļaut zirgam iet atpakaļgaitā, tas nāk par sliktu zirga psihei un var izraisīt paniku. Jātniekam jāļauj spiedienam izpausties uz priekšu. Ja galīgi nesanāk, tad apturēt uz mirkli, ātri sasveicināties un jāt tālāk! Ja zirgs arī mājās nestāv uz vietas pie sasveicināšanās, tad ieteicams patrenēt šādu ātro sasveicināšanos, lai strauja rokas vēzēšana sacensībās neradītu vēl lielāku stresu”.

Tiesnešu būdiņas – es tur neiešu!

Bieži novērota problēma, īpaši jaunzirgiem: uzsākot kustību pēc sasveicināšanās, zirgs „klemmē”, pie tiesneša būdiņas uz C burta tas metas apkārt. Džesika iesaka, ja pastāv šāda iespēja, pirms starta iejāt „sētiņās”: „Es parasti piejāju pie tiesnešu būdiņām, paslavēju zirgu un mēģinu stiprināt viņa pašpārliecību. Ja shēmas laikā zirgs sāk „bakstīties”, es vieglā plecā jāju tiesnešu virzienā, vienlaikus aktīvi uzturot kustību ar šenkeli”. Jātniekam ir svarīgi ļaut „nolaist”  tvaiku – optimālā variantā tas nozīmē arī padot ar abām rokām, samazinot spiedienu uz muti, un vajadzības gadījumā paglaudot zirga kaklu. Klaudija Ratinga iesaka arī pagriezienu no viduslīnijas pie C nedaudz saīsināt, nespiežot zirgu līdz pašai malai, kur tas var sabīties un apstāties pavisam.

Soļi: Sāk tipināt vai “norullējas”

Ja zirgs sāk tipināt, pēc iespējas ātrāk jāpārved mierīgos soļos. Ja zirgs nespēj nodemonstrēt nevienu ritmisku soli, tas tiek uzskatīts kā gaitas neparādīšana. Džesika iesaka: „Elementos ar atdotu vai pagarinātu pavadu es mēdzu pakasīt ar rādītājpirkstu zirgam abās krēpju pusēs, lai viņš atslābinātos. Ja zirgs šo manevru pazīst jau no treniņiem, tad sacensībās tas palīdz ātrāk atjaunot pozitīvās izjūtas”.

Ja zirgs „norullējas”, var lieto noderēt sakopotos soļos pa īso malu jāt vieglā pleciņā, vienlaikus cenšoties mazināt sasprindzinājumu un spiedienu uz pavadu. jācenšas vismaz vienā pusē pavadu padot uz priekšu, ideālā variantā – abās pusēs. Jārada zirgam galvā iespaids, ka viņš ir brīvs.

Klaudija Ratinga iesaka: „Ja jātnieks pirms sakopotajiem soļiem jau mana, ka zirgs sāk savilkties, labāk ir nodemonstrēt mazāk sakopojuma un tikt cauri ar „5”- nieku, jo par viscaur neritmiskiem soļiem viņā labākajā gadījumā dabūtu atzīmi „4””.

Paplašinātajos rikšos ir ritma kļūdas? Tik un tā jāt tālāk!

Ja zirgs paplašināto rikšu diagonāles pusē uz brīdi zaudē ritu, pēc iespējas ātrāk jāsamazina ātrums, bet vienlaikus nedrīkst pārstāt izjāt paplašinātos rikšus. Ja ritma kļūdas parādās paplašinātā elementa sākumā, tik un tā jāturpina jāt tālāk, bet nevajag mēģināt no zirga izspiest maksimālo sniegumu, jo parasti tas noved tikai pie nākamās problēmas. Labāk, lai atzīmju lapiņā parādās „Neparādīts līdz galam” nekā „Neritmiski, sasprindzināta mugura, sasteigti”.

Paplašinātie lēkši – Aiziet!

Enerģija gan ir laba lieta, bet par daudz enerģijas arī nav labi. „Ja jātnieks jūt, ka zirgs sāk saspringt, nevajag turpināt prasīt vēl plašāku gaitu”, brīdina Klaudija Ratinga. Pretējā gadījumā tikai cietīs lēkšu gaitas kvalitāte, kā arī var neizdoties pietiekami vienmērīgi saīsināt zirgu pirms nākamā elementa. „Daži zirgi vēl vairāk „uzkarst”, ja jātnieks mēģina vēl ar varu noturēt zirgu, velkot aiz pavadām. Tad labāk izvēlēties plašāku pamattempu, lai „nolaistu tvaiku”, pat vēl piesūtīt zirgu ar šenkeli. Principā jāizvēlas mērens temps, mierīgi jāparunājas ar zirgu, jājāj pēc iespējas ar „mīkstāku” roku, nevelkot atpakaļ”.

Atdot pavadu – mūkam prom!

Vai jūsu zirgs sāk steigties, tikko kā pavadas kļūst garākas? Tādā gadījumā jāmēģina zirgu nobremzēt ar uzsēdi, piemēram, rikšos jāatvieglojas retāk un „smagāk”. Ja zirgs uzrauj galvu augšā, uz brīdi jāaizmirst par elementa izpildi – šādā gadījumā svarīgākais ir ātri atjaunot kontaktu. Ja kopumā zirgs elementa izpildes laikā rada atslābinātu iespaidu, parasti tiesneši to nevērtē pārāk bargi. Džesikas ieteikums: „Jau pirms elementa zirgs jādabū nedaudz dziļākā nostādnē, tad pavadas jāpagarina pakāpeniski, lai kontakts netiktu vienkārši nomests”. Ja mājas treniņos vismaz reizi jātnieks atdod pavadu rikšos vai lēkšos, zirgam tas signalizē: „Labi darīts!”. Tāda pati sajūta ir jāsaglabā arī sacensībās, pat, ja elementa izpildes sākumā radušās nesaprašanās.

Atkāpināšana? Nulle reakcijas!

Abu ekspertu devīze šajā gadījumā – kaut kā jāmēģina, vairāk piespiežot šenkeli, nodemonstrēt kaut vai atkāpināšanās pazīmes. Divi šķībi-greizi soļi ir labāk nekā vispār neizpildīts elements. Atkāpināšana ir caurlaidības pārbaude – ja to neparāda vispār, tad tas tiek stingri vērtēts pie kopējā iespaida. „Dažiem zirgiem palīdz viegla iekšējā nostādne”, iesaka Džesika, piemetinot, ka ir viens izņēmums – ja situācija ir bīstama, zirgs „draud” ar celšanos pakaļkājās, tad labāk uzreiz jāt uz priekšu.

Priekšnosacījums labi izpildītai atkāpināšanai ir zirgs, kas nostājies uz visām četrām kājām vienādi. Klaudija Ratinga apgalvo, ka labāk piekoriģēt, ja zirgs nostājies nevienādi. Ja pēc tam izdodas teicami izpildīt atkāpināšanu, ar šādu koriģēšanu jātnieks nezaudēs pārāk daudz.

Kontrlēkši – „pārlec” atpakaļ

Šādā gadījumā uzreiz jāpārved zirgs un jāpaceļ lēkšos no jauna. Ja pārlekšana pretējos lēkšos netiek koriģēta, rodas uzreiz divas problēmas  – kontrlēkši netiek parādīti visā garumā, un iztrūkst faktiskā kājmaiņa. Izņēmums – ja zirgs nomaina kāju tieši pirms (+/- 5 metri) pirms nākamā elementa, tad vienkārši nepaveicas, jo trūkst laika korekcijas izpildei.

Kājmaiņa caur soļiem: neizdodas

Kājmaiņas caur soļiem bieži vien ir saistītas ar dažādām problēmām – tās tiek izpildītas par ātru, par vēlu vai caur rikšiem. Principā labāk ir pārvest ātrāk, nekā, ja zirgs vēlāk pārlec lēkšos ar pretējo kāju. Ja pārvešana uz soļiem notiek aiz paredzētā punkta, svarīgi ir jebkurā gadījumā nodemonstrēt noteikto soļu skaitu. Trīs soļus var parādīt vienmēr. Ja zirgs pārskrien rikšos, jebkurā gadījumā tas jāpārved soļos. Nedrīkstētu neko atstāt pusdarītu un celt zirgu lēkšos no rikšiem.

Treniņos ieteicams pārejā izpildīt vairāk nekā prasītos trīs līdz piecus soļus, turklāt ne tajā vietā, kur tas ir paredzēts shēmā.

Kājmaiņas lēkšos – par ātru, par vēlu?

Ja kājmaiņa netiek izpildīta paredzētajā punktā (vienu metru pirms vai aiz tā), bet tiek izpildīta caurlaidīgi, par to tiek noņemts mazāk punktu. „Ir svarīga kājmaiņas izpildes kvalitāte”, uzsver Ratinga. „Nekādā gadījumā kājmaiņu nevajag atkārtot, ar to neko neuzlabosiet”. Džesika iesaka: „Labāk izlikties, it kā tas bija tā gribēts un domāts un jāt tālāk ar smaidu uz lūpām!”. Ja kājmaiņa notiek krietni pirms paredzētā punkta, Džesika uzskata – ja kājmaiņa ir jāveic īsās malas vidū, bet zirgs „pārlec” stūrī, tad atzīmes noņem tikai par kontrlēkšiem. Mājās ieteicams kājmaiņas netrenēt tur, kur tās ir paredzētas shēmā, lai zirgs „neiemācītos” shēmu jau iepriekš un nesāktu steigties ar elementu izpildi.

Sajaukta shēma

Tas var gadīties ikvienam un nav nekāds pasaules gals. Galvenais ir saglabāt mieru, sakoncentrēties un turpināt jāt. Labi, ja tas izdodas, pirms tiesnesis ir pamanījis, bet ja nē, tad nav nekāda kauna lieta apstāties un pajautāt, kur ir bijusi kļūda. Ikvienam gadās piedzīvot atmiņas zudumu, pat čempioniem! Treniņos ieteicams shēmu izjāt ne tikai no sākuma līdz galam, bet arī atsevišķas vidusdaļas, tas trenē atmiņu.

Ja nekas vairs nesanāk!

Gadās dienas, kad viss krīt no rokām un nekas nesanāk. Ja jūtat, ka zirgs arvien vairāk uzvelkas, labāk aizmirst par rozetēm un punktiem, bet izmantot situāciju savā labā. Iespējams, tiesnesis atļaus izjāt shēmu līdz galam, neliekot jātniekam vērtējumu. Ja zirgs shēmā vispār nekustās uz priekšu, labāk ir aizmirst par precīzu elementu izpildi vai procentiem, bet pielikt kāju, kur nepieciešams, un enerģiskāk izsūtīt zirgu vai arī izjāt visu shēmu atvieglotajos rikšos. Džesika fon Bredova-Verndla uzskata, ka galvenais ir – lai zirgs no sacensību laukuma izietu uz labas nots. Pozitīvai domāšanai ir liela nozīme – pirms shēmas jātniekam ieteicams iztēloties, kā viņš ar savu zirgu shēmā demonstrē teicamu sniegumu un kā viss izdodas. Jo vairāk jātnieks jau sākotnēji koncentrējas uz problēmām un grūtībām, jo biežāk viņš sev piesaista šīs problēmas.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, avots St. Georg.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase