Šarlotes Dužardēnas padomi darbam ar pieredzējušiem zirgiem

Šarlotes semināra laikā bieži bija dzirdama frāze „paceltiet augšup ausis”. Cenšoties nodibināt jutīgu kontaktu, viņas pieejas pamatā ir īsas pavadas, vienlaikus uzmanoties, lai jātnieks neturētu zirga galvu.

„Jājot man ir svarīgi, lai zirgs būtu taisns un kustētos augšup, neatkarīgi no tā, kādā stadijā ir treniņš”, skaidroja Šarlote. „Es paņemu īsākas pavadas, nolieku rokas kopā tā, lai varētu pacelt zirgu augšup”.

Vispārīgie padomi

Labi iejāta augstākā līmeņa zirga patiesais rādītājs – vai tas spēj visa darba laikā saglabāt elastīgumu un atbrīvotību ķermenī, nesaspringstot un nesākot turēties pretī jātniekam.

„Es gribu, lai viss zirga ķermenis būtu atbrīvojies un elastīgs. Tādēļ jājot es domāju pie sevis – vai es varu viņu ieliekt? Vai es varu viņu izstiept? Vai es varu viņu iztaisnot? Vai es varu viņu sakopot? Ja es varu to visu izdarīt, tad zinu, ka zem manis ir elastīgs zirgs. Turklāt viņam ir jābūt elastīgam uz abām pusēm, ne tikai vienu”.

Visos augstākā līmeņa treniņos ar pieredzējušākiem zirgiem precizitāte bija viena no svarīgākajām elementu izpildes sastāvdaļām. Šarlote pievērsa īpašu uzmanību stūru izjāšanai. „Stūri un īsās malas ir ļoti svarīgi. Cilvēki, kas slikti izjāj stūrus, arī slikti izjās elementus”.

Tas pats attiecas uz pārejām, it īpaši, kad jātnieki grasījās dot zirgiem pauzīti soļos. Šarlote brīdināja jātniekus nesākt sevi mānīt un arī šo pāreju izpildīt cik vien labi iespējams. Viņa arī ļoti lielu vērību piešķīra ģeometriskai precizitātei, bieži komentējot, ka volts tika izjāts uz 8 metriem, ne 9.

Šarlote uzsver, cik nozīmīgi ir ikdienas treniņos mācīties izjāt apstāšanās uz viduslīnijas un apstāšanās laukuma ārpusē, atgādinot skatītājiem, ka tieši apstāšanās ir tas, kas tiesnešiem rada pirmo iespaidu par jātnieku un zirgu. Tāpat arī viņa atklāja, ka, neskatoties uz to, ka treniņos izpilda atkāpināšanu, dara to ļoti uzmanīgi, lai nebūtu par daudz. Šādos gadījumos viņa to apvieno ar vingrinājumiem, kas palīdz kontrolēt katru zirga soli, piemēram, viņa apstādina zirgu, atkāpina pāris soļus, apstādina atkal un tad atkāpina vēl pāris soļus – nekad neizjājot tā, kā tas paredzēts shēmā. Viņa grib, lai zirgs gaidītu viņas nākamo komandu, lai pati varētu kontrolēt ikvienu zirga soli.

Bieži vien semināra laikā tika aktualizēta doma par to, ka mājas treniņos ieteicams jāt ģimnasticējošos elementus, kas paredzēti shēmā, nevis izjāt visu shēmu atkal un atkal. Šarlote minēja lēkšu piruetes kā vienu no elementiem, kuru viņa izvairās jāt mājās tajā pašā laukuma vietā, kur tas paredzēts shēmā.

„Mēs allaž jājam darba piruetes un izpildām daudz vingrinājumu piruetes ietvaros, lai zirgs neiemācītos paredzēt kustības”.

Šarlote piekodināja apbruņoties ar pacietību, mācot zirgam kājmaiņas. „Kad sajutīsiet, ka varat izjāt kājmaiņas četros, trijos un divos tempos, tad nedrīkst ļaut zirgam pārņemt vadību, jo tad viņš gribēs mainīt kājas visur kur vajag un nevajag. Jūs pagriezīsieties uz diagonāli, un viņš samainīs kāju. Pagriezīsieties atkal, viņš atkal samainīs, un tad jūs sāksiet dusmoties, vai tas zirgs reiz beigs tā darīt? Bet, protams, nedrīkst jau viņu par to sodīt, jo jūs viņam tik ilgi prasījāt to darīt, ka zirgs ir sapratis – viņam tas ir jādara visur un vienmēr. Vienkārši viss ir jāpārtrauc, jāpaceļ zirgs lēkšos no jauna un jāizlabo”.

Svarīgākais nav visu laiku izpildīt visu perfekti, bet gan iemācīties spēju pacietīgi un rotaļīgi atrisināt problēmu, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu pieredzes līmenis – iesācēja vai pieredzējuša jātnieka.

Mazās Balvas līmenis

Šarlote iesaka izmantot laukuma vai manēžas sienas, mācot zirgiem kājmaiņas, un atzinās, ka nekad treniņos neizpilda kājmaiņas uz diagonāles.

Domājot par to, lai sāktu mācīt zirgam piruetes, Šarlote sākumā lika daudziem jātniekiem izmēģināt „iestumt uz iekšu gūžas” – „Tā, lai priekškājas veiktu 10 metru voltu, bet pakaļkājas – 8 metru voltu”.

Tāpat arī Šarlote ieteica vingrinājumu, kas apvieno sevī pārejas no traversa uz nelielu plecu un atpakaļ uz traversu. Šī vingrinājuma mērķis ir palīdzēt jātniekam vienlīdz izmantot abas kājas, stumjot zirgu no iekšējās kājas uz ārējo pavadu tā, lai zirgs nevarētu voltā sagāzties uz iekšu.

Īpaši noderīgs vingrinājums bija saistīts ar piruetēm: viegls plecs pa viduslīniju, tad pie A vai C jāpāriet uz 10 metru pusvoltu traversā (saglabājot 10 metru voltu ar pleciem, bet cenšoties izjāt 8 metru voltu ar pakaļkājām), iestumjot gūžas uz volta vidu, tad pārejot atpakaļ uz viduslīniju pieņemšanā.

Lielās Balvas līmenis

Nonākot pie Lielās Balvas līmeņa jātniekiem, Šarlote atzīmēja, cik svarīgi ir labi zināšanu pamati, un cik viegli ir vēlāk pāriet pie dažādiem trikiem. Treniņos ir jācenšas saglabāt rotaļīgums, bet shēmā ir svarīgi, lai jātnieks spētu nepieķerties kaut kādām lietām par daudz, bet vienlaikus kontrolēt un būt maksimāli efektīvam.

„Lielajā Balvā viss notiek ātri. Ja jūs kļūdāties, aizmirstiet par to un turpiniet jāt tālāk, jo, ja sāksiet domāt par iepriekšējo kļūdu, tad ar to arī viss beigsies. Tad sekos nākamā un vēl nākamā kļūda un tā bez gala. Tādēļ ir jāspēj fiksi to pastumt malā un aizmirst!”.

Runājot par paplašinātajiem rikšiem, Šarlote pauda nožēlu, ka mūsdienās ir redzams tik daudz mākslīgi sataisītu rikšu: „Var redzēt daudzus Lielās Balvas zirgus, kas tik ļoti strādā ar priekškājām, bet toties pakaļkājām paplašinājumā nav nekāda plašuma. Lai cik iespaidīgi tas arī neizskatītos, tas nav pareizi! Zirgs priekšā dara to, kas tam būtu jādara aizmugurē. Tam ir jābūt vienādās proporcijās!”.

Šarlote arī uzsvēra, cik svarīgi, lai arī Lielās Balvas līmenī zirgs vēlētos kustēties uz priekšu. It īpaši paplašinātajos rikšos viņa ieteica pievērst ļoti lielu uzmanību tam, lai, izjājot stūri pirms paplašinātā elementa, uzkrājat nepieciešamo enerģiju. „Man allaž ir svarīgi, lai, pagriežoties uz diagonāles, mans zirgs būtu kā Ferrari mašīna – tā vien gaidītu, kad es ļaušu tam iet. Kad es nospiežu kāju uz gāzes pedāļa, mēs aizlidojam. Sliktākais, kas var notikt – uzgriežoties uz diagonāles, nākas spert sānos un stumt visas diagonāles garumā. Tas nav patīkami. Sajūtas tiešām nav tās labākās, tas neizskatās glīti, tādēļ jums ir svarīgi panākt to sajūtu, ka vajag tikai pagriezt uz tās līnijas un zirgs virzīsies uz priekšu!”

Šī virzība uz priekšu izpaužās arī Šarlotes piafē izpildē. Viņa ieteica visiem jātniekiem nedaudz pārvietoties uz priekšu piafē elementā, lai zirgs nesāktu rauties atpakaļ. Viņa ierosināja, ka lieliska iespēja sākt mācīt zirgam piafē rodas izjādēs apvidū: „Jums jau noteikti ir pazīstama situācija, kad jājot apvidū viens zirgs ir jums priekšā un jūsējais aizmugurē sāk nedaudz dancot? Tas ir labākais brīdis, kad sākt rotaļāties ar piafē. Es daudz izmantoju šādus brīžus izjādēs, lai zirgiem būtu vieglāk apgūt šo ideju un tas neradītu tik daudz stresa”.

Svarīgi ir saglabāt rotaļīgumu

Pat augstākā līmeņa treniņos, Šarlote atgādināja skatītājiem, ir ļoti svarīgi saglabāt rotaļīgumu un izpildīt elementus tā, lai radītu pēc iespējas mazāk stresa zirgiem. Šajā līmenī, kur ir tik daudz sakopoto elementu, to izpilde no zirga prasa lielu fizisku piepūli, līdz ar to ir svarīgi „nedrillēt”  vingrinājumus un elementus.

„Ja jūs uzņemtu video, kad zirgs “nosēžas” uz pakaļkājām un skatītos to palēninātā ātrumā, tad redzētu, cik daudz svara viņam nākas turēt. Viņa vēzīši gandrīz pieskaras zemei! Viņam tiešām nākas „nosēsties” un noslogot vēzīšu locītavas. Turklāt, viņš ne tikai nes savu svaru, bet arī jātnieka svaru. Tādēļ ir svarīgi nepārslogot un nedarīt par daudz!”.

Šarlote uzsvēra, ka svarīgākais mērķis, strādājot pieredzējušiem zirgiem, ir nodrošināt, lai darbs nāktu par labu viņu veselībai un ilgmūžībai. Tādēļ savos treniņos viņa izpilda lielākoties ģimnastiskus vingrinājumus, nevis shēmas elementus. „Mēs nejājam shēmas, mēs jājam vingrinājumus. Un tas jau ir daudz – tiekot līdz Lielajai Balvai, ir tik daudz sakopotā darba! To nevar darīt katru dienu, tas ir par daudz. Mēs gribam, lai mūsu zirgi skrietu vēl ilgi un dikti!”.

PS Dressage

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase