Šarlotes Dužardēnas vispārīgie padomi darbam ar jaunzirgiem

Strādājot ar jaunzirgiem, Šarlote Dužardēna galveno uzsvaru liek uz stabilu pamatu ielikšanu, izmantojot īsus, pozitīvus treniņus ar skaidriem mērķiem.

„Svarīgākais, trenējot jaunzirgus, ir kā būvējot mājas pamatus – ja tie būs slikti, tad māja neturēsies. Tāpat ir arī ar zirgu. Ja ir ielikti slikti pamati, vēlāk tas “atspēlēsies”. Var jau uz laiku visu nomaskēt, bet galu galā kļūdas izlien ārā”.

Šarlote uzsvēra, ka vēlas, lai viņas zirgi justos laimīgi un gribētu kustēties, un viņa cenšas tiem dot pavisam vienkāršus uzdevumus: „Es negribu, lai viņi būtu saspringti vai baidītos. Es gribu tikai reakciju, tas ir kā balts un melns – kad es pieskaros ar kāju, jāiet uz priekšu, kad es ieturu ar roku, jāapstājas”.

Jaunzirgu treniņos Šarlote iesaka izmantot simtiem pāreju un dažādot elementus un figūras, lai zirgs visu laiku gaidītu nākamo komandu. Ieviešot treniņos sāniskās gaitas, piemēram, pieņemšanas, Dužardēna deva padomu – ļaut pakaļkājām sākumā nedaudz atpalikt. „Ja uzreiz prasāt zirgam iet pavisam paralēli, tad viņam ir daudz grūtāk saglabāt impulsu. Ļaujot pakaļkājām nedaudz novirzīties, zirgam ir vieglāk atrast līdzsvaru”.

Ir pāris lietas, ko Šarlote noteikti nedara, piemēram, nekad neprasa no jaunzirgiem sakopotus soļus. „Šajā vecumā viņi nav gatavi saīsināties un sakopoties. Man ir svarīgāk, lai viņi spētu parādīt brīvus soļus, vidējus soļus un tad rikšus, līdz ar to es nejaucos soļos daudz un nemainu soļu ritmu. Kad zirgs ir gana nostiprinājies, tad var domāt par sakopošanu”.

Tāpat arī viņa izvairās no manēžas rikšiem, kamēr zirgs nav kļuvis vecāks un spēcīgāks. „Es gribu, lai zirgs būtu maksimāli elastīgs mugurā. Es gribu, lai tas vienmēr virzītos uz priekšu. Ja es apsēžos uz muguras, tad sanāk, ka es par daudz noslēdzu, sakopoju zirgu, un tas viņus nogurdina. Es vēlos, lai mani zirgi būtu atlētiski, elastīgi, atbrīvoti un laimīgi”.

Dužardēna paskaidroja, ka pat ar vecākiem zirgiem pārsvarā jāj atvieglotos rikšos, strādājot sāniskās gaitas, jo tas palīdz viņiem vieglāk atbrīvot un pacelt muguras. Viņa nodēvēja uzskatu par iejādi kā manēžas rikšu disciplīnu par stereotipisku, aicinot atturēties no kārdinājuma pārāk ātri iesēsties manēžas rikšos. „Nav nekā sliktāka par to, kad cilvēki domā, ka iejādniekiem to vien jādara, kā jājāj manēžas rikšos. Tad viņi sēž uz tā zirga nebeidzami ilgi un kratās pa segliem, kamēr zirgs saspringst mugurā. Jātnieks tad palaiž garākus kāpšļus un iekrampējas ar kājām, un domā, ka jāj iejādi, jo sēž manēžas rikšos. Nē! Tā tas nedarbojas. Iejādes pamatideja ir – lai zirgs būtu elastīgs, atbrīvojies un tikai tad jūs varēsiet nosēdēt!”.

4-gadnieki

Pēc Šarlotes domām darba „rāmim” 4-gadīgam zirgam ir jābūt tik vieglam, lai viņš tajā justos komfortabli. Viņas treniņi ar 4-gadniekiem ilgst ne vairāk kā 20-25 minūtes, iekļaujot daudz pārtraukumu soļos, kuru laikā atvilkt elpu. „Fiziski viņi vēl nav tik spēcīgi, līdz ar to jebkurš darbs ir nogurdinošs”, viņa atgādināja skatītājiem. Dužardēna uzskata, ka 4-gadnieka uzdevums ir pavisam vienkāršs: iet taisni, uzsākt kustību un apstāties. „Virzīties no kājas un apstāties no rokas. Šīs reakcijas ir 4-gadnieka vienīgais darbs, turklāt svarīgākais ir „gāze” no kājas”. Faktiski abas kājas nozīmē  – gāze, un viena pielikta kāja nozīmē – pavirzīties prom no tās. Dužardēna atgādināja, ka ar 4-gadīgu zirgu vienīgās sāniskās kustības, kas pieļaujamas, ir pavisam lēzenas pieņemšanas bez nostādnes no ceturtdaļlīnijas atpakaļ pie sienas, vai viena lēzena pieņemšana pa garo diagonāli.

Vēlreiz uzsverot laika faktora nozīmīgu, strādājot ar jaunzirgiem, Šarlote skaidroja, ka darbs, kas neatbilst zirga fiziskās kondīcijas līmenim, ir pilnīgi destruktīvs un nekam nederīgs.

„Noteikti nedrīkst strādāt ar zirgu, kad tas ir piekusis. Tā vairs nav mācīšanās. Galvenais, lai zirgam viss būtu viegli, vienkārši virzot to uz priekšu. Es negribu, lai zirgs treniņu beigtu nosvīdis un elsojošs kā pēc maratona. Es tikai gribu soļus, rikšus un lēkšus, lai viņš saprastu manas kāju komandas un pusietures. Ar to pietiek, vairāk viņam neko nevajag”.

Šarlote treniņus vienmēr beidz ar stiepšanos, bet īpaši ar jaunzirgiem labākā stiepšanās sanāk tieši treniņa beigās. Jaunzirgi vēl to nesaprot kā koncepciju – izstiepties un pacelt muguru, līdz ar to vislabāk to paprasīt tieši treniņa beigās.

5-gadnieki

„Ar 5-gadnieku es gribētu jāt tā, lai zirgs jau nedaudz vairāk būtu kontaktā. Tad es sāku prasīt vairāk pārejas, garākas pieņemšanas bez nostādnes, varbūt iemācīt nedaudz traversu”.

Mācot pieņemšanas, Dužardēna iesaka virzīties prom no viduslīnijas uz malu, jo tā ir vieglāk – zirgs dabiski tiecas „piespiesties”  pie sienas. Viss šis darbs tiek darīts lēnām, pacietīgi, pakāpeniski veidojot impulsu un kontaktu, prasot, mēģinot un spēlējoties.

Un atkal Šarlote uzsvēra, cik svarīgi ir virzīt zirgu uz priekšu, sākot prasīt vairāk kontaktu. „Viņam vēl viss mūžs ir priekšā, lai sakopotos. Vispirms ir jāiemāca kustēties uz priekšu, lai viņš pats domātu par virzību uz augšu un būtu mīksts rokās”.

Prasot vairāk kontakta, Šarlote atgādināja, ka jātnieka mērķis nav nest zirga galvu savās rokās: „Domājiet par to, lai zirgs būtu „noapaļotāks”, bet nevis par to, lai noturētu tā galvu vienā vietā. Jāpanāk, lai zirgs būtu taisnāks un mīkstāks rokās”.

6-gadnieki

Seši gadi ir tas vecums, kad Šarlote sāk iesēsties manēžas rikšos pakāpeniski. „Es sāku manēžas rikšus ar saviem zirgiem, kad tiem ir 6 gadi, jo parasti tad to muguras ir kļuvušas spēcīgākas. 6 gados tie ir gana spēcīgi, lai varētu nest manu svaru”.

Viņa arī sāk pieradināt zirgus pie laužņa iemauktiem šajā vecumā. „Sākumā es parasti sāku vieglus treniņus ar stiepšanos, uzreiz neķeroties pie pilnas darba programmas, lai pieradinātu zirgu pie tā, ka mutē viņam ir divi dzelži. Pakāpeniski, solīti pa solītim es sāku darīt ko vairāk. Vairums manu zirgu gan iet labāk ar parasto trenzi nekā ar laužņa iemauktiem”.

Runājot par kājmaiņām lēkšos, Šarlote uzsvēra, ka gadījumā, ja jaunzirgs tās izpildot satraucas vai sāk jautroties, svarīgākais ir nezaudēt pacietību un nesodīt zirgu par to.

„Viņi jau nav obligāti niķīgi vai negrib strādāt, vienkārši ir „zaļi” un vēl mācās visu. Nekad nedrīkst zirgu sodīt par to, ka viņš atpaliek ar pakaļkājām kājmaiņā vai nemaina kājas vispār. Ja sodīsiet tos par kļūdām, tad būs 10-kārt grūtāk vispār iemācīt kājmaiņas, jo zirgs sāks saspringt un nervozēt, un tad kaut ko izlabot ir grūti. Vienkārši jāturpina atkārtot vēl un vēl, līdz zirgs saprot, ko jūs no viņa prasāt”.

Šarlote atzinās, ka mēdz šad un tad pārbaudīt ar 5-gadniekiem, kā viņi reaģē uz kājmaiņām.

„Es vienkārši jāju pa diagonāli, un, ja zirgs samaina kāju, tad labi, bet ja nesamaina, arī nav liela skāde. Es tikai paspēlējos ar kājmaiņām, lai tās būtu vieglas un vienkāršas, lai zirgs nebaidītos no tām”.

Kad zirgs ir sasniedzis 6 gadu vecumu, saskaņā ar Dužardēnas sistēmu, viņš ir spēcīgāks un fiziski spējīgāks jau tikt galā ar nedaudz sakopotiem elementiem.

Visos treniņos ar jaunzirgiem Šarlote pauda lielu iejūtību, nepārtraukti atgādinot semināra apmeklētājiem, ka ir jāņem vērā katra zirga vecums, kondīcija un garīgās spējas tikt galā ar darba slodzi. Viņa paskaidroja, ka drīkst uzsākt kustību vai elementus tajā virzienā, kas zirgam padodas vieglāk, vai, ka nav pasaules gals, ja zirgs sakrīt uz priekškājām, kad tam prasa kustēties uz priekšu. „Reizēm gadās, ka, izsūtot zirgu, viņš sagāžas uz priekšu. Tas ir normāli jauniem zirgiem, jo viņi vēl nav tik spēcīgi, lai nestu sevi augstāk”.

Viņa arī atgādināja, ka zirgs drīkst kļūdīties un tā ir daļa no mācību procesa. Šarlote ieteica doties apvidū ar jaunzirgiem, par pavadoni izvēloties vecāku zirgu drošības sajūtas radīšanai. Galvenais mērķis ir padarīt darbu par baudu, palīdzot attīstīt zirga pašpārliecību. „Ir ļoti svarīgi radīt jaunzirgiem pozitīvu, labu pieredzi, lai nesabiedētu viņus”.

Avots: PS Dressage

Atpakaļ

15 komentāri

  • Krista

    Krista Burvīgi, burvīgi, burvīgi! :)

    16. oktobris, 2015 @ 22.09
  • Bamboocha

    Bamboocha Vairāk kā lieliski!

    17. oktobris, 2015 @ 7.57
  • Cherrij

    Cherrij Raksts jau labs! ir patīkami lasīt, ka augstie sportisti mēdz arī sakarīgi domāt, tikai ļoti nepatīk "Virzīties no kājas un apstāties no rokas." Zirgam nav jāstājas no rokas..

    18. oktobris, 2015 @ 22.24
    • Kukainis

      Kukainis » Cherrij Es iedomājos tieši to pašu, lasot šo.. Varbūt tomēr neprecīzs tulkojums, patiešām "apstāties no rokas"? Tā tiešām ir lieta, kuru, manuprāt, nevajadzētu likt ne pamatos, ne kur citur.. Citādi - super! :)

      18. oktobris, 2015 @ 23.15
    • Cherrij

      Cherrij » Cherrij Jā, angliski tiešām ir "come back from the hand and go from the leg" - tiesa, tas nenozīmē apstāties.. Kā arī "kad es pieskaros ar kāju, jāiet uz priekšu, kad es ieturu ar roku, jāapstājas” - When I touch they go, when I half-halt they stop" Half-Halt ir pusieture, un tā nav apstādināšana ar roku!

      18. oktobris, 2015 @ 23.19
    • Sigita

      Sigita » Cherrij Ja Jūs sīkāk papētītu Šarlotes sistēmu, kaut vai paskatoties semināru video, cik nu tādi ir pieejami, tad redzētu, ka tā arī ir viņas ideja - ir gāze - kāja, un ir bremze - roka, vienkāršiem vārdiem runājot. Tā ir tā pati koncepcija, par ko arī Gāls savos semināros ir runājis. Viņi nesarežģī lietas, it īpaši ar jaunzirgiem, un nelieto roku un kāju vienlaikus, lai neradītu zirgam pretrunīgus signālus. Protams, runa nav par jau pieredzējušākiem zirgiem, kur ir visādas komandu kopspēles nianses, bet pašos pamatos viss balstās uz šiem vienkāršajiem principiem. Tas protams, nenozīmē, ka pārejās viņa vienkārši norauj ar "roceni" un viss, tas būtu pārāk trivializēti.

      19. oktobris, 2015 @ 0.06
    • Cherrij

      Cherrij » Cherrij Sigita - nekad neesmu sapratusi, kāpēc bremzei jābūt ar roku. Jaunzirgu vienā treniņa var iemācīt bremzēt no uzsēdes. Pusieture arī iet caur uzsēdi uz roku.. Vienalga tur Šarlote vai Gāls, nevar sabiedrībai pasniegt skaistu rakstu ar, tā starp citu, "bremze ir roka". Es arī nesaprotu, kur jaunzirgam būtu jādod kāja un roka vienlaicīgi..

      19. oktobris, 2015 @ 7.51
    • renoo

      renoo » Cherrij nepiekritīšu, nevajag aiziet kaut kādās galējībās. roka ir bremze un kāja ir gāze - tā tam būs būt. teorētiski zirgam būtu jāapstājas no uzsēdes, rokas pozīcijā neko nemainot, bet, kamēr zirgs iemācās apstāties no uzsēdes, to bremzē ar roku (un balsi) analoģiski kā darbs grožos. jo tā maģiski svaigi apjāts zirgs no uzsēdes nebremzē, īpaši, ja gadās satraukties. pie tam mācoties vairāk, ir brīži, kad zirgs saņem t.s. "mixed signals" un pats nesaprot ko darīt, vai arī noreaģē nepareizi. bremzēšana, t.sk. apstāšanās caur ieturēšanu, saknē ir roka. arī kājas komanda vēlāk var nozīmēt dažādas lietas, bet sākotnēji tā ir tikai gāze. tāpat kā labā pavada un kreisā teorētiski nenozīmē pa labi un pa kreisi, bet apmācības sākumposmā nozīmē gan. Runa attiecīgajā vietā ir par 4gadnieku, t.i. optimāli ne vairāk kā pusgadu iepriekš apjātu zirgu.

      19. oktobris, 2015 @ 20.06
    • Kukainis

      Kukainis » Cherrij Nekādi nevaru piekrist renoo. Jau saknē "trenze NAV bremze" un tas ir izdarāms un iemācāms - protams, ja nav jāsteidzas uz 4gadnieku maršrutu vai shēmu. :) Protams, tā var būt balss + uzsēde (ieturēt var arī bez rokas!), bet ne roka kā pamatlīdzeklis. Un visgrūtāk jau ar šī saprašanu parasti ir nevis zirgam, bet gan tam jātniekam, kas pieradis automātiski ieķerties pavadās kā tikai kaut kas..

      19. oktobris, 2015 @ 21.03
    • Anna

      Anna » Cherrij Darbība ar roku jau nenozīmē vienkārši vilkt aiz pavadām vai vēl vairāk - ķerties tajās. Normāli zirgs reaģē arī maigāku darbību ar roku (tomēr ar roku) - plaukstu sakļaušanu, ieturēšanu, rokas "nesekošanu" kā pretstatu "atdotai rokai", kad ir prasība kustēties uz priekšu (kas nav redzams no malas, bet zirgam noteikti jūtams). Tāpat kā kāja kā gāze nav dauzīšana pa sāniem bezjēgā, bet kāju iespiešana sānos vai vēlāk sasprindzināšana. Ja tikko apjāts jaunzirgs iet uz priekšu un apstājas tikai no uzsēdes un domas - it kā no vienas puses brīnišķīgi, bet zirgam faktiski tas nav vieglākais ceļš, kā kaut ko iemācīties. Visvienkāršāk ir stāties no rokas un prr, iet uz priekšu no kājas un čmok čmok čmok.

      19. oktobris, 2015 @ 21.14
    • renoo

      renoo » Cherrij līdz šim nekad nav dzirdēts, ka roka būtu gāze un kāja bremze, varbūt esmu slikti klausījusies. nezin kāpēc ar vārdu salikumu "roka ir bremzējoša" cilvēki uzreiz iedomājas kādu, kas pavadas rauj. un es neminēju trenze, es minēju roka, jo uzskatu, ka apjāšana vai vismaz grožošana pirms apjāšanas vispār būtu jāveic ar kapcungu/saidpulu, nevis trenzi. pat jājot ar kordeo tas ir vajadzīgs tiem gadījumiem, kad zirgs no uzsēdes (1. signāls), steka (2.signāls) uzreiz nenoreaģē kā papildus 3. signāls.

      20. oktobris, 2015 @ 9.41
  • Sigita

    Sigita Es domāju, ka tai sabiedrībai, kas iet uz Dužardēnas vai Gāla semināriem klātienē (un šis raksts ir semināra transkripts faktiski, līdz ar to ideālā variantā būtu jāskata klātienes kontekstā), ir skaidrs, tieši kā un ko Šarlote ar šo principu domā. Tas nav domāts ar mērķi aicināt visus sekot šai sistēmai, tas katram pašam ir jāizvērtē, kas kuram pieņemams, jo pieeju ir daudz un dažādas, bet man personīgi, pat neesot lielam Šarlotes fanam, tomēr nerodas baisas vīzijas par to, ka kāds tagad zirgu stādinās tikai, iekrampējoties pavadās no visa spēka nomas vulgaris stilā. Ja viņš to tā saprot, tad laikam jāiet vēl pamācīties iejādes smalkumi.

    19. oktobris, 2015 @ 9.37
  • Favis

    Favis Šis raksts jau nav diskusija, šis raksts ir par Dužardēnas jāšanas principiem. Un ja viņa saka- kāja ir gāze un roka ir bremze, tad tā arī tulkojas, niansēs kā nu kurš to saprot.

    19. oktobris, 2015 @ 10.02
  • Krabis

    Krabis Papildinot varbūt ar kādu vārdu šo diskusiju par bremzēšanu ar roku, manuprāt tas ir domāts tā, ka zirga bremzēšana, līdz pilnīgai apstāšanās pozīcijai, (vai bremzēšana kā tāda) sākas ar ķermeni, kombinācijā ar "roku". Tas taču ir jāsaprot, ka šeit raksts ir par iejādi, nevis par nomas punktu un cilvēkiem, kuri ir sākuši mācīties jāt vai vienkārši nemāk jāt. Jo šī pavadu pievilkšana uz sevi, ilggadējam jātniekam jau atomātiski notiek kombinācijā ar nepārprotamu sava ķermeņa signālu (pozīcija, kādā novietojas jātnieka ķermenis, kad uzsākam zirga bremzēšanu), kas liek zirgam saprast - ka ir jāstājas. Zirgs jau to atceras. Tieši tas pats ar kāju - gāzi. Ir zirgi un jātnieki, kuri jau paspēj knapi apsēsties, un viņu galvā viņi jau domā - tagad lēkši. Zirgs to jūt, un bieži vien sajūtot, ka jātnieks ieņem "lēkšu pozu" ceļas pats lēkšos, dažreiz nepacietīgākie pat nesagaida komandu ar kāju.

    21. oktobris, 2015 @ 15.13
  • Sigita

    Sigita http://cphs.coth.com/article/rolex-central-park-horse-show-concludes-with-charlotte-dujardin-masters-class-video-archive Ap 12to minūti pat var labi vizuāli redzēt, kā notiek - roka/stop - kāja-go.

    26. oktobris, 2015 @ 13.43

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase