14. oktobris, 2015 | Trenēšana, Uzvedība
Jātniekam bieži vien ir jāspēj pieņemt lēmumi bez kavēšanās, lai labotu nevēlamu zirga uzvedību, piemēram, atteikšanos lēkt vai izbīšanos. Jāņem vērā, ka jātnieka reakcija ietekmēs arī zirga turpmāko uzvedību. Vai tu zini kā labot zirga nepaklausību vai arī tava reakcija būs uz emocijām balstīta? Vai pat sliktāk, tu satrakosies no dusmām?
Daži jātnieki, neiedziļinoties situācijā, domā, ka ķeršanās pie steka ir atbilde visām zirga nepaklausībām, bieži vien komplektā ar mutes raustīšanu. Jātnieks, kas zaudējis savaldīšanos un ir rupjš, patiesībā ir neproduktīvs un bieži vien rada vēl lielākas problēmas. Zirga smadzenes var salīdzināt ar maza bērna smadzenēm, tam ir grūti saprast, ko agresīvā pavadu raustīšana un sišana ar steku nelaikā nozīmē. Kad zirgs ir apjucis, problēma tikai saasinās.
Tāpēc ir nepieciešams saprast savu zirgu un tā reakciju dažādās situācijās, pirms pielietot „labošanas“ metodes. Jātnieka atbilde katrai nepaklausībai nevar būt „balta vai melna“. Ir jāzin kādu metodi un kad lietot. Daži jātnieki ir apveltīti ar lielisku intuīciju, taču citi to var iemācīties pēc zirga ķermeņa valodas un uzvedības.
Apskatīsim dažus, specifiskus piemērus, kas tiek uztverti kā zirga nepaklausība, taču patiesībā ir jātnieka radīti.
Atteikšanās lēkt
Visbiežāk sastopamā nepaklausība, kura zirgiem tiek piedēvēta uzreiz pēc treniņu uzsākšanas. Jātnieki tiek mācīti zirgu sodīt, ja tas atsakās pārvarēt šķērsli. Patiesībā, virpirms nepieciešams situāciju izvērtēt un saprast atteikšanās iemeslu, pirms kaut ko mēģināt labot. Ir daudz iemeslu, kāpēc zirgs var atteikties lēkt. Piemēram, varbūt to izbiedējis kādas konkrētas krāsas šķērslis? Vai zirgs saprata, ka tam šķērslis būs jāpārvar? Iespējams, ka bija trajektorijas problēma? Vai tas bija jauns un nepieredzējis zirgs, kam bail lēkt? Vai arī pieredzējis zirgs, kuram nav šādu problēmu? Jātnieka kļūdu iemesls var būt uztraukums vai pārliecības, pieredzes trūkums. Ja jātniekam nav skaidrs, kāpēc zirgs atsakās lēkt, tad tam ir nepieciešams treneris.
Ja zirga veselības problēmas ir atteikšanās iemesls, tad sods nedrīkst tikt piemērots, un zirgam nepieciešama atveseļošanās. Ja ir šaubas, ka tās ir veselības problēmas, tad vislabāk būtu tās apspriest ar veterinārārstu un zirgu izmeklēt.
Ja atteikšanās bija sliktas trajektorijas un zirga kontroles rezultāts, arī tad zirgu nedrīkst sodīt. Jātniekam jālabo sava pieeja, lai zirgam nebūtu šaubu, kur tas dodas un kas tam ir jālec. Tas ir jāvada tieši uz šķērsli.
Gadījumos, kad zirgs ir jauns, nepieredzējis, bailīgs un nepārliecināts, vislabāk pēc atteikšanās ir veikt voltu un mēģināt vēl reizi. Jātniekam ir jāspēj novērtēt vai atkārtotajā mēģinājumā nepieciešams „pielikt“ vairāk kājas un balss uzmundrinājumu vai, iespējams, pat nedaudz steku.
Ja lēkt atsakās ļoti pieredzējis zirgs, tad vislabāk to būtu vadīt tieši uz šķēršļa centru, saņemt cieši kopā abas pavadas (bridge the reins) un pielietot steku aiz kājas, veikt voltu un atkārtot lēcienu. Darbības jāveic bez emocijām, lai zirgs saprastu, ka tam nevajadzētu apstāties. Ja jātnieks pārcenšas, tas zirgu var padarīt ļoti nervozu. Vairums gadījumu, pieredzējušais zirgs paklausīs un pārvarēs šķērsli.
Ja zirgs pirms šķēršļa apstājas, jo jātnieks ir izvēlējies attālumu no kura nav iespējams pārvarēt šķērsli, tad šī situācija ir jātnieka vaina – vāja, neizlēmīga jāšana, kas jālabo mājās kopā ar treneri.
Nekad nevajadzētu zirgu papliķēt, ja tas pirms šķēršļa ir apstājies, arī tad ne, ja tā ir bijusi jātnieka vaina, jo zirgs šo žestu var uztvert kā uzslavu par savu rīcību.
Nobīšanās
Vēl viena, izplatīta nepaklausība ir nobīšanās no kāda objekta. Šajā gadījumā ir būtiski atgūt zirga uzmanību, nevis reaģēt uz tā rīcību, piemēram, vadot zirgu pretī bailīgajam objektam. Koncentrējiet zirga uzmanību uz sevi un to sāniski virziet baiļu objekta virzienā. Piemēram, ja lēkšojot pa apli zirgs nobīstas un lec uz apļa iekšpusi, tad to „jāapliec“ ap iekšējo kāju un jāturpina lēkšošana tā, it kā nekas nebūtu noticis.
Kustības trūkums
Ļoti bieži nākas redzēt jātniekus ar zirgiem, kuri „neatbild“ kājai. Jātnieki pārsvarā šo problēmu nepareizi labo, radot piešu nobrāzumus zirga sānos. Zirgs nekustas uz priekšu, bet tajā pat laikā jātnieks to uz katra soļa baksta ar kāju. Nepareizi.
Ja nemitīgi tiek pielietots spiediens no kājas, lai tikai zirgu dabūtu uz priekšu, rekomendē tomēr iemācīt zirgam reaģēt uz jātnieka kāju. Kombinē steku aiz kājas kopā ar kājas spiedienu un balsi, lai iedrošinātu zirgu kustēties. Tiklīdz tiek iegūta reakcija uz kustību uz priekšu, šo kombināciju var izmantot daudz retāk. Ja zirgs atkal „atgriežas pirmsākuma stadijā“, tad atkārto augstāk minēto variantu. Nekad zirgu nebakstiet visu laiku ar kāju. Pēc kļūdas labošanas, zirgam vajadzētu kustēties uz priekšu aktīvāk un reaģēt uz jātnieka kājas spiedienu nekavējoties.
Rakstā aplūkotas tikai dažas, izplatītākās problēmas, kas treniņos un sacensībās redzamas regulāri. Ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc tās rodas un kā tās labot. Kā Džordžs Morris saka: „Ir jābūt stipram un maigam vienlaikus, taču nekad rupjam“!
