Sākt no nulles: Šarlote Dužardēna par jaunzirgu izvēli un trenēšanu

„Man patīk strādāt ar jaunzirgiem”, Šarlote Dužardēna atzinās nesenajā seminārā, kas tika rīkots Devonvudas jāšanas sporta centrā ASV. „Man tā ir īsta aizraušanās – sākt no nulles un tikt līdz maksimumam”.

„Manuprāt, veidojot attiecības ar savu zirgu, jūs kļūstat par draugiem. Jūsu starpā rodas patiesa saikne. Un to var ļoti labi redzēt, kad jūs tiekat līdz pašai augšai”.

Divu dienu ilgajā seminārā, ko prezentēja Skots Heijes, Dužardēna ne tikai paspēja trenēt klātienē jātnieku un zirgu pārus, bet arī atklāja sava treniņu procesa noslēpumus visai draudzīgā atmosfērā, pārrunājot savas treniņu metodes, kam viņa pievērš uzmanību, izvēloties jaunzirgu, slodzes kāpināšanas principus un viņas zirgu ikdienas režīmu.

Ko meklēt jaunzirgos?

Izmēģinot potenciālos zirgus, Dužardēna iesaka pievērst uzmanību solim un lēkšiem, tomēr, lielākas un plašākas gaitas ne vienmēr ir labākas.

„Solis ar vienu pēdu pāri ir pietiekams”, viņa skaidroja. „Es nemaz nemeklēju to milzīgo soli, man vajag vienkārši labus soļus, lai vēlāk zirgs sakopotajos soļos varētu nodemonstrēt pienācīgu ritmu”.

Dužardēna norādīja, ka zirgiem ar ļoti plašiem soļiem vēlāk mēdz būt problēmas ar to sakopošanu. „Zirgus ar dabiski paplašinātiem soļiem ir grūti sakopot. Man pietiek ar 7.5/8 vērtiem soļiem, tas jau ir daudz. Es nemaz nemeklēju soļus uz 9 vai 10. Man vajag soļus, kas ir ļoti brīvi, caurlaidīgi un elastīgi”.

Tas pats princips attiecas uz lēkšiem: „Man patīk labi lēkši. Tiem nav jābūt milzīgiem, bet gan korektiem lēkšiem ar labu ritmu un spēju pielāgoties”.

Rikši ir tā gaita, par kuru Šarlote satraucas vismazāk, jo zina, ka „ar savām treniņu metodēm es varu iemācīt zirgam, kā rikšot”.

Kādēļ tad pasaules šobrīd labākā iejādniece nemeklē jaunzirgus ar fantastiski izteiksmīgām gaitām? Dužardēna paskaidroja, ka viņu vairāk interesē zirga apmācāmība un jājamība apvienojumā ar viņas pašas spēju izveidot šīs izteiksmīgās gaitas – tas ir kas tāds, kas šiem dabiskajiem talantiem, kas tik augstu tiek vērtēti jaunzirgu skatēs, ne vienmēr piemīt.

„Man nepatīk jaunzirgu sacensības”, viņa atzinās. „Man tās nepatīk, jo manuprāt, tiesneši vēlas redzēs jaunzirgus, kas kustās plaši, kājas mētādami apkārt uz visām pusēm. Manā skatījumā tas nav pareizi. Tiesneši vērtē pēc pirmā iespaida, ko redz, nevis pēc zirga dabas un jājamības. Viņi tikai grib redzēt plašākos soļus, plašākos rikšus un plašākos lēkšus”.

Dužardēna uzskata, ka jaunzirgu shēmas nav svarīgas jauna zirga panākumiem, jo tajās tiek paliek nepamanīti daudzi zirgi ar teicamu potenciālu (Valegro gan ir izņēmums).

„Vairāki no maniem zirgiem, kurus esmu satrenējusi līdz Lielajai Balvai, jaunzirgu shēmās nemaz tik labi nestartēja. Tā nu man vēlāk bija liels gandarījums parādīt tiem tiesnešiem, ka es spēju ar tiem pašiem zirgiem, kuri viņuprāt nebija gana labi, tikt līdz Lielajai Balvai starptautiskā līmenī!”

Ņemot vērā viņas nepatiku pret jaunzirgu sacensībām, Dužardēna jaunos zirgus daudz nevadā pa tām, tikai tik daudz, lai zirgs iegūtu pieredzi atrasties svešā vietā.

„Arī ciltsraksti ir pēdējais, uz ko es skatos. Mani īpaši nesatrauc, kādas šķirnes zirgs tas ir”. Viņa gan atzinās, ka klusībā fano par Holandes jājamzirgu šķirni, jo tie ir temperamentīgi, strauji un „asinīgi”, tomēr, viņasprāt, ciltslīnijas un pat šķirne kā tāda nav nekāds ierobežojošais faktors.

„Der visas formas un izmēri. Tam tiešām nav nozīmes”.

Runājot par Lielās Balvas potenciālu, Dužardēna skaidroja, ka ideāla kombinācija būtu šāda: „Patiešām talantīgs zirgs spēj divas lietas: nosēsties uz pakaļkājām (piafē un piruetes) un stumties no tām (paplašinājumi un pasāža). Zirgi, kas spēj labi izdarīt abas šīs lietas, ir ļoti reti sastopami, un ja tiem vēl ir labs raksturs un jājamība – tādus atrast ir pats grūtākais”.

Budžets

Interesanti bija uzzināt, ka Dužardēnas budžets jaunzirgu iegādē ir visnotaļ ierobežots un pārdomāts. „Es iegādājos savus jaunzirgus aptuveni no kumeļa līdz 2 gadu vecumam, jo tad tie ir vislētākie”. Izrādās, ka Dužardēna un viņas treneris Karls Hesters nemaz tā nešķiežas ar naudu, iegādājoties jaunzirgus, un šajā ziņā Valegro nebija nekāds izņēmums.

„Mūsu budžets ir no 10-15 tūkstošiem mārciņu. Mēs cenšamies nekad neizdot vairāk par šo summu. Daudzi cilvēki domā, ka tāpēc vien, ka esam Karls un Šarlote, mums ir paveicies un mūsu sponsori pērk mums zirgus par miljoniem – ziniet, Valegro maksāja 5000 eiro, Nip Tuck vēl mazāk – 2500 eiro kā kumeļš. Vairums no mūsu zirgiem ir lēti iepirkti”.

Jaunzirgu apmācība

„Es iejāju savus zirgus pati, ja vien tie nav pavisam trakulīgi. Man tiešām no sirds patīk to darīt. Cilvēki domā, ka esmu traka, bet man patīk viss apjāšanas process”.

„Mēs zirgus iejājam to trešā dzīves gada beigās – vispirms iestrādājam grožos, tad kordā, tad pārkaramies pāri, tad sēžamies mugurā. Kad esam apsēdējuši, pamēģinām nedaudz soļus/rikšus. Tad uz pāris mēnešiem liekam zirgus mierā un laižam tikai ganībās. Kad tie atgriežas no ganībām kā 4-gadnieki, tik un tā vēl nesākam nopietnu darbu, tikai tā paspēlējamies šad un tad”.

Darba režīms

Dužardēnas zirgi strādā četras dienas nedēļā: pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un piektdienās. Visi zirgi neatkarīgi no to līmeņa trešdienās un sestdienās dodas apvidū, un svētdienas ir pilnīgas brīvdienas. Šarlotes zirgi arī daudz laika pavada ganībās un aplokos. Visi 4 gadus vecie un jaunākie zirgi dzīvo ganībās, bet vecākie zirgi bez izņēmuma iet aplokos katru dienu. Daži no karstasinīgākajiem kā, piemēram, Hestera Nip Tuck dzīvo ārā visu laiku. Jo karstasinīgāks zirgs, jo vairāk laika viņš pavada ārpus staļļa.

Darba dienās Šarlotes Lielās Balvas līmeņa zirgi dodas 15-20 minūtes iesoļoties pa apkārtnes takām. Pirmās 15 treniņa minūtes tiek pavadītas stiepjoties. Nākamā, t.s. „darba”  fāze ilgst ne vairāk kā 40 minūtes. Tad zirgi dodas atsoļoties apvidū, tiek vesti aplokos utt. Dužardēna uzsvēra, ka šāds režīms – pavadot lielāko dienas daļu ārpus staļļa – ir svarīgs, lai zirgi būtu laimīgi un veselīgi.

„Locītavu veselībai zirgiem ir jākustas. Tas ir labākais veids, kā uzturēt tos pie veselības”.

Dužardēnas aktuālie jaunzirgi

Dužardēna pauda savu prieku un skumjas, ko nākas piedzīvot zirgaudzēšanas un sporta jomā, it īpaši attiecībā uz darbu ar jaunzirgiem. Viņas lepnums saistīts ar jauno ķēvi Florentina, ar kuru viņa uzvarējusi Nacionālajā čempionātā 5 gadus veco zirgu konkurencē. „Man bija tiešām satraucoši uzvarēt ar pašas savu zirgu, tas bija ļoti emocionāls brīdis. Patiesībā visspēcīgākās emocijas izraisīja tieši fakts, ka tas bija mans zirgs”.

Tomēr ir ne tikai prieka pilnas emocijas, bet arī sirdsēsti – Šarlote pastāstīja, kā finansiālu iemeslu dēļ bija spiesta pārdot vienu no saviem zirgiem, kuru bija iegādājusies kā 3-gadnieku un izaudzinājusi līdz Lielās Balvas līmenim.

„Šajā nozarē nav viegli”, viņa skaidroja. „Mani vecāki nebija ļoti bagāti, līdz ar to es ceru, ka varu iedvesmot citus cilvēkus, kas uzskata, ka jāšanas sportā bez naudas neko nesasniegt. Es sāku strādāt no pašiem pamatiem, tīrīju boksus, darīju visus, kas jādara stallī, lai nonāktu tur, kur esmu tagad. Tas ir liels sasniegums – uzstādīt tādu mērķi un parādīt visiem, ka ar smagu darbu un apņēmību var tikt pašā augšā. Nav svarīgākais, lai tev būtu daudz naudas un sponsori, kas spēj nopirkt dārgus zirgus. Vienkārši ir jāstrādā vairāk un jācenšas vairāk!”

Ticība savai sistēmai

Atbildot uz jautājumu, kā viņa tiek galā ar stresu, Dužardēna pauda pārliecību par savu treniņu sistēmu.

„Es īpaši neuztraucos par to, ko cilvēki teiks. Es zinu, ka mana sistēma darbojas. Es zinu, ka mani zirgi ir laimīgi. Es esmu apmierināta ar to, kā viss sanāk, neatkarīgi no tā, vai vinnēju vai zaudēju. Ja mans zirgs ir centies, cik vien spēj, un es arī esmu parādījusi labāko, uz ko esmu spējīga, tad man atliek tikai būt laimīgai. To es arī daru. Mans darbs ir mana aizraušanās un mana mīlestība pieder šim sporta veidam. Man tiešām ir paveicies, ka varu ar to nodarboties.

Dužardēna uzsver, ka prieku darbā sagādā ne jau sasniegt tādas uzvaras kā ar Valegro, bet gan pats process un ceļš cauri dažādiem līmeņiem, no apakšas uz augšu.

„Es uzskatu, ka ikviens zirgs var tikt līdz Lielajai Balvai vai vismaz var panākt maksimumu savu spēju līmenī. Manā skatījumā nav svarīgi, ja tas nav otrs Valegro. Nebūs pasaulē daudz tādu zirgu, kas var līdzināties viņam. Man svarīgākais paliek mana sistēma un zirgu apmācība – spēt satrenēt zirgu līdz Lielajai Balvai, nevis nopirkt gatavu – tas vien jau ir milzu sasniegums. Es jūtos daudz pagodinātāka šādā veidā, nekā iepērkot gatavus zirgus”.

Avots: PS Dressage