Daudzie lūgumi beidzot sadzirdēti – atkal apmācīs reitterapeitus

Ilze Pētersone

“Paldies Dievam – viņi ir sākuši par to runāt,” par Veselības ministrijas pēdējā laika rosīgo noskaņojumu iekustināt pirms vairākiem gadiem iestrēgušo reitterapeitu apmācību saka Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas vadītāja Olga Bērziņa. Cik vēstuļu un lūgumu nosūtīts pa šo laiku, taču ierēdņi vai nu atrakstījušies, vai mukuši no atbildes uz jautājumu, kad Latvijā atkal varēs apgūt ārstniecības metodi, kas cilvēkiem palīdz atveseļoties. Kārtējā sanāksmē, kuru ministrija organizēja 30. septembrī, tomēr izdevies vienoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai atjaunotu reitterapijas apmācību, taču joprojām nav skaidrības par tā atbalsta personu statusu.

Otršķirīgs jautājums

Līdz 2007. gadam Latvijā reitterapiju varēja apgūt kā tālākizglītības kursu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pēc programmas, kuru kopā ar mācību iestādi bija izveidojuši profesionāli reitterapeiti. Reitterapiju studēja cilvēki ar ārsta vai medicīnas māsas izglītību un pieredzi darbā ar zirgiem. “Neko jaunu neizgudrojām – paņēmām Vācijas modeli, pielāgojām to mūsu likumdošanai, un viss notika,” stāsta O. Bērziņa, kas pati piedalījās gan pro­grammas izstrādē, gan kā pasniedzēja mācīja reitterapiju. Viņa šo ārstniecības metodi apguvusi arī ārvalstīs – Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Krievijā – un pielieto Latvijā jau 20 gadus. Sešu kursu izlaidumos aptuveni 60 cilvēku ieguva reitterapeita, instruktora vai asistenta sertifikātu – tas bija pamats, lai uzsāktu profesionālu praksi.

Kāda muša iekodusi ierēdņiem, kad viņi profesionālās pilnveides kursa vietā ierosināja trīs gadu bakalaura studiju programmu, O. Bērziņai nav skaidrs. Reitterapeitu jaunā izglītošanas kārtība ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināta 2009. gadā, taču līdz šai dienai palikusi uz papīra, jo programma RSU tā arī netika izveidota.

Ministrija speciālistu izglītošanu reitterapijā visus šos gadus ierindojusi “vēlāk risināmo” jautājumu kategorijā – savu skaidrojumu sniedz viens no ilggadējiem rehabilitācijas nozares un tās izglītības speciālistiem, līdz pat pagājušajam gadam RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāns profesors Aivars Vētra. Kā Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā viņš bijis spiests “šim pragmatiskajam solim piekrist”, jo rehabilitācijas medicīnā esot daudz nopietnākas problēmas, ko risināt. Kā noprotams, traucējušas arī pretrunas uzskatos starp rehabilitācijas nozares vadītājiem un reitterapeitu asociāciju.

Parādās kaktu dakteri

Ilgstošā dīkstāve ar reitterapeitu izglītību nav palikusi bez sekām. Pēc asociācijas vadītājas aprēķina, speciālistu skaits, kuri paspējuši laikus sertificēties un var strādāt, pa šiem gadiem sarucis līdz septiņiem reitterapeitiem un septiņiem instruktoriem. Pieprasījums pēc terapijas katru gadu pieaug, pārsniedzot piedāvājumu, viņa piebilst.

Vaivaru rehabilitācijas centra Reitterapijas nodaļas manēžā katru dienu zirga mugurā kāpj ap 40 pacientu. “Mēs vēl tiekam galā, jo pa visiem kopā esam septiņi darbinieki, taču vēlāk, kad cilvēki atgriežas mājās un terapija jāturpina, to var izdarīt tikai nedaudzās vietās Latvijā,” stāsta O. Bērziņa. Speciālistu trūkums rosinājis savus pakalpojumus piedāvāt kaktu dakteriem, taču bez izglītības un piemērota zirga viņi var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, turklāt veselai virknei slimību šo ārstniecības metodi vispār nedrīkst izmantot, norāda LPRA vadītāja. Par piemēru viņa min interneta vietnē “Youtube” ievietoto informāciju par reitterapijas nodarbībām Kuldīgas novadā, kuras vada cilvēks bez atbilstošas izglītības un sertifikāta.

Latvijas Profesionālās reitterapijas asociācijas vadītāja Olga Bērziņa norāda, ka situāciju, kad pacientu pieprasījums pēc reitterapijas metodes apsteidzis piedāvājumu, izmanto arī cilvēki, kuriem nav ne attiecīgas izglītības, ne atbilstoši sagatavoti zirgi, kas klientu veselībai var pat kaitēt.

Ledus sakustējies

“Doma par reitterapeita profesijas apguvi bakalaura programmā tomēr nav sevi attaisnojusi, pieļauju, ka tās ieviešana bija par dārgu,” par gadiem ieilgušo problēmu spriež viena no ministrijas atbildīgajām amatpersonām, Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina. Viņa atzīst, ka “aplis ir noslēdzies un atgriežamies turpat, kur sākām”, jo VM rīkotajā sanāksmē ar asociācijas, RSU un “Vaivaru” pārstāvju piedalīšanos vienojušies par reitterapiju kā ārstniecības metodi. Tālāk izglītības kursu programmā RSU to apgūs noteikts ārstniecības personu loks – sertificēti ārsti, ārsta palīgi un funkcionālie speciālisti –, kuriem ir dokuments par jātnieku sporta klasi vai darba pieredzi darbā ar zirgu, ne mazāku par vienu gadu. Sākoties apmācību kursam, viņiem būs jānokārto jāšanas eksāmens. Studiju programmas izveide un apmācību ilgums ir tālākas nākotnes jautājums, par kuru jāspriež universitātes mācībspēkiem sadarbībā ar asociācijas speciālistiem, norāda ministrijas ierēdne. “Modelis ir lētāks – programma nebūs tik ilga kā bakalaura kurss, tāpēc to iespējams izveidot šī brīža apstākļos, vienlaikus saglabājot arī kvalitāti, jo reitterapiju studēs cilvēki jau ar zināšanām medicīnā,” jaunāko reitterapijas apmācību piedāvājumu vērtē B. Kleina. Nepieciešamos grozījumus likumos un Ministru kabineta noteikumos ministrijas darbinieki apņēmušies sagatavot mēneša laikā.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina atzīst, ka 2009. gadā pieņemtais modelis par reitterapeita izglītību bakalaura studiju programmā nav sevi attaisnojis, tāpēc jāatgriežas pie racionālāka un lētāka varianta.

Kā uzskata O. Bērziņa, bez atbildes palicis jautājums par instruktoru un arī asistentu – divu svarīgu personu, kas palīdz nodrošināt reitterapiju, atbilstošu juridisko statusu. Asociācija piedāvā tos iekļaut ārstniecības atbalsta personu sarakstā. “Reitterapija ir komandas darbs, kurā blakus mediķim, kas vada procedūru, viens vai vairāki asistenti palīdz pacientam uzkāpt zirgā, noturēties tajā, nokāpt, tāpēc asistenta statusam jābūt tādam, lai viņš drīkstētu piedalīties procesā,” uzsver reitterapeite. Viņa ir sarūgtināta, ka ministrijas pārstāvji “negrib neko dzirdēt par instruktoriem – speciālistiem, kuri vada pedagoģisko jāšanu un voltizēšanu pacientiem ar garīga rakstura problēmām”. “Mums jautā, vai ar to nevar nodarboties reitterapeits – nevar, jo tas ir speciālists ar mediķa izglītību, nevis pedagogs – katram savs,” skaidro O. Bērziņa un sola, ka asociācija neļaušot iznīcināt to, kas jau labi darbojas, turklāt arī citās Eiropas valstīs, tāpēc vērsīsies pēc palīdzības pie jurista.

Uzziņai

Reitterapija

* Par reitterapiju sauc ārstniecības metodi, kurā galvenais dziednieks ir speciāli apmācīts zirgs. Reitterapijas labvēlīgo ietekmi nodrošina zirga ritmiskās un trīsdimensionālās kustības; dzīvnieka radītais siltums; terapeita, palīgu un pacienta sadarbība, kā arī ārstniecībai neierastā terapijas norises vieta – manēža vai jāšanas laukums.

* Praksē šo metodi sāka ieviest ap pagājušā gadsimta 60. – 70. gadiem, kad reitterapijas pamatlicējs franču profesors J. Lalerī pētījumos pārliecinājās, ka cilvēkam slimību gadījumos zirgs spēj palīdzēt vairāk nekā jebkurš cits dzīvnieks.

* Latvijā reitterapija par ārstniecības metodi atzīta kopš 2000. gada.

Zirgam.lv saka paldies Latvijas Avīzei par iespēju rakstu pārpublicēt!

Atpakaļ

20 komentāri

  • Jūlija

    Jūlija Forši, ka beidzot saka kustēt šo jautājumu. Tikai nesaprotu vai būs iespēja mācīties tiem kam nav medicīnas izglītības? Ir liela pieredze pie zirgiem un gribu nodarboties ar reitterapiju palīdzot cilvēkiem. RSU piedāvas tikai kursus mediķiem vai arī iedos iespēju saņēmt bakalauru reitterapijā? Paldies!

    7. oktobris, 2015 @ 10.31
  • Lolita

    Lolita Patīkami jaunumi! Kas būtu šī iestāde, kas izsniedz dokumentu par darba pieredzi darbā ar zirgu? Paldies!

    7. oktobris, 2015 @ 13.15
  • _draugiem_1039682

    Ieva Aleksandrova-Eklone Neapskaužu Vaivaru zirgus un reitterapeitus - 40 pacienti katru dienu - tā ir fiziska un arī psiholoģiska pārslodze, pat ja strādā visi atlikušie (kā minēts rakstā) 7 reitterapeiti. Tikai nekad neesmu sapratusi oficiālo reiterapeitu diezgan vīzdegunīgo attieksmi pret pārējiem, saucot citus par "kaktu dakteriem". Man nav nekādas saistības ar rakstā minēto Kuldīgas stalli, un pat nezinu par kuru stalli ir runa, bet šāda attieksme ir vairāk kā augstprātīga. Tāpat apgalvojums "par slimībām, ar kurām nedrīkst kāpt zirgam mugurā". Piedodiet, mīļie speciālisti - nevis "slimībām", bet "diagnozēm". Ja Vaivaros zirgiem ir pārslodze, tad, loģiski, cilvēki meklē palīdzību citur. Un reizēm šie lūgumi pēc palīdzības ir arī ar ārstu ieteikumiem par reitterapiju kā labāko līdzekli slimnieka stāvokļa uzlabošanai. Tāpēc arī ir šie staļļi, kuros mēģina palīdzēt, un domāju, palīdzības lūdzēji apzinās, ka viņi neatrodas specializētā medicīniskā iestādē. Protams, šo situāciju varētu sakārtot, ja būtu pietiekošs sertificētu speciālistu skaits. Tā kā mums ir tikai 7(!) speciālisti - tad vismaz pāris gadu vēl būs speciālistu trūkums un situācija neuzlabosies. Tāpēc ieteiktu kvalificētajiem speciālistiem neuzmest lūpu, bet, piemēram, caur zirgam.lv dalīties ar informāciju, kaut vai par tām pašām diagnozēm, kuru pacientiem nevajadzētu izmēģināt reitterapijas ietekmi. Tādējādi izglītosies gan zirdzinieki, gan arī tie cilvēki, kuri cer uz dziedināšanu caur zirgu.

    7. oktobris, 2015 @ 14.18
    • Bamboocha

      Bamboocha » Ieva Aleksandrova-Eklone Tieši vājā reitterapijas kvaltāte un tam neatbilstoši augstā maksa (pacients tiek uzlikts zirga mugurā un vnk. vizināts pa riņķi nevis strādāts ar viņu atbilstoši uzstādītajai diagnozei) ir bijis iemesls, kāpēc cilvēki nereti meklējuši palīdzību "parastajā" stallī. Vienmēr gan esmu gari un plaši stāstījusi, ka neesmu reitterapeits, nav man sertificēta laukuma un zirgu, ka, ja klients vēlas šādu vizināšanos, jā, varu piedāvāt, bet uz viņa paša pilnu atbildību. Un ticiet vai ne, bet, piemēram, spēlējoties (bērns izdara ko labu, zirgs parāda triku) ar autiskiem bērniem, rezultāti, vismaz vecākuprāt, ir ļoti labi. Tāpēc mani personīgi interesētu tieši tas virziens, kas ir piemērots personām ar garīga rakstura problēmām. Nez, ar kanisterapiju šajā ziņā LV viss notiek, kāpēc zirgus atkal grib apdalīt?

      7. oktobris, 2015 @ 14.37
  • Madara

    Madara Es arī par šo brīnos, mēs kaktu dakteri, bet labāki iespējams nekā augstprātīgi un aizņemti terapeiti. Man arī ir nākuši un prasījuši. Esmu piekritusi un ar to kādu laiku nodarbojos.

    7. oktobris, 2015 @ 16.06
  • admin

    Zirgam.lv Informējam, ka komentāri, kas saturēs tikai plusiņus (ar domu pievienoties kāda komentētāja viedoklim) tiks dzēsti, jo uzskatām, ka katrs pats tomēr ir spējīgs paust savu viedokli pilnu teikumu formātā.

    7. oktobris, 2015 @ 16.07
  • Alise K.

    Alise K. Esmu no Kuldīgas puses un cik saprotu runa ir par Snēpeles pusē esošiem zirgiem, cik dzirdēju, tad tur ir arī kaut kas iekārtots caur eiropas līdzekļiem, lai varētu norisinaties retterapijas nodarbības. Nenoliedzu ka reitterapetam ir vajadzīgas medicīnikas zināšanas, bet nereti zirgcilvēki ir daudzu gadu pieredzi ir visai zinoši.. Es gan pati nepiedāvāju retterapiju, tikai jāšanas nodarbības, bet visiem lieku zirga mugurā iesākumā vingrot- liels vai mazs..un pēc vairākām nodarbībām jau var manīt ka jājējs ir līdzsvarotāks un arī lokanāks. Protams man nav bijusi darīšana ar reāli slimiem cilvēkiem, kam ir nopietnas diagnozes, bet kā jau te iepriekš minēja nereti paši ģimenes ārsti iesaka meklēt jāšanas nodarbības.

    7. oktobris, 2015 @ 17.45
  • Patiesība

    Patiesība Žēl, ka neviens cilvēks nepadomā par reitterapijas zirgiem - tik ļoti viņi sabendē savu veselību, ārstējot slimos. Zirgs nav kaķis vai delfīns, kurš šīs slimo cilvēku zemo vibrāciju enerģijas pārveido, nenodarot savai veselībai lielu kaitējumu. Sauciet kā gribat, bet reitterapija ir vampīrisms, kad no zirga tiek nosūkta enerģija. Un zirgam sekas ir bēdīgas. Jā, cilvēki atveseļojas, bet par kādu cenu? Ir galu galā dažādas citas metodes ārstēšanai, cilvēks pats ir atbildīgs par sevi, bet reitterapijā šī atbildības nasta tiek novelta uz zirgu un daudzi zirgi ziedojas, bet ne visi.

    7. oktobris, 2015 @ 19.34
  • Bamboocha

    Bamboocha Patiesība, daļēji piekrītu Jums. Jāšana jau kā tāda ir cilvēka iegribu apmierināšana un nekas vairāk. Manuprāt, reitterapijas zirgs drīkst strādāt vien ar pāra klientiem dienā. Pārējie var būt cilvēki parastie, ja nepieciešams. Plus, pašam zirgam jānodrošina maksimāli augsta dzīves kvalitāte, piemēram, iespēja brīvajā laikā iet ārā, būt kopā ar citiem zirgiem, osteopāts/manuālais terapeits, u.c. Jo, cik zinu, tad tajos pašos Vaivaros zirgi faktiski dzīvo boksa režīmā, ar nelielām pastaigu iespējām, izņemot vasaras atvaļinājumus, kad tiek aizvest uz ganībām. Un šādus dakterus sev, saviem bērniem negribētu.

    8. oktobris, 2015 @ 7.54
    • vētra

      vētra » Bamboocha Manuprāt Bambocha vairāk meklē kašķi,nevis izprot par ko iet runa. Man nav īsti saprotams,kas tieši Jūs tā satrauc. jau pašā pamatā skaidrojums ir tāds,ka ārstniecībā izmantojot zirgu, labvēlīgi ietekmē kā pacienta somatisko, tā arī psihisko stāvokli. Zirga soļiem ir četru taktu kustība. Kājas no zemes tiek atrautas šādā secībā: kreisā pakaļkāja, kreisā priekškāja, labā pakaļkāja, labā priekškāja. Zirga kustību radīšanā galvenokārt piedalās pakaļkājas, tādēļ jātnieku visvairāk ietekmē zirga gurnu kustības. Ir pierādīta zirga un cilvēka gaitas līdzība vidukļa un iegurņa rajonā. Tas izskaidro, kāpēc jājot pacientam rodas līdzīgas izjūtas kā cilvēkam ejot. Īpaši patīkamas šīs izjūtas ir tiem kas nespēj staigāt.Reitterapija arī nelielu labumu dažām sensorām sistēmām sniedz un saskarsmes spējām sniedz arī tad, ja pacients nemaz nekāpj zirgam mugurā, bet gan tikai paglauda to un vēro nodarbības gaitu.Kā arī papildus nāk nodarbības ar vingrinājumiem. Kaut gan turpinājumu zirga soļu ārstnieciskajai iedarbībai prasti manuprāt turpina fizioterapeits,vai arī es kļūdos? Reitterapija,kā ārtniecība patiešām ir vajadzīga daudziem cilvēkiem,jo ne jau visi var atļauties kā Jūs,turēt savām vajadzībām personīgo zirgu :(

      9. oktobris, 2015 @ 13.44
    • Bamboocha

      Bamboocha » Bamboocha vētra, jā, ja sāpe personīga, tas viss viemēr izklausās pec kašķa :). Es kā reiz vēlreiz akcentēšu, ka man tas būtu liels un atbalstām prieks, ja izdotos realizēt visu, kas ieplānots. Un tikai tas atrisinās kaktu dakteru jautājumu. Un, jā, man vienmēr ir uzvilcis tas, ka zirgs godīgi strādā, daudz strādā, bet pretī saņem savas godīgi nopelnītās ntās stundas boksā. Un tam gan ar reitterapiju nav nekāda sakara.

      10. oktobris, 2015 @ 9.08
  • Olga Š

    Olga Š Labdien. Šausminājāmies, ka nav izglītības- patiešam daudzi grib apgūt reitterapijas izglītību. Reitterapijas asociacijas pārstāvji daudzus gadus ( no 2009 gada) cīnās, lai būtu pieejama reitterapijas izglītība (6 GADUS)! Vai daudzi no jums meiģināja palīdzēt? Pa tiešām palīdzēt- ejot uz ministriju, rakstot dokumentus, utt. ? Vaivaru zirgi noslogoti- kā tad ir ar nomas zirgiem? Stradā pa 5-8 stundam. Zirgiem Vaivaros vismaz ir atvaļinājumi. Diez vai darbinieķiem ir tādas iespējas. Ja negribat saviem bērniem taaaaadus dakterus, nopērciet un uzturiet katram bērnam savu zirgu. Neviens necīnas par to, lai Vaivaru zirgiem būtu pastaigu aploki- jo tā ir Jūrmala , kūrorta pilsēta, tur teritoriju var apsaimniekot tikai biezi maķi un politika. Mans piedāvājums -atbalstīt tos, kas meiģina strādāt un palīdzēt- nevis kritizēt, kad kaut kas nepatīk.

    8. oktobris, 2015 @ 13.54
    • Rasma

      Rasma » Olga Š Novēlu reitterapeitu asociācijai izcīnīt vietu zem saules arī asistentiem un instruktoriem un Veselības ministrijai saprast,ka reitterapeitam vajag palīgus. Ja reiz ierēdņi pēc tik ilgiem gadiem beidzot ir atmodušies,lai visu izdara kā nākas.

      8. oktobris, 2015 @ 16.23
    • Bamboocha

      Bamboocha » Olga Š Paldies, viens no mana bērna labākajiem ārstiem kā reiz bija/ir mans zirgs. Tāpēc vispār šim jautājumam pievērsos. Līdz tam, ja godīgi, reitterapija īsti neinteresēja, jo paēdušais jau neēdušo nesaprot. Bet Vaivaros pirms gadiem (ja nemaldos astoņiem) pati biju reitterapijas paciente. Un jau pēc pirmās nodarbības no šīs vizināšanās pa apli pusauga meitenes vadībā atteicos. Tieši tāpēc, ka mājās jau bija savs zirgs, kas šādu pakalpojumu arīdzan varēja nodrošināt. Ja kaut kas kāda vietā nav ticis darīts kvalitatīvi, tad nav. Jo uzskatu, ka vērtīgāk ir patiešām palīdzēt trīs pacientiem, nevis izvizināt piecus. Kad būs konkurence, celsies arī kvalitāte un mazināsies zirgu noslodze. Jo pārslodze nav atbalstāma nekur - arī nomā. Tā kā nez vai savā stallī jel kad saņemšos ko darīt, lai to veidotu par sertificētu reitterapijas vietu, jo zirgi nav mans pamatieņēmumu avots, tomēr, ja ir kur nepieciešams pievienot savu, draugu/paziņu, kam šis jautājums šobrīd aktuāls, balsi, lai virzītu šo projektu, ziņojiet. No visas sirds, iespēju robežās atbalstīsim.

      9. oktobris, 2015 @ 10.34
  • Anna

    Anna Man svarīgāka liekas jātnieka pieredze, jo medicīnu var apgūt dažos gados un izbraukt kaut vai ar papīru, taču, ja neesi kompetents darbā ar zirgu, tad zirgam papīru sejā neiebāzīsi-"es taču esmu reitterapeits, tev mani jāklausa!". Reitterapeitam būtu jāpiedāvā zināšanas, kuras patiešām saskaras reitterapijā, taču jāsaglabā iespēja palikt ārpus "ārsta kabineta atmosfēras". Daudziem bērniem reitterapija ir nedēļas gaidītākais notikums, tāpēc arī reitterapeitam būtu jābūt kā profesionālam iedvesmas avotam. Tāpēc man šķiet, ka vispirms ir jābūt zirgu draugam un pēc tam dakterim, nevis pieļaut otrādu situāciju. :)

    26. oktobris, 2015 @ 20.15
    • Anna 2

      Anna 2 » Anna Tas nu gan ir pārspīlējums, ka medicīnu var apgūt "dažos gados un izbraukt ar papīru". Acīmredzot nav nācies saskarties ar medicīnas studijām. Noteikti ātrāk var iemācīties izlekt metriņu un dabūt I sporta klasi konkūrā (un augstāku līmeni sportā nez vai kādam reitterapeitam arī prasīs). Sasniegt meistarību ir cits jautājums, bet neviens arī no reitterapeita meistarību negaida.

      26. oktobris, 2015 @ 22.41
  • FB_1845746699

    Evita Baradovska I sporta klase konkūrā, gan nav nopelnama metriņu lēkājot. Lai iegūtu I sporta klasi konkūrā ir jāizlec maršruts līdz 130cm bez soda punktiem. Pie kam, tam ir jābūt klasiskajam maršrutam ar pārlekšanu. Zemākā sporta klase konkūrā ir III, kas iegūstama to metru tīri izlecot, protams atkal klasisko maršrutu ar pārlekšanu.

    27. oktobris, 2015 @ 19.12
    • Anna 2

      Anna 2 » Evita Baradovska Atvainojos, kļūdījos, domāju III sporta klasi.

      27. oktobris, 2015 @ 20.46
  • Bella

    Bella Es saprotu pareizi? Ka ledus ir iekustējies tikai ar to, ka ideja tiek atkal analizēta? Tas gan nav nekāds jaunums, jo vienmēr ir bijusi sabiedrības daļa, kas vēlas, lai šī izglītība būtu pieejama. Bet vai līdz šim brīdim ir kaut kas iekustējies? Un vai sapnis par reiterterapijas iglītību Latvijā ir kļuvis reālāks?

    5. janvāris, 2016 @ 14.00
  • Ruslans

    Ruslans Cilvekem kas nodorbojas ar reiterapiju beidzot vajag likt meru cilvekus un trenerus kuri nodorbojas ar jasanas paraolipiosku sportu kuri palidz cilvekem ar ipasam vaidzibam tikt pije jasanas sporta!!! Tas nav smuki ka cilveks gatavs palidzet tikt pije sporta savam audzeklim a vinju cilveki kuri nodorbojas ar reitterapija baida un atvoina saka ka vinjam nevar stradat, vajag augsta medicinska un tdd. Koroce ne sev ne citem!!! Ta darit nav skaisti!!!!!

    2. marts, 2016 @ 1.34

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase