Zirgu parazīti un attārpošana

Lenteņi, strongiļi, trihostrongiļi, spalīši, cērmes un citi parazīti zirga gremošanas, elpošanas un citās orgānu sistēmās var izraisīt nopietnas saslimšanas, un iznākums var būt pat letāls. Brīvā dabā zirgi ar parazītu izraisītajām slimībām slimo ļoti reti, jo tiem ir lielas platības, kur pārvietoties. Cilvēks, sagūstot un pakļaujot zirgus, nomitināja tos mazās telpās un bieži vien nelielās ganību platībās, kur zirgu mēsli jau invadēti un ir daudz parazītu oliņu.

Zirgu īpašnieki ir atbildīgi, lai viņu zirgi būtu veseli, laikā attārpoti un justos maksimāli labi. Parazīti zirgiem saslimšanu izraisa tad, ja tie savairojušies patoloģiski daudz un zirgs pats vairs netiek ar slimību galā. Zirga gremošanas traktā ir noteikts parazītu daudzums, kas netraucē organisma funkcijas, un mūsu uzdevums nav šos parazītus iznīcināt pilnībā, bet gan samazināt tos līdz normai, kas nav kaitīga. Neliels parazītu daudzums uztur zirga imunitāti pret parazītiem. Lai pārliecinātos, vai attārpošana tiešām vajadzīga, zirga izkārnījumu paraugus būtu nepieciešams izmeklēt laboratorijā. Veterinārārsti ir izpētījuši un izstrādājuši normatīvus, kas nosaka, kad parazītu vai to oliņu skaits ir normas robežās un kad tas ir palielināts. Ja parazītu daudzums organismā ir normas robežās, zirgam invāzijas klīniskās pazīmes var neparādīties, bet, ja dažādi parazīti ļoti savairojušies, pazīmes var būt dažādas:

·  zirgs novājē, zaudē svaru,

·  arī labi ēdinot, zirgs nepieņemas svarā,

·  zirgs slikti ēd,

·  biežas koliku lēkmes no vieglām līdz ļoti smagām,

·  aizcietējumi,

·  caureja,

·  dzelte,

·  nomāktība,

·  anēmija,

·  tūskas kāju lejasdaļā,

·  imunitātes pazemināšanās,

·  klepus, apgrūtināta elpošana, izdalījumi no nāsīm,

·  sakasīta aste, nespodrs apmatojums,

·  pazeminātas darba spējas,

·  nespēks, attīstības traucējumi jauniem zirgiem.

Klīniskās pazīmes var būt līdzīgas daudzām slimībām. Tāpēc, ja pagājis apmēram pusgads no iepriekšējās attārpošanas un zirgam ir kāda no šīm pazīmēm, uz laboratoriju jāaizved izkārnījumu paraugs, lai pārbaudītu, kuri parazīti nomāc zirgu, un jāveic attārpošana un ārstēšana.

Izplatītāko parazītu apraksts

Lielie strongiļi (Strongylus vulgaris). Var būt ap 1,45 m gari. Pieaugušie parazīti lokalizējas aklajā un loka zarnā. Kāpuri attīstās apzarņa artērijās, aknās, aizkuņģa dziedzerī. Slimo visa vecuma zirgi. Tiek bojātas aknas, aizkuņģa dziedzeris, artērijas, rodas tromboze, aneirismi, emboliskās kolikas.

Nematodes, ciastomozes – mazie sarkanie tārpi (Strongyles cyastoctones). Parazīti atrodas aklās un loka zarnas epitēlijā, resnajā zarnā un ir līdz 2,5 cm gari. Kāpuri attīstās aklajā un loka zarnā, tie bojā zarnas tik stipri, ka zirgam var iestāties pat nāve. Nematodēm ir ap 40 sugu.

Askarīdi (Paraskaris equorum). Cērmes ir garumā līdz pusmetram un lokalizējas tievajās zarnās. Kāpuri migrē aknās, sirdī, plaušās, trahejā, un tiek bojāti audi. Literatūrā minēts, ka jauniem zirgiem rodas imunitāte.

Lentenis (Anoplocephala perfolata). Sastopami trīs veidu lenteņi, kas var būt līdz 25 cm gari. Pieaugušie lenteņi atrodas aklajā zarnā, bet starpsaimnieks ir ērce. To apēdot, zirgs apēd parazīta kāpurus. Lentenis bojā zarnas.

Strongiloīdi (Strongyloides westeri) mīt tievajās zarnās un ir līdz 0,9 cm gari. Kāpuri, tāpat kā cērmēm, atrodas un attīstās gandrīz visos iekšējos orgānos, bojājot tos. Visbiežāk slimo kumeļi un jaunzirgi, bet pēc sešu mēnešu vecuma iestājas imunitāte.

Spalīši (Oxyuris equi). Pieaugušie parazīti dzīvo aklajā zarnā, loka zarnā un taisnajā zarnā, un tie ir līdz 1,5 cm gari, bet kāpuri mīt aklajā un loka zarnā. Parazīti bojā zarnu epitēliju. Zirgi, kas slimo ar šo parazītu invāziju, bieži kasa astes pamatu, un astri saberžas.

Gastrofilu kāpuri (spindeļu kāpuri) ir līdz 2 cm gari. Brīvi dzīvojošie dunduri – spindeles – uzdēj oliņas uz zirga apmatojuma. Ja zirgi vasarā ganās ganībās, tās var redzēt uz zirga kājām un citur. Spindeļu oliņas ir dzeltenas. No oliņām, ko zirgs nejauši apēdis, kāpuri caur ādu ieurbjas zirga iekšējos orgānos un lokalizējas kuņģa gļotādā, rīklē, citās gļotādās. Var saslimt visa vecuma zirgi. Spēcīgas invāzijas gadījumā ir asiņošana orgānos, peritonīts, kuņģa čūla, zarnu aizsprostojums.

Attārpošana

Dehelmintizācija var būt ārstnieciskā vai profilaktiskā. Ārstniecisko dehelmintizāciju lieto, ja zirgs ir saslimis un analīzēs konstatēts paaugstināts parazītu vai to oliņu un kāpuru daudzums. Tā ir efektīva, ja izzūd klīniskās pazīmes, kas liecināja par invāziju. Pašreiz nopērkami dažādu firmu antihelmintiskie preparāti. Šo preparātu sastāvā ietilpstošās darbīgās vielas dažādi iedarbojas uz parazītiem vai to oliņām un kāpuriem. Piemēram, benzimidazols pārtrauc parazītu barošanās procesu, pirantels izraisa parazītu spastisko paralīzi, ivermektīns – parazītu paralīzi.

Febendazols iznīcina lielo un mazo strongiļu oliņas, pieaugušos parazītus visās to attīstības stadijās. Panakuru lieto rudenī un pavasarī 3–5 dienas pēc kārtas. Tas nav efektīvs pret lenteņiem un spindeļu kāpuriem. Pirantels darbojas pret lenteņiem, devu divkāršojot. Ivermektīns darbojas pret visiem parazītiem, izņemot lenteņus.

Jāatceras, ka neviens līdzeklis nevar iznīcināt visus parazītus. Kad izvēlas preparātu, jāņem vērā konkrētā situācija, klīniskā aina, vai zirgs iepriekš ir attārpots, ganību stāvoklis, gadalaiks u. c.

Vislielākā kļūda ir ganību nepareiza apkopšana. Liela nozīme parazītu iznīcināšanā ir staļļa dezinfekcijai, tīrīšanai. Ja zirgs ir slims, siens, nonākot uz boksa grīdas, tiek invadēts ar parazītiem un to oliņām, tāpēc dot sienu uz grīdas ir nepareizi, sienam boksā jāparedz barotava, kurā nav mēslu.

Pastaigu aplokos mēslus ieteicams savākt un sakraut kaudzēs biotermiskai apstrādei. Regulāri jātīra un jādezinficē staļļa un zirgu tīrāmais inventārs. Lieki atgādināt, ka katrs stallī ievestais zirgs jāattārpo, mēsli no attiecīgā boksa jāsavāc atsevišķi un biotermiski jāapstrādā, sakraujot kaudzēs.

Vienam zirgam jāparedz 0,5–1,5 ha ganības. Zirgi visvairāk invadējas tieši ganībās, kur mazo platību dēļ tie spiesti ēst zāli, kas ir tuvu mēsliem. Jau no seniem laikiem zināms, ka zirgu ganības visefektīvāk atveseļo aitas un liellopi, jo tiem zirgu parazīti un to kāpuri un oliņas nav kaitīgi. Aitas un liellopi noēd to zāli, ko zirgi vairs neēd, jo tā aug uz zirgu mēsliem.

Parazītu oliņas un kāpuri iet bojā saulē un zemā temperatūrā.

Attārpošanas shēmas ir dažādas. Viena firma piedāvā attārpot ik pēc trim mēnešiem, cita divreiz gadā. Latvijā, pēc manām domām, zirgus profilaktiski vajadzētu attārpot divreiz gadā: pirmo reizi pavasarī, pirms ganību sezonas sākuma, dodot preparātus, kas iznīcina apaļos tārpus, lenteņus, bet otro reizi decembrī, dodot ivermektīnu saturošus līdzekļus, lai kuņģa–zarnu traktā likvidētu spindeļu kāpurus. Lai gan dehelmintizācijas līdzekļu ir daudz, novērots, ka parazīti pierod pie viena līdzekļa un vēlamā reakcija nav efektīva. Tāpēc līdzekļi jāmaina katru otro gadu vai, ja iespējams, katru gadu.

Dehelmintizācijas līdzekļi nopērkami veterinārajās aptiekās, uzrādot veterinārārsta recepti, vai pie veterinārārstiem. Pretparazitārie līdzekļi tiek izgatavoti dažādās zāļu formās: granulās, sīrupos, pastas veidā. Pastas lieto orāli, bet granulas un šķidrās zāļu formas pievieno barībai. Zāļu devas nedrīkst samazināt, tās jālieto anotācijā norādītajā daudzumā, jo citādi parazīti pierod pie konkrētā līdzekļa. Tāpēc arī jāizvairās no pārāk biežas attārpošanas.

Bez receptēm var lietot ārstniecības augus, kam ir antihelmintiska iedarbība.

Ārstniecības balanda (pretcērmju). Lieto augļus kopā ar mīkstajām galotnēm. No šā auga iegūst eļļu, kas ir efektīvs pretparazitārs līdzeklis. Eļļa iznīcina gan pieaugušos parazītus, gan to dažādās attīstības stadijas. Zirgiem deva ir 4–12 ml.

Augstā staģe. Ārstniecībā izmanto saknes un sakneņus. Rok agri pavasarī vai rudenī. Sakņu novārījumam ir atklepojoša, antiseptiska, urīndzenoša, pretparazitāra iedarbība. Deva zirgam: 20–30 g drogas, novārījumugatavo attiecībā 1:10.

Biškrēsliņš. Izmanto ziedkopas. Izžāvētas drogas pulvera vai ūdens uzlējuma veidā izlieto kā pretparazitāru līdzekli. Devas zirgiem 10–20 g.

Parastais ķirbis. Ārstniecībā izmanto sēklas un mīkstumu. Sēklas pirms lietošanas izņem no mīkstuma un žāvē. Lieto attārpošanai pret askarīdiem un citiem apaļajiem tārpiem. Gatavo putriņu no sēklu mīkstuma un ūdens, iegūto masu sajauc ar miltiem vai klijām un izēdina zirgam.

Ķiploki. Izmanto ķiploka sīpolus, ko savāc rudenī. No ķiplokiem gatavo putriņu un izēdina zirgam.

Sarkanās bietes. Apmēram divas nedēļas izēdina saknes.

Ieteikumi, gatavojoties zirga attārpošanai

Pirms lietot pretparazitāros līdzekļus, nepieciešams zināt, cik sver zirgs un kāds ir zirga vecums, vai ķēve nav grūsna, vai zirgs ir vesels, vai tas netiek ārstēts, vai zirgam vispār ir parazīti, ko likvidēt. Īpaša uzmanība jāpievērš, attārpojot slimus, vecus zirgus, grūsnas ķēves un kumeļus. Tam jānotiek veterinārārsta uzraudzībā.

Grūsnās ķēves ieteicams attārpot apmēram mēnesi pirms dzemdībām, bet kumeļus var attārpot jau no četru nedēļu vecuma. Ne visus līdzekļus var dot grūsnām ķēvēm, par to jākonsultējas ar veterinārārstu.

Ja invāzija ir ļoti stipra, kopā ar pretparazitārajiem līdzekļiem jādod arī caurejas līdzekļi, lai neveidotos aizsprostojumi.

Preparātus ieteicams ievadīt zirgam no rīta, lai dienas garumā varētu kontrolēt zirga veselības stāvokli. Ieteicams jau divas stundas pēc zāļu iedošanas pārbaudīt, vai mēslos nav parazītu. Apmēram 48 stundas pēc attārpošanas rūpīgi jāiztīra bokss, jādezinficē gan sienas, gan grīda.

Asinssūcēji

Pavasaris un vasara ir laiks, kad intensīvi vairojas un barojas asinssūcēji kukaiņi: dunduri, knišļi, mušas, odi un citi. Parasti tie par ēsmu izvēlas siltasiņu dzīvniekus, kas ganās ārā. Tie ir meža dzīvnieki vai mājdzīvnieki, tajā skaitā arī zirgi. Noteicošais ir dzīvnieka smarža, kas pievilina kukaiņus, tāpēc, lai pasargātu zirgus, būtu jānomāc raksturīgā zirga smarža.

Daudzas firmas piedāvā kukaiņu atbaidītājus līdzekļus, bet priekšroka būtu dodama no augiem ražotiem preparātiem, jo tie satur stipri smaržojošas vielas, kā tējas koka eļļa, lavandas eļļa, jojoba, ģerānijas eļļa, neļķu un citu augu eļļas.

Eļļām ir ilga noturība pret mitrumu, un tās ilgi smaržo. Līdzekļus uzsmidzina, ierīvē vai uzpilina uz zirga ādas, lai sasniegtu vajadzīgo koncentrāciju uz ķermeņa virsmas.

Ķiploki ir ārstniecības augs, kuru izēdinot zirgs caur ādu izdala ķiploku smaržu, un tas arī līdz pret kukaiņiem.

Taču neviens līdzeklis pilnībā neatvairīs kukaiņus, tāpēc saimniekam, kas rūpējas par zirgiem, karstā laikā jāpārskata ganīšanas grafiks, zirgus laižot ganos agri no rīta vai vēlu vakarā. Ganībās, ja tur nav krūmu un koku, kur zirgiem karstā saulē paslēpties no asinssūcējiem kukaiņiem, ieteicams ierīkot nojumes.

Paldies veterinārārstei Aijai Pavlovskai

Avots

Foto