Ērzeļu turēšana un trenēšana I

Kādēļ cilvēki nereti izvēlas tieši ērzeļus par jājamzirgiem? Aplūkosim priekšrocības, trūkumus, iespējas un riskus, kas saistīti ar ērzeļu turēšanu un trenēšanu.

Nav noliedzams, ka ērzeļi atšķiras no kastrātiem –  varbūt ne vienmēr tie ir bīstamāki, bet tomēr neaprēķināmāki gan. Ir jāzina, kā ar tiem apieties, bet tomēr daudziem cilvēkiem ērzeļi šķiet kaut kas īpašs.

SKAISTI, GUDRI, JŪTĪGI?

Pazīstamās vācu iejādnieces Utas Grēfas vīrs Štefans Šneiders uzskata: „Ērzeļi vienkārši izskatās labāk, ir muskuļotāki, spīd un laistās, tiem piemīt īpaša aura un personības šarms”. Šneideram patīk jūtīgi zirgi.

Cirkus māksliniece un baroka zirgu trenere Beāte Binšeka savukārt piebilst: „Ērzeļi ir modrāki, uzmanīgāki un jūtīgāki pret apkārt notiekošo kā citi zirgi. Ja izdodas „dabūt” ērzeli savā pusē, tad viņi ir gatavi darīt tavā labā visu, un parasti tomēr ir „smalkāk”  jājami. Šāda sajūta man nav radusies neviena cita zirga mugurā!”

Ērzeļi jūtīgums un gatavība mācīties gan var izrādīties ne tikai priekšrocība, bet arī trūkums. Jūtīgākam zirgam ir nepieciešams jātnieks, kas spēj pielāgoties tik specifiskam zirgam.

6 LIETAS, KAS JĀŅEM VĒRĀ, JA GRASĀTIES IEGĀDĀTIES ĒRZELI

1. Jābūt godīgam attiecībā pret sevi.

Vai esat gatavs darboties ar ērzeli? Vai spēsiet tikt galā ar viņa vajadzībām? Uz šiem jautājumiem jāatbild vēl pirms ērzeļa iegādes. Ja jāšanā jums galvenais ir pilnīga atslābināšanās, atslēgšanās un prieka gūšana dvēselei, tad ērzelis diez vai būs jums piemērots. Protams, vienmēr ir izņēmumi, ir arī tādi ērzeļi, kas uzvedās kā kastrāti, taču ar to nevajadzētu rēķināties. Saskaroties ar šķietami nepārvaramiem šķēršļiem, ieteicams nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie pieredzējušiem jātniekiem, kuri zina, kā apieties ar ērzeļiem.

Ja cilvēks ir kautrīgāks un nespēj saņemt drosmi, lai pateiktu stingrāku vārdu attiecībās ar zirgu, viņam varētu rasties problēmas ar ērzeli. Beāte Binšeka uzsver, ka drosmīgāks gājiens nenozīmē izturēties pret zirgu brutāli. Tam, kas iegādājas un tur ērzeli, ir viennozīmīgi jāspēj nostādīt sevi kā vadošo personu, kuras pavēlēm ērzelim ir jāpakļaujas bez ierunām.

2. Reālistiski jānovērtē nepieciešamās pūles

Vienādojums ir gluži vienkāršs: ērzeļa turēšana = lielākas pūles = (dažos gadījumos) lielākas izmaksas. Kas aprūpēs zirgu, kamēr jūs būsiet atvaļinājumā? Vai ir nodrošināts tas, ka arī staļļa personāls spēs tiks galā ar ērzeli? Ja ērzeli nav iespējams jāt kopā ar citiem zirgiem, vai var izdarīt tā, lai zirgu varētu trenēt ārpus kopējā darba laika? Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir „nē”, tad labāk aizmirstiet par ērzeli.

3. Vai spējat kontrolēt pats sevi?

Štefans Šneiders uzsver: „Katram jūtīgam zirgam, un īpaši jau ērzeļiem, ir nepieciešama persona, kura veic skaidras, konsekventas un vienmēr saskaņotas darbības. Tikai tad var kaut ko koriģēt, ja arī kaut kas nesanāk”.

4. Jāspēj panākt savu

Šneiders uzskata, ka ar ērzeļiem var uzņemties strādāt tikai tad, ja ērzelis pilnībā un absolūti akceptē šo personu kā savu „priekšnieku”. Šim nolūkam ir jānosaka skaidri noteikumi, kuri ir strikti jāievēro. Pamatprincips attiecībā uz to, cik stingri ir jāizturas pret ērzeli – tik maz, cik iespējams, tik daudz, cik nepieciešams.

Binšeka atkārtoti uzsver, ka spēja panākt savu nav saistīta ar spēka pielietošanu, gluži pretēji – jo labāk cilvēks saprotas ar zirgu, jo maigāki un smalkāki ir signāli, ar kuriem notiek šī komunikācija. Tomēr nav apspriežams jautājums, ka cilvēks ir tas, kurš nosaka toni šajās attiecībās. Svarīgi ir nevēlamas darbības koriģēt jau saknē, nevis gaidīt, kamēr zirgs jau domās ir kaut kur citur un briest konfliktsituācija.

5. Konflikti ar citiem staļļa klientiem

Ja cilvēks izvēlas turēt ērzeli parastā pansijas stallī, ir jārēķinās ar to, ka būs citi zirgu īpašnieki, kuriem var būt aizspriedumi pret ērzeļiem vai pat bailes no tiem. Šādos gadījumos ir jāizturas ar sapratni un jāmēģina pacietīgi izskaidrot situāciju. Ja kaut kas notiek, ir jābūt gatavam uzņemties atbildību par savu zirgu. Tomēr daudz svarīgāk ir nodrošināties jau priekšlaicīgi, lai izvairītos no jebkādiem iespējamiem negadījumiem.

6. Savlaicīgi jāmāk pateikt „Stop!”

Ja ērzelim sāk trakot hormoni, pat vismierīgākais no tiem kļūst par bīstamu zvēru. Ja nonācis jau tik tālu, tad ir jārēķinās ar sekām, vismaz, ja runa iet tikai par jājamzirgu. Šneiders iesaka: „Lai cik sāpīgi arī nebūtu, bet, ja ērzelis netiek izmantots vaislā, bet tomēr, ieraugot jebkuru ķēvi, kas tuvojas, uzvedās kā traks un metās virsū pārējiem zirgiem, kuri viņa skatījumā varētu būt konkurenti, tad tās ir mocības kā dzīvniekam, tā cilvēkam. Šādā gadījumā kastrācija ir labākais risinājums”.

Dr. Hermans Jozefs Genns no Mūlenes veterinārās klīnikas bieži vien saņem uzdevumu kastrēt vecākus ērzeļus. Nereti runa iet par vērtīgiem sporta zirgiem, kurus jāpārdod uz ārzemēm, kur ērzeļi nav vēlami. Genns uzkata, ka normālos apstākļos var kastrēt jebkura vecuma ērzeli. Veselam zirgam narkozes risks nav pārāk liels, turklāt ar to ir jārēķinās jebkuru operāciju gadījumā. Uzreiz pēc operācijas tiek apturēta hormonu ražošana, bet var paiet 2-4 nedēļas, līdz organismā cirkulējošie hormoni ir pilnībā iznīkuši.

ĒRZEĻU TURĒŠANA – KAS JĀŅEM VĒRĀ?

Ne katrā pansijas stallī labprāt pieņem ērzeļus turēšanā, un ne katrs stallis, kas it kā tam piekrīt, ir tiešām piemērots šādam uzdevumam.

Ja kāda staļļa īpašnieks saka, ka nepieņem ērzeļus turēšanā, ar to jāsamierinās. Pat, ja viņš zobus sakodis piekrīt pieņemt ērzeli, diez vai ir kāds prieks turēt zirgu tādā stallī, kur katru jūsu soli vēros kritiski.

Pat labi audzinātam ērzelim tāpat nāksies nodrošināt īpašus apstākļus – boksa izvietojums, aploku iežogojums, kaimiņi, jāšanas laiks, utt. Ar pareizu turēšanas menedžmentu kā ērzeļa īpašnieks, tā staļļa saimnieks var sev aiztaupīt daudz stresa.

Ērzeļi arī ir tikai zirgi – viņiem arī gribas kustēties, pavārtīties smiltiņās, uzēst zāli, pavērot apkārt notiekošo un komunicēt ar saviem sugas brāļiem. Jāšanas sporta meistars Burkharts Jungs, kurš ir izskolojis daudzus zirgus, tai skaitā ērzeļus līdz Lielās Balvas līmenim iejādē, pats tur vairākus ērzeļus stallī, kurā ir vairāk nekā 50 ha ganības, trīs manēžas un četri āra laukumi. Viņa nostāja ir skaidra: „Ja pie tevis atnāk klients ar ērzeli, tad nākas papūlēties, lai viņam izpatiktu”. Tas nozīmē – nodrošināt zirgam pienācīgus turēšanas apstākļus, kas nav nemaz tik sarežģīti un ir iespējami arī tad, ja runa iet par vaislas ērzeļiem.

Piemēram, Bonhommes zirgaudzētavā visi vaislas ērzeļi ik dienu 2-3 reizes tiek ārā no saviem boksiem. Audzētavas vadītājs Rihards Hanovers skaidro savu pieeju: „Man ir ļoti svarīgi, lai zirgi nestāvētu tikai stallī un redzētu ko vairāk par manēžu un lecināšanas stendu. Viņiem ir jākustas, jāelpo svaigs gaiss, jābauda saulīte un jāuzēd zālīte. Esmu pārliecināts, ka tieši šādas turēšanas dēļ mūsu ērzeļiem nav nekādu problēmu ar sēklas kvalitāti”. Lai gan Bonhommes ērzeļi tiek turēti parastos boksos, tomēr pusaugstās sadalošās restes ļauj tiem vienam otru apostīt, turklāt boksos ir arī uz āru vērsti logi.

Papildus treniņiem zirgi tiek vesti uz soļojamo mašīnu un vairākas stundas var pavadīt smilšu vai zāles aplokos. Izklaidei viņiem tiek piedāvātas rotaļu bumbas. Starp atsevišķiem aplokiem ir vismaz 1, 50 m atstatums, lai ērzeļi varētu viens otru redzēt, bet nespētu tieši saskarties viens ar otru. Hanovers skaidro: „Daudziem ērzeļiem tas ir nepieciešams, pirmkārt jau, lai pasargātu pašiem sevi. Ja tie sāk spert ar priekškājām un aizķeras aiz žoga, tas var beigties letāli”. Arī ērzeļiem ir savas simpātijas un antipātijas: „Tas ir tāpat kā pie cilvēkiem – daži ērzeļi vienkārši nespēj paciest viens otru. Tas, protams, ir jāņem vērā, kontrolējot, lai tie nenonāktu viens otra tuvumā”.

BRĪVĪBU ĒRZEĻIEM?

Štefans Šneiders ir līdzīgās domās attiecībā uz ērzeļu turēšanu – visi viņa un Utas zirgi, sākot no hobijniekiem līdz Lielās Balvas čempioniem, lielāko daļu dienas pavada ganībās. Arī ērzeļiem pienākas šāda luksusa dzīve, ciktāl to pieļauj viņu raksturs. Šneiders uzskata: „Protams, ir kaut kādas kopīgas īpašības, bet pamatā jau katrs ērzelis ir personība. Ir tādi, kas ir pakļāvīgāki, ir citi, kas ir visai dominanti. Mūsu slavenais Le Noir izskatās gan pēc ērzeļa, bet uzvedas gluži kā kastrāts. Ar to mums ir paveicies. Bet principā mēs uzskatām, ka ērzeļiem nāk par labu dzīvot pēc iespējas normālākos apstākļos. Tiem, kas pie mums uzturas ilgstoši, tiek iedalīts savs aploks, kur tie var dzīvot pa vienam vai kopā ar kādu miermīlīgu kastrātu. Tāpat arī viņiem ir plaši boksi ar mazo aplociņu klāt, lai tie pēc iespējas vairāk varētu redzēt, kas notiek apkārt stallī”. Tas, cik daudz saskarsmes ērzelim var būt ar citiem zirgiem, ir atkarīgs no paša ērzeļa.

Kā pieradināt ērzeli pie dzīves ganībās?

Šneiders uzskata, ka arī ērzeli var turēt ganībās: „Ir jābūt nedaudz drosmīgam. Ir jau saprotams, ka zirgs, kas gadiem ilgi nav redzējis neko kā vien manēžu un boksu, sākumā aiz lieliem priekiem izbaudīs brīvību visai mežonīgā veidā. To var salīdzināt ar suni, kas visu mūžu sēdējis pie ķēdes. Galu galā arī šādi zirgi kļūst agresīvi, ja nespēj dot vaļu savām vajadzībām pēc brīvības. Ērzeļiem vienkārši neveicas, jo daudzi tiem piedēvē t.s. „ērzelīgumu”, lai gan tie principā reaģē kā jebkurš cits zirgs”.

Šneiders iesaka rīkoties sekojoši:

1)    Ja stallī nonāk jauns ērzelis, vispirms to jāiemitina drošā boksā. Tālāk pakāpeniski ērzeli pieradina pie kontakta ar boksa kaimiņiem, samazinot atdalošo elementu augstumu.

2)    Pirmo reizi laist ganībās ērzeli ieteicams vienu pašu, lai viņš varētu iepazīties ar apkārtni mierīgi, nejūtoties citu zirgu izaicināts.

3)    Pakāpeniski jāpieradina ērzeli pie ganību kaimiņiem – vislabāk to darīt ar zirgu, ko ērzelis pazīst jau kā boksa kaimiņu.

Attiecībā uz ērzeļu aplokiem jāievēro sekojošās prasības: augstumam jāatbilst ērzeļa skausta augstumam + 10%. Piemēram, ērzelim ar 170 cm skaustā nepieciešams vismaz 178 cm augsts žogs. Žogam jābūt būvētam no vairākām labi saskatāmām kārtām. Ideālā variantā dēļiem vai latām jābūt papildus apvilktiem ar elektrisko ganu. Starp ganībām/aplokiem jābūt vismaz 2,50 m platiem koridoriem zirgu pārvadāšanai. Vedot zirgu uz aploku un no tā, jāuzmanās, vismaz sākumā, lai nesanāktu vest ērzeli garām ķēvju bariem.

Turpinājums sekos

Avots: St. Georg.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase