Zirgudrošas ganības rudenī

Zirgiem ar insulīna rezistenci ganīšanās rudens zālē nav ieteicama, jo tā var saturēt pārāk daudz cukura un cietes. Tiem patīk ēst saldo zāli lielos daudzumos, tāpēc asinīs insulīna daudzums var krietni pieaugt. Insulīna rezistence nozīmē to, ka izveidojusies insulīna pārprodukcija un organisma nejutība pret to, līdz ar to var paaugstināties cukura līmenis asinīs, jo insulīna iedarbība glikozes izmantošanā ir traucēta.

Ganību zālē cukurs un ciete vismazāk ir vasaras laikā, taču situācija mainās, kad naktīs temperatūra ir zem 4,4 C. Tad ganīšanās kļūst par izaicinājumu un var pat apdraudēt zirga veselību. Ļoti daudzi laminīta gadījumi sakrīt tieši ar rudeni, kad naktis kļūst vēsas.

Kā iespējams pateikt vai ganību zāle ir droša? To nevar noteikt, ja vien nav veiktas ganību analīzes un pārbaudīts vienkāršo ogļhidrātu līmenis, kas ietver cukurus, cieti un fruktānus. Insulīna rezistentiem zirgiem (tiem, kuriem ir metaboliskais vai Kušinga sindroms) un tiem, kuriem ir polisaharīdu uzkrāšanās muskuļos (polysaccharide storage myopathy – PSSM), nevajadzētu uzņemt lielu daudzumu cukura un cietes. Kad gremošanas sistēmā esošās baktērijas pārstrādā pārāk daudz fruktānus, var samazināties pH līmenis (skābei paaugstinoties) un asinīs nokļūt endotoksīni, radot laminīta risku.

Padomi zirgu ganīšanai rudenī:

1) kad diena ir silta un saulaina, zāle veido cukuru un cieti ar fotosintēzes palīdzību. Parasti šos ogļhidrātus tā pa nakti “sadedzina”, tā “ļaujot” zirgiem no rīta droši ganīties. Taču pazeminoties temperatūrai, šis process apstājas un cukurs/ciete var tikt uzglabāti zālē līdz pat rītam. Insulīna rezistentu zirgu nebūs droši ganīt rītos, kad pa nakti ir bijusi zema gaisa temperatūra (zem 4,4 C).

2) ne visa zāle reaģē vienādi uz temperatūras pazemināšanos. Timotiņš, lāčauza, parastā kamolzāle, pļavas skarene, niedru auzene turpina augt arī zemās temperatūrās. Kad zāle būs palikusi brūna, pārbaudiet to pie pašas zemes, ja stiebri ir zaļi, tad tā vēl aug un satur daudz cukura un cietes. Ja zāle ir brūna pie pašas pamatnes, tad zirgiem to ir droši ēst.

3) Ja zāli no rītiem klāj salna, tad būs pārāk riskanti tur ganīt insulīna rezistento zirgu.

4) Ja zāle ir ļoti izkaltusi vai ganības noganītas, arī tad tā var saturēt daudz cukura un cietes.

Tiklīdz gaisa temperatūra naktīs ir zem 0 C, var pieņemt, ka zāle ir pārstājusi augt un ir droša zirgiem. Apsveicama doma ir veikt ganību analīzes, pat tad, kad zāle vairs neaug.

Raksta turpinājumā par ganību analīzēm!

Avots

Atpakaļ

11 komentāri

  • Bamboocha

    Bamboocha Iz savas pieredzes gribu piebilst, ka mūsu zirgi visu cauru gadu ganās dabīgajās ( ne sētajās ganībās) un pilnīgi nekas no augstāk aprakstītā nekad nav novērots. Bet esmu gan redzējusi zirgus, kas pie laminīta tikuši, ēdot labi noaugušu sēto atālu. Tiesa gan ne Latvijā.

    16. septembris, 2015 @ 10.47
    • renoo

      renoo » Bamboocha man gan liekas, ka pie mums - Latvijā ir maz zirgi, kam diagnosticēta IR. Lai to iegūtu, ja nemaldos, jau pašos pamatos kaut kas zirgs organismā ir jāsačakarē - droši vien regulāri ganoties bagātīgās sētajās pļavās to IR iegūst, un tad arī šāda "cukuraina" zāle kļūst bīstama.

      17. septembris, 2015 @ 18.22
  • Favis

    Favis Diemžēl Latvijā ir daudz zirgu, kas vieglākā vai smagākā formā ir pārslimojuši laminītu.

    17. septembris, 2015 @ 19.04
  • elī

    elī Vai mans priekšstats, ka no laminīta zirgu var pasargāt (ganot sētajās ganībās) regulāri fiziski nodarbinot?

    17. septembris, 2015 @ 21.48
    • Zanīte

      Zanīte » elī Man arī radās tāds jautājums!

      18. septembris, 2015 @ 8.54
    • renoo

      renoo » elī pasargāt no laminīta u.c. bagātīgo ganību problēmām var sētās ganības pēc iespējas dabiskojot - izveidot t.s. "paddock paradise" sistēmu, barot ar dabīgo pļavu sienu un esošās sētās pļavas censties pakāpeniski dabiskot un tajās ganīt minimāli. Kā tieši, tas jau ir garš stāsts. Domāju, ka reti kurš ir gatavs to darīt, tādēļ arī zirgi tiek turēti boksos vai mazos aplociņos bez zāles un baroti nevis, kā pienāktos - "ad lib", bet ierobežotās porcijās.

      18. septembris, 2015 @ 10.41
  • Sinjah

    Sinjah Kā var dabiskot sētās ganības?

    19. septembris, 2015 @ 10.11
    • Bamboocha

      Bamboocha » Sinjah Tur, kur mums kādreiz, pirms gadiem 10 bija sētās platības, tur ļauju, lai daba pati dabisko. Tas ir visilgākais, bet vsienkāršākais paņēmiens, ja ir laiks gaidīt un zirgiem paralēli jau pieejamas arī dabīgas pļavas.

      21. septembris, 2015 @ 12.30
  • Lese

    Lese Tāds muļķīgs jautājums, bet kā var zināt, ka ganības ir dabiskotas? Piemēram, ja divus gadus pļava nav aiztikta, tā skaitīsies kā dabiska?

    22. septembris, 2015 @ 13.18
    • renoo

      renoo » Lese pēc augu dažādības. sētajos zālienos dominē viena graudzāļu suga, vai arī konkrēts sētais maisījums, dabīgajās pļavās ir daudz un dažādu augu. pilnīgi dabīgas pļavas šobrīd ir ārkārtīgs retums, jo tādas principā ir tikai tās, kur nekad vai ļoti sen (gadus 100 teiksim) nav veikta invazīva lauksaimnieciska darbība. Neesmu pētījusi tieši dabiskas pļavas definīciju, kas tur nedrīkstētu augt (galu galā tas ir atkarīgs no tā, ko par labu un dabīgu uzskata konkrētais saimnieks), bet principā ir jābūt vietējo augu dažādībai, augsne kāda ir, tāda ir (netiek mākslīgi mēslota), invazīvas sugas nav pārņēmušas visu pļavu. jautājums kā izskatās divus gadus atmatā atstāta pļava, kas tur aug, cik ļoti augsne ir mākslīgi mēslota iepriekšējos gados?

      22. septembris, 2015 @ 15.53
    • Lese

      Lese » Lese Renoo, paldies par lielisko atbildi! Par iepriekšējām darbībām uz lauka neesmu informēta, bet paskatīšos, kas tur tagad aug. Paldies!

      23. septembris, 2015 @ 11.11

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase