Kā izkļūt no krīzes?

Kad zirga mugurā galīgi vairs nekas nesanāk, daudzi jātnieki vairs nezina, kur meklēt risinājumu. Ko darīt krīzes situācijās?

Labā ziņā ir, ka ikviena sportista karjerā krīzes un kritumi ir neatņemama sastāvdaļa. Pēc profesora Dr. Ingo Frobozes domām krīzes pat ļauj sportistiem „augt”, protams, ar nosacījumu, ka viņi pieņem šīs neveiksmes un mācās no tām. Kā gan vislabāk rīkoties un tikt galā ar šādām krīzes situācijām? „Vispirms ir svarīgi apzināties, ka neveiksme ir tikai tik liela, cik mēs tai piešķiram svarīgumu un nozīmi”, skaidro sporta zinātnieks Ingo Froboze. Ir jāmāk atšķirt, vai tā tiešām ir reāla krīze ar būtiskiem sportiskā snieguma traucējumiem, kas ieilguši, vai arī tikai pārejošas, normālas problēmas. „Krīzes būtība slēpjas tajā, ka sportistam rodas sajūta – nekas vairs nesanāk kā agrāk. Iemesls tam var būt traumas, kas atkal un atkal liek ieturēt pauzes un izjauc ierasto ritmu. Taču arī psiholoģiskajiem faktoriem ir liela nozīme”, uzskata Froboze. „Reizēm runa iet par problēmām, kas tieši saistītas ar sportu, piemēram, grūtības sadzīvot ar komandas kolēģiem, bailes no kļūdām un neveiksmēm. Var arī gadīties, ka rodas kādi ārēji faktori, kuriem nav tiešas saistības ar sportu – tuvinieku slimības vai finansiālas grūtības.

Kā rast optimismu pēc krīzes?

Viena no jātniecēm, kas daudz ko varētu pastāstīt par krīzēm un to pārvarēšanu, ir iejādniece Anabella Balkenhola. Smaga slimība, kurai sekoja ķirurģiska iejaukšanās, privātās dzīves problēmas un arī ilgstošas viņas labākā zirga Dablino traumas iezīmēja 2014. gadu Anabellas dzīvē. „Tad neviļus uzdod sev jautājumu – kur tad ir tā mākoņa sudraba maliņa?”, 43 gadus vecā jātniece atklāti atzīstas. „Taču jāiemācās šādas situācijas pieņemt, kā ir, un gūt no tām maksimālu labumu”. Anabellas ģimene un draugi sniedza viņai atbalstu un palīdzēja novērst sliktās domas. „Zināmu laiku es vispār negribēju domāt par tām visām problēmām. Sākumā es darīju tikai lietas, kas man tiešām sagādāja prieku. Tad sekoja fāze, kurā es uz pilnu klapi metos darbā”, atminas Anabella. Tas palīdzēja viņai atgūt ticību sev un optimismu. „Strādājot ar jaunzirgiem, es atkal varēju izbaudīt to, kas man padodas – jāt un trenēt zirgus. Tā es varēju attīstīt jauna veida mieru sevī, ko saglabāju arī sacensībās”.

Kā mācīties no krīzes?

Lai tiktu pie šāda miera, Anabella intensīvi strādāja ar sporta psiholoģi Dr. Gabiju Busmani, kura cita starpā konsultē arī Vācijas nacionālo jāšanas sporta komandu, gatavojoties sacensībām, nodrošina sistemātisku cēloņu analīzi krīzes situācijās un izstrādā atbilstošus risinājumus. Viņa par lietderīgu uzskata „debrīfinga”  metodi – tādu kā sava veida pagājušo notikumu pārskatīšanu, it kā rakstītu dienasgrāmatu. „Debrīfingā es piefiksēju, kas šodien īpaši labi sanācis, un kas ne īpaši padevies”, skaidro Dr. Busmane. „Svarīgi ir abi šie komponenti, lai nebūtu tā, ka jātnieks koncentrējas tikai uz negatīvo. Šim nolūkam var izmantot trīs avotus – jātnieka pašvērtējums, trenera atsauksmes un, ja iespējams, video uzņēmumi. Iejādes sacensībās tiesnešu vērtējuma lapiņas arī var sniegt svarīgu informāciju. Pēc tam tiek piefiksēts, kas ir uzlabojies un pie kā vēl jāpiestrādā.

Ir daudz dažādu  individuālu pasākumu, kā pārvarēt krīzi – klasiskās atslābināšanas metodes stresa mazināšanai, trenera vai pat zirga nomaiņa, laika menedžmenta optimizācija utt. Dažādiem jātniekiem palīdz dažādas lietas. „Pirms doties sacensībās, es vienmēr noskatos video ar kādu īpaši izdevušos startu vai jājienu”, savu personīgo rituālu apraksta Anabella Balkenhola. „Skatoties uz labi izdevušos startu, man ir vieglāk atminēties to sajūtu, kāda mani pārņēma tajā brīdī. Bet katram jānoskaidro pašam priekš sevis, kas viņam palīdz”.

Arī Ingrīda Klimke ir izmēģinājusi dažādas metodes. „Savulaik, kad es biju iegrimusi krīzē, es skrupulozi analizēju visu – ekipējumu, treneri, protams, pati sevi. Man nācās iemācīties, ka, pat sagatavojoties uz 100%, kaut kas vienmēr var noiet greizi”. Piemērs ir Pasaules Jāšanas sporta spēles Kentuki 2010. gadā, kur Ingrīda ar zirgu Abraxxas noslīdēja no bronzas medaļas uz 13. vietu konkūra disciplīnā, vai gadu vēlāk, kad Pasaules Čempionātā pāris uzsāka konkūra fāzi kā pirmās vietas ieguvējs, bet pabeidza ar sešiem gāztiem šķēršļiem kā vienpadsmitais. Ingrīda tad atminas sava trenera Krisa Bārtla teicienu: „Veiksme ir rodama tur, kur sagatavošanās satiekas ar iespēju”. Tas nozīmē, ka, lai cik precīzi un rūpīgi tu arī sagatavotos, ne visu var paredzēt un attiecīgajā brīdī kā zirgam, tā jātniekam ir jābūt labākajā formā, lai uzvarētu.

Jāuzstāda reālistiski mērķi

Lai gan Abraxxas divkārt izdevās vinnēt komandu zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs, tomēr savu kļūdu dēļ viņš nekad tā arī netika pie individuālās zelta medaļas. „Ja kāds visu laiku meklē glābšanas riņķi, pie kā pieķerties, tam agrāk vai vēlāk nāksies atzīt, ka realitātē viss izskatās savādāk, bet tas vēl nenozīmē, ka jāmet plinte krūmos”, saka Ingrīda. „Tāpat kā es neesmu nekāda balerīna, tā arī Abraxxas nav nekāds dižais lēcējs. Tik un tā mums izdevās tikt uz Olimpiskajām spēlēm Londonā”. Tā ir reālistiska savu un zirga spēju un trūkumu novērtēšana, kā arī situācijas akceptēšana, kas ir pirmie soļi, kas sperami no dziļās krīzes, un tiem seko risinājumu meklēšana. „Kāda ir tā pozitīvā mācība, ko varam gūt no šīs situācijas? Kā šīs atziņas var mums palīdzēt? Ko būtu jāuzlabo?”, tie ir jautājumi, kas jāuzdod sev šajā brīdī. Tas palīdzēs atbrīvoties no „upura”  lomas un sākt jaunu, uz nākotni vērstu plānošanas fāzi.

Krīzes apstākļos galvenais ir saglabāt mieru un nogaidīt

„Reizēm ir vienkārši mierīgi jāpasēž, jānogaida un tad jāturpina rīkoties”, uzskata Janne Frederike Meijere. Pēc tam, kad 2005. gadā viņa ar savu zirgu Callistro piedzīvoja kritienu no Hamburgas derbija maršruta lielās sienas, bija skaidrs, ka vēlreiz šajās sacensībās viņa varēs startēt tikai tad, kad viņai būs piemērots zirgs tik sarežģītiem uzdevumiem. Vai viņa izjuta bailes? „Nekad nebaidīties man šķiet biedējoši kā reizi”, atzīstas Janne. „Bailes reizēm liek būt uzmanīgākam un kalpo kā svarīgs brīdinājums. Svarīgi ir no tām bailēm atkal tikt vaļā”. Šim nolūkam ir jāspēj sasaistīt sajūtas ar konkrētām situācijām, neieslīgstot vispārinājumos. To, ka tas var izdoties, bet prasa laiku, Janne pierādīja savas turpmākās karjeras gaitā. Viņai gan bija nepieciešami seši gadi, līdz atkal  piedalīties derbija kvalifikācijas sacensībās,  un vēl trīs gadi, līdz viņai tiešām arī izdevās kvalificēties, lai 2015. gada noslēgumā varētu tikt līdz piektajai vietai reitingā, toties citos sacensību formātos viņai tikmēr izdevās plūkt gana lielus laurus. „Kritiens izveidojās no visai konkrētas situācijas, un derbija siena nekādi neietekmēja tai sekojošās sacensības”.

Treniņos galvenais neiestrēgt uz kaut ko vienu

Nonākt treniņos pilnīgā strupceļā nozīmē krīzi Hanelorei Brenerei, kura kopš smaga kritiena trīscīņas sacensībās ir daļēji paralizēta. „Arī normālos treniņos gadās, ka pārāk koncentrējies un piestrādā pie kāda viena elementa, piemēram, pieņemšanām, līdz tas zirgs vairs negrib sadarboties”, nu jau paraolimpiskā iejādniece apraksta teju ikvienam jātniekam pazīstamas situācijas. „Retrospektīvā bieži vien es tad konstatēju, ka no manas puses tas bija pārāk  vienpusīgi strādāt tikai pie elementiem. Tad palīdz tikai atgriezties pie pamatiem, no kuriem sekojoši tiek izstrādāti elementi vēlāk”. Viena no pirmajām lietām, ko Ingrīda Klimke iesaka šādās situācijās darīt ir – atlaist garas pavadas un apsoļot pāris apļus, tikmēr paškritiski novērtējot, kas pašlaik ir nogājis greizi. Arī Anabella Balkenhola šādos brīžos meklē plašāku skatījumu uz lietām: „Es tad piespiežu sevi paskatīties uz pasaules vēsturi. Nereti problemātiskās situācijās galvā veidojas tāds kā tunelis, kad tu neredzi ne pa labi, ne pa kreisi un iekrampējies tikai vienā virzienā”. Sacensībās toties viņa iesaka koncentrēties. Ja kaut kas nesanāk, aizmirst par to un turpināt. Skats atpakaļgaitas spogulī lai paliek pēc sacensībām!

PADOMI NO PIEREDZES

Janne Frederike Meijere

Pirms sacensībām: Es iesaku vēlreiz maršrutu detalizēti no sākuma līdz beigām iziet prātā un konkrēti iztēloties, kā jāizjāj atsevišķās trajektorijas.

Ikdienas treniņos: Nebaidīties pakāpties pāris soļus atpakaļ, un, ja kāds smagāks uzdevums vai konkrēts šķēršļu augstums vēl nepadodas, atgriezties pie kaut kā vieglāka, lai jebkurā gadījumā treniņu varētu pabeigt uz pozitīvas nots. Reizēm tā viela nosēžas tikai pēc pāris dienām.

Sacensību laikā: Ja gadās kļūda, to uzreiz jāizmet no galvas, jānospiež uz pogas „sākt no jauna”  un jāiztēlojas, ka viss maršruts sākas no nākamā šķēršļa.

Principā: Neaizmirst, kas sagādā prieku! Parasti jau cilvēki sāk jāt, tāpēc ka viņiem patīk zirgi, un šī sajūta ir jāsaglabā arī ilgtermiņā.

Pēc kritiena/negadījuma: Sākumā ir jānoskaidro, kā tas varēja notikt. Lai varētu izvairīties no noteiktām situācijām nākotnē, ir jāzina to iemesls. Pēc katra maršruta es vēlreiz noskatos video, lai varētu izanalizēt, ko nākamreiz varu mainīt vai uzlabot.

Anabella Balkenhola

Pirms sacensībām: Ir svarīgi atrast kaut ko, kas tev palīdz noskaņoties uz sacensībām un justies pārliecinātam. Man palīdz paskatīties īpaši labu startu video. Tad es varu atdzīvināt atmiņā to labo sajūtu, piemēram, kā 2012. gada Minsteres sacensībās, un doties laukumā kopā ar to.

Sacensību laikā: Jākoncentrējas, nedrīkst „ieciklēties” uz kļūdām, jāturpina jāt tālāk. Tas neko nedod, ja tu shēmas laikā sevi „grauz”  par pieļautajām kļūdām, jo tāpat jau vairs neko nevar mainīt.

Principā: Nevajag vienmēr iztēloties to sliktāko iespējamo gadījumu. Ja, saskaroties ar problēmām, tu sāksi domāt par to sliktāko, tad pārāk iespaidosi sevi un tas liks izturēties savādāk, nekā parasti. Tā var tikai nonākt nebeidzamā negatīvā lokā, no kura grūti izrauties.

Hanelore Brennere

Ikdienas treniņos: Svarīgākais ik dienu ir jāt zirgu mierīgi, viegli, tā, lai tas reaģē uz komandām. Daudz pāreju, sānisko gaitu, daudz virziena maiņu ienes treniņos dažādību. Gatavojoties konkrētai shēmai, atsevišķos elementus attiecīgi izstrādāt uz šīs ikdienas bāzes.

Pirms sacensībām: Kopā ar savu treneri es dodos uz iejādes laukumu. Tur es viņai noskaitu shēmu. Tad mēs izejam tai cauri gabalu pa gabalam, lai man rastos sajūta – kam jāpievērš vairāk uzmanības, kā man tas jājāj. Pēc tam neliela atelpa un var jau kāpt seglos.

Sacensību laikā: Nedrīkst zaudēt koncentrēšanos. Elementus izpildot, neaizmirst par to, kas ir svarīgākais jāšanas procesā.

Principā: Nedomāt tik daudz par to, kurš jāj labāk un kuru man tagad „jāapjāj”, tāpat kā nedomāt par to, kuru vietu man tagad jāizcīna. Mana vēlme un galvenais mērķis ir parādīt manu zirgu tik labi, cik es to spēju!

Ingrīda Klimke

Galvenais saglabāt mieru: Ir svarīgi nekad nezaudēt pacietību un nesākt apšaubīt situācijas. Ja kaut kāds elements uzreiz neizdodas vai zirgs nekoncentrējas un neklausās manī, tad es labāk ievelku elpu, ieturu pauzīti un vēlāk sāku no sākuma. Spēks rodams mierā! Noskaitu pie sevis līdz 10 un tad turpinu tālāk!

Ir jāiemācās sadzīvot ar trūkumiem: Trūkumu akceptēšana nenozīmē, ka zirgs jānoraksta, jānorok savas ambīcijas vai jāpārtrauc censties strādāt, cik vien labi var. Tas neko nedotu, patiesībā tikai pasliktinātu problēmu. Tā vietā ir jācenšas mainīt savu attieksmi – jāpaskatās uz saviem trūkumiem ar iecietīgāku skatienu, ar mīlestību, bet, neskatoties uz to, jāturpina konsekventi pie tiem strādāt. Ja reiz kaut kas noies greizi, tādējādi vismaz tiks pasargāti savi un arī zirga nervi. Tas ļaus saglabāt prieku par kopīgajām sportiskajām nodarbēm un izbaudīt laimīgus brīžus nākotnē.

Sporta psiholoģes Gabijas Busmanes ieteikumi, kā pārvarēt psiholoģisko krīzi

  1. Akceptēšana: pieņemiet notikumus, kādi tie ir, izvērtējiet un akceptējiet negatīvās un kritiskās izjūtas.
  2. Uzticēšanās sev un optimisma saglabāšana: pārdomājiet savas stiprās puses, savas spējas un iepriekšējos panākumus. Saglabājiet optimismu, gan jau būs labāk!
  3. Problēmas jārisina aktīvi un jāizdara secinājumi: mācieties no neveiksmēm un pajautājiet sev, piemēram, kādas izmaiņas būtu lietderīgi veikt?
  4. Lūdziet atbalstu: ja jārisina sarežģītāki jautājumi vai ieilgušas krīzes situācijas, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie uzticamām personām un speciālistiem. Nebaidieties lūgt palīdzību!
  5. Krīzes profilakse: vilšanās, neveiksmes un krīzes piederas pie sporta. Tādēļ ir lietderīgi būt sagatavotam šādām parādībām. Grūtus brīžus var palīdzēt pārvarēt dažādas sporta psiholoģijas metodes (piemēram, relaksācijas vingrinājumi utt.).

Avots: St. Georg.

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase