Dziedējošais aukstums

Siltajā sezonā daudzi jātnieki pēc treniņiem ķeras pie ūdens šļūtenes, lai atvēsinātu zirgus. Tomēr aukstums spēj daudz vairāk, ne tikai atvēsināt!

Ja zirgam ir pietūkusi kāja, jātnieks uzreiz to stiepj pie ūdens šļūtenes, un kāja tiek kārtīgi salaistīta ar aukstu ūdeni. Vai auksts tekošs ūdens pēc treniņa tiešām ir tāda panaceja? Kas konkrēti notiek zirga organismā aplaistīšanas laikā? Zirga kājai saskaroties ar aukstumu, asinsvadi sašaurinās, asins riņķošanas ātrums palielinās. Asinis tiek ātrāk novadītas pa asinsvadiem, un tādējādi kaitīgajām vielām nav laika un iespējas nogulsnēties. Aukstuma terapija spēj mazināt iekaisumu arī pēc faktiskās atvēsināšanas, kad organisms cenšas kompensēt temperatūras zudumus, paplašinot asinsvadus. Līdz ar to tiek veicināta apasiņošana, un iekaisuma ierosinātāji tiek ātrāk aizvadīti prom no audiem.

Tomēr, lai cik iedarbīga un lietderīga liktos atvēsināšana, pārspīlēt arī nav ieteicams. Ja zirga ķermeņa daļas tiek pārāk ilgi aplaistītas ar aukstu ūdeni, tas var izraisīt audu termiskos bojājumus. Ideālā ūdens temperatūra svārstās starp 4-10 grādiem pēc Celcija skalas, un ieteicamais pielietošanas ilgums nedrīkstētu pārsniegt 5 minūtes.

Ilgstoša aukstuma pielietošana ietekmē arī sensoros audus, kuri satur nervu šūnas – tie tiek mazāk apasiņoti, kā rezultātā iestājas tāds kā lokālās anestēzijas efekts. Zirgu atvēsināšana sacensību laikā tiek stingri reglamentēta – drīkst izmantot tikai tekošu ūdeni, kura temperatūra ir ne mazāka par 0 grādiem. Laistīšanai vislabāk noder parasta ūdens šļūtene bez uzgaļa. Spēcīga ūdens strūkla gan var iedarboties masējoši, bet atvēsināšanai neder. Kāju atvēsināšanai lieti noder arī pastaigas pa seklām ūdenskrātuvēm.

Papildus ūdenim audu atvēsināšanai der arī dažādi „aukstie geli” un smēres. Tiem ir ilgstošāka iedarbība nekā ūdenim, bet pirms sacensībām ir jānoskaidro to atbilstība dopinga prasībām. Daudzi no šiem līdzekļiem satur spirtu, kas pastiprina atvēsinošo efektu iztvaikošanas rezultātā, un tos ir aizliegts uzklāt uz vaļējām brūcēm. Jūtīgiem zirgiem šādi līdzekļi var izraisīt ādas kairinājumu, it īpaši vēzīša rajonā var rasties iekaisums, kura simptomi līdzinās sprēgām un izraisa zirgam sāpes.

Pēc dažu auksto gelu pielietošanas zirga kājas bintēt ir aizliegts. Tas ir atkarīgs no aktīvajām vielām, ko satur gels – ja tajā ir spirts, tad vēsinošais efekts tiek panākts, tam iztvaikojot, bet kājas nobintēšana traucētu šim procesam. Turpretī, lietojot līdzekļus, kas satur ēteriskās eļļas, ir pat ieteicams bintēt kājas, lai paildzinātu līdzekļa iedarbību.

Vēl viena iespēja, kā atvēsināt zirga kājas pēc slodzes, ir īpaši atvēsinošie kājsargi. Neatkarīgi no tā, vai tie tiek izņemti no ledusskapja, vai tiek sasaldēti līdz noteiktai temperatūrai ar auksta ūdens palīdzību, ir jāpatur prātā viens – tos nedrīkst atstāt uz zirga kājām pārāk ilgi, jo pretējā gadījumā pastāv apsaldējumu risks.

Atvēsinošie līdzekļi:

– Ledus: uzņem apkārtējās vides aukstumu un atvēsina to, pats sasilstot.

– Ūdens: spēj atvēsināt zirga kājas līdzīgi kā ledus, kā arī panāk atvēsinošu efektu, pateicoties iztvaikošanai.

– Spirts: ir gaistošāks par ūdeni, līdz ar to rada lielāku atvēsinošo efektu iztvaikošanas rezultātā.

– Ēteriskās eļļas: papildus aktīvo vielu atvēsinošajai iedarbībai ēteriskās eļļas ātri izgaist, līdz ar to pastiprina atvēsinošo efektu.

– Māli – atvēsinošo efektu nodrošina tajos saturētais šķidrums, kas iztvaikojot rada aukstumu.

Lai cik pozitīva neizklausītos atvēsinošā iedarbība, ar to jābūt uzmanīgam. Pārāk strauji aplaistot zirgu pēc treniņa ar ledusaukstu ūdeni, var iestāties šoks – rodas problēmas ar asinsriti, muskuļi saraujas krampjos. Īpaši izteiktas problēmas var rasties nieru rajonā. Ja zemās ūdens temperatūras ietekmē asinsvadi saraujas, iekšējie orgāni netiek pietiekami apasiņoti, kas var izraisīt sāpes.

Kā pareizi skalot zirgu pēc treniņa?

Vispirms ir jāsāk ar kāju laistīšanu, jo tās atrodas vistālāk no sirds. Atvēsinot tikai zirga kājas, ir iespējams pazemināt visa ķermeņa temperatūru. Tāpat ieteicams pēc slodzes zirga pakausi apsegt ar slapju dvieli. Tikai pēc tam var ķerties pie pārējo muskuļu grupu aplaistīšanas. Noslēgumā zirgam pārbrauc ar ūdens atspiedēju, noņemot sviedrus un netīrumus. Atlikušais mitrums iztvaiko, tādējādi atvēsinot un pazeminot ķermeņa temperatūru. Pēc apskalošanas zirgu nedrīkst novietot vējainā vietā vai caurvējā, bet gan jāļauj tam nožūt siltā vietā.

Pārkaršana

Pārkaršana var izraisīt zemu asinsspiedienu, kolikas un pat nieru darbības traucējumus, tādēļ ļoti karstās dienās ir jāierobežo treniņi. Zirgi pārkarst desmit reizes ātrāk nekā cilvēki. Zirgiem ir lielāks aktīvās muskuļu masas īpatsvars, toties salīdzinoši ir mazāka virsma, caur kuru tiek novadīts siltums. Aptuveni 50% jātnieka izdalīto sviedru iztvaiko un tādējādi atvēsina ķermeni. Zirgam šis rādītājs ir tikai 25-30%, kas nozīmē, ka karstums uzkrājas ķermenī. Ja pēc treniņa zirga ķermeņa temperatūra ir 41 grāds, tad aktīvajos muskuļos tā var sasniegt pat 43 grāds, kas var ietekmēt organisma vielmaiņas procesus.

Pie intensīvas slodzes mitrā un karstā laikā zirgs izdala līdz pat 30 litriem sviedru, kas satur līdz pat četrreiz vairāk sāls nekā cilvēkam. Tas nozīmē, ka ir jāatjauno elektrolītu saturs zirga organismā, piebarojot to piedevu veidā.

Ieteicams treniņus organizēt agri no rīta vai vēlu vakarā, lai izvairītos no lielākā karstuma. Ja nav iespējams izvairīties no sacensībām karstā laikā, zirgs tām ir labi jāsagatavo. Tas nozīmē, ka karstās dienās zirgam ir jāpavada aptuveni 4 stundas ārā; jāšanas treniņi tiek rīkoti šo četru stundu otrajā pusē, pielāgojoties gaisa temperatūrai. Šāds režīms jāievēro piecas dienas nedēļā trīs nedēļu garumā.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St. Georg. materiāliem.

Atpakaļ

7 komentāri

  • Muša

    Muša Radās jautājums. Kā ir pareizi. Ja es vēlos atdzesēt zirgu tūlīt pēc treniņa. Es to drīkstu darīt uzreiz pēc zirga atsoļošanas? vai tomēr noseglojot zirgu ir vēl nedaudz jāuzgaida līdz drīkst liet ūdeni. Vienmēr esmu domājusi, vai ir pareizi uzreiz pēc atsoļošanas atvēsināt zirgu ar ūdeni. Ceru, ka jautājums saprotams, un atbilde būs.:)

    9. augusts, 2015 @ 10.47
    • FB_1845746699

      Evita Baradovska » Muša zirgu drīkst dzesēt tūlīt pēc treniņa, kājas, kaklu, galvu zem iemauktiem, paslēpenes. Es to daru zirgu neatseglojot, tikai atlaižot jostas. Pēc tam zirgu atsoļoju, atsegloju un atvēsinu vēl reiz, nekad nemazgāju muguru ar aukstu ūdeni, lai cik karsts laiks būtu. Seglu vietu noslauku ar slapju švammi. Ja stallis arī ļoti karstā laikā ir vēss, ļauju zirgam nedaudz apžūt laukā, ja stallī ir silts nospiežu lieko ūdeni un vedu iekšā.

      9. augusts, 2015 @ 12.05
  • Evija

    Evija Es vnk nesaprotu, kaa vispaar tos zirgus var nomazgaat veel, tak dunduri kluup virsuu.. Kur Nu veel kad saslapina, sanaak papildus mokpilns process :D

    9. augusts, 2015 @ 16.53
    • vētra

      vētra » Evija Šogad to vispār nemaz nevar nosaukt par dunduru laiku,ir bijušas daudz daudz trakākas dunduru vasaras. Bet visloģiskāk ir ļaut zirgam pēc mazgāšanās novārtīties smiltīs,tā ir vislabākā bruņusega pret dunduriem :)

      9. augusts, 2015 @ 18.56
    • FB_1845746699

      Evita Baradovska » Evija vajag pamosties un iet jāt, pirms lielākais dunduru laiks ir sācies.

      9. augusts, 2015 @ 20.27
    • Madara

      Madara » Evija Mazgā stallī.

      10. augusts, 2015 @ 14.29
    • Vineta

      Vineta » Evija Pat dundurlaikā zirgs tomēr izbauda šo procesu. Vismaz manējie ļoti. īpaši nečammājos, ja daudz mošķu, bet pamatā cenšos vienmēr noskalot zirgu.

      8. jūnijs, 2017 @ 11.42

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase